Par tautsaimniecības padomes sēdi

Pirmdien, 15. oktobrī, Ekonomikas ministrijā notika Tautsaimniecības padomes sēde, kurā apspriesta valsts institūciju un sociālo partneru sadarbība vidējās un augstākās profesionālās izglītības programmu veidošanā. Vēl sēdē apspriests Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likuma koncepcijas projekts.

Par valsts institūciju un sociālo partneru sadarbību vidējās un augstākās profesionālās izglītības programmu veidošanā

Par situāciju valsts un sabiedrisko organizāciju sadarbībā šajā jomā informāciju sniedza Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta direktors Gunārs Krusts un Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Jānis Čakste.

Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, uzstājoties sēdē, pauda, ka Latvijā profesionālās izglītības reformas plānošana tika sākta jau drīz pēc neatkarības atgūšanas, tomēr līdz pat 1999. gadam, kad tika pieņemts Profesionālās izglītības likums, speciālistu ieceres nav guvušas taustāmu veidolu. Līdz ar to bijis pamats uzskatīt, ka līdz ar vairāku izglītības sistēmas darbību regulējošu likumu pieņemšanu tiks sākta sistēmas sakārtošana, tomēr reālajā dzīvē, kā pierāda fakti, radikālas pārmaiņas nav sākušās un profesionālās izglītības mācību iestādes turpina savu darbību atrauti no darba tirgus prasībām. Bez tam vienota likuma pieņemšana nav veicinājusi vienota skatījuma izveidošanos dažādās ministrijās, kuru pārziņā ir profesionālās izglītības mācību iestādes. Visgrūtākajā situācijā ir tās mācību iestādes, kuras veic pieaugušo apmācību un pārkvalifikāciju, jo kārtība, kādā notiek pieaugušo izglītība, nav reglamentēta, tādējādi nedodot iespēju izsniegt valstī atzītus izglītības dokumentus.

Tautsaimniecības padome konstatēja vēl vairākas jomas, kurās jāveic uzlabojumi, lai vidējās un augstākās profesionālās izglītības programmas atbilstu pašreizējam tirgus pieprasījumam, piemēram, jaunu profesiju standartu izstrāde, kvalifikācijas piešķiršanas mehānismi, mācību iestāžu un uzņēmēju līgumi par nepieciešamajiem speciālistiem u.c. Par vienu no galvenajām problēmām Tautsaimniecības padome uzskata kvalitatīvu tirgus konjunktūras pētījumu trūkumu attiecībā uz darbaspēka pieprasījumu konkrētās nozarēs.

Sēdes laikā panākta vienošanās ar ekonomikas un izglītības un zinātnes ministriem par konkrētām risināmām problēmām un darba grupu izveidošanu, kurās tiks iesaistītas visas ieinteresētās puses. Šo darba grupu uzdevums būs izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos un konkrētu kārtību apzināto problēmu risināšanai.

Par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) likuma koncepcijas projektu

LTRK uzskata: lai kamera varētu pilnvērtīgi un leģitīmi aizstāvēt uzņēmēju intereses valsts pārvaldes institūcijās, ir nepieciešams kameras darbības tiesiskais pamats — Likums par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kurā būtu noteikta kameras vieta un loma valsts institucionālajā sistēmā. Jāatzīmē, ka dialogu ar valsts pārvaldes institūcijām jau reglamentē tādi likumdošanas akti kā likums par arodbiedrībām, darba devēju organizāciju un to apvienību likums (sociālie jautājumi), kas kopā ar likumu par LTRK (ekonomiskie jautājumi) veidotu vienotu tiesisko pamatu valdības attiecībām ar sabiedrību, tai skaitā arī uzņēmējiem.

LTRK uzskata, ka kamera kā uzņēmēju organizācija dotu iespēju veidot ilglaicīgu un stabilu sadarbības shēmu starp valsti un uzņēmējiem kā tās sadarbības partneriem vispārekonomisko jautājumu risināšanā.

Tautsaimniecības padomes (TSP) locekļiem bija dažādi viedokļi par to, vai ir vajadzīgs speciāls likums, kas reglamentētu LTRK darbību. Tāpat TSP nebija vienota viedokļa par likumā deleģējamām LTRK funkcijām un tiesībām. Liela daļa TSP locekļu atbalstīja priekšlikumu par to, ka šis jautājums ir jāizskata plašāk un jārunā arī par valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju sadarbības modeli un iespējamajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas regulē šo jomu. Konkrēts lēmums par LTRK likuma koncepciju sēdē netika pieņemts, tā pieņemšana atlikta uz nākamo sēdi.

Vēl Tautsaimniecības padome izvirzīja savus pārstāvjus Fiskālās politikas padomei 2003. gada budžeta izstrādes procesam, kas tiks izveidota saskaņā ar Ministru kabineta 5. aprīļa lēmumu. TSP darbam šajā padomē izvirzīja Teodoru Tverijonu, Uldi Osi, Aldi Zicmani un Kirovu Lipmanu.

Kaspars Paupe, EM Informācijas tehnoloģiju un sabiedrisko attiecību departamenta direktors