Zem partnerības, atvērtības un uzticības zīmes

Latvijas Valsts prezidente no 16. līdz 18.oktobrim uzturas valsts vizītē Ungārijas Republikā

Latvijas Valsts prezidentes sagaidīšanas ceremonijā pie Ungārijas parlamenta ēkas Budapeštā 17.oktobrī: Ungārijas Republikas prezidents Ferencs Madls un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: A.F.I./epa

Par valsts vizīti, soli pa solīm

Vakar, 17. oktobrī, ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju Budapeštā pie parlamenta ēkas Košuta Lajoša laukumā sākās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizītes Ungārijas Republikā oficiālā programma. Latvijas valsts vadītāju sagaidīja Ungārijas prezidents Ferencs Madls. Laukumā bija nostādīta Ungārijas bruņoto spēku karavīru godasardze. Orķestris atskaņoja Latvijas un Ungārijas valsts himnas. Vaira Vīķe–Freiberga un Ferencs Madls apstaigāja karavīru ierindu, Latvijas Valsts prezidente sasveicinājās ar karavīriem.

Ungārijā ir silta, saulaina atvasara, kas sagaidīšanas ceremoniju vērta jo siltāku. Tilti Latvijas Valsts prezidentes ceļā rotāti ar Latvijas un Ungārijas karogiem.

Pēc sagaidīšanas ceremonijas notika abu prezidentu un pēc tam arī Latvijas un Ungārijas oficiālo delegāciju sarunas. Tūdaļ pēc tam V.Vīķes–Freibergas un F.Madla klātbūtnē tika parakstīts līgums par personu atpakaļuzņemšanu. No Latvijas puses to parakstīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, no Ungārijas puses — Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Kāroli Kontrats. Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns un viņa Ungārijas kolēģis ministrs Jožefs Palinka parakstīja Darba programmu izglītībā 2002. — 2004. gadam, dokuments precizē 1997. gada līgumu, konkretizējot studentu un pasniedzēju apmaiņu un šī procesa finansēšanas kārtību, kā arī latviešu valodas mācīšanas iespējas Ungārijā un ungāru valodas — Latvijā.

Vakar notika abu prezidentu

preses konference

Ferencs Madls, pirmais uzrunājot žurnālistus, teica, ka Latvijas un Ungārijas attiecības ir ļoti labas, taču tagad tās vēršas plašumā, attīstot kontaktus ministriju līmenī, kā arī sekmējot ekonomisko sadarbību. Ungārijas prezidents uzsvēra arī abu valstu sadarbības aktualitāti kopīgajā ceļā uz NATO un apliecināja savas valsts atbalstu Latvijai centienos iestāties NATO. Ungārijas prezidents atgādināja savas valsts labās attiecības ar Latviju kopš 1921. gada, kad Ungārija atzina Latvijas valstisko neatkarību. Ferencs Madls arī pieminēja abu tautu līdzīgo likteni pagājušā gadsimta beigu cēlienā, atbrīvojoties no komunistiskā jūga. Ungārijas prezidents atzīmēja arī savas valsts stabilo ekonomisko attīstību: Ungārijas iekšzemes kopprodukta pieaugums pēdējos gados turējies 4—5 procentu robežās, inflācija bijusi zemāka par 10 procentiem un bezdarba līmenis — zem 6 procentiem. Stabilā Ungārijas ekonomikas situācija rada labus priekšnoteikumus arī mūsu valstu ekonomiskās sadarbības padziļināšanai.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pauda gandarījumu par produktīvo sarunu ar Ungārijas prezidentu un apliecināja Latvijas ieinteresētību padziļināt abu valstu divpusējos kontaktus, īpaši ekonomikas jomā.

Pēc jautājuma, atbildot

“Latvijas Vēstnesim”

Ungārijas prezidents atzinīgi vērtēja savas valsts pirmo gadu pieredzi NATO, uzsverot, ka Ungārijas sabiedrība augstu vērtē beidzot iegūto drošības un stabilitātes sajūtu. Ungārijā kopš 1999. gada sekmīgi veikta militārā reforma, pārstrukturējot bruņotos spēkus mazā, bet efektīvākā armijā. F.Madls uzsvēra Ungārijas kursu uz profesionālas armijas izveidi. Vērtīgu pieredzi Ungārija jau tūdaļ pēc iestāšanās NATO guvusi starptautisko miera spēku operācijās Dienvidslāvijā. Nozīmīga bijusi arī NATO valstu aizsardzības ministru apspriede Budapeštā. “Mēs esam skaidri apliecinājuši visām NATO institūcijām, ka Ungārija pilnībā izpilda visas NATO dalībvalsts saistības. Mēs esam arī pārliecināti, ka NATO paplašināšanas process jāturpina. Ceru, ka šis viedoklis dominēs arī NATO dalībvalstu vadītāju nākamā gada Prāgas apspriedē un ka nākamajā NATO paplašināšanas kārtā tiks uzņemtas arī Baltijas valstis,” teica Ungārijas prezidents Ferencs Madls, atbildot “Latvijas Vēstnesim”.

