Par mūsu tautas reproduktīvo veselību

Arturs Šulcs, ārsts, — sabiedrības informēšanai un apspriešanai

Saturā

Par problēmas būtību

Par projekta vēsturi

Par ANO Iedzīvotāju fondu (UNFPA)

Par projekta plānošanu

un metodoloģiju

Par pētījuma saturu

Par projekta terminoloģiju

Par projekta organizatorisko norisi

Par projekta darba grupu

Kopsavilkumā

Rekomendācijas

Par problēmas būtību

1998.gadā Eiropas Savienība (ES) atteica Latvijai iespēju kandidēt uzņemšanai šajā Savienībā pirmajā kārtā. ES ekspertu atdzinumā Latvija ir raksturota kā valsts ar sliktu demogrāfisko situāciju un neapmierinošu iedzīvotāju veselības stāvokli. Iedzīvotāju reproduktīvā veselība ir viena no būtiskākajām veselības jomām un svarīgs demogrāfisko situāciju raksturojošs faktors.

Ir zināms, ka iedzīvotāju reproduktīvās veselības problēmas Latvijā ir ļoti aktuālas: iedzīvotāju dabīgais pieaugums, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, 1995.gadā bija negatīvs (–7,4). Šī tendence turpina saglabāties arī pašreiz.

Tādēļ ar ANO Iedzīvotāju fonda finansiālu atbalstu 1997.gadā tika realizēts projekts “Atbalsts reproduktīvās veselības stratēģijas veidošanai Latvijā” un likās, ka šī projekta rezultātā tiks sakārtoti Latvijas reproduktīvās veselības jomas pamati.

Taču pēdējo gadu laikā presē sistemātiski publicētā informācija par nekārtībām Latvijas reproduktīvās veselības aprūpē, kā arī pozitīvas dinamikas trūkums iedzīvotāju reproduktīvajā uzvedībā liek atkārtoti atgriezties pie situācijas izpētes reproduktīvās veselības jomā.

Analīze par Labklājības ministrijas Ārstniecības departamenta un Apvienoto Nāciju Iedzīvotāju fonda projekta “Atbalsts reproduktīvās veselības stratēģijas veidošanai Latvijā” izpildi un darba grupas sagatavoto nacionālo ziņojumu “Iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Vērtējums un ieteikumi.” tika veikta sakarā ar to, ka šobrīd ir radušās pamatotas šaubas par projekta ietvaros veiktā pētījuma kvalitāti un šim projektam piešķirto finansu līdzekļu izlietojuma lietderību.

Par projekta vēsturi1

ANO Attīstības programmas ietvaros 1997.gada 26.februārī Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs un ANO Attīstības programmas (UNDP) un Iedzīvotāju fonda (UNFPA) pārstāvis Latvijā Džons Hendra parakstīja sadarbības projektu iedzīvotāju reproduktīvās veselības veicināšanai.

Masu informācijas līdzekļos tika deklarēts, ka projekta galvenais uzdevums ir veikt valsts mēroga pētījumu, lai iegūtu datus par reproduktīvās veselības stāvokli Latvijā, analizēt šos datus un iepazīstināt ar tiem Latvijas valdību, profesionālās organizācijas un iedzīvotājus. Darba rezultātus tika paredzēts apkopot Nacionālajā ziņojumā, kurā būtu datu analīze un ieteikumi valdībai turpmākajai darbībai reproduktīvās veselības jomā.

Šo projektu vadīt tika uzdots Labklājības ministrijai sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Attīstības programmu Latvijā. Projekta veikšanai tika izveidota darba grupa no dažu organizāciju pārstāvjiem. Paredzēts, ka projektā iekļautās aktivitātes galvenokārt veiks darba grupa. Iegūtos datus bija domāts publicēt brošūru un plakātu veidā, kā arī prezentēt semināros.

Projekta ilgums — viens gads (no 1997.gada februāra līdz 1998. gada sākumam).

Projekta budžetu veidoja ANO ieguldījums Latvijas iedzīvotāju reproduktīvās veselības veicināšanā — 85 000 ASV dolāru.

Kā viens no projekta mērķiem tika deklarēta arī sadarbības un koordinācijas veicināšana starp visām ieinteresētajām organizācijām (lai gan netika precīzi minēts, starp kādām organizācijām šo sadarbību un koordināciju ir domāts veicināt).

Pēc līguma “Atbalsts reproduktīvās veselības stratēģijas veidošanai Latvijā” parakstīšanas Vladimirs Makarovs sacīja: “Šis līgums ir milzīga darba sākuma stadija. Mums vispirms ir jāapzina iedzīvotāju reproduktīvās veselības situācija valstī un pēc tam jāpieņem prasmīgi lēmumi. Latvijas demogrāfiskais stāvoklis nav ne tuvu ideālam un tuvākajos gados tam nespēs tuvoties. Mums ir jāapzina šī skaudrā situācija un jādara viss iespējamais, lai palīdzētu mātei un bērnam. Lai māte, bērns un ģimene būtu pietiekami izglītoti. Lai viņi apzinātos, ka bērns ir viņu nākotne. Latvijā jau ir īstenoti daudzi ANO Attīstības programmas finansēti izpētes projekti. Un tas ir labi.” Pēc līguma parakstīšanas Vladimirs Makarovs arī pateicās Džonam Hendram, kurš jau vairāk nekā trīs gadus ANO uzdevumā rūpējas par Latvijas iedzīvotāju labklājību, un pasniedza viņam Labklājības ministrijas atzinības rakstu, atzīmējot nopelnus ANO Attīstības programmas īstenošanā Latvijā.

