Ministru kabineta noteikumi Nr.435

Rīgā 2001.gada 9.oktobrī (prot. Nr.48, 12.)

Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 1.punktu

1. Noteikumi nosaka vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai, izņemot dzīvnieku turēšanu sacensību, tirgu, izsoļu un izstāžu laikā, kā arī nosaka lauksaimniecības dzīvnieku turētāja tiesības un pienākumus.

2. Lauksaimniecības dzīvniekus kopj darbinieks, kuram ir attiecīga prasme un profesionālās iemaņas.

3. Lauksaimniecības dzīvniekus baro un dzirdina ar dzīvnieku vecumam un sugai atbilstošu pilnvērtīgu barību un dzeramo ūdeni, ievērojot laika intervālus, kas atbilst to fizioloģiskajām vajadzībām.

4. Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes automātisko un mehānisko aprīkojumu pārbauda ne retāk kā reizi dienā un konstatētos bojājumus nekavējoties novērš, lai nodrošinātu dzīvnieku veselību un labturību.

5. Lauksaimniecības dzīvniekiem nodrošina nepieciešamo fizisko aktivitāti atbilstoši to fizioloģiskajām vajadzībām. Ja nepieciešams, ierobežo dzīvnieku brīvu pārvietošanos, neradot tiem ciešanas vai savainojumus.

6. Nav pieļaujama lauksaimniecības dzīvnieku turēšana pastāvīgā tumsā vai pastāvīgā mākslīgā apgaismojumā.

7. Lauksaimniecības dzīvniekus, kas tiek turēti āra apstākļos, aizsargā no nelabvēlīgiem laikapstākļiem un plēsīgajiem zvēriem.

8. Novietņu, aploku un aizgaldu celtniecībā un aprīkojumā izmanto materiālus, kas:

8.1. neizdala lauksaimniecības dzīvnieku veselībai un dzīvībai kaitīgas vielas;

8.2. ir viegli tīrāmi, mazgājami un dezinficējami.

9. Lauksaimniecības dzīvnieku novietņu aprīkojums nedrīkst būt ar asām malām vai izciļņiem, kas varētu dzīvniekus savainot.

10. Lauksaimniecības dzīvnieku barošanas un dzirdināšanas vietas iekārto tā, lai ierobežotu barības un ūdens piesārņojuma iespēju un nodrošinātu visu dzīvnieku ērtu piekļūšanu barošanas un dzirdināšanas vietām.

11. Lauksaimniecības dzīvnieku novietnē:

11.1. nodrošina dzīvnieku vecumam un sugai atbilstošu gaisa temperatūru;

11.2. ierīko ventilāciju;

11.3. ierīko apgaismojumu.

12. Novietnes, kas aprīkotas ar mākslīgās ventilācijas iekārtu:

12.1. apgādā ar trauksmes ierīci, kas ziņo par ventilācijas traucējumiem;

12.2. nodrošina ar rezerves ventilāciju.

13. Lauksaimniecības dzīvnieku turētājam ir šādas tiesības:

13.1. ja dzīvniekam nepieciešams, saņemt neatliekamo veterinārmedicīnisko palīdzību;

13.2. saņemt praktizējoša veterinārārsta atzinumu par dzīvnieka veselības stāvokli vai tā nobeigšanās cēloni;

13.3. saņemt praktizējoša veterinārārsta rakstisku apliecinājumu par dzīvniekam izdarītajām veterinārmedicīniskajām darbībām un to rezultātiem.

14. Lauksaimniecības dzīvnieku turētājam ir šādi pienākumi:

14.1. ievērot šo noteikumu prasības;

14.2. pārbaudīt dzīvnieku stāvokli ne retāk kā reizi diennaktī;

14.3. slimiem dzīvniekiem nekavējoties nodrošināt aprūpi un, ja nepieciešams, kvalificētu veterinārmedicīnisko palīdzību;

14.4. nošķirt slimo dzīvnieku, ja dzīvnieki tiek turēti kopā;

14.5. izvākt mēslus un bojātos barības pārpalikumus ne retāk kā reizi diennaktī;

14.6. uzturēt dzīvnieku novietnes telpas, aprīkojumu un inventāru tīru, veikt dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju saskaņā ar lauksaimniecības dzīvnieka turētāja izstrādātu plānu;

14.7. ja novietnē konstatē infekcijas slimības ierosinātāju, tīrīt, mazgāt un dezinficēt telpas, aprīkojumu un inventāru saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora norādījumiem;

14.8. uzskaitīt dzīvnieku saslimšanas un nāves gadījumus un glabāt attiecīgo informāciju, kā arī informāciju par dzīvnieku ārstēšanu trīs gadus, nodrošinot tās pieejamību Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoram pārbaudes laikā vai pēc pieprasījuma.

15. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

16. Noteikumu 12.1.apakšpunkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministrs A.Slakteris