Saeimā:

2001. gada 11. oktobra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. (Reģ.nr.1028) (dok.nr.3565; nr.3565A) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. (Reģ.nr.1029) (dok.nr.3580; nr.3580A) Deputāti Boriss Cilevičs, Juris Sokolovskis, Aleksandrs Golubovs, Pāvels Maksimovs, Jakovs Pliners, Miroslavs Mitrofanovs, Aleksandrs Bartaševičs

3. 3. Likumprojekts “Valsts kontroles likums”. (Reģ.nr.1030) (dok.nr.3584; nr.3584A) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

4. 4. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu””. (Reģ.nr.1031) (dok.nr.3588; nr.3588A) Deputāti Juris Sokolovskis, Aleksandrs Golubovs, Boriss Rastopirkins, Pāvels Maksimovs, Oļegs Tolmačovs, Jakovs Pliners, Boriss Cilevičs, Aleksandrs Bartaševičs, Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs

5. 5. Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.1032) (dok.nr.3592; nr.3592A) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1033) (dok.nr.3593; nr.3593A) Ministru kabinets

7. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.1034) (dok.nr.3594; nr.3594A) Ministru kabinets

8. 8. Likumprojekts “Par 1971.gada 17.decembra Konvenciju par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā”. (Reģ.nr.1035) (dok.nr.3595; nr.3595A) Ministru kabinets

9. 9. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. (Reģ.nr.1036) (dok.nr.3596; nr.3596A) Ministru kabinets

2. Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu

10. Lēmuma projekts “Par deputāta Borisa Cileviča atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas pastāvīgās delegācijas sastāva”. (dok.nr.3583) Deputāti Juris Galerijs Vidiņš, Aija Barča, Māris Grīnblats, Juris Dobelis, Ērika Zommere, Žanete Vasaraudze, Rišards Labanovskis, Anta Rugāte, Jānis Leja, Roberts Jurdžs, Dzintars Kudums, Jānis Gailis

3. Par atvaļinājuma piešķiršanu

11. 1. Deputātam Oļegam Tolmačovam. (dok.nr.3597)

12. 2. Deputātam Guntaram Krastam. (dok.nr.3598)

13. 3. Deputātam Andrejam Klementjevam. (dok.nr.3599)

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana
vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

14. 1. Lēmuma projekts “Par Aigara Sniedzīša apstiprināšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3569) Juridiskā komisija

15. 2. Lēmuma projekts “Par Alvja Melberga apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3570) Juridiskā komisija

16. 3. Lēmuma projekts “Par Anitas Ozolnieces apstiprināšanu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3571) Juridiskā komisija

17. 4. Lēmuma projekts “Par Anitas Bērziņas apstiprināšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3572) Juridiskā komisija

18. 5. Lēmuma projekts “Par Agra Bukava apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3573) Juridiskā komisija

19. 6. Lēmuma projekts “Par Zaigas Bitenieces apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3574) Juridiskā komisija

20. 7. Lēmuma projekts “Par Ināras Galejas apstiprināšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3575) Juridiskā komisija

21. 8. Lēmuma projekts “Par Rasmas Šaicānes apstiprināšanu par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3576) Juridiskā komisija

22. 9. Lēmuma projekts “Par Viktora Trušeļa apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3577) Juridiskā komisija

23. 10. Lēmuma projekts “Par Intas Kalniņas apstiprināšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3578) Juridiskā komisija

III. Likumprojektu izskatīšana

24. 1. Likumprojekts “Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. (Reģ.nr.983) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3411; nr.3411B) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

25. 2. Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā”. (Reģ.nr.913) (3. lasījums) (dok.nr.3585) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

26. 3. Likumprojekts “Sodu reģistra likums”. (Reģ.nr.891) (3. lasījums) (dok.nr.3589) Aizsardzības un iekšlietu komisija

27. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ.nr.937) (3. lasījums) (dok.nr.3590) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

28. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. (Reģ.nr.1011) (1. lasījums) (dok.nr.3468; nr.3579) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

29. 6. Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. (Reģ.nr.870) (1. lasījums) (dok.nr.3015; nr.3581) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

30. 7. Likumprojekts “Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā”. (Reģ.nr.586) (2. lasījums) (dok.nr.2053; nr.3582) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

31. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””. (Reģ.nr.934) (1. lasījums) (dok.nr.3292; nr.3557) Ārlietu komisija

32. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi””. (Reģ.nr.958) (2. lasījums) (dok.nr.3373; nr.3587) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms sākam darbu, ir paziņojums — pirms dažām dienām pēc smagas slimības ir miris Saeimas stacionārās apsardzes priekšnieks Aivars Eriņš. Es lūdzu godināt viņu ar klusuma brīdi. (Klusuma brīdis.) Paldies!

Ir saņemti daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Ministru prezidents Andris Bērziņš lūdz no darba kārtības izslēgt jautājumu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Septiņi apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Sākam izskatīt sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cileviča, Sokolovska, Golubova, Maksimova, Plinera un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Sarunu procesā par iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijas valdība ir apsolījusi, ka darījumus ar zemi varēs veikt arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Tas ir noteikts slēgtajā sarunu nodaļā “Brīva kapitāla kustība”. Domāju, ka būtu ļoti neloģiski un netaisnīgi, ja mēs dosim iespēju brīvi pirkt un pārdot Latvijas zemi šeit nedzīvojošiem ārvalstniekiem un nedosim tādas tiesības mūsu pašu Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri te dzīvo un kuri maksā šeit nodokļus. Mūsu frakcija piedāvā šinī gadījumā neveidot dubultstandartu un nekropļot brīvu zemes tirgu. Mūsu priekšlikums skaidrs un gaišs — dot brīvas iespējas veikt darījumus ar zemi savā valstī Latvijas nepilsoņiem. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 35, atturas — 15. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Valsts kontroles likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Par runās deputāts Māris Vītols. Nevēlas? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mārim Vītolam!