Latvijas Valsts prezidente savā atbildē “Latvijas Vēstnesim” uzsvēra, ka Ungārijas, Polijas un Čehijas uzņemšana NATO iezīmējusi šīs apvienības vēsturiskās pārmaiņas, mazinot Otrā pasaules kara netaisnīgās sekas, un ka šajā aspektā ļoti svarīga tagad ir Baltijas valstu uzņemšana NATO. Vaira Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Eiropas kopīgās nākotnes vārdā NATO vajadzētu uzņemt visas kandidātvalstis, kas ir šim solim gatavas. “Mēs gribam redzēt drošu Eiropu zem NATO lietussarga,” teica Latvijas Valsts prezidente, uzsverot, ka iestāšanās NATO arī sekmējusi Ungārijas ekonomisko un sociālo attīstību.

Latvijas Valsts prezidentes vizītei pievērsta liela Ungārijas plašsaziņas līdzekļu uzmanība. Lielākajā Ungārijas laikrakstā “N¸pszabads?g” publicēta pazīstamā ungāru žurnālista Jozefa Ģērģa Farkasa intervija ar Vairu Vīķi–Freibergu “Latvija vēlas 2004. gadā būt Eiropas Savienībā”.

Intervijas apakšvirsraksts ir “Latvijas prezidente atgriezusies no Kanādas un mācās krievu valodu”. Intervijā akcentēta Latvijas ciešā apņēmība integrēties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, kā arī plašais pasākumu kopums cittautiešu integrēšanai Latvijā.

Dienas vidū V.Vīķe–Freiberga Ungārijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā uzrunāja Latvijas un Ungārijas biznesa foruma dalībniekus.

Pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidente parlamenta ēkā tikās ar Ungārijas Republikas premjerministru Viktoru Orbānu.

Sarunas laikā apspriestas abu valstu divpusējās attiecības, galvenokārt ekonomiskā aspektā. Tika uzsvērts arī, ka jāveicina sadarbība aizsardzībā un izglītībā. Abas puses bija vienisprātis, ka turpmāk jāpastiprina dažāda līmeņa partnerība, īpašu vērību veltot abpusējai pieredzes apmaiņai. V.Orbāns informēja par savas valdības lēmumu jau nākamgad Rīgā atvērt Ungārijas vēstniecību. V.Vīķe–Freiberga izteica gandarījumu par šo Ungārijas valdības lēmumu un pavēstīja, ka arī Latvijas puse pieņēmusi politisku lēmumu atvērt Latvijas vēstniecību Budapeštā, kolīdz radīsies finansiālas iespējas (līdz šim Latvijas vēstniece Ungārijā rezidē Vīnē).

Īpašs sarunas aspekts bija Ungārijas atbalsts Latvijas virzībā uz NATO. “Mēs esam lepni, ka varam atbalstīt Latvijas iestāšanos NATO, un ar šādu nostāju startēsim arī NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedē,” teica Ungārijas valdības vadītājs. Latvijas Valsts prezidente pateicās V.Orbānam par Ungārijas atbalstu un izteica vēlmi “redzēt skaidrāku Ungārijas klātbūtni Latvijā”, īpaši ekonomikā.

Prezidente pauda viedokli, ka sekmīgie kontakti kultūrā un izglītībā pavērs ceļu arī plašākai cita veida sadarbībai nākotnē.

Par dziļi simbolisku notikumu vakar kļuva Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas atklāšana Ungārijas Zinātņu akadēmijas telpās. Šī ekspozīcija garīgi sasaucas ar ungāru 1956. gada revolūcijas četrdesmit piekto gadadienu, ko ungāru tauta un visa demokrātiskā pasaule atzīmēs jaunnedēļ.

Pie Zinātņu akadēmijas ēkas bija izkārts Ungārijas trīskrāsainais karogs un Latvijas Okupācijas muzeju simbolizējošs melnbaltmelns karogs. “Liekas, ka mūsu, latviešu, tautai bijis jāpiedzīvo daudz vairāk ciešanu, sargot un glabājot savu kultūru un nacionālo identitāti,” izstādes atklāšanas ceremonijā teica Latvijas Valsts prezidente, piebilstot, ka ciešanas bijis jāpiedzīvo arī citām tautām, piemēram, ungāriem. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka no pagātnes ciešanām jāmācās labāk novērtēt mūsu šīsdienas brīvību. Šai domai jāspēcina mūsu tautas ceļā uz Eiropas Savienību.

Vakar Latvijas Valsts prezidente apbalvoja Ungārijas prezidentu Ferencu Madlu ar Pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi. Ungārijas prezidents pasniedza Vairai Vīķei–Freibergai augstāko savas valsts apbalvojumu — Ungārijas Republikas Lielā Krusta ordeni ar ķēdi.

Imants Freiberga kungs vakar apmeklēja Nacionālo galeriju, kā arī Budapeštas Tehniskās un ekonomikas universitātes Informātikas centru un uzņēmumu “Mindmaken Ltd”, kas specializējies informātikā.

Vakarā Ungārijas Republikas prezidents un Dalmas Madlas kundze rīkoja valsts vakariņas par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam. Vakariņu laikā Latvijas Valsts prezidente un Ungārijas prezidents teica runas.