Atbildes runā Džons Hendra uzsvēra, ka šoreiz ANO piešķirtais finansējums projekta īstenošanai nav bijis tik liels kā citkārt, taču pietiekams, lai veiktu projektā ieplānoto. Džons Hendra teica: “Galvenais ir izzināt situāciju. Tikai pēc tam varēsim risināt reproduktīvās veselības uzlabošanas problēmas.”

Par ANO Iedzīvotāju fondu (UNFPA)

Apvienoto Nāciju Iedzīvotāju fonds ir pasaules lielākais fonds atbalstam iedzīvotāju jautājumu risināšanai — 1996.gadā tā ieguldījums pasaulē bija 325 miljoni dolāru. Pēc katras valsts vēlmēm UNFPA palīdz tai uzlabot reproduktīvās veselības aprūpes kvalitāti un veicināt šīs valsts attīstību. Reproduktīvās veselības aprūpe ietver ģimenes plānošanu, seksuālās veselības aprūpi, konsultēšanu un informācijas sniegšanu par dzimumjautājumiem. UNFPA vāc datus par iedzīvotājiem, cilvēktiesību jautājumiem, dzīves kvalitāti, ekonomisko attīstību un apkārtējo vidi. UNFPA īpaši izceļ sieviešu, jauniešu un ģimeņu vajadzības.

UNFPA rūpējas par 1994.gada septembrī Kairā notikušās starptautiskās konferences “Par iedzīvotājiem un attīstību” darbības programmas ieviešanu dzīvē. Šajā konferencē pasaules valstu līderi un nevalstisko organizāciju pārstāvji pirmo reizi vienojās, ka iedzīvotāju un valstu attīstības jautājumi ir nedalāmi saistīti ar sieviešu iespēju paplašināšanu. Darbības programmā uzmanība tika veltīta aktuālu problēmu (neplānotu grūtniecību, abortu, seksuāli transmisīvo slimību u.c.) risināšanai. UNFPA atbalsta valdības visā pasaulē, lai Kairas idejas kļūtu par realitāti tādā veidā, kāds ir pieņemams katrai valstij.

UNFPA darbs norit 150 pasaules valstīs. Latvijā Apvienoto Nāciju Attīstības programmas (UNDP) pastāvīgais pārstāvis ir arī UNFPA pārstāvis un UNDP atbildīga par UNFPA programmas administrēšanu.

UNFPA programma Latvijā atbalsta valdību un vadošās nevalstiskās organizācijas iedzīvotāju reproduktīvās veselības statusa veicināšanā. Tas ietver atbalsta sniegšanu likumdošanas izveidei, informācijas un izglītības pasākumiem, datu vākšanu un izplatīšanu, darbu ar masu medijiem un apmācību.

Latvijā ir tikuši realizēti šādi UNFPA projekti:

1. Šajā atzinumā minētais projekts “Atbalsts reproduktīvās veselības stratēģijas izveidei Latvijā” — 85 000 ASV dolāru.

2. UNFPA “jumta” projekts — 25 000 ASV dolāri katru gadu, kas sponsorē dažādus informācijas un izglītības pasākumus reproduktīvas veselības un demogrāfijas jautājumos.

3. Aptauja “Ģimene un dzimstība Latvijā” — 67 000 ASV dolāri, to veica Latvijas Universitātes Demogrāfijas centrs.

Par projekta plānošanu un metodoloģiju

Projekts ir vāji plānots. Nav minēts projekta galvenais mērķis, kam vajadzētu gan būt orientētam uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanu Latvijā un tautas atjaunošanās nodrošināšanu, panākot dzimstības kvalitatīvu un kvantitatīvu uzlabošanos. Nedefinējot galveno mērķi, tā pakārtotie mērķi un uzdevumi ir kļuvuši par bezsistēmas darbības virzieniem, kuriem nav vienojošā kopsaucēja.

Analizējot deklarētos projekta mērķus un to realizāciju, var konstatēt, ka arī šie mērķi nav realizēti, kas atspoguļots tālāk.

1. deklarētais mērķis — “Veicināt

valsts nacionālās politikas

reproduktīvās veselības jomā

izstrādi un realizāciju,

īpašu uzmanību pievēršot

Latvijas valdības un nevalstisko

institūciju lomai šajā procesā”.

Šis mērķis projekta gaitā nav īstenots, jo nekādu nacionālo politiku reproduktīvās veselības jomā nevar izstrādāt uz nekvalitatīva un nepilnīga nacionālā ziņojuma bāzes (Skatīt sadaļu par pētījuma satura analīzi!).

2. deklarētais mērķis — “Palīdzēt

reproduktīvās veselības aprūpē

strādājošām valsts un nevalstiskām

institūcijām novērtēt situāciju

reproduktīvās veselības jomā;

uzlabot šo organizāciju

sadarbību un koordināciju”.

Šis mērķis projekta gaitā nav īstenots, jo ne par kādu sadarbību un koordināciju starp reproduktīvās veselības aprūpē strādājošām valsts un nevalstiskām institūcijām nevar runāt, jo projekta vadītāji neuzskatīja vispār par vajadzīgu projekta darba grupā uzaicināt vairākas ārstu profesionālās organizācijas, psihologu un psihoterapeitu profesionālās organizācijas, citas nevalstiskās organizācijas, kuras strādā reproduktīvās veselības jomā. Ja par nevalstisko organizāciju sadarbību un koordināciju var uzskatīt divu organizāciju (Sieviešu slimību un dzemdību speciālistu asociācijas un “Papardes zieda”) vadības atrašanos projekta darba grupā, tad šāda sadarbība gan vērtējama kā ļoti ierobežota un specifiska. (Skatīt sadaļu par projekta darba grupas sastāva novērtējumu!)