M.Vītols (TP). Es aicinu nodot šo likumu tikai un vienīgi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sokolovska, Golubova, Rastopirkina, Maksimova, Tolmačova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1985. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam ratificēt vēl vienu — 9. panta 8. punktu — no šīs konvencijas. Šis punkts paredz, ka pēc ratificēšanas pašvaldības saņems lielāku finansiālo patstāvību. Viņi varēs bez valsts budžeta garantijas griezties pēc aizņēmumiem jebkurā aizņēmumu sabiedrībā. Šo konvenciju, vispirms dažus punktus, dažus pantus, ratificēja 1996. gadā, pēc tam papildināja 1999. gadā, un tagad vajadzētu papildināt ar šo 9. panta 8. punktu, lai pašvaldības būtu vēl patstāvīgākas, nekā tās ir pašreiz. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 38, atturas — 17. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1971. gada 17. decembra Konvenciju par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Valsts kontroles likums” kā pēdējo darba kārtības punktu. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu “Par deputāta Borisa Cileviča atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas pastāvīgās delegācijas sastāva”.

Debatēt vēlas deputāts Jānis Jurkāns. Lūdzu!

J.Jurkāns (PCTVL). Godātie kolēģi! Par cik 7. Saeimā ir daudz jaunu cilvēku, cilvēki, kas varbūt neatceras tos notikumus, kuri notika pirms 13 gadiem, 1988.gadā, kad tika dibināta Latvijas Tautas fronte, un, kā es redzu, zem šī priekšlikuma ir parakstījušies tādi cilvēki, kurus toreiz apkārt neredzēja, es gribu atgādināt, ka Boriss Cilevičs tajā laikā bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kas iesaistījās Tautas frontē. Boriss Cilevičs kopā ar Mavriku Vulfsonu, Vladilenu Dozorcevu, polieti Itu Kozakeviču bija tie cilvēki, kas braukāja pa pasauli un stāstīja, ka mēs gribam atjaunot demokrātisku Latviju. Mēs toreiz bijām lepni par to, ka mēs bijām pirmā PSRS republika, kas atjaunoja pirmo ebreju skolu Latvijā. Mēs bijām lepni, ka mēs izdevām pirmo ebreju žurnālu. Kozakevičas kundze bija lepna par to, ka mums bija poļu skola. Mēs bijām lepni par to, ka Latvijā bija vairāk nekā 20 nacionālās kultūras apvienības. Vienu vārdu sakot, šos cilvēkus Tautas fronte tanī laikā izmantoja, lai parādītu visai pasaulei to, ka Latvijā neatkarību vēlas visi Latvijā dzīvojošie cilvēki.

Un es domāju, ka tieši šie cilvēki, kas šodien tiek dēvēti par nelatviešiem, nacionālām minoritātēm, izdarīja ļoti lielu darbu, lai Latvijas neatkarība tiktu atzīta, kā tas notika 1991.gadā.

Toreiz neviens no šiem cilvēkiem, kas aktīvi darbojās Tautas frontē, neticēja, ka jau 1991.gadā 15.oktobrī Augstākā padome pieņems lēmumu “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem”. Un notika tā, ka tādi cilvēki kā Vladilens Dozorcevs, kas bija Tautas frontes valdes loceklis, cilvēks, kas ļoti daudz darīja Latvijas neatkarības labā, cilvēks, kurš, kā es atceros, 24.augustā Kremlī uz Borisa Jeļcina jautājumu, pirms viņš parakstīja Deklarāciju par Latvijas neatkarības atzīšanu, jautājumu: “Kā tad jūtas krievi Latvijā?” Vai šie cilvēki jūtas neapdraudēti un tā tālāk, protams, Dozorceva teksts bija tāds, ka Latvijā tiek atjaunota demokrātija ar vienlīdzīgām tiesībām visiem cilvēkiem, kas šeit dzīvo. Un ko tad jūs domājat, kas notika 1991.gada 15.oktobrī? Dozorcevam un viņam līdzīgajiem tika atņemtas politiskās tiesības. Tā ir tā diena. Un, starp citu, šogad mēs svinēsim, piedodiet, “jubileju”, kopš Latvija tika sašķelta divās kopienās — pilsoņos un nepilsoņos. Un nepilsoņu kategorijā nokļuva arī tie cilvēki, kuru ieguldījums Latvijas neatkarības atjaunošanā līdz šai baltai dienai nav pienācīgi novērtēts. Bet ne par novērtējumiem šodien ir runa. Šodien ir runa par to, ka cilvēks, un šinī gadījumā mans kolēģis Boriss Cilevičs, kurš ļoti daudz ir darījis šīs valsts labā, arī šodien, strādādams Eiropas Padomē Strasbūrā, iemantojis ļoti lielu autoritāti, tieši iekļaujoties cilvēktiesību aizsardzības jomā Eiropā, pēkšņi nonāk situācijā, ka kāda deputātu grupa grib viņam atņemt šo mandātu.

Es negribu iedziļināties juridiskajās finesēs, ko tas viss nozīmēs Latvijai. Es negribu runāt par to, kādi paragrāfi tiks pārkāpti. Es tikai gribu runāt par to, ka, neskatoties uz to, ka mēs esam uzrakstījuši Valsts integrācijas programmu, mums ir izveidots Integrācijas fonds, darbības kā šī vispirms jau, protams, neveicina sabiedrības integrāciju. Vēl vairāk — šo sabiedrību šķeļ. Un, kas vēl ļaunāk, padara Latviju pasaules acīs ... Man tagad grūti atrast tādu pareizu vārdu. Katrā gadījumā šis akts nespodrinās Latvijas tēlu pasaulē. Ja tas ir tas nolūks, ko kolēģi grib panākt, uz priekšu, dariet to! Bet no tā mūsu labklājība necelsies, un mēs nejutīsimies nedz brīvāki, nedz demokrātiskāki. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā kā viens deputāts ir cēlis iebildumus par lēmuma projekta izskatīšanu šīsdienas sēdē, mums jālemj par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Par vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mums jau nav nekas jauns, ka mēs esam gatavi piedot visiem un visu. Tur jau ir tā mūsu lielākā nelaime, un es domāju, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā ir šodien tik grūti. Mēs esam pilnīgi aizmirsuši, kas ir noticis, teiksim, 1990., 1991.gadā. Cilvēki, kas toreiz rupji ņirgājās par Latvijas valsti, šodien ieņem atbildīgus amatus, un tie paši lielie Tautas frontes varoņi, kas toreiz briesmīgi aicināja par cīņu uz brīvību, sēž viņiem blakus un dala naudas fondu savā starpā.