Ekonomiskajai dimensijai Valsts prezidentes vizītē ir prioritāra nozīme. Latvijas valsts oficiālajā delegācijā ir ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Latvijas uzņēmēju grupā, kas pavada Vairu Vīķi –Freibergu, ir Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila, Datorikas institūta direktore Māra Gulbe, firmas “Nordic Technology Park” prezidents Juris Ulmanis, uzņēmuma “Kaija” valdes priekšsēdētājs un komercdirektors Imants Kalniņš, Dobeles “Ķīmiskās rūpniecības” prezidents Andris Treimanis un citi pieredzējuši uzņēmēji, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras vadītājs Māris Ēlerts u.c.

Ekonomiskās sadarbības iespējas bija arī galvenais sarunas temats, Latvijas žurnālistiem vizītes pirmajā vakarā tiekoties ar Latvijas goda konsuli Ungārijā Guntu Medni, firmas “LAHU” (Latvian–Hungarian) direktori, kura Budapeštā dzīvo kopš 1968.gada, un citiem Ungārijas latviešu kopienas pārstāvjiem. G.Medne uzsvēra, ka pēdējos gados strauji pieaudzis Latvijas tūristu skaits Ungārijā un šajā virzienā būs vērstas arī Latvijas goda konsulāta galvenās aktivitātes (goda konsulātu Budapeštā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga atklās šodien, 18. oktobrī). Diemžēl pagaidām vēl retums ir Ungārijas tūristi Latvijā. Galvenais šīs disproporcijas cēlonis ir būtiska cenu starpība — dzīve Ungārijā un arī tūrisma industrijas pakalpojumi ir krietni lētāki nekā Latvijā. Pagaidām arī Ungārijas eksports uz Latviju vairākkārt pārsniedz mūsu preču plūsmu uz Ungāriju. Budapeštā nopērkami vienīgi Latvijas zivju konservi un epizodiski — arī dažas specifiskas preces, piemēram, akvāriji un barība zivtiņām un putniem. Taču ungāri labprāt atceroties laiku, kad daudzās viņu mājās bijušas Latvijā ražotās veļas mazgājamās mašīnas un citas elektropreces, kā arī radioaparāti.

Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, atsevišķā

sarunā ar “Latvijas Vēstnesi”

uzsvēra Ungārijas ekonomikas daudz labvēlīgāko situāciju arī komunistiskā režīma gados, laikā, kad Latvijas saimnieciskā infrastruktūra bija pilnībā pakļauta PSRS impēriskajām interesēm. Ministrs uzsvēra abu pušu ieinteresētību ekonomiskā sadarbībā, ko padziļina Latvijas un Ungārijas līdzīgais mērķis — iestāties Eiropas Savienībā.

Ungārijas ekonomikas ministrs Ģērģs Matolči, atbildot “Latvijas Vēstnesim”, uzsvēra Ungārijas un Latvijas sekmīgo ekonomisko attīstību, raksturojot abas valstis kā Viduseiropas un Austrumeiropas reģiona, sekmīgas ekonomikas paraugus. Pēc ministra domām, šis apstāklis ļaus starp Latviju un Ungāriju izveidot ekonomiskās sadarbības tiltu, kas sekmēs abu valstu ekonomikas uzplaukumu, kā arī Latvijas un Ungārijas iestāšanos ES.

Šodien, 18. oktobrī, vizītes noslēguma dienā, Latvijas Valsts prezidente apmeklēs Budapeštas rātsnamu, noliks vainagu Budapeštas Varoņu laukumā, bet pēc tam atklās Latvijas goda konsulātu Budapeštā. Pēcpusdienā V.Vīķe–Freiberga apmeklēs vēsturisko Ungārijas katoļu baznīcas galvaspilsētu Estergomu un viesosies arī mazajā, vēsturiskajā Sentendres pilsētiņā. Šovakar prezidente atgriezīsies Rīgā.

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents Valsts prezidentes valsts vizītē Ungārijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Tosts Ungārijas prezidenta Ferenca Madla rīkotajās vakariņās Budapeštā 2001. gada 17. oktobrī

Augsti godātais prezidenta kungs! Cienītā prezidenta kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks un liels gods viesoties valsts vizītē skaistajā un viesmīlīgajā ungāru zemē un jūsu brīnišķīgajā galvaspilsētā Budapeštā.

Latvija šai vizītei pievērš īpašu nozīmi, jo šis ir jubileju gads Latvijas un Ungārijas attiecībās. Valstu līmenī Latvijas un Ungārijas sadarbība aizsākās pirms 80 gadiem, kad Ungārija atzina Latviju par neatkarīgu nāciju. Savukārt šā gada septembrī apritēja desmit gadu kopš Latvijas un Ungārijas diplomātisko attiecību atjaunošanas. Es ceru, ka šīs nozīmīgās jubilejas ir ne tikai apstiprinājums mūsu draudzīgajām attiecībām šodien, bet arī droša zīme nākotnes partnerībai jaunajā Eiropā.

Vēsturiskā pieredze latviešu un ungāru tautām nav identiska, taču tajā varam saskatīt daudz kopīga. Mums ir nācies pārdzīvot dažādus vēstures pārbaudījumus: ilgstošas atbrīvošanās cīņas pret iekarotājiem, eiropeisko vērtību zaudēšanu un atkalatgūšanu. Taču šie pārbaudījumi mūs ir padarījuši stiprākus un pārliecinātākus sava valstiskuma apziņā, nacionālajā lepnumā un indivīdu spēkā.