3. deklarētais mērķis — “Apkopot

informāciju par iedzīvotāju

reproduktīvās veselības

stāvokli Latvijā”.

Par informācijas apkopojumu nevar nosaukt projekta gaitā tapušo ziņojumu, kur vāji sistematizēta, nepilnīga un pēc būtības neanalizēta informācija salikta vienā izdevumā un pasniegta glītos vākos.

4. deklarētais mērķis — “Analizēt

iegūtos datus un iepazīstināt ar tiem

Latvijas valdību, ieinteresētās

organizācijas, speciālistus

un plašu sabiedrību”.

Datu analīze pēc būtības nav veikta (Skatīt sadaļu par pētījuma satura analīzi!), tādēļ nav jau ar ko iepazīstināt.

5. deklarētais mērķis —

“Pamatojoties uz datu, kā arī

valstī pastāvošās situācijas analīzi,

izstrādāt turpmākās rīcības

rekomendācijas valdībai”.

Šis mērķis ir formulēts ļoti izplūdušā formā un nekonkrēti: nav skaidrs, par kādiem “datiem” un par kādu “valstī pastāvošās situācijas analīzi” ir runa, — demogrāfisko, seksuālo, ginekoloģisko, militāro, saimniecisko vai politisko situāciju? Ja ir runa par situāciju reproduktīvās veselības jomā, tad tā nav pietiekami nopietni analizēta, un līdz ar to nekādas pamatotas rekomendācijas valdībai šis pētījums sniegt nevar.

Nav nosaukti plānotie efekti, ko projekta realizētāji gatavojas sasniegt. Līdz ar to tiek apgrūtināta iespēja arī novērtēt projekta radītās izmaiņas, ja tādas ir gaidāmas.

Nav pietiekami detalizēti atspoguļota pētniecības darba analīzes metodika. Pētījuma autori ir lietojuši tikai vienu informācijas ieguves metodi — iedzīvotāju aptauju, kas šāda mēroga (nacionāla ziņojuma sagatavošana) un tik bagātīgi finansēta projekta ietvaros (85000 USD) ir nožēlojami un nepietiekami.

Vāji lietota un praktiski nav analizēta valstī brīvi pieejamā statistikas avotu informācija. Ir nosauktas tikai atsevišķas demogrāfiskās un medicīniskās tendences, taču pietiekami detalizēts, izsmeļošs un pamatots izskaidrojums šīm tendencēm nav sniegts. Daļā gadījumu statistikas dati sniegti tikai par 1996.gadu, bet nav veikta analogu datu salīdzināšana par iepriekšējiem gadiem, nav veikta šo datu atspoguļošana diagrammās un nav veikta analīze. Nav precīzas atsauces un norādes uz statistikas datu avotiem — no kurienes un kad šie dati iegūti? Nav sniegts šo datu ticamības novērtējums.

Nav lietotas tādas efektīvas un samērā lētākas informācijas ieguves metodes kā ekspertu intervēšana (kvalitatīva metode), ekspertu aptauja (kvantitatīva metode). Nav pieprasīta un analizēta informācija, ko varētu sniegt reproduktīvās veselības jomā strādājošās nevalstiskās organizācijas (ārstu un citas medicīnas profesionālās asociācijas, psihologu un psihoterapeitu profesionālās asociācijas, sieviešu un jauniešu organizācijas u.c.), citi pētniecības centri vai atsevišķi neatkarīgi pētnieki. Pētījumā nav analizēti un integrēti tie atsevišķie, neliela apjoma un lokālie pētījumi reproduktīvās veselības jomā, ko veikuši atsevišķi ārsti vai pašvaldības Latvijas lauku rajonos. Šo pētījumu rezultāti varētu būt noderīgi, lai spriestu arī par valsts līmeņa problēmām. Taču nezināmu iemeslu dēļ tie nav tikuši apzināti un izmantoti.

Ir neracionāli izmantota iedzīvotāju aptaujas metode tādu datu iegūšanai, kuri ir pieejami valsts oficiālajos reģistros un kuru iegūšanai nav jātērē milzīgi līdzekļi: pētījuma autori ar aptaujas palīdzību mēģina noskaidrot, cik bērnu ir pilsētnieku un laucinieku ģimenēs, tajā pašā laikā šie dati ir pieejami Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datu bāzē, kā arī valsts sociālo dienestu datu bāzēs. Turklāt jāņem vērā, ka valsts datu bāzēs šī informācija ir pietiekami precīza, turpretī aptaujas metode nedod absolūtu precizitāti un pieļauj zināmas nobīdes no esošās realitātes. Aptaujas izmantošana tādas informācijas iegūšanai, kuru var iegūt no oficiālām valsts datu bāzēm, ir neracionāla pētniecības mērķiem atvēlētās naudas tērēšana. Ja pētījuma autori apšauba valsts datu bāzu informācijas ticamību, tad pētījuma atskaitē būtu nepieciešams minēt, kādu iemeslu dēļ tas ticis darīts. Bet tas nav ticis darīts.