Bet šeit es runāšu tikai par vienu lietu. Ir jau ļoti skaisti, ka mums ir dažādi viedokļi valstī, bet es jums nolasīšu divus dokumentus. Pēdējos dokumentus, kuri tika izskatīti nupat Strasbūrā. Un tad parunāsim, vai cilvēki, kas iztērē valsts līdzekļus, kas braukā riņķī par valsts līdzekļiem un ieņem pirmo vietu braucēju sarakstā, ir tiesīgi pārstāvēt Latvijas valsti. Šeit nav runa par partijas pārstāvēšanu. Partija nesedz no saviem ienākumiem šos braucienus. Tos sedz valsts. Pirmais piemērs. Latvijai ar Gruziju ir ļoti normālas attiecības. Mēs kā valsts nekad neesam jaukušies Gruzijas iekšējās lietās. Tajā pašā laikā Strasbūrā parādās savāds dokuments, ko ir parakstījušas tādas personas — Sluckis, Ragozins, Čurkins, Sudarenkovs un Boriss Cilevičs. Un dokuments runā par vienu vienīgu lietu — iejaukšanos Gruzijas iekšējās lietās. Gruzijas! Atbalstīdams Krieviju, atbalstīdams to, ka Gruzijā, lūk, esot kaut kādi nekontrolēti bruņoti formējumi, un aicinājums Gruzijas valdībai tikt ar tiem galā. Gruzijas delegācija speciāli pienāca pie mums klāt un lūdza šo dokumentu neatbalstīt. Jā, mēs tiešām kopā ar Vairu Paegli darījām visu, ko varējām, un šis papildinājums šajā plenārsēdē atbalstu neguva. Bet kādas ir tiesības mūsu valsts pārstāvim parakstīties kopā ar Krievijas valsts pārstāvjiem un iejaukties Gruzijas iekšējās lietās? Tā ir cīņa par kaut kādu Latvijas valsts prestižu? Tas ir apkaunojums Latvijas valstij.

Otrs dokuments. It kā cīņa par nacionālo minoritāšu tiesībām un tā tālāk. Starp citu, kurš man šodien atbildēs uz jautājumu, kas Latvijā ir nacionālā minoritāte. Neviens uz to neatbildēs. Neesat spējīgi atbildēt tāpēc, ka jūs visu laiku ar šo vārdiņu rotaļājaties. Mēs nerunājam par nacionālo minoritāti. Mēs runājam skaidri un gaiši — par krievu ietekmes palielināšanu Latvijā. Diemžēl ļoti bieži ar to cilvēku rokām, kas paši nav krievi un kam ir viss vienalga, kas šeit, Latvijā, notiek, kam ir vajadzīgs politiskais kapitāls. Tikai neaizmirstiet, šī rotaļāšanās ar tautību, kurināšana vienu pret otru ir jau pasaulē pie daudz kā novedusi. Varbūt atcerēsimies, no kurienes aug kājas tam, kas notika 11.septembrī. Lūk, otrs dokuments. It kā cīņa par nacionālo minoritāšu tiesībām lietot savus saziņas līdzekļus. Labi, runājiet, lūdzu, par principu! Dokumenta pirmais autors, pats pirmais ir Cilevičs, un, protams, kaimiņu valsti Igauniju pārstāv ļoti “igaunisks” uzvārds — Ivanovs. Un šeit atkal, protams, kā negatīvie piemēri minēti gan Igaunija, gan Latvija. Pie tam jau aizgājuši līdz pat 1995.gadam. Pavisam svaigs dokuments, kurš tapa jūnija mēnesī un kurš patlaban tiek virzīts uz Politisko komiteju izskatīšanai. Divi piemēri. Runā te par kaut kādu starptautisko sabiedrību. Atvainojiet, katrai valstij ir tiesības noteikt, kas viņu pārstāv starptautiskajā līmenī un kas nepārstāv.

Un kas attiecas par šo daudzo komiteju esamību, mums ir pilnas tiesības šajās komitejās nestrādāt un nedot līdzekļus no valsts kases tiem cilvēkiem, kas šajās komitejās nerūpējas par Latvijas valsti, bet gan paši par sevi. Tā ka es uzskatu, ka mēs pilnā mierā varam šo jautājumu izskatīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret? Vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 15, atturas — 46. Priekšlikums tālāk nav izskatāms.

Izskatām iesniegumus par bezalgas atvaļinājumu piešķiršanu.

