Informācija

Latgales uzņēmēju dienas Rēzeknē

Stoļerovas pagastā būvē guļbūves

Māras zemē

5. un 6. oktobrī Rēzeknē tika gaidīti Latgales novada uzņēmēji, lai trešo reizi piedalītos izstādē “Latgales uzņēmējs”. Lielajā hallē pie tirgus savus stendus bija izvietojušas Rēzeknes un tuvējo rajonu firmas. Uzņēmēju dienās piedalījās vairāk nekā 30 uzņēmumu no Latgales un citiem novadiem. Izstādē galvenokārt bija pārstāvēta pakalpojumu sfēra, mazāk — pārtikas ražošana.

Akciju sabiedrības “Rankas piens” stendā bija pārsteidzoši liels sieru klāsts. Realizācijas daļas vadītājs Jānis Ozols stāstīja, ka no 40 uzņēmuma produkcijas veidiem pusi veido dažādi sieri. Pateicoties siera meistaru Aldonas Metumas un Jāņa Vanaga pūlēm, šeit tiek sieti visgardākie sieri. Īpaši iecienīts ir samērā nesen ražot sāktais Ženēvas siers. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Brante aicināja nobaudīt jauno produktu “Piecgraudu jogurtu”, kam pievienotas arī veselīgās sezama sēkliņas. Rancēnieši var lepoties ar izstādēs “Rīga Food” iegūtajām dažādām medaļām, kas apliecina augstu darba kvalitāti. Akciju sabiedrība “Rankas piens” veidojusies laika posmā no 1993. līdz 1997. gadam, un tās galvenie akcionāri ir vietējie piena piegādātāji. Akciju sabiedrībai tagad pievienotas Jaunpiebalgas un Dzērbenes pienotavas. Pašlaik sieri tiek ražoti Rankā, jogurti Jaunpiebalgā un sviests — Dzērbenē. Uzņēmums strādā ar peļņu, tā gada apgrozījums pārsniedz pusmiljonu latu. Latvijas pienrūpniekiem sīvākie konkureti ir lietuvieši, kas piegādā piena produkciju par dempinga cenām. Taču “Rankas piens” cenšas piesaistīt vietējos piena piegādātājus, un kā vienus no labākajiem uzteic Viļānu selekcijas un izmēģinājumu staciju. Arī tirdzniecību uzņēmums cenšas paturēt savās rokās, patlaban jau darbojas deviņas vairumtirdzniecības bāzes, jaunākā no tām atvērta Rēzeknē.

Uzņēmējdarbības attīstību Latgalē labvēlīgi ietekmē arī Rēzeknes ekonomiskās zonas darbība, kas sekmē jaunu uzņēmumu veidošanos un uzņēmējiem sniedz lielas priekšrocības īpaši nodokļu atvieglojumu ziņā.

Rēzeknes kokapstrādes rūpnīca darbojas tikai divarpus gadus. Direktors Viesturs Garda stāsta, ka patlaban uzņēmumā ir 220 strādājošie. Telpas tiek īrētas no bijušās Mēbeļu rūpnīcas. Tā kā rūpnīca ir sagatavota privatizācijai, tad uzņēmumam kā nomniekiem būs pirmpirkuma tiesības. Rēzeknes kokapstrādes rūpnīcas standarta produkcija ir logu brusu, apšuvuma dēļu un mēbeļu plākšņu ražošana no priedes koka. Pēc individuāla pasūtījuma tiek izgatavotas durvis un virtuves mēbeles. Produkcija tiek eksportēta arī uz Vāciju. Galvenie izejmateriālu piegādātāji ir vietējie zemnieki. Vidējais gada apgrozījums pērn bijis 850 tūkstoši latu, peļņa — 33 tūkstoši. Savukārt kopējās investīcijas ražošanas attīstībā parsniedz 200 tūkstošus latu. V.Garda ir profesionālās asociācijas “Latvijas koks” biedrs un uzskata, ka Latvijas kokrūpniekiem aktīvāk jāaizstāv savas pozīcijas.

Savu nišu kokapstrādes nozarē cenšas ieņemt arī vietējie amatnieki. Stoļerovas pagasts un tā zemnieki reklāmas izdevumā apgalvo, ka esot atvērti sadarbībai. Līdzās lauksaimniecības produkcijai SIA “Baibiņa” nodarbojas ar kokapstrādi un guļbaļķu konstrukciju izgatavošanu. Sabiedrības vadītājs Dainis Katkovskis piedāvā iespēju izgatavot pirtiņas, vasaras nojumes un arī mājas pēc individuāla pasūtījuma. Vasaras nojumē, kas bija uzstādīta pie izstādes halles, bija aplūkojama arī vietējo meistaru darinātā pirts krāsniņa.