Par pētījuma saturu

Ziņojumā ir ietverti informatīvi materiāli par starptautiskajās konferencēs izstrādātajām rekomendācijām reproduktīvās veselības jomā. Pētījuma gaitā, veicot iedzīvotāju aptauju, ir iegūti atsevišķi interesanti dati par iedzīvotāju seksualitāti. Pozitīvi minams tas, ka ir iegūti arī daži dati par atsevišķiem faktoriem, kas nosaka iedzīvotāju reproduktīvo uzvedību. Šie dati neapšaubāmi ir noderīgi tālākā pētniecības darbā par reproduktīvās veselības jautājumiem.

Taču diemžēl nav sniegta šo datu interpretācija. Nav arī izskaidrotas atsevišķu parādību savstarpējās sakarības un tendences. Praktiski ļoti maz ir veikts datu analīzes darbs.

Nav precīzi definēts reproduktīvās veselības objekts — kādas sociālās grupas veselība tiek pētīta, cik liela ir šī sociālā grupa, kādas ir tās vecuma robežas, kāds ir sadalījums pa dzimumiem, kāds ir sadalījums pēc dzīvesvietas (lauki, Rīga, citas lielās pilsētas, mazpilsētas), pēc izglītības (pamatskolas, vidējā, augstākā, cita), pēc ģimenes stāvokļa un sastāva. Nav noskaidrots, cik cilvēku kopumā ir reproduktīvi aktīvajā vecumā. Pētījumā nav izdalīts latviešu tautas reproduktīvās veselības raksturojums, lai gan pamatnācijas demogrāfiskais stāvoklis pašreiz kopumā ir vērtējams kā īpaši smags. Nav dots kopējais veselības stāvokļa novērtējums, kas neapšaubāmi iespaido reproduktīvo veselību šodien.

Nav dots garīgās veselības un personu ar ģenētiski pārmantojamām smagām patoloģijām skaita, struktūras un īpatsvara novērtējums, kas atspoguļo nākotnes sabiedrības demogrāfiskās attīstības perspektīvas.

Nav atspoguļota dažādu sociālo grupu reproduktīvā aktivitāte un nav sniegts šīs aktivitātes salīdzinājums. Patlaban neapšaubāmi būtu nepieciešams zināt:

— Cik reproduktīvi aktīvi ir psihiski slimie?

— Cik reproduktīvi aktīvi ir alkoholiķi, narkomāni, toksikomāni?

— Cik reproduktīvi aktīvi ir cilvēki ar ģenētiski pārmantojamām smagām patoloģijām?

— Cik reproduktīvi aktīvi ir garīgi un fiziski veseli un talantīgi cilvēki?

— Kāds ir šo grupu īpatsvars kopējā reproduktīvi aktīvo cilvēku skaitā?

— Kādi faktori un kā iespaido reproduktīvo aktivitāti minētajās grupās?

Empīriski var pieņemt, ka šobrīd augsta dzimstība ir sabiedrības sociāli nelabvēlīgajā, degradētajā un parazitējošajā sabiedrības daļā. Kāda ir antisociālā sabiedrības slāņa dzimstības dinamika pēdējos gados? Kādas ir šīs grupas dzimstības prognozes tuvākajam un tālākajam laikam? Kādi faktori un kā to iespaido? Tie ir jautājumi, kas tagad Latvijā ir ļoti aktuāli, jo antisociālais slānis sevi pilnībā atjauno, radot jaunu deģenerātu un likumpārkāpēju paaudzi, kura sabiedrības un valsts attīstībai joprojām sagādā un nākotnē arī turpinās sagādāt jaunas un pietiekami smagas problēmas. Diemžēl pētījumā par šiem aktuālajiem jautājumiem nav nekas minēts.

Pētījumā sistemātiski nav atspoguļotas divas galvenās reproduktīvās veselības jomas:

— reproduktīvās veselības aprūpe,

— reproduktīvas veselības veicināšana.

Nav analizēta abu šo jomu attīstība, šodienas tendences un galvenās problēmas Latvijā. Nav ieskicētas to attīstības tuvākās un tālākās perspektīvas. Nav atsegtas šajās jomās pastāvošās negācijas un likumpārkāpumi.

Nav analizēti reproduktīvās veselības aprūpes un veicināšanas subjekti:

— ārsti,

— vecmātes,

— pārējais reproduktīvās veselības aprūpes personāls,

— veselības mācības pedagogi,

— speciālie reproduktīvās veselības aprūpes centri (nodaļas),

— dzemdību nami (nodaļas),

— masu informācijas līdzekļi,

— izglītības un informācijas iestādes, kuru kompetencē ir arī reproduktīvās veselības veicināšana, izglītojot un informējot dažādas iedzīvotāju grupas u.c.

Speciālisti un institūcijas, kas strādā reproduktīvās veselības jomā, ir vieni no galvenajiem, kas nosaka tautas attīstību šodien un tās perspektīvas nākotnē. Neizvērtēt speciālistu un institūciju faktoru iespaidu uz tautas reproduktīvo veselību ir absolūti nepieļaujami. Šādam izvērtējumam vajadzētu būt vienam no galvenajām pētījuma sadaļām, bet šādas sadaļas ziņojumā nav.

Nav analizētas valstī esošās mācību programmas, mācību līdzekļi un izglītojošā darba kvalitāte kopumā reproduktīvās veselības jomā dažādos līmeņos:

— vispārējā izglītība,

— vidējā speciālā izglītība (medicīnas skolas),

— augstākā speciālā izglītība (medicīnas augstskolas).