Deputāts Oļegs Tolmačovs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 11. oktobrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret un atturas — nav. Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Oļegam Tolmačovam šā gada 11. oktobrī. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Deputāts Guntars Krasts lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 11. oktobrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Deputāts Andrejs Klementjevs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 11. oktobrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Aigara Sniedzīša apstiprināšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz. Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija saņēmusi tieslietu ministres ieteikumu — apstiprināt Aigaru Sniedzīti par Bauskas rajona tiesas tiesnesi. Minētais tiesnesis strādā tiesā jau no 1997. gada pēc iecelšanas minētajā amatā. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja apstiprināšanu amatā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Aigaru Sniedzīti par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Alvja Melberga apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz. Rasnačs (TB/LNNK). Alvis Melbergs strādā tiesā jau no 1997. gada pēc iecelšanas tiesneša amatā. Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres priekšlikumu par minētā tiesneša apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma un vienprātīgi aizklātā balsojumā atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Alvja Melberga apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Anitas Ozolnieces apstiprināšanu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Anita Ozolniece strādā tiesā jau no 1994.gada. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija vienprātīgi aizklātā balsošanā atbalstīja tieslietu ministres priekšlikumu — apstiprināt Anitu Ozolnieci par Limbažu rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Anitu Ozolnieci par Limbažu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Anitas Bērziņas apstiprināšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Anita Bērziņa strādā tiesā jau no 1994.gada. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministres priekšlikumu — apstiprināt Anitu Bērziņu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Anitu Bērziņu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Agra Bukava apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Agris Bukavs strādā tiesā jau no 1994.gada. Juridiskā komisija atbalsta, un vienprātīgi tas bija, tātad šis atbalsts bija vienprātīgs aizklātā balsojumā, un atbalsta tieslietu ministres ieteikumu — apstiprināt Agri Bukavu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Agri Bukavu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Zaigas Bitenieces apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Zaiga Biteniece strādā tiesā no 1996.gada. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministres priekšlikumu — apstiprināt Zaigu Bitenieci amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Zaigu Bitenieci par Liepājas tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Ināras Galejas apstiprināšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Ināra Galeja strādā tiesā no 1995.gada. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija aizklātā balsojumā atbalstīja tieslietu ministres priekšlikumu — apstiprināt Ināru Galeju amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Ināru Galeju par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Rasmas Šaicānes apstiprināšanu par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Rasma Šaicāne strādā par tiesnesi no 1998.gada. Pēc iecelšanas amatā ir beidzies trīs gadu termiņš, un Juridiskā komisija atbalsta tieslietu ministres priekšlikumu — apstiprināt Rasmu Šaicāni amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Rasmu Šaicāni par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Viktora Trušela apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja lēmuma virzīšanu. Vienlaikus jāsaka, ka pirmajā projektā bija neliela pareizrakstības kļūda saistībā ar uzvārdu — tātad Viktors Trušels. Un tātad lēmuma projektā ir — apstiprināt Viktoru Trušelu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — “Apstiprināt Viktoru Trušelu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Intas Kalniņas apstiprināšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Inta Kalniņa strādā tiesā no 1995.gada. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministres ieteikumu — apstiprināt Intu Kalniņu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Intu Kalniņu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Aidas Prēdeles iesniegumu, kurā viņa paziņo, ka balsojumā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” nodošanu komisijām ir kļūdījusies. Viņas balsojums ir pret. Viņa lūdz to fiksēt stenogrammā.

Ir saņemts desmit “Latvijas ceļa” frakcijas deputātu iesniegums ar lūgumu izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu 15minūtes. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pārtraukums līdz pulksten 9.50.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3411b — likumprojekts “Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Likumprojektam uz otro, galīgo, lasījumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas sēdē iesniegts viens priekšlikums, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs Gailis. Minēto priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Sproģis. Vairāk priekšlikumu šim likumprojektam nav iesniegti. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis... Deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3585 — likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā” izskatīšana trešajam lasījumam.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 2.panta redakciju, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 3. ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 4. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Un ir atbalstīts 5. — atbildīgās komisijas precizējums 11.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 6. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Un 7. — atbildīgās komisijas priekšlikums — arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu lemt par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Sodu reģistra likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz. Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidijs, kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 3. oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Sodu reģistra likums” trešajam lasījumam.

Tagad par pašu likumu.

1. priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 2. priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Kudums. 3. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 4. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 5. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 6. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 7. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 8. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 9. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 10. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 11. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kurš guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 12. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 13. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 14. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 15. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 16. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 17. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 18. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 19. — Latvijas Republikas Datu valsts inspekcijas priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 20. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 21. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 22. — Latvijas Republikas Datu valsts inspekcijas priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 23. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 24. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 25. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 26. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Kudums. 27. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 28. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 29. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 30. — Latvijas Republikas Datu valsts inspekcijas priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 31. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 32. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 33. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 34. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Līdz ar to lūgums ir arī Saeimai atbalstīt šo likumprojektu trešajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Sodu reģistra likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu — izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” un iekļaut to nākamās nedēļas sēdes darba kārtībā. (Starpsauciens no zāles: “Pret! Pret! jābalso pret!”) Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šo desmit deputātu ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 35, atturas — 9.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 3590. Trešais lasījums. Tas ir ilgi gaidītais likumprojekts, jo iedzīvotāji gaida, ko Saeima nolems, — pagarināt sertifikātus vai nepagarināt.

1.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Seile. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji, bet... Es vēlos debatēt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu.

Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es esmu šā priekšlikuma autore un joprojām uzturu to koncepciju, ka sertifikātus vajadzētu izmantot zemes privatizācijai, dzīvokļu privatizācijai, kā arī cita nekustamā īpašuma privatizācijai, tas ir, garāžām, nedzīvojamām telpām un citām lietām, bet nevis valsts uzņēmumu privatizācijai, jo it sevišķi svarīgi ir tas, ka no lielajiem valsts uzņēmumiem vajadzētu gūt ienākumus Latvijas valsts budžetam, nevis izpārdot šos uzņēmumus par sertifikātiem. Tāpēc es kā iesniedzēja šim ierosinājumam aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 2, atturas — 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 2.priekšlikumu iesnieguši deputāti Kalniņš un Freimanis. Komisija šo priekšlikumu ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā izveidotajā 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Un tātad par 3.priekšlikumu, kuru izveidojusi atbildīgā komisija...

Sēdes vadītājs. Deputāti jau akceptēja.

