• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Vēlme iestāties Eiropas Savienībā un NATO ir apsveicami mērķi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.10.2001., Nr. 148 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54752

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latgales uzņēmēju dienas Rēzeknē

Vēl šajā numurā

17.10.2001., Nr. 148

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Vēlme iestāties Eiropas Savienībā un NATO ir apsveicami mērķi”

16. un 17.oktobrī Rīgā uzturas ASV Eiropas spēku virspavēlnieka vietnieks

ASV3.JPG (15675 bytes)
Vakar, 16.oktobrī, Saeimas namā: Amerikas Savienoto Valstu karaspēka Eiropā virspavēlnieka vietnieks ģenerālis Karltons Fulfords un Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju

Vakar, 16.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Amerikas Savienoto Valstu karaspēka Eiropā komandiera vietnieku ģenerāli Karltonu Fulfordu.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas skar Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka šis ir būtisks laiks gan pasaulei, gan arī Latvijai. Pirms desmit gadiem, kad tika atjaunota Latvijas valstiskā neatkarība, tikai nedaudzi bija pārliecināti, ka pēc visai neilga laika par realitāti kļūs Latvijas atgriešanās Eiropā un konsekventa virzība uz iestāšanos NATO. Šobrīd tiek darīts daudz, lai mūsu valsts varētu īstenot savas ārpolitiskās prioritātes — dalību Eiropas Savienībā un integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē.

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume sacīja, ka politisko atbalstu šo mērķu īstenošanai apliecina arī parlamenta darbs — šogad pieņemts Valsts aizsardzības finansēšanas likums, kas paredz aizsardzības finansējuma palielinājumu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta jau 2003. gadā; darbs pie Rīcības plāna dalībai NATO 2002. gadam, kā arī citi ar aizsardzības nozari saistītie jautājumi. Latvijas virzībai uz NATO ir arī sabiedrības atbalsts — socioloģisko pētījumu dati liecina, ka vairāk nekā 60% iedzīvotāju atbalsta mūsu valsts iestāšanos aliansē. Saeimas priekšsēdētājs arī pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību, kas izveidojusies starp NATO kandidātvalstīm.

Savukārt ASV karaspēka Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis K.Fulfords informēja, ka ir iepazinies ar situāciju mūsu valstī. Tikšanās ar aizsardzības ministru un Nacionālo bruņoto spēku komandieri palīdzējušas skaidrāk izprast tos uzdevumus, kuri Latvijai veicami aizsardzības spēku nostiprināšanā. Ģenerālis atzīmēja ekonomisko progresu, ko sasniegusi mūsu valsts, pēdējos gados panākot būtisku iekšzemes kopprodukta pieaugumu. “Vēlme iestāties Eiropas Savienībā un NATO ir apsveicami mērķi, un es redzu, ka Latvija gūst panākumus abās jomās,” teica K.Fulfords.

ASV pārstāvis interesējās par to, vai tuvojošās parlamenta vēlēšanas varētu ietekmēt Latvijas virzību uz iestāšanos NATO. Saeimas priekšsēdētājs atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka visi Latvijas politiskie spēki, izņemot vienu, ir deklarējuši pilnīgu atbalstu mūsu valsts integrācijai aliansē un tik nopietnā jautājumā kā Latvijas ārpolitikas prioritātes krasas pārmaiņas nav gaidāmas. Savukārt, runājot par Krievijas reakciju uz Baltijas valstu iespējamo dalību NATO, J.Straume sacīja, ka pašreizējā situācija pasaulē un daudzu valstu kopīgā cīņa pret terorismu varētu palīdzēt Krievijai izprast eiroatlantisko sabiedrību un NATO paplašināšanas būtību. Saeimas priekšsēdētājs atgādināja Krievijas reakciju uz Polijas, Čehijas un Ungārijas uzņemšanu aliansē un sacīja, ka šo valstu politiķi atzinuši — attiecības ar Krieviju pēc iestājas NATO ir uzlabojušās. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka pēc 11.septembra terora aktiem, kas notika ASV, Krievijas prezidenta nostāja NATO paplašināšanas jautājumā kļuvusi pielaidīgāka. J.Straume uzsvēra, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis paudušas pozitīvu attieksmi un vēlmi būt korektiem attiecībās ar Krieviju, risinot jautājumus, kas skar robežlīguma parakstīšanu, parlamentāros kontaktus, kā arī pārrobežu sadarbību.

Atbildot uz ASV ģenerāļa jautājumu par etnisko minoritāšu situāciju mūsu valstī, J.Straume sacīja, ka Latvijā ir viens no liberālākajiem Pilsonības likumiem, darbojas Izglītības likums un Valsts valodas likums, kurus augstu novērtējuši Eiropas institūciju eksperti. Mūsu valsts arī nodrošina izglītības iegūšanas iespēju astoņās nacionālo minoritāšu valodās. “Pēdējos divos gados sadarbībā ar Eiropas Savienības un ASV institūcijām veikts liels darbs, lai ieviestu attiecīgas izmaiņas likumdošanā un skaidrotu starptautiskajai sabiedrībai, ka Latvija ievēro uzņemtās saistības un jautājumus, kas skar nacionālās minoritātes, risina atbilstoši vispārpieņemtajai demokrātisko valstu praksei,” teica J.Straume. Kā vēl vienu svarīgu uzdevumu šīs jomas sakārtošanā Saeimas priekšsēdētājs minēja sabiedrības integrācijas programmas īstenošanu, kas tiek finansēta gan no starptautisko institūciju piešķirtajiem līdzekļiem, gan arī no valsts budžeta.

