• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mums vienas saknes, jūra un zvaigznes debesīs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.03.2001., Nr. 45 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5475

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par aizsardzības ministra vizīti ASV un Kanādā

Vēl šajā numurā

20.03.2001., Nr. 45

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mums vienas saknes, jūra un zvaigznes debesīs

No 14. līdz 16. martam notika Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizīte Lietuvā

Neapšaubāmi nozīmīgākais pagājušās nedēļas un viens no nozīmīgākajiem šī gada notikumiem Latvijas ārpolitiskajās aktualitātēs bija Valsts prezidentes Vairas Vīķes– Freibergas trīs dienu valsts vizīte Lietuvas Republikā. Pagājušajā nedēļā jau sniedzām operatīvu vizītes norises atreferējumu. Taču līdzās augsta līmeņa politiskajām sarunām ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku, premjerministru Rolandu Paksu un Seima spīkeru Artūru Paulausku Latvijas Valsts prezidentei bija arī dziļi emocionālas tikšanās, kas apliecināja latviešu un lietuviešu tautu — vienīgo līdz 19. gadsimtam pēc Kristus izdzīvojošo baltu tautu — līdzīgo mentalitāti un atgādināja par latviešu tautas sarežģītajiem likteņiem.

Foto: Juris Krūmiņš

Foto: Jānis Ūdris

33.JPG (49626 BYTES) 3UDR.JPG (46536 BYTES)
Pie Latvijas Goda konsulāta Klaipēdā: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga; Klaipēdas novada Latviešu biedrības priekšsēdētājs Gotfrīds Tapiņš

Par spilgtu latviešu un lietuviešu tautu garīgo saišu apliecinājumu izvērsās arī Latvijas Valsts prezidentes viesošanās Klaipēdas universitātē un lekcija Mākslas fakultātē.

Piektdien, 16.martā, Latvijas Valsts prezidentes ciemošanās dienā, Kauņas universitātes aula bija svētku rotā. Skatuves centrā zem augstskolas ģerboņa rotājās skaitlis "10" — tik gadu aprit jau pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas dibinātajai Klaipēdas augstskolai. Zinot, ka Klaipēdas universitātē daudzi jaunieši mācās arī latviešu valodu un filoloģiju, uz labu laimi latviski uzrunāju divas meitenes, kā vēlāk noskaidrojās, otrā kursa studentes Lauru un Ritu. Izvēle izrādījās veiksmīga, un mūsu saruna noritēja gandrīz bez kavēkļiem. Vien lietuviskais akcents, vienai meitenei mazāks, otrai izteiktāks, atgādināja, ka runāju ar cittautietēm. Mans jautājums par latviešu valodas studiju motivāciju izrādījās visai grūti atbildams. Radusies tāda iespēja, un viss. Bet meitenes nešauboties, ka latviešu valoda dzīvē noderēs, dzīvojam taču kaimiņu valstīs, un kontakti starp Latviju un Lietuvu aizvien palielinās. Otrajā kursā latviešu valodu mācoties trīspadsmit jaunieši, bet pavisam Klaipēdas universitātē to studējot jau apmēram simts.

Mūsu sarunu pārtrauca Latvijas Valsts prezidentes ierašanās. Auditorijai pieceļoties, pārpildīto aulu vispirms pāršalca aplausi, ko tūdaļ pārskanēja suitu manierē vilkta latviešu tautasdziesma:

"Ko dziedāšu, ko runāšu,

Svešos ļaudīs?

Dziedāš pati savu dziesmu,

Runāš savu valodiņu..."

skaidrā latviešu valodā dziedāja lietuviešu studentes.

Augsto viešņu uzrunāja Klaipēdas universitātes rektors Stasis Vaitekūns :