A.Seile. Ir akceptējuši, ja? Tātad ir vēl nākamais priekšlikums ar 4.numuru, ko iesniedzis deputāts Leiškalns. Un Leiškalns ierosina noteikt lielo uzņēmumu sarakstu, par kuriem Ministru kabinets līdz nākamā gada 1.janvārim sagatavotu noteikumus par to privatizācijas kārtību. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam... Deputāts Leiškalns nevēlas debatēt.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 37, atturas — 47. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Vajag kopējo balsojumu par trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 19, atturas — 2. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā... Referenta nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Pirms dažiem mēnešiem valdība iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektu paketi, kas saistīta ar jaunpieņemamo likumu, proti, Zvērinātu tiesu izpildītāju likumu. Piedāvātie grozījumi Korupcijas novēršanas likumā tieši attiecas uz to, ka Latvijas valstī tiek ieviests zvērinātu tiesu izpildītāju institūts, un valdības iesniegtais likumprojekts paredz to, ka zvērinātie tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, un līdz ar to ir jāizdara atbilstoši grozījumi Korupcijas novēršanas likumā. Aicinātu atbalstīt pirmajā lasījumā valdības iesniegto likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Lagzdiņš. 1.novembris.

Sēdes vadītājs. 1.novembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot otrajam lasījumam šo likumprojektu, atbildīgā komisija ir izvērtējusi 71 priekšlikumu. Lielāko daļu atbalstījusi.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt nodaļu nosaukumu — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Lagzdiņš. 2. — atbildīgās komisijas priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 3. — deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Urbanoviča priekšlikums noraidīts, jo nesaskan ar Īres likuma grozījumiem. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova un Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 30, atturas — 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. Nākamie. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 9. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Lagzdiņš. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Lagzdiņš. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Lagzdiņš. 9. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir par to, lai izteiktu 2.pantu jaunā redakcijā. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 11. — deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova un Urbanoviča priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Lagzdiņš. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 13. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 14. — deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova un Urbanoviča priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Lagzdiņš. 15. — deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova un Urbanoviča priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 16. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 17. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra A.Jirgena priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es tomēr lūgtu jūs pievērst uzmanību šim priekšlikumam, kuru komisija ir noraidījusi. Noraidījusi ir, pamatā argumentējot ar to, ka iepriekš ir iestrādāts, kā pašvaldības var sniegt pabalstus dzīvojamo telpu īres un pakalpojumu maksājumu segšanai. Bet šeit ir zināmā mērā būtiska atšķirība. Ja iepriekšējais atbalstītais variants paredz to, ka var segt daļu maksājumu par jau izīrētu dzīvokli, tad Jirgena kunga piedāvātais papildinājums paredz to, ka, ja minētajai pašvaldībai nav brīva dzīvojamā fonda, tad viņa ir tiesīga slēgt līgumu ar nama īpašnieku par dzīvokļa īri. Un attiecīgi šo dzīvokli ierādīt personai, kurai tas ir nepieciešams saskaņā ar palīdzības likumu. Domāju, ka šāda kārtība varētu pastāvēt un būtu atbalstāma, jo mums ir zināms, ka ļoti daudzās pašvaldībās, lielajās pašvaldībās tieši brīva dzīvojamā fonda nav vai ir ļoti maz, un ļoti daudzos gadījumos cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams saņemt šo dzīvokli, ir jāstāv rindā ļoti, ļoti ilgi, un nevar viņu vajadzības apmierināt. Es lūgtu kolēģus izvērtēt un atbalstīt šo Jirgena kunga priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie deputāti! Šo Aigara Jirgena priekšlikumu atbildīgā komisija ļoti rūpīgi un, atklāti sakot, arī ilgi izvērtēja. Tomēr komisijas locekļu vairākums, konceptuāli atbalstot ideju, ko ir izteicis parlamentārais sekretārs, nolēma, ka šo problēmu praktiski pašvaldības risina, maksājot īres un komunālo maksājumu pabalstus, un ļoti daudzos gadījumos ir noteikta tāda kārtība, ka šo pabalstu summu saņem nevis attiecīgais maznodrošinātais īrnieks, bet gan nauda tiek pārskaitīta attiecīgajiem pašvaldības komunālajiem uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus maznodrošinātām personām, kā arī dzīvokļu saimniecības uzņēmumiem, kuri izīrē dzīvokļus. Un, ja izīrētājs ir privātpersona, tad, neapšaubāmi, attiecīgā pabalsta summa var tik pārskaitīta arī pastāvošās kārtības ietvaros arī šobrīd izīrētājam — privātīpašniekam. Šo iemeslu dēļ komisijas locekļu vairākums uzskatīja, ka šis priekšlikums ir lieks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Jirgena priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — nav, atturas — 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 19. — atbildīgās komisijas priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 20. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 22. — deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Urbanoviča priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 23. — Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums pieņemts un iekļauts 25. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 25. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 9. panta 4. daļu atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir jau atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 26. priekšlikums — izteikt 10. pantu jaunā redakcijā — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 27. — Juridiskā biroja priekšlikums par 11. panta nosaukumu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Juridiskā biroja 28. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 29. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 30. — deputāta Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Urbanoviča priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 31. — atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 12. pantu jaunā redakcijā — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 32. — atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 13. panta otro daļu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 33. — deputāta Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Urbanoviča priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 42. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 34. — Juridiskā biroja priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot 42. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 35. — deputāta Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Urbanoviča priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 36. — Juridiskā biroja priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 37. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Savukārt 38. — deputāta Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Urbanoviča priekšlikums — daļēji atbalstīts un iekļauts 42. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 39. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 40. — Juridiskā biroja priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 41. — deputāta Jurkāna, Sokolvska, Golubova un Urbanoviča priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 42. — atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 14. pantu piedāvātajā redakcijā, iekļaujot iepriekšējos minētos priekšlikumus, kuri daļēji ir atbalstīti. Tātad komisija ierosina to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 43. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 44. — deputāta Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Urbanoviča priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 45. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 46. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 47. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 48. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Un arī 49. un 50. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 51. — Juridiskā biroja priekšlikums savukārt ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 52. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 53. — Juridiskā biroja priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Urbanoviča priekšlikums ar numuru 54 ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Savukārt šo deputātu 55. priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot nākošajā atbildīgās komisijas 56. priekšlikumā, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 57. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Savukārt 58. — Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 21. pantu — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 59. — Juridiskā biroja priekšlikums par 22. pantu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Urbanoviča priekšlikums ar numuru 60 ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 61. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 62. — atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 24. pantu jaunā redakcijā — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī nākamais — 63. — deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Urbanoviča priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 64. — atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 25.pantu jaunā redakcijā — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 65. — deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Urbanoviča priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Lagzdiņš. Savukārt nākamie — 66. un 67. — atbildīgās komisijas priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 68. — atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu 27.pantu, proti, kas nosaka kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību, remontējot dzīvokļus, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 69. — atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem, proti, papildināt pārejas noteikumus, tātad iekļaut pārejas noteikumos 1.punktu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 70. — deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Urbanoviča priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Lagzdiņš. Un pēdējais — 71. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu to darīt arī deputātus!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Aicinātu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Lagzdiņš. Tā kā, godātie kolēģi, šim jaunajam likumam būtu jāstājas spēkā nākamā gada 1.janvārī, vienlaikus ar Īres likuma spēkā stāšanos, es aicinātu noteikt pietiekami īsu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, proti, 22.oktobri.