J.Straume uzsvēra, ka ļoti būtiska būs sabiedrības informēšana par nepieciešamību palielināt finansējumu aizsardzībai. Te kā svarīgs arguments minama drošība kā pamats, kas ļautu sasniegt ekonomisko augšupeju un sabiedrības labklājību.

Saeimas preses dienests

 

Tiekoties ar aizsardzības ministru un Nacionālo bruņoto spēku komandieri

ASV5.JPG (23555 bytes)
Vakar, 16.oktobrī, Saeimā: Amerikas Savienoto Valstu karaspēka Eiropā komandiera vietnieks Karltons Fulfords Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 16.oktobrī, Amerikas Savienoto Valstu karaspēka Eiropā virspavēlnieka vietnieks ģenerālis Karltons Fulfords tikās ar Latvijas aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski un Nacionālo bruņoto spēku komandieri ZS pulkvedi Raimondu Graubi.

Tikšanas laikā tika pārrunāta Latvijas aizsardzības sistēmas attīstība un divpusējo attiecību jautājumi. Ģenerālim plānotas tikšanās arī ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu un ārlietu ministru Induli Bērziņu, kā arī Ādažu Mācību centra apmeklējums.

Sarunā ar aizsardzības ministru K.Fulfords atzīmēja, ka Latvijā ieradies īpašā ASV Eiropas spēku virspavēlnieka ģenerāļa Ralstona uzdevumā, lai iepazītos ar Latvijas progresu aizsardzības sistēmas attīstībā. Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja NATO paplašināšanās jautājumus. Ģenerālis K. Fulfords pateicās par Latvijas pausto atbalstu ASV un NATO valstu pretterorisma pasākumos. Tika pārrunāts arī ASV un Latvijas militārās sadarbības paplašināšanas iespējas — “Team Latvia” darbība, dažādas mācību iespējas ASV militārajās mācību iestādēs, materiāltehniskais atbalsts.

Ģenerālis K.Fulfords ir četru zvaigžņu ASV jūras kājnieku ģenerālis. ASV Eiropas spēku virspavēlnieka vietnieka amatā viņš stājies 2000.gada augustā. Viņa uzdevums ir pārstāvēt ASV intereses un politiku ASV Eiropas spēku pārraudzībā esošajā teritorijā. Viņa pienākumos ietilpst piedalīšanās vizītēs un tikšanās ar ASV Eiropas spēku pavēlniecības pārraudzībā esošo valstu militārajām un civilajām aizsardzības amatpersonām.

 

Aizsardzības ministrijas preses centrs

Tiekoties ar ārlietu ministru

Vakar, 16. oktobrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar ASV Eiropas spēku virspavēlnieka vietnieku ģenerāli Karltonu Fulfordu, kurš ieradies Latvijā, lai iepazītos ar Latvijas aizsardzības sistēmas attīstību, kā arī gūt vispārēju priekšstatu par Latvijas virzību uz NATO.

Tikšanās laikā pārrunāta Latvijas ārpolitisko prioritāšu — integrācijas NATO un ES, kā arī reģionālās sadarbības — realizācijas gaita. I.Bērziņš informēja K.Fulfordu par Latvijas paveikto, gatavojoties dalībai NATO. I.Bērziņš augstu novērtēja ASV sniegto atbalstu Latvijai tās virzībā uz NATO un pauda Latvijas ieinteresētību atbalsta tālākā intensifikācijā. Ministrs apliecināja Latvijas gatavību Prāgas sammitā saņemt ielūgumu kļūt par alianses dalībvalsti. Runājot par ārpolitiskajām prioritātēm, ministrs arī atzīmēja Latvijas aktīvo sadarbību reģionālajā kontekstā gan trīs Baltijas valstu starpā, gan sadarbību ar Skandināvijas valstīm, kā arī ar Baltijas jūras reģiona valstīm, ieskaitot Krieviju. I. Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas mērķis ir labu kaimiņattiecību veidošana ar Krieviju un ka Latvija atbalsta NATO un Krievijas sadarbības attīstīšanu.

K.Fulfords savukārt atzinīgi novērtēja Baltijas valstu militāro sadarbību un to ieguldījumu Eiropas drošības stiprināšanā, piedaloties NATO misijās Balkānos. ASV ģenerālis atzīmēja Latvijas panākumus aizsardzības spēku reformēšanā un skaidri noteiktos bruņoto spēku attīstības mērķus. K.Fulfords kopumā pozitīvi novērtēja Latvijas paveikto gan eiroatlantiskās integrācijas, gan ekonomiskās izaugsmes jomā un uzsvēra, ka viens no vizītes mērķiem ir izzināt, kāda veida palīdzību ASV puse vēl varētu sniegt, lai Latvija pilnvērtīgāk sagatavotos dalībai NATO.

Sarunas gaitā abas puses skāra starptautiskās koalīcijas izvērsto cīņu pret terorismu. Šajā aspektā I.Bērziņš vēlreiz pauda Latvijas gatavību piedalīties kopīgajā cīņā pret starptautisko terorismu un informēja par valdības izstrādāto programmu cīņai ar to.

 

Ārlietu ministrijas preses centrs

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!