Mūs vieno arī kas īpašs — tā ir ungāriem radnieciskā vismazākā somugru tauta lībieši, kura Latvijas teritorijā dzīvojusi kopš senseniem laikiem. Zīmīgi, ka 1939. gadā, pateicoties Latvijas, Ungārijas, Igaunijas un Somijas atbalstam, Mazirbes ciemā Baltijas jūras piekrastē tika atvērts Lībiešu tautas nams. Šī nelielā tauta vēsturiski ir atstājusi lielu ietekmi latviešu valodā un kultūrā. Tādēļ Latvija uzskata par pienākumu rūpēties par lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Latvijas un Ungārijas attiecību pamatā ir ilggadīga sadarbības pieredze un savstarpējas simpātijas. Jau 20. gados sāka darbu diplomātiskās misijas, liekot pamatu mūsu valstu labajām attiecībām. Attīstījās kultūras un saimnieciskie sakari. Rīgā nodibinājās Latviešu–ungāru biedrība, aktīva bija mākslas un kultūras aprite.

Taču to visu pārtrauca totalitāro lielvaru agresijas, atstājot traģiskas pēdas mūsu valstu likteņos. Tā iespaidā mēs daudzus gadu desmitus bijām nošķirti no Eiropas demokrātisko valstu saimes. Sekoja piespiedu kolektivizācija, izsūtīšanas, nevainīgu cilvēku aresti un nāvessodi.

Ungāru tauta var būt lepna — tā bija starp aktīvākajām totalitārisma un apspiestības pretiniecēm. Esot šeit, Budapeštā, ungāru nacionālās dienas — 1956. gada revolūcijas gadadienas — priekšvakarā, noliecu galvu to ungāru varoņu priekšā, kuri pirms 45 gadiem ar nepieredzētu drosmi cīnījās par savas tautas brīvību un demokrātiju. Jūsu tautas varonīgā pretestība padomju režīmam palīdzēja arī Latvijas tautā uzturēt ticību neatkarībai cauri visiem padomju okupācijas gadiem.

Mūsu tautu un valstu partnerība pamatojas uz kopīgām vērtībām un ticību Eiropas nākotnei. Gan Ungārija, gan Latvija ir izvēlējušās dalību Eiropas Savienībā un NATO kā daļu no savas atbildības un nākotnes redzējuma Eiropā un pasaulē.

Līdzās Ungārijai un citām Eiropas valstīm Latvija aktīvi piedalās miera uzturēšanas operācijās Balkānos. Tā ir daļa no mūsu apņēmības sniegt lielāku ieguldījumu starptautisko krīzes situāciju atrisināšanā. Šajā kontekstā nesenā Ungārijas aizsardzības ministra Jānoša Sabo vizīte deva vērtīgu impulsu Latvijas un Ungārijas militāri politiskās sadarbības nostiprināšanai.

Es vēlos atkārtoti pateikties Ungārijai par tās atbalstu Latvijas uzņemšanai NATO jau nākamgad, kā arī paust ticību, ka gan Ungārija, gan Latvija jau 2004. gadā būs Eiropas Savienības dalībvalstis.

Mēs ticam, ir iespējama brīva, vienota un droša Eiropa, kur visām valstīm — mazām vai lielām — ir vienādas tiesības. Tās ir tiesības izvēlēties savu drošības modeli, uzturēt nacionālo identitāti, attīstīt savu kultūru. Tās ir arī indivīdu tiesības uz drošību un labklājību.

11. septembra notikumi pierādīja, ka šo tiesību apdraudējumi iespējami jebkur. Tas, kas notika ASV, skāra ikvienu no mums. Nevis tāpēc, ka tikām apmeklējuši Dvīņu torņus vai Pentagonu, bet gan tāpēc, ka apdraudējuma mērķi bijām mēs, jebkurš cilvēks, indivīds, personība, mūsu dzīvība un mūsu tiesības uz to.

Cīņa ar šādiem apdraudējumiem var būt tikai kopīga. Un šeit es nerunāju par NATO vai ES, vai citām organizācijām. Es runāju par indivīdu, valstu un organizāciju kopīgu izpratni par kopīgām vērtībām, ko vēlamies kopīgi aizstāvēt kopīgā darbībā. Ārkārtīgi plašais atbalsts vainīgo sodīšanai apliecina, ka kopīga izpratne pastāv. Un tāpēc esmu pārliecināta, ka šī cīņa būs sekmīga.

Prezidenta kungs! Latvija un Ungārija ir uzticamas partneres. Mūsu valstu attiecības ir daudzveidīgas, un tās neaptumšo pagātnes mantojums. Mums ir kopīgi ārpolitiskie mērķi, kuros viens otru atbalstām, kā arī cieši kontakti starp valsts institūcijām, darījumu aprindu pārstāvjiem, universitātēm un kultūras iestādēm.

Raksturojot tendences Latvijas un Ungārijas attiecībās, es vēlos izcelt savstarpējo interesi izmantot priekšrocības, ko sniedz moderno laiku ekonomiskā integrācija. Tiešu kontaktu veicināšana starp Latvijas un Ungārijas uzņēmējiem, investoriem un tūrisma firmām ir prioritārs un atbalstāms sadarbības virziens. Reģionālā saimnieciskā sadarbība Viduseiropas telpā sekmē mūsu konkurētspēju Eiropas un globālajā apritē.

