Ārlietu ministrs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 17.oktobrī

Intervijā Latvijas Radio 17. oktobra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnāliste Judīte Čunka

— Valdība vakar akceptēja Latvijas rīcības plānu starptautiskā terorisma apkarošanai, un tā tapšanā tika iesaistīta arī Ārlietu ministrija. Vai šis plāns ir izstrādāts, reaģējot uz ASV ārlietu ministra Kolina Pauela vēstuli Baltijas valstīm, kurā viņš mudināja pievērst uzmanību pretterorisma pasākumiem? Kad šis plāns stāsies spēkā, un vai tas nosaka arī diplomātiskos pasākumus; par ko būs atbildīgs ārlietu resors?

Indulis Bērziņš: — Jā, īstenībā terorismam un tātad arī cīņai pret terorismu nav un nevar būt robežu, šeit ārpolitika un iekšpolitika ir saistītas. Ārlietu ministrija kopā ar premjeru bija viena no iniciatorēm šī plāna izstrādē, sagatavošanā un, protams, arī realizēšanā. Kas attiecas uz mūsu attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tad mūsu dialogā ar Ameriku šobrīd šis jautājums ir ļoti būtisks, tāpat kā Amerikas attiecībās ar citām zemēm — no Krievijas un Tuvajiem Austrumiem līdz pat Amerikas partneriem Eiropā. Kas attiecas uz šo plānu, tad tā mērķis bija, pirmkārt, panākt, lai Latvija ir droša vieta mums, kas šeit dzīvo, mūsu draugiem, kas brauc uz Latviju, mūsu sabiedrotajiem, sadarbības partneriem, un šis mērķis ir — nepieļaut, lai teroristi izmantotu Latviju savu noziedzīgo operāciju plānošanai, gatavošanai vai veikšanai. Šeit runa ir par finansu plūsmu pastiprinātu kontroli, personu un preču, tai skaitā stratēģiskas nozīmes preču, kustības kontroli pāri Latvijas robežām, informācijas apmaiņu starp speciālajiem dienestiem. Plāns, starp citu, ir publisks, pat projekts jau pieejams Ministru kabineta interneta lapā, tas nav nekāds noslēpums. Un es gribu uzsvērt — cīņa ar terorismu nesākas un nebeidzas ar kaut kādu militāru darbību vai kaut kādām vienreizējām akcijām tajās valstīs, kas nav iesaistītas militārā darbībā un nebūs iesaistītas, kā, piemēram, Latvija; tas ir tiešām ilglaicīgs projekts, kas paredz Latvijas sakārtošanu — teiksim tā. Un šajā gadījumā mēs visi varam būt tikai ieguvēji, tai skaitā Ārlietu ministrija, kas aktīvi darbosies arī pēc plāna apstiprināšanas.

— Ministru kabinets ir pabeidzis sagatavot nākamā gada budžeta projektu, un, pārskatot prioritāros mērķus, vienai sfērai tika vairāk, bet citai — mazāk naudas. Cik liels būs Ārlietu ministrijas budžets nākamajā gadā, un kā līdzekļi tiks tērēti; kam naudas trūkst?

I.Bērziņš: — Nu, īstenībā man ir tā drusku, drusku skumji, kad es lasu avīzēs un redzu televīzijā tos aplīšus, cik tad kuram ir procentu iedalīts, un tur Ārlietu ministrija vispār neparādās, jo procentuāli tā summa, ko tērē Ārlietu ministrija, ir tik maza, ka vienkārši mūs nevar uzzīmēt. Tas, no vienas puses, būtu skumji, no otras puses — jā, Latvija nav liela valsts, mūsu finansiālās iespējas ir tādas, kādas tās ir, un mums ārlietās jātiek galā, kaut arī no trim pamatuzdevumiem, kas ir šai valdībai, vismaz divi ir saistīti ar ārlietām — tās ir NATO un Eiropas Savienība.

Mums jāiztiek ar tām summām, kādas ir, — tas ir nedaudz vairāk par desmit miljoniem latu kopumā visiem, kas strādā šeit, kas strādā ārzemēs, tās ir iemaksas starptautiskās organizācijās, nodrošināšana sarunām ar Eiropas Savienību, konsulārā nodrošināšana un tā tālāk. Te daudz runā — droši vien priekšvēlēšanu gaisotnē —, ka vajag samazināt centrālo aparātu, birokrātu skaitu. Mēs jau to esam izdarījuši — pierakstiet visi tie, kas pēc tam kritizēs ministrijas, ka Latvijas Ārlietu ministrija to jau ir izdarījusi, centrālajam aparātam mums tā summa ir samazināta par gandrīz 31 tūkstoti latu. Mēs gan esam palielinājuši nedaudz mūsu misijām ārzemēs, kas ir pilnīgi loģiski, jo tur arī šis pamatdarbs tiks veikts, lai panāktu nākamā gada beigās pašu galveno — Latvijai ir jākļūst par NATO valsti un jāpabeidz sarunas ar Eiropas Savienību. Starp citu, mūsu mērķis atvērt vēstniecības Īrijā, Turcijā, Japānā, Kazahstānā, Ungārijā — no tā būs arī ekonomisks labums tad, kad tās tiks atvērtas, — pagaidām paliek tikai mērķis, jo naudas nav.