Ziņojumā nav sadaļas par reproduktīvās veselības aprūpes finansiālajiem aspektiem. Nav atspoguļots, cik valstī vidēji maksā dzemdības. (Cik tās izmaksā vispār? Cik par dzemdībām reāli maksā sieviete, ģimene?) Nav atspoguļots, cik maksā citi reproduktīvās veselības aprūpes pasākumi. Nav detalizēti analizēts finansiālā faktora iespaids uz reproduktīvo veselību.

Ziņojumā nav sadaļas par reproduktīvās veselības aprūpes juridiskajiem aspektiem. Nav analizēta šīs jomas normatīvā bāze.

Nav pietiekami precīzi, sistemātiski un izsmeļoši atklātas un definētas reproduktīvās veselības jomā esošās problēmas. Nav sniegts šo problēmu bīstamības detalizēts novērtējums, un nav izveidota reproduktīvās veselības apdraudējumu polaritātes skala. Nav izvērstas un atspoguļotas reproduktīvās veselības apdraudējumu savstarpējās cēloņsakarības un mijiedarbība. Ir vāji pētīti vai vispār nav pētīti cēloņi daudzām reproduktīvās veselības jomā esošām problēmām, un nav atsegti šo problēmu rašanos veicinošie faktori. Piemēram, nav pietiekami analizēti abortu cēloņi un sekas. Ir apiets sabiedrībā asi diskutētais jautājums par abortu aizliegšanu un atļaušanu. Nav sagatavota informācija par abortu aizlieguma un atļaušanas dažādiem aspektiem un prognozēm katrā no šiem valsts reproduktīvās politikas variantiem. Ir nepieciešama kompleksa pieeja šī jautājuma izpētē, nevis tikai konstatācija, ka “tik % iedzīvotāju vēlas brīvi pieejamus abortus, bet tik % iedzīvotāju vēlas tos aizliegt”.

Ziņojumā nav analizēti un integrēti citu pētījumu rezultāti jomās, kas tuvas reproduktīvās veselības jomai, piemēram, demogrāfu pētījumi par ģimeni Latvijā, atsevišķu ārstu un pašvaldību lokālie pētījumi par situāciju viņu aprūpes teritorijā, kas satur arī reproduktīvās veselības aspektus.

Nav analizēti galvenie reproduktīvās veselības aprūpes veidi un virzieni. Nav izpētīta dzemdību palīdzības kvalitāte un pieejamība visos tās posmos (pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību periodā). Nav analizēta ginekoloģiskās palīdzības kvalitāte. Nav pētīta atsevišķu slimību grupu profilakses un ārstēšanas kvalitāte un pieejamība (dzimumsistēmas iekaisīgās slimības, seksuāli transmisīvās slimības, dzimumsistēmas onkoloģiskās slimības, neauglība u.c.). Nav apzināta kontraceptoloģiskās palīdzības kvalitāte un pieejamība. Nav analizēta operatīvās ginekoloģijas kvalitāte.

Tie visi taču ir ļoti būtiski reproduktīvās veselības aspekti, kas būtu jāizpēta, jāanalizē un jāatspoguļo nacionālajā ziņojumā par reproduktīvo veselību Latvijā. Bez šo aspektu atspoguļošanas vispār nevar runāt par nacionālo ziņojumu.

Par projekta terminoloģiju

Pētījuma gaitā ir izmantoti atsevišķi apstrīdami termini. Nezināmu iemeslu dēļ ziņojumā ir lietots termins “klients” termina “pacients” vietā. Veselības aprūpes jomā līdz šim parasti bija pacienti, nevis klienti. Starptautisko tiesību normatīvajos aktos, kur atspoguļotas cilvēktiesības, praksē ir vesels cilvēktiesību virziens — “pacienta tiesības”, kas regulē attiecības starp ārstniecības personālu un cilvēku, kurš saņem veselības aprūpi. Ir jāatzīst, ka veselības aprūpes jomā tomēr vajadzētu saglabāt un izkopt ārstniecības personas (šajā gadījumā galvenokārt ārsta, vecmātes, medmāsas) un pacienta (sievietes, vīrieša, jaunieša) attiecību kultūru, nevis to nonivelēt uz “pakalpojumu sniedzēja” un “klienta” attiecību līmeņa.

Tādēļ termina “klients” vietā labāk būtu lietot terminu “pacients”, kas neapšaubāmi ir piemērotāks, labskanīgāks un saprotamāks mediķu un tautas saskarsmē.

Ja tomēr ziņojumā no mārketinga viedokļa tiek lietots termins “klients”, tad būtu nepieciešams precizēt, kas ir domāts ar šo terminu, jo reproduktīvās veselības jomā klients var būt ne tikai sieviete. Šajā gadījumā klients vispār nav definēts.

Par projekta organizatorisko norisi

Projekta aktivitātes tika plānotas četrās fāzēs. Projekta gaitā varēja konstatēt atsevišķas parādības, kuras nepieciešams rūpīgi izvērtēt no valstiskas lietderības un ierēdņu ētiskuma viedokļa.

1. fāze — projekta uzsākšana

Projekta vadītājiem bija nepieciešams rīkot konkursu kompleksa pētījuma veikšanai, lai projekta realizācijā iesaistītu pēc iespējas kompetentākos un profesionālākos speciālistus no visdažādākajām veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomām Latvijā. Bija nepieciešams jau pašā projekta sākumā izstrādāt konkursa noteikumus un izsūtīt piedāvājumus dažādām valstiskām un nevalstiskām institūcijām. Jebkura projekta sākšana sākas ar rūpīgu un sistemātisku plānošanas darbu, kas, pēc profesionālu projektu vadītāju viedokļa, ir 70 — 85% no projektā ieguldītā darba.

