Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija

Turpinājums. Sākums — “LV” 05.10.2001., Nr.142; “LV” 10.10.2001., Nr.144

5. Attīstības scenāriji

5.1. Konverģences scenārijs

Latviju kā nelielu valsti īpaši ietekmē globālie attīstības procesi. Konverģences scenārija kontekstā nākotnē var prognozēt šādu galveno faktoru ietekmi uz Latvijas ekonomisko attīstību:

— pasaulē pastiprināsies tirdzniecības liberalizācija; tas vairos Latvijas preču tirgus iespējas, tajā pašā laikā pastiprināsies konkurence Latvijas iekšējā tirgū, kuru tikai nosacīti varēs saukt par iekšējo;

— turpinās konsolidēties pasaules un reģionālie ekonomiskie centri, to nozīme un ietekme uz visiem attīstības procesiem pieaugs, pastiprināsies šo centru savstarpējā ekonomiskā integrētība; Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, kas nodrošinās Latvijas valsts drošību plašā nozīmē;

— Eiropas ekonomiskajā centrā būs vērojama pārstrukturizācija; no vienas puses tā būs saistīta ar ES paplašināšanās procesu, no otras — jo plašāka kāda sistēma, jo lielāka nepieciešamība tās iekšējai strukturizācijai, tādēļ ES ietvaros iespējamas pastiprinātas reģionalizācijas tendences; to rezultātā izdalīsies 3-4 Eiropas ekonomiskie subreģioni: Rietumeiropa (pirmā Eiropas Kopienas sešinieka kontūrās), Austrumeiropa (Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija), Dienvideiropa (Spānija, Portugāle, Itālija, Grieķija), Ziemeļeiropa (Skandināvija, Baltija); šāds subreģionu dalījums, protams, ir nosacīts, to pamatā būs relatīvi aktīvākas ekonomiskās attiecības; Latvijai nozīmīga būs tālākā Ziemeļeiropas subreģiona integrācija, kura risināsies straujā tempā;

— strauji palielināsies ārvalstu, pirmkārt Ziemeļeiropas, investoru interese par Latviju, taču Latvijā investēt būs ieinteresēti arī citu ES un pasaules valstu uzņēmēji;

— Latvijai ir iespējas izmantot ES Strukturālo fondu līdzekļus, kas būtiski paātrina atpalikušo reģionu infrastruktūras attīstību, uzlabo iedzīvotāju izglītošanu un pārkvalificēšanu u.c.;

— ikvienam būs iespējas iegūt zināšanas un izmantot tās labklājības nodrošināšanai; izglītība un tās kvalitāte būs izšķirošie faktori globālā konkurencē, pieaugs pieprasījums pēc augsti kvalificēta darbaspēka;

— pieaugs pieprasījums pēc kvalitatīvas vides (ekoloģiskas pārtikas, tīra gaisa un ūdens);

— arvien vairāk vājināsies robežas cilvēku, preču, pakalpojumu un informācijas plūsmai; cilvēki vairāk mācīsies un strādās ārpus sava reģiona vai valsts robežām.

Atsevišķi skatāms jautājums par Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām. Konverģences scenārija kontekstā var gaidīt, ka tuvākajā nākotnē Krievijā būs formāla demokrātija ar relatīvu tirgus ekonomiku, kas atsevišķās nozarēs atvērta ārvalstu investīcijām. Krievijā saglabāsies nepieciešamība pēc rietumvalstu investīcijām, lai gan nemazināsies arī interese par politisko dominanti Baltijas jūras reģionā un Austrumeiropā. Rietumvalstis iespēju robežās turpinās atbalstīt Krievijas ekonomiku un prognozējamu politisko attīstību. Kompromisu robeža starp iespējamo rietumu palīdzību un Krievijas prasībām, iespējams, kļūs skaidrāka turpmāko 5 gadu laikā atkarībā no NATO un ES reformu un paplašināšanās tempiem. Faktiski Krievijas attīstības jautājums ir atkarīgs no tā, vai politiski Krievija turpinās demokratizāciju un ekonomiski veicinās atvērtas tirgus sabiedrības attīstību. Pēdējo gadu desmitu laikā pasaulē notiekošie demokratizācijas procesi pieļauj iespēju, ka arī Krievijā ilgtermiņā varētu tikt pārvarēta ekonomiskā stagnācija, valstī nostiprināsies demokrātija un tirgus ekonomika. Šādā gadījumā iespējama Krievijas atjaunošanās par drošu Latvijas tirdzniecības un investīciju partneri. Krievijai demokratizējoties, var izveidoties tādas ilgtermiņa attiecības ar Baltijas valstīm, kas balstītos uz saimnieciskā izdevīguma principiem un līdztiesīgām politiskām partnerattiecībām.

10 Pašreizējās ES 15 dalībvalstis.

11 Vidējie ES IKP ikgadējie pieauguma tempi scenārijos pieņemti 3% robežās atbilstoši ES attīstības stratēģijai. Skat. Lisbon European Council 23 and 24 March 2000, Presidency Conclusions. Lisbon, 2000.

2. zīm. Latvijas IKP līmeņa uz vienu iedzīvotāju salīdzinājums ar ES10 vidējo līmeni11

(ES 2000. gadā = 100%)

“Latvijas Vēstneša” normatīvo aktu virsredaktores    Ausma Aldermane, Dace Bebre