Tāpat vēlos atzīmēt sadarbību izglītībā un kultūrā. Nekas tā nevieno valstis kā to iedzīvotāju kontakti.

Man bija patiess prieks uzzināt, ka kopš 1993. gada Sombathejas pedagoģiskajā institūtā, pateicoties profesora Pustai gādībai, ir iespēja mācīties latviešu valodu un ka Ungārijā ir izdota latviešu valodas mācību grāmata.

Izcilu ieguldījumu latviešu tautas atpazīšanā ir devis Endre Bojtārs ar savu monogrāfiju “Ievads baltistikā”, kurā aplūkota baltu, tai skaitā latviešu, senvēsture, valoda un mitoloģija. Priecājos, ka šis darbs jau ir iztulkots latviski un drīzumā tiks izdots arī Latvijā.

Esmu gandarīta, ka ungāriem bijusi iespēja iepazīt latviešu tautas gara mantojumu — latvju dainas, lasot to izlasi Žužas Rābai tulkojumā. Savukārt latvieši ungāru literatūru sāka iepazīt jau 1865. gadā, kad latviešu valodā tika izdota pirmā ungāru grāmata, un 1893. gadā Rīgas Latviešu teātrī uzvesta pirmā ungāru luga. Latvieši ir iemīļojuši gan Šāndora Petēfi dzejoļus, gan Magdas Sabo romānus.

Latvijas Nacionālā teātra repertuārā bijuši vairāk nekā 40 ungāru lugu uzvedumi. Latviešu vidū sevišķi populāri ir bijuši Ferenca Molnāra, Endres Illēša, Ištvāna Erkeņa un Lāslo Ģurko lugu uzvedumi, un, kā rakstījuši latviešu kritiķi, skatoties ungāru lugas, var no sirds smieties un no sirds raudāt.

Latviešiem arī bijusi lieliska iespēja Rīgā skatīt ungāru mākslas pērles, piemēram, pasaulslavenā mākslinieka Vazareli darbus, kā arī klausīties vienu no pasaules labākajām Aīdām — ungāru operas zvaigzni Ilonu Tokodi.

Savukārt ungāri par latviešiem ir varējuši spriest, klausoties latviešu koru sniegumus un vērojot jaunos baletdejotājus. Mūsu kultūras ir atšķirīgas, bet tieši dažādība bagātina attiecības.

Es teiktu, ka vārdi “partnerība”, “atvērtība” un “uzticība” visai precīzi raksturo mūsu valstu attiecības.

Tādēļ atļaujiet man šo tostu uzsaukt jums, prezidenta kungs, un jums, prezidenta kundze. Par vēl ciešāku Latvijas un Ungārijas sadarbību! Par apvienotu, pārtikušu, drošu un stabilu Eiropu!

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzuna Ungārijas Investīciju un tirdzniecības attīstības aģentūrā Budapeštā 2001. gada 17. oktobrī

Dāmas un kungi!

Es pateicos jums visiem par to, ka esat ieradušies uz šo forumu, un sirsnīgi apsveicu visus, kas vēlas nostiprināt sadarbību ekonomikā, lai Latvijas un Ungārijas partnerattiecības kļūtu vēl ciešākas.

Es pateicos Ungārijas Tirdzniecības palātai, Ungārijas Investīciju un tirdzniecības attīstības aģentūrai, Latvijas Attīstības aģentūrai un mūsu abu valstu Ārlietu un Ekonomikas ministrijām, kas palīdzēja sarīkot šo biznesa forumu. Es ceru, ka no tā gūs labumu gan Ungārijas, gan Latvijas biznesa pārstāvji.

Es priecājos, ka šīs tikšanās kļūst par tradīciju — Latvijas Ministru prezidents bija vizītē Ungārijā kopā ar biznesa pārstāvju delegāciju 1999. gadā, bet biznesa pārstāvju delegācijas no Ungārijas bija Latvijā 1997. un 1999. gadā.

Kaut gan Latvija un Ungārija atrodas dažādos Eiropas reģionos un ir gluži dabiski, ka katra valsts ir pievērsusi galveno uzmanību tam, lai paplašinātu savu eksportu uz tirgiem tuvākajās kaimiņvalstīs, ir pārliecinoši iemesli, lai apzinātu jaunas ekonomiskās sadarbības iespējas starp mūsu valstīm. Ļoti drīz Latvija un Ungārija spers soli pāri vēsturiski nozīmīgam slieksnim, iestājoties Eiropas Savienībā. Tad abas mūsu valstis būs iekļautas kopīgā ekonomiskā telpā. Šim notikumam būs ilglaicīga ietekme uz mūsu divpusējām tirdzniecības attiecībām un mūsu tirdzniecības attiecībām ar pārējo pasauli.

Mūsu abu valstu valdības ir jau daudz paveikušas, lai sekmētu divpusēju sadarbību biznesā un ekonomikā. Ir stājušies spēkā brīvās tirdzniecības un investīciju aizsardzības līgumi, un drīz sekos līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

Es priecājos, ka šīs vizītes laikā Latvijas uzņēmējiem ir izdevība tikties ar Ungārijas uzņēmējiem un apmeklēt vairākus ievērojamus Ungārijas biznesa uzņēmumus, tādus kā Budapeštas informācijas tehnoloģiju parks, rūpnīca “Ikarus” un Vestendas tirdzniecības centrs. Rīt Budapeštā vērs durvis jauns Latvijas goda konsulāts. Viena no tā galvenajām funkcijām būs sniegt informāciju par iespējām sadarboties ar Latviju tirdzniecībā un biznesā.