— Piektdien jūs dosities uz Briseli, kur notiks Eiropas konference par terorisma apkarošanu. Vai konferences dalībniekiem bija uzdots sagatavot, teiksim, kādu mājas darbu par šo tematu, un vai konferences noslēgumā tiks pieņemts arī kāds dokuments?

I.Bērziņš: — Mājas darbu šoreiz nebija, kaut gan šī konference parasti tiek veltīta kādam aktuālam jautājumam. Pilnīgi loģiski, ka šogad tā ir veltīta cīņai pret terorismu, tā ka es pamatā stāstīšu, dalīšos pieredzē, ko Latvija dara, pirmkārt, šeit, Latvijā, sadarbojoties ar visiem partneriem, lai kaut kādā veidā mēģinātu ierobežot terorismu, tas ir mūsu visu pienākums un uzdevums. Pilnīgi iespējams, ka Eiropas Savienības dalībvalstis un kandidātvalstis arī pieņems noslēgumā kādu deklarāciju, sagatavos materiālus, kurus pēc tam varēs izmantot valstu līderi savā turpmākajā darbā. Būtiska ir šī tikšanās un tikšanās dalībnieces — tās ir Eiropas Savienības valstis un kandidātvalstis, un uz pusdienām vēl tiek pieaicinātas, piemēram, Krievija, Moldova, tātad tās valstis, kas arī ir ieinteresētas cīnīties pret terorismu.

— Šonedēļ Latvijā sāk atzīmēt ANO dienas, kuras veltītas desmitgadei, kopš Latvija uzņemta Apvienoto Nāciju Organizācijā, un katru reizi, kad pasaulē uzliesmo kāds bruņots konflikts, atskan runas par ANO neefektivitāti un par tās nepietiekamo iesaistīšanos bruņoto konfliktu noregulēšanā. Ko Latvijai ir devusi dalība ANO, un kā Latvija piedalās Apvienoto Nāciju darbā dažādās programmās?

I.Bērziņš: — Nu, principā ANO tomēr ir vienīgā universālā pasaules starptautiskā organizācija, kurā ir 190 dalībvalstis un kuras primārais uzdevums ir drošības un miera uzturēšana. Ne vienmēr tā ir spējīga tikt galā ar šo primāro uzdevumu, bet tā daudz ko dara, piemēram, arī šajā konkrētajā gadījumā, cīņā pret terorismu, ANO Drošības padome pieņēma lēmumu atbalstīt Amerikas Savienotās Valstis tās cīņā. Un pirms desmit gadiem mēs kļuvām par ANO dalībvalsti; Latvija savā laikā, 30.gados, bija Tautību Savienībā, un mēs, varētu teikt, atgriezāmies šajā visas pasaules ģimenē, parasti mēs minam kā ģimeni Eiropas Savienību, NATO, bet mēs esam arī šajā ģimenē, kas aptver visu pasauli. Daži konkrēti projekti, piemēram, viens sevišķi man iespiedies atmiņā, jo tas bija ANO mājas atvēršana 1999.gada 16.jūlijā, starp citu, tajā pašā dienā tika iecelta Šķēles valdība un es kļuvu par ārlietu ministru, bet ir arī daudzi citi ļoti veiksmīgi projekti, tajā skaitā ANO Attīstības programma Latvijā sabiedrības integrācijai, Sabiedrības integrācijas programma Latvijā — ANO ir piedalījusies izstrādāšanas procesā un arī realizēšanā. Mēs zinām savu vietu Apvienotajās Nācijās, mēs esam atbildīga Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle, tai skaitā pildot Drošības padomes lēmumus.

— Drīzumā Latvijai gaidāms nākamais sarunu posms ar Eiropas Savienību. Kādas sarunu sadaļas varētu tikt slēgtas?

I.Bērziņš: — Mēs ceram, ka vispār līdz šī gada beigām varētu slēgt deviņas vai septiņas sadaļas, deviņas ir optimistiskākais variants — to redzēsim, cik. Mēs nekad neesam tiekušies pēc skaita, kaut, tuvojoties sarunu beigām, nākamā gada beigām, arī skaitam kļūst arvien lielāka nozīme. Tajā pašā laikā mums ir jāaizstāv savas konkrētās intereses, un es domāju, ka tuvākajā laikā varētu tikt slēgta, pieņemsim, sadaļa par muitas savienību; šinīs dienās notiek nopietna diskusija par zivsaimniecību. Starp citu, es gribu teikt, ka Ārlietu ministrija ir pastrādājusi ļoti labi un man ir nopietna cerība, ka Rīgas līcī zvejošanas režīms nemainīsies un mums nav ko baidīties par līča ekosistēmu, un attiecīgi tas nodrošinās mūsu zvejniecības nozarei ilglaicīgas attīstības iespējas, tātad turpinās šeit zvejot tie paši, kas ir zvejojuši — igauņu daļā igauņi, Latvijas daļā latvieši.