Sēdes vadītājs. 22.oktobris. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Vides aizsardzības fonda padomi””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3587. Šinī likumprojektā priekšlikumu nav, tādēļ es aicinātu to atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

M.Lujāns. Ja ir kādam priekšlikumi, tad lūdzu iesniegt līdz 17.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 17.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Valsts kontroles likums”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3584 — likumprojekts “Valsts kontroles likums”, kuru savā sēdē iesniedza, izskatīja un atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Likums ir sagatavots, piesaistot arī SIGMA ekspertus, ņemot vērā to atzinumus, tas paredz nodrošināt finansu kontroles funkciju nostiprināšanu un arī atbilstību, un saskaņošanu ar Eiropas Savienības augstāko finansu auditu darbības galvenajiem principiem. Tādējādi, pieņemot šo likumu, tiktu sakārtota un attīstīta finansu kontrole, uzlabota finansu vadība un sekmēta valsts ekonomiskās vides sakārtošana. Līdz ar to lūdzu lemt par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts kontroles likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Vītols. 22.oktobris.

Sēdes vadītājs. 22.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ministru kabinetā ir akceptēta pasu tipa dokumentu koncepcija, kas atbilstoši starptautiskajiem standartiem paredz, ka jaunajām pasēm jāatbilst Eiropas Savienības un starptautisko standartu prasībām ceļošanas dokumentiem. Sakarā ar to pasēs ir izdarāmas vīzu ielīmes, atzīmes par robežu šķēršanu, atzīmes par tiesībām un aizliegumiem ieceļot un uzturēties ārvalstīs, bet nav izdarāmas iekšzemē lietojamas atzīmes, tajā skaitā atzīme par personas atļauju vai aizliegumu izmantot viņas ķermeņa audus un orgānus pēc nāves. Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus, kas paredz, ka šie dati vairs netiks fiksēti personas pasē, bet gan Iedzīvotāju reģistrā.

Šajā sakarā es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts nav pārāk sarežģīts, aicinu noteikt īsu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tas būtu 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Paldies!

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Likumprojekti ir izskatīti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu jautājumus, kas iesniedzami Ministru prezidentam Andrim Bērziņam, par automobiļu konstrukciju komponentu ražošanu Latvijā un iekšlietu ministram Marekam Segliņam par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu dārzkopības sabiedrību teritorijās. Jautājumi tiek nodoti Ministru prezidentam un iekšlietu ministram.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru lūgšu drīz nolasīt reģistrācijas rezultātus, bet vispirms daži paziņojumi.

Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Lūdzu jūs 10.35 sanākt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz īsu sēdīti.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie Vides apakškomisijas locekļi! Atgādinu, ka otrdien 14.30 Sarkanajā zālē būs Vides apakškomisijas sēde, kurā mēs tiksimies ar Zaļā punkta pārstāvjiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Cienījamā Seiles kundze un pārējie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti! Lūdzu neaizmirst, ka šodien 12.30 ir komisijas sēde par jums zināmiem jautājumiem.. Es ļoti aicinu visus ierasties! Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). 10.30 Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Lūdzu 10.30 sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Oļegs Tolmačovs, Igors Solovjovs, Leons Bojārs, Aija Barča, Guntars Krasts, Pēteris Apinis, Antons Seiksts, Helena Demakova, Aleksandrs Kiršteins. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Atgādinu, ka pulksten 17.00 ir cerības uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 11.oktobra sēdes

J.Straume

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Ņemot vērā to, ka ir sniegtas rakstiskas atbildes uz deputātu jautājumiem ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim par likumprojektu “Par darījumiem ar zemi”, tāpat Latvijas Republikas Ministru prezidentam uzdotajiem jautājumiem “Par tankkuģu iegādi”, uz kuriem ir jāatbild ekonomikas ministram, uz visiem šiem jautājumiem rakstiskās atbildes ir sniegtas. Deputātu neierašanās uz šo sēdi liecina par to, ka atbildes uz jautājumiem ir sniegtas. Paldies.

Pārējie jautājumi tiek pārcelti uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

A.Kalvītis

Uz jaut. Nr.125 — dok. Nr.3452

Par Eiropas Savienības likumdošanas prasībām atbilstoša likumprojekta “Par darījumiem
ar zemi” iesniegšanu un tā izskatīšanas gaitu Ministru kabinetā

Ekonomikas ministrija informē, ka atbilstīgi Saeimas Juridiskā biroja paskaidrojumiem starptautiskajos līgumos, t.sk. iespējamā līgumā par Latvijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā, paredzētās tiesību normas attiecībā uz ES valstu uzņēmēju un pašnodarbināto tiesībām iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā ir ar augstāku spēku nekā Latvijas Republikas likumos noteiktās.

Tā kā likumprojekta “Par darījumiem ar zemi” koncepcija neparedzēja spēkā esošo ierobežojumu atcelšanu līdz Latvijas Republikas uzņemšanai ES, tā tālāka virzība nav lietderīga.