Mēs ceram, ka Ungārijas Investīciju un tirdzniecības attīstības aģentūra atvērs savu filiāli Viļņā. Tas palīdzētu uzņēmumiem visās trīs Baltijas valstīs daudz vieglāk iegūt informāciju par tirdzniecības un biznesa iespējām Ungārijā.

Ungārijas ekonomika ir viena no visdinamiskākajām Viduseiropā, un mūs interesē Ungārijas pieredze, kā piesaistīt tādu daudznacionālu uzņēmumu kā “Audi”, “Opel”, IBM, “Philips”, “Sony”, “Siemens” un citu uzņēmumu investīcijas.

Latvijas ekonomika arī strauji attīstās. Mēs uzskatām, ka mūsu izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis ir viens no tiltiem, kas savieno un ir sakaru un tirdzniecības saikne starp Austrumiem un Rietumiem, starp Ziemeļiem un Dienvidiem. Ar labi attīstītu transporta un loģistikas infrastruktūru mēs spējam izpildīt būtisku lomu tranzīta tirdzniecībā. Mēs jau izmantojam mūsu priekšrocības un pārvēršam Rīgu par reģionālu biznesa un finansu centru.

Dāmas un kungi!

Visā pasaulē tiek atzīts, ka aizvien palielinās zināšanu un informācijas nozīme, kas ir priekšnoteikums panākumu gūšanai pasaulē, kur visu laiku pieaug konkurence. Turpinoties revolūcijai tehnoloģijā un pieaugot globalizācijai, tādiem augstas pievienotās vērtības ekonomikas sektoriem kā informācijai un augstajai tehnoloģijai, loģistikai un inženierzinātnēm, biotehnoloģijai un farmaceitiskajai ražošanai var būt izšķiroša loma valsts ekonomiskajā attīstībā. Latvija vēl nevar spēlēt globālu lomu šajās jomās, bet mēs intensīvi strādājam, lai tās attīstītu.

Latvijas valdība aktīvi strādā, lai sagatavotu programmas Latvijas galveno ekonomikas sektoru attīstībai, un valstī uzlabotu investīciju klimatu, kas jau ir labvēlīgs.

Dāmas un kungi!

Ar šo īso ieskatu es gribēju pievērst jusu uzmanību tam, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls kā daudzsološai, stabilai un drošai Ungārijas biznesa partnerei. Ģeogrāfiskais attālums starp mums nav liels, jo lai ar lidmašīnu no Rīgas aizlidotu līdz Budapeštai, vajag mazāk nekā trīs stundas. Latvieši un ungāri ir atvērti jaunām idejām un no pieredzes zina, ka, apvienojot spēkus, var gūt lieliskus rezultātus. Es ceru, ka šis forums palīdzēs izveidot jaunas un savstarpēji izdevīgas partnerattiecības starp mūsu valstu uzņēmējiem un ka to atcerēsies kā forumu, kas guva ievērojamus panākumus.

“LV” (Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Ungārijas Zinātņu akadēmijā Budapeštā 2001. gada 17. oktobrī

Prezidenta kungs, ekselences, dāmas un kungi!

Kā akadēmiķei un bijušajai zinātniecei un pasniedzējai man ir īpaši liels prieks un pagodinājums uzrunāt Ungārijas intelektuālo eliti šeit, vienā no tās prestižākajām institūcijām — Zinātņu akadēmijā.

Es vēlos pateikties Lāslo Teleki fondam un Ungārijas Starptautisko attiecību institūtam par šī pasākuma organizēšanu un par ieguldījumu arvien ciešāko draudzības saišu stiprināšanā starp Ungāriju un Latviju.

Ungārijas Zinātņu akadēmija kopš tās dibināšanas 1825. gadā ir radījusi virkni izcilu pētniecības celmlaužu dažādās dabaszinātņu nozarēs un var būt īpaši lepna par Alberta Sentģerģi sasniegumiem, kurš tika apbalvots ar Nobela prēmiju bioķīmijā laika periodā starp Pirmo un Otro pasaules karu.

Bez tam Ungārijas Zinātņu akadēmija ir sniegusi milzīgu ieguldījumu humanitārajās zinātnēs. Kā nozīmīgāko noteikti varētu minēt ieguldījumu maģāru lingvistikas, literatūras un dramaturģijas attīstībā, kam bija nozīmīga vēsturiska loma ungāru nacionālās identitātes nostiprināšanā.

Akadēmiju dibināja grupa aizrautīgu Ungārijas patriotu, kas iedvesmojās no Franču revolūcijas ideāliem — brīvības, vienlīdzības un solidaritātes. Uz šiem pašiem ideāliem balstījās arī Latvijas nacionālās apziņas veidošanās, kas arvien pieņēmās spēkā 19. gadsimta laikā un kā rezultāts bija Latvijas valsts neatkarības deklarācija 1918. gadā.