Latgales ļaudīm ļoti grūti atrast darbu, tāpēc apsveicama ir vietējo cilvēku uzņēmība. Piemēram, Ludzas rajona Felicianovā vēl joprojām darbojas uzņēmums “Polimērs”. Tas tika izveidots pirms 17 gadiem, kad no VDNH izstādes Maskavā atveda vienu darba vagoniņu. Visus šos gadus nelielajā rūpnīciņā ražoti dažādi polimēru izstrādājumi — plēves, caurules, plastmasas trauki un cita produkcija. Uzņēmums 2001. gada 15. jūlijā privatizēts un par SIA “Polimērs” vienīgo īpašnieku un direktoru kļuvis Artemijs Dobrovoļskis. Saglabātas visas darba vietas, un patlaban šeit strādā 21 strādnieks. Kā pastāstīja mārketinga daļas vadītāja Alla Kotova, pēdējā laikā ļoti pieprasītas esot meliorācijas caurules. To ražošanai izmantotas otrreizējās izejvielas. Kā atzina uzņēmuma speciālisti, lielas problēmas rada nevienlīdzīgās tirgus iespējas. Nav noslēpums, ka īpaši pierobežā ļoti daudz tiek ievesta produkcija no Krievijas un Baltkrievijas, kur tā ievērojami lētāka. Tāpēc savas produkcijas izplatīšanai pievērsta jo īpaša uzmanība. Tā tiek vesta uz visiem Latvijas reģioniem sākot no Ventspils un Liepājas un beidzot ar tuvējiem novadiem. Uzņēmuma pārstāvniecība atvērta arī Rīgā.

SIA “Polimērs” speciāliste Alla Kotova	“NOOK Ltd” tehniskais direktors Aivars Kļaviņš

Nesen nodibinātais Latgales Aparātbūves tehnoloģiskais centrs izveidots ar mērķi palīdzēt mazās uzņemējdarbības attīstībai, rūpniecības uzņēmumu tehnoloģijas modernizācijai un produkcijas eksporta veicināšanai. Projektu vadītāja Liene Amentova īpaši atzīmē Rēzeknes izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli. To uzsverot arī centra dibinātāji, kuru pulkā ir BO akciju sabiedrība “Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona”, Rēzeknes pilsētas dome, SIA “Dauer D”, Rēzeknes augstskola a/s “Rebir”, BO SIA “Latgales Uzņēmējdarbības attīstības centrs” un citi.

Viens no tehnoloģiskā centra dalībniekiem ir arī uzņēmums “NOOK Ltd”, kas dibināts 1991. gadā. Tā tehniskais direktors Aivars Kļaviņš stāsta, ka uzņēmuma pirmssākumi meklējami vēl kooperatīvu veidošanās laikā, tad arī sākuši īrēt telpas un nomāt tehniku. “NOOK Ltd” strādā 90 cilvēku. Šeit galvenokārt ražo vairāk nekā 100 dažādu veidu un izmēru zāģripas ar cietkausējuma plāksnītēm un tērauda zāģripas. Tā ir prece, kas īpaši pieprasīta kokapstrādes rūpnīcās. Lai gan ir iegūti vietējie ražošanas sertifikāti un rasts labs noiets arī Lietuvā, Igaunijā un Krievijā, eksportu uz Rietumu valstīm apgrūtina Eiropas kvalitātes sertifikāta trūkums, taču tā ieguvei nepieciešami ievērojami līdzekļi. Tā kā Rietumvalstu pircēji tomēr ir ieinteresēti šīs produkcijas iegādē, tad paši dodas uz Rēzekni iepirkties. Sertificēšanas joma varētu būt viena no tām, kurā savu palīdzību sniegtu Latgales Aparātbūves tehnoloģiskais centrs.

Rēzeknes izstāde nevarēja lepoties ar īpaši bagātu dalībnieku skaitu, taču ikviens no tiem centās demonstrēt labāko. Reizē bija jūtama arī kaimiņu ieinteresētība — jau otro gadu izstādē piedalījās viesi no Baltkrievijas, Vitebskas.

Ingrīda Rumbēna, “LV”

Foto: Oskars Rubenis