2001. gada 11. septembrī Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Ministrs

A.Kalvītis

Uz jaut. Nr.126 — dok. Nr.3518

Par tankkuģu iegādi

Ministru prezidenta A.Bērziņa uzdevumā atbildam uz deputātu jautājumu ar reģ. Nr.126.

1. No PVAS “Latvijas kuģniecība” akcionāru pilnsapulču, padomes un valdes sēdes protokoliem var redzēt, ka minētā sabiedrība jau kopš 1997. gada strādā pie jautājuma par tankkuģu flotes atjaunošanu un tiek veikta izpēte par cenām pasaules kuģu būvētavās. Pievienojam pielikumā divus pēdējos valdes sēdes protokolus, kuros tiek apspriests minētais jautājums.

2. Konkurss par tankkuģu iegādi netika izsludināts.

3. Par tankkuģu iegādi bija informēta PVAS “Latvijas kuģniecība” akcionāru pilnsapulce, padome un valde. Par to, ka noris darbs pie tankkuģu flotes atjaunošanas, bija informēta arī VAS “Privatizācijas aģentūra”.

4. Pirmā iemaksa 10 procentu apmērā no kuģu iegādes cenas tika veikta, pamatojoties uz PVAS “Latvijas kuģniecība” valdes 09.07.2001. protokolu Nr.23.

5. Izvērtējot tankkuģu pirkšanas darījumu, nav konstatēts, ka kuģi būtu iegādāti par nesamērīgi augstām cenām, līdz ar to nav pamata kādas amatpersonas saukšanai pie atbildības.

2001. gada 25. septembrī Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Ministrs

A.Kalvītis

Uz jaut. Nr. 128 — dok. Nr. 3560

Par tankkuģu iegādi

Ekonomikas ministrija, izpildot Ministru prezidenta A. Bērziņa kunga 2001. gada 14. septembra uzdevumu (rezolūcija Nr. 45/4137-k), sniedz atbildes par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” trīs jauno tankkuģu iegādi. Uzdevuma izpildes laikā Ekonomikas ministrijai bija pieejams auditorkompānijas “Price Waterhouse Coopers” atzinums par minēto jautājumu un Ekonomikas ministrijas izveidotās neatkarīgu ekspertu komisijas vērtējums par PVAS “Latvijas kuģniecība” amatpersonu rīcības likumību, pieņemot lēmumu un slēdzot līgumu par trīs jauno tankkuģu iegādi. Jautājumu par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” tankkuģu iegādes darījuma tiesiskumu un lietderību pašlaik turpina izskatīt bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” Padome un Latvijas Republikas Valsts kontrole.

Par pirmo jautājumu

1997. gadā “Latvijas kuģniecība” izstrādāja tankkuģu flotes attīstības plānu, kas tika apstiprināts ar PVAS “Latvijas kuģniecība” Valdes 1997. gada 13. augusta un 16. septembra lēmumiem (protokoli Nr. 40, Nr. 47) un Padomes 1997. gada 3. oktobra lēmumu (protokols Nr. 17). “Latvijas kuģniecības” tankkuģu flotes attīstības plāns atbalstīts ar BO VAS “Privatizācijas aģentūra” Valdes 1997. gada 16. oktobra lēmumu Nr. 194/2512. Minētais plāns paredz, ka, lai noturētu iekaroto tirgus nišu un to, ka no 2000. gada vajadzēs uzsākt vecāko “Pablo Neruda”, “Tālava” un “Konstantīns Ciolkovskis” tipa kuģu norakstīšanu, ir jāpasūta jauni tankkuģi. 1999. gadā “Latvijas kuģniecības” Tankkuģu flotes departaments uzsāka darbu ar piecām kuģu brokeru kompānijām (“R.S. Platou Shipbrokers a.s.”, “Braemar Shipbrokers Ltd”, “Arrow S&P”, “Shipcraft Services”, “Seascope Shipping Limited”), lai apzinātu iespējami plašāku kuģu būves rūpnīcu loku, kas varētu izpildīt PANAMAX tipa tankkuģu būvi. Turpmāk notika sarunas un sarakste ar piecām kuģu būvētavām (“Hyndai Heavy Industries Co Ltd”, “Daewoo Heavy Industries Ltd”, “Samsung Heavy Industries Ltd”, “Dalian Shipyard DNS”, “Tsuneishi Shipbuilding Co LTD”) par jaunbūvju tehnisko specifikāciju, izdevīgāko cenu līmeni un piegādes termiņiem. Tādējādi “Latvijas kuģniecības” tankkuģu flotes atjaunošanas menedžments un darba organizācija atbilst starptautiskajā praksē lietotajiem standartiem minētajā jomā.

Par otro jautājumu

Saskaņā ar BO VAS “Privatizācijas aģentūra” Valdes 1999. gada 25. oktobra lēmumu Nr. 222/2219 “Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” tankkuģu būvi “Latvijas kuģniecības” Valdei ir jānodrošina likuma “Par valsts un pašvaldību līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” ievērošana. Izpildot minētā likuma prasības, “Latvijas kuģniecības” Valde ir iesniegusi BO VAS “Privatizācijas aģentūra” materiālus par atļaujas saņemšanu kredītlīguma slēgšanai saistībā ar trīs tankkuģu iegādi. Pašlaik Privatizācijas aģentūras Valde un Padome izskata jautājumu par atļaujas došanu iepriekšminētā kredītlīguma slēgšanai.

Par trešo jautājumu

Auditorkompānijas “Price Waterhouse Coopers” 2001. gada 17. septembra atzinumā norādīts, ka jauno tankkuģu iegāde “Latvijas kuģniecības” vajadzībām un flotes atjaunošana ir vērtējama pozitīvi. Trīs jaunie PANAMAX tipa tankkuģi aizstās sešus novecojušos kuģus, kuģi iegādāti ekonomiski pamatoti (iegādes cena ir zemāka par to, kāda tiek piedāvāta par līdzīgiem kuģiem tirgū), un to tehniskie parametri atbilst Eiropas Savienības prasībām vides aizsardzības jomā.