"Man ir liels gods sveikt mūsu universitātē augsto viešņu, Viņas ekselenci Vairu Vīķi–Freibergu, Latvijas Valsts prezidenti. Viņas ierašanās Klaipēdā ir liels notikums ne vien mūsu augstskolai, bet visiem Klaipēdas iedzīvotājiem. Es patiesi priecājos, ka mūsu universitātes sakari ar Latvijas zinātniskajām iestādēm kļūst aizvien ciešāki un nes jau augļus. Lietuviešu jaunieši Klaipēdas universitātē studē latviešu valodu. Savukārt Latvijas pilsoņi mūsu augstskolā studē džezu un citas specialitātes. Mūsu konferencēs par etnogrāfijas jautājumiem regulāri piedalās Latvijas zinātnieki. Starp abu valstu akadēmiskajām aprindām izveidojušies cieši personiskie kontakti. Šodien mēs noslēgsim sadarbības līgumu ar Latvijas Kultūras akadēmiju, un tas būs vēl viens liels solis mūsu radošās sadarbības nostiprināšanā, paplašināšanā un padziļināšanā. Jūsu ekselence prezidentes kundze, jums bijis līdzīgs liktenis ar mūsu prezidentu Valdu Adamku. Arī jūs pēc trimdas gadiem atgriezāties dzimtenē, kur atradāt jaunu Latviju. Mēs jums vēlam vislielāko veiksmi jūsu darbā un turpmākajā dzīvē. Prezidentes kundze, kādā intervijā jūs savu skaisto zemi salīdzinājāt ar Pelnrušķīti. Šis poētiskais salīdzinājums piederas arī Lietuvai. Zinot šo pasaku par Pelnrušķīti, mēs varam būt priecīgi par galaiznākumu. Mēs taču zinām, ka Pelnrušķīte beigu beigās kļūst par skaistu princesi. Mēs no sirds vēlam, lai šī skaistā pasaka gan jūsu, gan mūsu zemē iespējami drīzāk piepildītos. Jūsu ekselence, es vēlreiz pateicos jums par ierašanos un lūdzu jūs mūsu studentiem, pasniedzējiem un arī lietuviešu uzņēmējiem, kas šeit zālē pulcējušies lielā skaitā, nolasīt lekciju."

Latvijas Valsts prezidentes lekciju (Valsts prezidentes V. Vīķes–Freibergas lekcija publicēta "LV" Nr. 44 17.03.2001.) auditorija noklausījās maksimālā uzmanībā, paužot savu attieksmi ar ilgiem aplausiem.

Pēc tam V. Vīķe–Freiberga atbildēja arī uz lietuviešu studentu un pasniedzēju latviešu valodā uzdotajiem jautājumiem.

— Prezidentes kundze, kādus politiskus plānus jums ir izdevies jau īstenot savas prezidentūras laikā?

—Vispirms jau mans pienākums ir ik dienu izpildīt šai dienai paredzētos kārtējos darba plānus. Latvija ir parlamentāra valsts, un vara tajā sadalīta trīsstūrī starp Saeimu (Latvijas parlamentu), kas ir augstākā likumdošanas vara, valdību, kas ir augstākā izpildvara un prezidentu. Protams, prezidents var nākt ar likumdošanas iniciatīvu, taču tai jāgūst atbalsts parlamentā. Un prezidents nevar īstenot kādus savus plānus vai ieceres, ja tie negūst parlamenta atbalstu. Protams, man kā Latvijas Valsts prezidentei ir savas prioritātes. Tās ir arī Latvijas valsts prioritātes sakārtot savu valsti, lai Latvija kļūtu patiesi demokrātiska un tiesiska valsts, un attīstīt Latviju, lai mēs kļūtu par patiesi bagātu valsti, kurā visi iedzīvotāji bauda augstu labklājību.

—Vai mūsu valstu sadarbības nākotnē lielāka ietekme būs vēsturiskajai kopībai vai politiķu interesēm?

— Es neatzīstu jēdzienu "politiķu intereses". Manā izpratnē šis apzīmējums vispār ir jāizsvītro no latviešu valodas vārdu krājuma. Politiķiem jādomā par savas valsts un savas tautas interesēm. Jādomā par to, ko viņi kā politiķi, amatpersonas vai ierindas pilsoņi katrs var dot savai valstij, kā vislabāk kalpot savas valsts un savas tautas interesēm.

— Kā jums, prezidentes kundze, jūsu atbildīgajā darbā palīdz psiholoģijas studijas?

— Tās man palīdz ļoti, jo sniedz ļoti vērtīgu intelektuālo treniņu un disciplinētību. Tas ir kā sportistam fiziskais treniņš, lai allaž būtu labā fiziskajā formā. Prezidentam tāpat jābūt ik mirkli labā intelektuālajā formā, un šādu treniņu man dod kādreizējās psiholoģijas studijas un manas zināšanas šajā disciplīnā. Es jūtos kā cilvēks, kas visu mūžu kopis un uzlabojis savu intelektuālo formu. Es gan tagad runāju par sava mūža galveno darbalauku — eksperimentālo psiholoģiju un šīs zinātnes metodoloģiju. Taču psiholoģijai vēl ir arī citi aspekti, piemēram, klīniskā un arī tā sauktā nenormālā psiholoģija. Arī ar to es esmu saskārusies studiju laikā un arī šajā jomā es jaunībā esmu uzkrājusi vērtīgu pieredzi. Līdz ar to, sastopoties ar ārkārtīgi dažādiem cilvēkiem savā ikdienā, es varu droši teikt, ka mani ļoti maz kas var pārsteigt.