Tas netika izdarīts, un projekta plānošana mūsdienīgā izpratnē saskaņā ar jaunāko projektu menedžmenta teoriju un praksi (kas ir pieejama arī Latvijā) netika veikta.

Darba grupā pamatā tika iesaistīti tikai triju organizāciju (Sieviešu slimību un dzemdību speciālistu asociācijas, Latvijas Medicīnas akadēmijas Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras un nevalstiskās organizācijas “Papardes zieds”) vadība, kas pētījuma brīdī faktiski bija vienas un tās pašas vadošās personas. Ir nesaprotami, kādēļ projekta vadītāji, sākot šādu apjomīgu darbu, pietiekami neiepazinās ar citām Latvijā oficiāli reģistrētām nevalstiskām organizācijām (tajā skaitā arī ārstu profesionālajām asociācijām), citām valsts institūcijām un atsevišķiem speciālistiem, kuri strādā reproduktīvās veselības jomā (vai šai jomai tuvās sfērās) un kuru darbības specifika un devums varētu būt noderīgs projekta realizācijai. Nav saprotami, kādēļ citu organizāciju speciālisti netika informēti un uzaicināti strādāt projektā jau no paša sākuma.

Līdz ar to projekta darba grupa tika izveidota bez pietiekama intelektuālā potenciāla piesaistes. Tas neapšaubāmi atstāja negatīvu iespaidu arī uz pētījuma plānošanas, metodikas un instrumentārija izstrādes kvalitāti. Izstrādātajā anketā netika iekļauti ļoti būtisku jautājumu bloki (skat. sadaļas par pētījuma metodoloģijas un satura novērtējumu).

2. fāze — datu vākšana

Datu vākšanu (aptauju) veica socioloģijas firma “Baltijas Datu nams”. Nav skaidrs, kādēļ tieši šai firmai tika uzticēta aptaujas veikšana, bet ne citai. (Nav pretenziju pret “Baltijas Datu namu”, bet nav skaidri šī darba veicēja izvēles principi un pamatojums.)

3. fāze — datu analīze

Pēc presē un atskaitē publicētās informācijas, “Baltijas Datu nama” speciālisti veica datu analīzi. Ir neizprotami, ka ļoti specifisku veselības jomas datu analīzi veica pieaicināta socioloģijas firma, bet projekta darba grupa tajā pašā laikā daudz dziļāku šo datu analīzi nespēja realizēt. Tā vietā, lai darba grupā jau no paša pētījuma sākuma iesaistītu pietiekami kompetentus ekspertus, kuri sistemātiski pētītu un analizētu reproduktīvās veselības problēmas, tika rīkoti vairāku dienu semināri viesnīcā “Radisson”, kurā liels skaits uzaicināto personu diskutēja par dažiem reproduktīvās veselības jautājumiem. Var konstatēt, ka šo diskusiju produktivitāte nav bijusi īpaši augsta, jo rezultātā ir tapis kvalitatīvi un kvantitatīvi pavisam vājš ziņojums (skat. sadaļu par pētījuma satura novērtējumu).

4. fāze — informācijas izplatīšana

Iegūtos datus tika paredzēts izdot informatīvos materiālos, kas domāti demogrāfiskās politikas veidotājiem un iedzīvotājiem. Šīs informācijas izplatīšanas mērķis bija iepazīstināt iedzīvotājus ar reproduktīvās veselības stāvokli Latvijā un metodēm, kā to varētu mainīt vai ietekmēt. Ņemot vērā sagatavotā ziņojuma zemo kvalitāti, nedz demogrāfiskās politikas veidotāji, nedz iedzīvotāji neguva pietiekami kvalitatīvu informāciju par šo tik ļoti būtisko atsevišķa indivīda un sabiedrības dzīves jomu. Ziņojumā ietvertajai analīzei vajadzēja kļūt par pamatinformāciju nākotnes veselības veicināšanas pasākumiem. Šī iecere nav realizējusies.

Par projekta darba grupu

Projekta “Atbalsts reproduktīvās veselības stratēģijas veidošanai Latvijā” autoru kolektīva sastāvs

1. Laima Rudze, Labklājības ministrijas Ārstniecības departamenta Veselības pārraudzības nodaļas vadītāja vietniece, projekta darba grupas vadītāja, “Papardes Zieda” dalībniece (šobrīd jau ir ievēlēta par “Papardes Zieda” prezidenti).

2. Mārtiņš Hildebrants, ANO Attīstības programmas (UNDP) programmu vadītājs Latvijā, projekta vadītājs.

3. Agnese Štrodaha, projekta koordinatore.

4. Dina Vjatere, nacionālā ziņojuma “Iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Vērtējums un ieteikumi.” redaktore, Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas “Papardes Zieds” dalībniece, ziņojuma gatavošanas laikā avīzes “Diena” žurnāliste.

5. Edvīns Vītoliņš, Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba resursu un darba tirgus politikas nodaļas vecākais referents, Ministru kabineta Demogrāfijas komisijas pārstāvis.

6. Gunta Lazdāne, Latvijas Medicīnas akadēmijas docente, Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas “Papardes Zieds” prezidente.

7. Agnija Caunīte, Rīgas Klīniskās ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcas nodaļas vadītāja, Latvijas Sieviešu slimību un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente.