— Ārlietu ministrija veidojot darba grupu, kas sagatavos Latvijas pozīciju līdzdalībai Eiropas Konventā. Kas būs Eiropas Konvents, kad varētu būt zināmi Latvijas izraudzītie delegāti, un līdz kuram laikam Latvijai vajadzētu sagatavot savu pozīciju?

I.Bērziņš: — Konvents ir vieta, kur tiks sagatavoti priekšlikumi starpvaldību konferencei 2004.gadam, kur tiks diskutēts par Eiropas nākotni, Eiropas Savienības nākotni, kādai šai savienībai jāizskatās, kāda loma piešķirama nacionālajām valstīm. Neviens neiebilst pret to, ka šādas nacionālas valstis turpina pastāvēt un arī uzplaukt. Šajā gadījumā tur tiks pārstāvētas gan dalībvalstis, gan arī kandidātes, jo pastāv iespēja, ka pēc tam — tad, kad jau starpvaldību konference pieņems lēmumu, mēs jau būsim dalībvalsts un balsosim “par”. Īsti nav skaidrības, ir bijusi dažāda informācija par to, vai balsstiesības Konventā vispār kādam tiks dotas, vai Konventā balsos, un, ja balsos, tad kādas būs tiesības kandidātvalstīm un kādas — dalībvalstīm. Latvijas pozīcija ir strikta — sagatavošanās procesā mums ir jābūt tādām pašām tiesībām kā dalībvalstīm, to mēs vienmēr esam atklāti arī pauduši. Kas attiecas uz mūsu pozīciju, tad to veido Saeimas Eiropas lietu komisija, kurā ietilpst Saeimas deputāti, būs arī Ārlietu ministrijas pārstāvji, Eiropas integrācijas biroja pārstāvji; un delegāciju droši vien nozīmēs šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Tur ir domāts, ka būs divi pārstāvji no parlamenta un viens no valdības, bet gala lēmumu tomēr pieņems Beļģijas prezidentūras beigās dalībvalstu premjerministri.

— Un, visbeidzot, — Krievijas prezidents ir parakstījis dekrētus par Krievijas Federācijas Nacionālo un migrācijas lietu ministrijas likvidēšanu, un līdz ar to ministrs Aleksandrs Blohins tiek atbrīvots no amata. Vai tas varētu nozīmēt, ka Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darbs atkal ir apstājies?

I.Bērziņš: — Pagaidām mēs neesam saņēmuši oficiālu informāciju, ka Blohins vairs nevada starpvaldību komisijas darbu, viņš nav vairs līdzpriekšsēdētājs — droši vien, tas pilnīgi loģiski izriet no šī pirmā soļa. Latvija vienmēr ir uzskatījusi šo starpvaldību jautājumu risināšanu par iespējamu šinī starpvaldību komisijā, mēs esam uzskatījuši šo komisiju un darbību par vienu no prioritātēm mūsu divpusējās attiecībās. Pašlaik ir sagatavoti un parafēti seši līgumi — par gaisa satiksmi, par sadarbību tūrismā, par sadarbību dzelzceļa transportā un tā tālāk, tā ka, godīgi sakot, mēs ļoti ceram uz šīs komisijas veiksmīgu darbu, lai kas to arī vadītu.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

— tiekoties ar studentiem

Vakar, 17. oktobrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš apmeklēja Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu, kur tikās ar studentiem un mācībspēkiem.

Tikšanās laikā ministrs informēja klātesošos par Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm un to izpildes gaitu. Sarunā ar studentiem I. Bērziņš vēlreiz atzīmēja, ka Latvijas iestāšanās ES un NATO būs Latvijas drošības un labklājības interesēs. Vienlaikus ministrs arī norādīja, ka iestāšanās sarunās ar ES Latvija konsekventi turpina aizstāvēt savas nacionālās intereses. Tāpat ministrs uzsvēra, ka jaunajai izglītotajai paaudzei būs plašas iespējas nākotnes ES.

Tikšanās gaitā pārrunātas studentu prakses iespējas Ārlietu ministrijā, ņemot vērā to, ka vairāki augstskolas studenti jau pavadījuši praksi Latvijas vēstniecībā Prāgā. Studenti iepazīstināja ministru ar augstskolas studiju programmu, kas izstrādāta sadarbībā ar Londonas Tirdzniecības palātu.

Ārlietu ministrijas preses centrs