Attiecības starp Ungāriju un Latviju, kas izveidojās drīz pēc tam, vienmēr ir bijušas ļoti priekšzīmīgas. Pēc Pirmā pasaules kara beigām Latvija iesaistījās Ungārijas ieslodzīto repatriācijā no Omskas reģiona Krievijā. Savukārt Ungārija ir sniegusi finansiālu atbalstu Latvijas lībiešu kopienas centra celtniecībā Baltijas jūras krastā. Šī celtne ir pārcietusi Otrā pasaules kara postu un pusgadsimtu ilgu pamestību padomju varas laikā, un joprojām tajā norit dažādi lībiešu kopienas organizēti pasākumi.

Dāmas un kungi!

Šis gads iezīmē 80. gadadienu kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas mūsu valstu starpā 1921. gadā. Tāpat tas iezīmē desmitgadi kopš šo attiecību atjaunošanas 1991. gadā, pēc pusgadsimtu ilga totalitārā režīma nacistiskās un padomju varas pakļautībā, kas ievērojami aizkavēja mūsu abu valstu attīstību. Uz piecdesmit gadiem Latvijas vārds bija izdzēsts no Eiropas kartes. Lai gan Ungārijai bija dotas nelielas valstiskuma iezīmes, tā tomēr atradās izolācijā aiz dzelzs priekškara, no kura tā atbrīvojās un kļuva patiesi neatkarīga tikai pēc komunistiskās partijas atkāpšanās no sava varas monopola 1989. un 1990. gadā.

Pasaule vēl joprojām atceras ungāru sīvo cīņu par brīvību 1956. gadā, kura tika apspiesta ar padomju režīma brutālu spēku. Tomēr ungāru cēlās brīvības alkas turpināja gruzdēt sekojošās desmitgadēs kā kvēlojošas ogles zem apspiestības pelniem, lai uzliesmotu atkal no jauna nozīmīgo pārmaiņu laikā 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā.

Pirms desmit gadiem padomju impērijas krišana pēc vairāku desmitu gadu tirānijas un militārās varenības nebija nekas cits kā brīnums. Bet tas notika, un Latvijai un Ungārijai bija nozīmīga loma šī vēsturiskā pavērsiena attīstībā. Galvenais iemesls, kādēļ tas varēja notikt, bija tā saukto sagūstīto Eiropas valstu tautu kopīgās slāpes pēc brīvības, vienotā pārliecība par savu centienu likumību un kopējs savu valstu nākotnes redzējums.

Īsā desmit gadu laikā mēs esam spējuši sekmīgi nomainīt totalitārās pārvaldes sistēmas ar demokrātiski ievēlētām politiskajām institūcijām. Mēs esam ieviesuši tālejošas reformas ceļā no plānveida uz brīvu tirgus ekonomiku.

Vērtējot pasaules mērogā, Latvijas ekonomikas attīstība ir ļoti strauja un dinamiska. Latvijas IKP pieaugums šā gada pirmajā pusē sasniedza 8,8%, inflācijas pieaugums 2000. gadā bija viens no zemākajiem Viduseiropā un Austrumeiropā — tikai 2,6 procenti.

Investīciju klimats Latvijā ir viens no labvēlīgākajiem reģionā. Kopumā Latvija ir piesaistījusi gandrīz 2,3 miljardus eiro (2,1 miljards ASV dolāru) akumulētajās tiešajās ārvalstu investīcijās jeb aptuveni 950 eiro (880 ASV dolāri) uz iedzīvotāju. Tas ir viens no labākajiem rezultātiem Viduseiropā un Austrumeiropā. Pērn ārvalstu tiešajās investīcijās Latvija piesaistīja 500 miljonus eiro (464 miljoni ASV dolāru). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums ir 22 procenti un atbilst aptuveni 6 procentiem (5,7%) mūsu IKP.

Pateicoties arvien ciešākajām Latvijas saitēm ar Eiropas Savienību, apmēram divas trešdaļas (65,2%) Latvijas eksporta un vairāk par pusi (52,4%) importa saistās ar ES dalībvalstīm, kas kļuvušas par nozīmīgākajām Latvijas tirdzniecības partnerēm. Lai gan Ungārija vēl nav ES dalībvalsts, plašs Ungārijas pārtikas produktu klāsts redzams daudzu Latvijas veikalu plauktos. Latvija cer uz aizvien ciešāku ekonomisko sakaru izveidi ar Ungāriju un priecāsies par Ungārijas investīcijām dažādās perspektīvās nozarēs, ieskaitot apstrādes rūpniecību, celtniecību, kravu tranzītu, informācijas tehnoloģijas u.c.

Dāmas un kungi!

Jūs labi zināt, ka mūsu valstu veiksmīgais reformu ceļš nav bijis nesāpīgs. Tas prasījis daudz pūļu un darba, nesis nopietnas sociālas izmaiņas, kas vissmagāk skārušas vecāko paaudzi. Taču tas ir bijis sekmīgs, kļuvis neatgriezenisks, un mēs vairs negriezīsimies atpakaļ.

Mūsu nesenā pagātne, kad bijām pakļauti dažādām kaimiņvarām, vēl ir daudzu svaigā atmiņā. Tāpēc gan latvieši, gan ungāri vēlas reiz uz visiem laikiem atbrīvoties no Otrā pasaules kara traģiskā mantojuma. Šis karš mūsu valstīm nesa Krievijas totalitārā režīma jūgu. Mēs stingri nosodām jebkuru “ietekmes sfēru” atdzīvināšanas izpausmi kā pagātnes palieku un pilnīgi nedemokrātisku koncepciju, kam nav vietas 21. gadsimta Eiropas politikā.