8. Daiga Štelmahere, Latvijas Universitātes Vides zinātnes un pārvaldes studiju centra Veselības izglītības programmu vadītāja, Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas “Papardes Zieds” viceprezidente.

9. Irēna Kondrāte, Veselības veicināšanas centra reproduktīvās veselības nodaļas vadītāja, asociācijas “Papardes Zieds” dalībniece.

10. Anitra Eiklone, Izglītības un zinātnes ministrijas Tālākizglītības departamenta Jaunatnes interešu izglītības nodaļas vadītāja.

11. Ilvija Šarkiūna, nacionālā ziņojuma “Iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Vērtējums un ieteikumi” recenzente.

Salīdzinājumam būtu nepieciešams uzskaitīt vismaz daļu no tām mācību un zinātniski pētnieciskajām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un valsts iestādēm, kuru pārstāvji netika uzaicināti strādāt darba grupā, bet kuru kompetencē ietilpst projektā pētāmās problēmas.

Projekta darba grupā no paša sākuma netika iesaistīti

1. Latvijas Medicīnas akadēmijas Ādas un seksuāli transmisīvo slimību katedra.

2. Latvijas Universitātes Ārstu pēcdiploma apmācības institūts.

3. Seksuāli transmisīvo slimību valsts centrs.

4. Nacionālais AIDS centrs.

5. Onkoloģijas valsts centrs.

6. Latvijas Ārstu biedrība.

7. Ārstu onkoginekologu2 asociācija.

8. Bērnu ginekologu asociācija.

9. Ādas un seksuāli transmisīvo slimību speciālistu asociācija.

10. Ārstu seksologu un seksopatalogu asociācija.

11. Latvijas Kontraceptoloģijas3 asociācija.

12. Psihologu un psihoterapeitu profesionālās organizācijas (Latvijā šo organizāciju ir ap deviņām atbilstoši specializācijai).

13. Prenatālās audzināšanas4 asociācija.

14. Citas nevalstiskās organizācijas, kuras strādā reproduktīvās veselības jomā.

Var konstatēt, ka projekta darba grupā no paša sākuma netika uzaicināti vairāku ārstu u.c. profesionāļu organizāciju pārstāvji, netika iesaistīti pietiekami kvalificēti veselības aprūpes, socioloģijas, sociālā darba, tiesību speciālisti un cilvēki ar analītiska darba pieredzi, kuri varētu sniegt savu ieguldījumu projektā apskatāmo problēmu izpētē un rekomendāciju sagatavošanā. Atsevišķi speciālisti tika aicināti tikai uz pasākumiem “Radissonā”, kad mainīt projekta virzību un izpildes kvalitāti vairs nebija iespējams.

Kopsavilkumā

Ziņojums “Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Vērtējums un ieteikumi.”, ko ir sagatavojusi ANO Attīstības programmas (UNDP) programmu Latvijā vadītāja Mārtiņa Hildebranta un Labklājības ministrijas Ārstniecības departamenta Veselības pārraudzības nodaļas vadītāja vietnieces Laimas Rudzes vadītā darba grupa, neatbilst sākotnēji gaidītajam informācijas kvalitātes un kvantitātes līmenim, un projekta darba grupas darbs ir atzīstams par neapmierinošu. Ziņojums neatbilst toreizējā labklājības ministra V.Makarova uzstādītajai prasībai, ka “Latvijas iedzīvotāju arvien pieaugošas reproduktīvās veselības krīzes stāvoklī ir jāizstrādā reproduktīvās veselības stratēģija, un, lai to veiktu, vispirms jāizvērtē patiesais reproduktīvās veselības stāvoklis valstī, jāizanalizē un jāpieņem prasmīgi lēmumi stāvokļa uzlabošanai”5. Šīs ministra prasības nav izpildītas, jo nav konstatēti daudzi apdraudējumi reproduktīvās veselības jomā, nav veikta pietiekami dziļa un izsmeļoša analīze, nav ņemti vērā vairāki būtiski faktori.

Ziņojums neļauj iegūt kopainu par to, kas tad pašreiz notiek tautas auglībai un attīstībai tik ļoti būtiskā jomā kā reproduktīvā veselība. Ziņojumā nav integrēta citu pētniecisko institūciju sagatavotā informācija, kas skar reproduktīvās veselības jomu. Tajā atspoguļotā informācija ir nepietiekama, lai sagatavotu un realizētu objektīvu, uz pārbaudītu informāciju balstītu, nopietni ņemamu valsts reproduktīvās veselības politiku. Šis ziņojums nevar kalpot par informatīvu pamatu Valsts reproduktīvās veselības stratēģijas izstrādei. Uz šī ziņojuma pamata nevar tikt pieņemts kāds politisks lēmums reproduktīvās veselības jomā, jo pieņemtais lēmums būs potenciāli kļūdains un izraisīs negatīvas sekas jau tā smagajā reproduktīvās veselības situācijā.

Šis ziņojums pēc būtības ir tikai nepilnīgu un neanalizētu faktu kopums, kas ilustrēts ar atsevišķām diagrammām un skaitļu tabulām. Tas nekādā ziņā nevar tikt nosaukts par “Nacionālo ziņojumu par reproduktīvo veselību Latvijā”, jo praktiski nesatur analītiska rakstura informāciju, kas noderīga stratēģisku risinājumu un lēmumu sagatavošanai.