 

Pēc tam Latvijas Valsts prezidenti atkal uzrunāja Klaipēdas universitātes rektors Stasis Vaitekūns :

"Jūsu ekselence, atļaujiet teikt, ka jūsu lekcija mums skanēja kā tuva un saprotama mūzika. Jūsu ierašanās Klaipēdas universitātē mums ir jo lielāks gods tāpēc, ka jūs esat pati pirmā valsts prezidente, kas apmeklē mūsu augstskolu tās desmit pastāvēšanas gados. Arī tādēļ es droši varu apgalvot, ka jūsu apmeklējums ieies Klaipēdas universitātes vēsturē.

Mēs patiesi priecājamies, ka esat atbraukusi uz mūsu universitāti kā Latvijas prezidente. Taču mēs ne mazāk priecāsimies, kad jūs uz Klaipēdas universitāti atbrauksiet vienkārši kā starptautiski pazīstama zinātniece kopā ar savu dzīvesbiedru, arī pazīstamo zinātnieku Imantu Freiberga kungu. Jūsu zinātniskie nopelni ir augstu novērtēti daudzās pasaules augstskolās. Atļaujiet jūs, Latvijas Valsts prezidentes kundze, apbalvot ar Klaipēdas universitātes Lielo bronzas medaļu."

Pēc tam Klaipēdas universitātes rektors Stasis Vaitekūns un Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Pēteris Laķis parakstīja abu augstskolu sadarbības līgumu.

Pēteris Laķis, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors, — "Latvijas Vēstnesim" Klaipēdas universitātē 16.martā

— Rektora kungs, kāda būs šī līguma reālā nozīme?

— Es teiktu, ka nozīme būs ļoti liela. Līgums paredz regulāru ikgadēju studentu apmaiņu, vispirms jau tradicionālajās disciplīnās — kultūrā un valodā. Latviešu jaunieši brauks uz Klaipēdu papildināt lietuviešu valodas prasmi, lietuviešu jaunieši brauks mācīties pie mums uz Rīgu. Līgums paredz arī pasniedzēju apmaiņu. Mūsu pasniedzēji brauks apmēram uz mēnesi strādāt Klaipēdā — un otrādi. Protams, arī tas ļoti būtiski paplašinās studentu mācību iespējas. Sadarbības līgums paredz arī abpusēju piedalīšanos kaimiņvalsts augstskolas zinātniskajās konferencēs. Tiesa, šī sadarbības forma jau pastāv starp mūsu augstskolām.

— Tātad līgums neradās tukšā vietā?

— Nē. Taču tas mūsu sadarbību padziļina un paver tai jaunas iespējas. Būtisks faktors ir tas, ka abas mūsu augstskolas ir līdzīgā finansiālajā situācijā.

— Jūs domājat augstskolu visai ierobežoto budžetu?

— Tieši tā. Abām mūsu augstskolām jāiztiek ar pieticīgiem līdzekļiem, un šajā gadījumā tas pat būtiski atvieglo mūsu sadarbību,tā būs līdzvērtīga. Līdz ar to mums ar Klaipēdas universitāti būs daudz ērtāk sadarboties, nekā tas būtu, piemēram, ar kādu bagātu Francijas augstskolu.

— Abām augstskolām ir arī līdzīgs vecums.

— Jā, Latvijas Kultūras akadēmija ir tikai mēnesi vecāka par Klaipēdas universitāti. Arī tas rada labākas sadarbības iespējas, padziļina abpusējo izpratni, jo abām augstskolām ir bijis jāsaskaras ar līdzīgām problēmām. Ļoti būtisks sadarbības aspekts būs līgumā paredzētā starptautisku zinātnisko padomju izveidošana abu augstskolu zinātniskajiem žurnāliem. Tie būs rakstu krājumi, ko katra augstskola izdos reizi gadā. Katra žurnāla zinātniskajā padomē turpmāk darbosies arī otras augstskolas pārstāvis, acīmredzot rektors vai prorektors. Līdz ar to šajos žurnālos publicētajiem rakstiem būs starptautisku publikāciju statuss. Mūsu augstskolas jau arī līdz šim sadarbojās ekspertu līmenī, taču jaunais līgums šo sadarbību pacels jaunā kvalitātē un mūsu publikācijām būs vēl lielāka autoritāte. Tas ir ļoti būtiski. Atsauces uz šādām publikācijām ir ļoti vērtīgas, kad zinātniekam, piemēram, jāaizstāv disertācija doktora grāda iegūšanai.

Jānis Ūdris, "LV" speciālkorespondents Valsts prezidentes vizītē Lietuvā

Foto: Juris Krūmiņš

32.JPG (28793 BYTES)
Latvijas Goda konsuls Klaipēdā Prancišks Jurgutis un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Foto: Jānis Ūdris

4UDR.JPG (30167 BYTES)
"Latvijas Vēstneša" speciālkorespondents Latvijas prezidentes vizītē Lietuvā un Klaipēdas novada Latviešu biedrības priekšsēdētājs Gotfrīds Tapiņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!