Mēs vēlamies saglabāt mūsu nacionālo identitāti, valodu un tradīcijas, kas katru Eiropas valsti dara tik unikālu un bagātina kontinenta kultūru. Mēs vēlamies veidot vienotu stabilu un labklājīgu Eiropas valstu saimi, ko stiprina un bagātina tās locekļu dažādība.

Ar mūsu Rietumu kaimiņiem mums ir kopīgas vērtības un ideāli, kas atbalsta cilvēktiesību un personas brīvību svētumu, demokrātiski ievēlētas politiskās struktūras un brīvā tirgus ekonomiku. Mēs vēlamies atbalstīt šos fundamentālos principus un vēlamies to darīt kā Eiropas Savienības un NATO, kas ir dibinātas šo vērtību aizsardzībai, pilntiesīgas dalībvalstis. Kļūstot par šo organizāciju pilntiesīgiem locekļiem un līdzvērtīgiem partneriem, mēs sev nodrošināsim vietu pie sarunu galda, kad tiks pieņemti svarīgi kolektīvi lēmumi. Rītdienas Eiropa tiek veidota šodien. Mēs vēlamies piedalīties šajā procesā, un es patiesi ceru, ka drīz mūsu valstis kļūs par kopīgas Eiropas drošības un ekonomikas telpas daļu.

Ungārija kā viena no jaunākajām NATO dalībvalstīm un kā valsts, kas pagātnē stipri cietusi no ārvalstu uzspiestām ideoloģijām, labi izprot Latvijas centienus kļūt par alianses dalībvalsti. Ungārija ir sniegusi Latvijai nozīmīgu politisku un praktisku atbalstu, gatavojoties nākamā gada Prāgas sammitam, un par to Latvija ir ļoti pateicīga.

Dāmas un kungi!

Mūsu valstīm joprojām jārisina daudzi praktiski uzdevumi, no kuriem būtiskākie ir konkurētspējīgas un plaukstošas ekonomikas izveide, bezdarba samazināšana un visu iedzīvotāju dzīves līmeņa nepārtraukta paaugstināšana. Šajā jaunajā globalizācijas laikmetā daudzas nopietnas problēmas būs jārisina ne vien Ungārijai un Latvijai, bet arī visām Eiropas valstīm. To vidū kā nozīmīgākās minamas apkārtējās vides piesārņošana, jaunas neārstējamas slimības (gan dzīvnieku, gan cilvēku), organizētā noziedzība un terorisms. Tās ir problēmas, kas nepazīst robežu, un tādēļ risināmas ciešā starptautiskā sadarbībā.

Terorisma starptautiska apkarošana īpaši aktuāla kļuva pēc traģiskajiem 11. septembra notikumiem, kuros dzīvību zaudēja tūkstošiem nevainīgu cilvēku. Tas bija uzbrukums ne vien Savienotajām Valstīm, bet arī tiešs trieciens civilizācijai kopumā.

Šie teroristu uzbrukumi pastiprināja vajadzību pēc ciešākas Eiropas un Ziemeļamerikas sadarbības aizsardzības un drošības stiprināšanā. Patlaban vairāk nekā jebkad mūsu un citu pasaules valstu kopīgās vērtības tiks pārbaudītas, kad mēs apvienojamies, lai stātos pretī kopīgam ienaidniekam.

Latvija ir kopā ar ASV un to NATO partneriem atkal uzsāktajā karā pret starptautisko terorismu. Kā nākamā NATO dalībvalsts Latvija būs gatava dot visu iespējamo ieguldījumu Vašingtonas līguma 5. panta īstenošanā. Saskaņā ar šo pantu uzbrukums kādai no NATO valstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu aliansei kopumā.

Dāmas un kungi!

Sapnis par vienotu Eiropu nav nekas jauns. Drīz pēc Pirmā pasaules kara beigām Ungārijas grāfs R.Kudenhovs–Kalergi nodibināja Paneiropas kustību. 1929. gadā šīs kustības goda prezidents Aristids Briāns pārliecināja Tautu Savienības Eiropas dalībvalstis apvienoties atsevišķā politiskā un ekonomiskā kopienā. Uz to Tautu Savienība atbildēja ar īpašas Eiropas unifikācijas izpētes komisijas izveidi. Latvijas premjerministrs un ārlietu ministrs Hugo Celmiņš bija tās loceklis.

Tagad, gandrīz pēc gadsimta, mums ir patiesa iespēja celt jaunu Eiropu — vienotu, stabilu, plaukstošu un drošu. Esmu pārliecināta, ka, veidojot dinamisku, atvērtu sabiedrību, mēs galu galā sasniegsim šo mērķi. Mēs ieejam 21. gadsimtā ar ciešu apņēmību darīt to labāku par visiem iepriekšējiem. Mēs gribam būt savas nākotnes kalēji, paši izdarīt izvēli, dzīvot ar pašu kļūdām un sapņot paši savus sapņus. Strādāsim kopā kā draugi un sabiedrotie, lai mūsu kopīgais jaunas un labākas Eiropas redzējums kļūtu īstenība!

“LV” (Juris Afremovičs, Artis Nīgals) neoficiāls tulkojums no angļu valodas