Ir nelietderīgi iztērēta starptautisko institūciju finansiālā palīdzība (85000 USD) Latvijai tik ļoti būtiskajā demogrāfijas jomā. Šādas kvalitātes un apjoma materiāls nemaksā 85000 USD, jo honorāram par žurnālistiska satura materiālu tomēr vajadzētu būt daudz mazākam nekā honorāram par zinātnisku darbu. Ziņojuma pasūtītāji ir stipri pārmaksājuši. Projekta finansējums bija pietiekams, lai iesaistītu augsti kvalificētus speciālistus, kuri spētu sniegt atbildes uz atzinumā minētajiem jautājumiem un vēl daudziem citiem. Finansējums bija pietiekams, lai spētu sistemātiski un kompleksi izanalizēt pastāvošās problēmas, un sagatavot izsvērtas rekomendācijas valsts politikas plānošanai un realizācijai reproduktīvās veselības jomā.

Galvenie iemesli projekta nekvalitatīvajam izpildījumam ir šādi.

1. Atklātības trūkums projekta gaitā:

a) pašā sākumā netika izsludināts atklāts konkurss projekta realizācijai;

b) netika noteikti atklāti kritēriji projektā iesaistāmajiem dalībniekiem;

c) projekta plānotās aktivitātes netika pietiekami savlaicīgi atspoguļotas presē un speciālistiem domātajā periodikā;

d) netika savlaicīgi un pilnīgi informētas profesionālās organizācijas un citas institūcijas, kuras būtu ieinteresētas realizēt noteiktas projekta sadaļas par attiecīgu finansējumu un kuru potenciālais ieguldījums projektā varētu būt nozīmīgs.

2. Projekta finansējuma nelietderīga izmantošana:

a) vairāku dienu pasākumi viesnīcā “Radisson”;

b) aptaujas pielietošana tādas informācijas iegūšanai, ko var iegūt lētāk ar citām metodēm.

3. Vāja darba organizācija projekta vadīšanā:

a) projekts netika plānots saskaņā ar mūsdienu prasībām projektu plānošanai un vadīšanai;

b) netika veikta precīzi noteiktu darba virzienu sadale;

c) netika nozīmēti atbildīgie noteiktu darba virzienu izstrādei;

d) netika izstrādāta atbilstoša pētījumu metodika.

4. Korporatīva pieeja projekta personāla komplektēšanā:

a) projekta darba grupa pamatā tika komplektēta tikai no triju organizāciju (Sieviešu slimību un dzemdību speciālistu asociācijas, Latvijas Medicīnas akadēmijas Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras un “Papardes zieda”) vadītājām, kas lielā daļā gadījumu ir vienas un tās pašas personas;

b) projekta darba grupā netika iesaistīti ieinteresēti un pietiekami kompetenti speciālisti ar atbilstošu zinātniskā darba pieredzi un skaidru priekšstatu, ko un kādā veidā viņi plāno realizēt projekta ietvaros.

5. Kontroles trūkums no Latvijas valsts puses: Labklājības ministrijas vadība praktiski tika atstājusi projekta vadīšanu viena cilvēka rokās (L.Rudzes), absolūti nekontrolējot projekta izpildes gaitu, kvalitāti, finansu izlietojumu u.c.

Rekomendācijas

Lai izstrādātu Valsts reproduktīvās veselības stratēģiju, nepieciešams sagatavot jaunu Nacionālo ziņojumu par reproduktīvo veselību. Šī darba pamatā liekama rūpīgi izstrādāta metodika, kompleksa un plānveidīga informācijas savākšana, sistemātiska analīze un integrācija. Šajā darbā būtu nepieciešams pieaicināt profesionālus medicīnisko, sociālo un demogrāfisko procesu pētniekus. Žurnālistiska pieeja šādu informatīvo materiālu un stratēģisko dokumentu sagatavošanā nav pieļaujama.

Nepieciešams izvērtēt projekta vadītāju un darba grupas locekļu profesionālo kvalifikāciju un sniegt par to attiecīgu atzinumu. Turpmāk šādu projektu izstrādei būtu mērķtiecīgi rīkot atklātus konkursus, lai nepieļautu korupciju un finansējuma sadalīšanu “savējiem” un neprofesionāļiem.

Izmantotā literatūra

1. Nacionālais ziņojums “Iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Vērtējums un ieteikumi.”, Rīga, 1998.g.

2. “Ar ANO Attīstības programmas labvēlību Latvijai”, Labklājības ministrijas Veselības departamenta un Apvienoto Nāciju Iedzīvotāju fonda projekts “Atbalsts reproduktīvās veselības stratēģijas veidošanai Latvijā, “Latvijas Vēstnesis”,1997.g. 27. februāris.

3. Gustavs Lebons “Pūļa psiholoģija”, Rīga, 1997.g.

1 Sagatavots pēc publikācijas “Latvijas Vēstnesī” 1997. gada 27. februārī

2 Onkoginelogi — ārsti, kuri veic sieviešu dzimumsistēmas audzēju profilaksi un ārstēšanu.

3 Konraceptoloģija — zinātne par pretapaugļošanās līdzekļiem, metodēm un to pielietošanu.

4 Prenatālā audzināšana — vēl nedzimuša bērna audzināšana mātes miesās ar mērķi veicināt viņa harmonisku un pilnvērtīgu attīstību.

5 V.Makarova vārdi ievadā Nacionālajam ziņojumam “Iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Vērtējums un ieteikumi.”, Rīga, 1998.g.

Iebildumiem, atbalstam, papildinājumiem, kontrviedokļiem: e–pasts: arturs_sulcs@yahoo.com, tālruņi: 7214811, mob.6456741, pasta adrese: A.k.8, Rīga, LV–1027, Arturs Šulcs