Par ceturto jautājumu

Iespējamos zaudējumus un amatpersonu atbildību par 1999. gadā uzsākto un līdz šim nerealizēto sešu tankkuģu iegādes projektu “Latvijas kuģniecības” vajadzībām var izvērtēt Privatizācijas aģentūra, Valsts kontrole, kā arī tiesībsargājošās iestādes. Ekonomikas ministrijai pašlaik ir iesniegti Privatizācijas aģentūras Valdes lēmumi par minēto projektu. Privatizācijas aģentūras Valde savā 1999. gada 25. oktobra sēdē (protokols Nr. 222/2219) konstatē, ka PVAS “Latvijas kuģniecība” valsts pilnvarnieks Eižens Cepurnieks, kas vienlaicīgi ir arī “Latvijas kuģniecības” Padomes loceklis, 1999. gada 12. oktobrī ir atsaucis savu balsojumu 1999. gada 7. oktobra akcionāru pilnsapulcē jautājumā par tankkuģu būvi, kā arī bijušais ekonomikas ministrs (arī Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieks) V.Makarovs 1999. gada 12. oktobrī (EM vēstule Nr. 44p) pieprasīja sniegt informāciju par dažādiem piedāvājumiem un iespējām samazināt pakalpojuma cenu. PA Valde arī konstatē, ka valsts pilnvarnieks E.Cepurnieks 1999. gada 13.—15. oktobra PVAS “Latvijas kuģniecība” akcionāru ārkārtas pilnsapulces protokolu nav parakstījis un savu rakstisko viedokli par pilnsapulcē nolemto Privatizācijas aģentūrai nav iesniedzis.

Lai nodrošinātu uzdevuma izpildi, “Latvijas kuģniecības” pilnvarnieki 1999. gada 13. oktobrī un 15. oktobrī sasauca akcionāru ārkārtas pilnsapulci (protokols Nr. 7), kas ar divām balsīm “par” un vienu “pret” (valsts pilnvarnieks E.Cepurnieks) nolēma:

— atstāt negrozītu akcionāru pilnsapulces 07.10.1999. lēmumu (protokols Nr.6), tas ir, atzīt par nepieciešamu un lietderīgu slēgt līgumu par divu 70 000 DWT naftas produktu tankkuģu būvi (ar iespēju līguma ietvaros pasūtīt vēl 2+2 tankkuģus);

— pilnvarot “Latvijas kuģniecības” prezidentu parakstīt kuģu būves līgumu un uzdot viņam noslēgt šo līgumu līdz 1999.gada 22.oktobrim.

Sakarā ar to, ka akcionāru lēmums ietver komerciāla rakstura ziņas par vēl nenoslēgtiem līgumiem par kuģu būvi un banku finansējumu, uz kurām “Latvijas kuģniecībai” nav vienpusēju tiesību, akcionāru pilnsapulce noteica, ka lēmums ir konfidenciāls un tā saturs nav izpaužams personām, kurām nav likumīgu tiesību (arī Privatizācijas aģentūras Padomei) uz lēmumā iekļauto informāciju.

1999. gada 12. novembrī Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieks V.Makarovs sasauca un iekļāva PA Padomes sēdes dienas kārtībā jautājumu par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” tankkuģu būvi. Tādējādi netika ņemti vērā “Latvijas kuģniecības” akcionāru pilnsapulces lēmumi par sagatavoto līgumu konfidenciālo ziņu neizpaušanu un komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī ignorēts līguma noslēgšanas termiņš (līdz 22.10.1999.). Privatizācijas aģentūras Padome 1999. gada 12. novembra sēdē (protokols Nr. 14) nolēma piekrist jaunu tankkuģu būvei atbilstoši privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” apstiprinātajam PANAMAX tipa tankkuģu investīciju plānam, kas apstiprināts ar PVAS “Latvijas kuģniecība” Padomes 1999. gada 26. februāra lēmumu (protokols Nr.1) un akcionāru pilnsapulces 1999. gada 26. februāra (protokols Nr. 1) lēmumu, nosakot, ka līgums ar “Hyndai Heavy Industries Co Ltd” vai citu līdzvērtīgu kuģubūves uzņēmumu par tankkuģu būvi var tikt parakstīts pēc tam, kad ir pabeigta PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pirmā kārtā atbilstoši privatizācijas noteikumiem, kas apstiprināti ar Privatizācijas aģentūras Valdes 1999. gada 11. septembra lēmumu Nr. 188/1821.

Lēmums pieņemts ar balsu vairākumu: “par” — PA Padomes loceklis S.Dīmanis, O.Heniņš, J.Gavars, O.Kehris, Z.Krastiņš, A.Kūravs, N.Lakučs, N.Luste, V.Makarovs, J.Oškalne; “pret” — nav; “atturas” — PA Padomes loceklis A.Jerumanis.

Ekonomikas ministrijai līdz šā gada 25. septembrim nav iesniegtas oficiālas ziņas par iespējamo zaudējumu apmēru, kādus varētu būt radījusi amatpersonu, t. sk. valsts pilnvarnieka E.Cepurnieka, Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka V.Makarova, PA Padomes locekļu u.c., rīcība saistībā ar nerealizēto sešu tankkuģu iegādes projektu. Tomēr jāatzīmē, ka saskaņā ar “Latvijas kuģniecības” aprēķiniem uzņēmums zaudējis (neiegūtā peļņa) aptuveni 60 miljonus ASV dolāru, nepasūtot jaunus kuģus jau 1999. gadā.

Par piekto jautājumu

Saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 19. decembra rīkojuma Nr. 627 “Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas nosacījumiem” 5. punktu “Latvijas kuģniecības” akciju kontrolpakete tiek privatizēta ar privatizācijas metodi — pārdošana — un privatizācijas paņēmienu — pārdošana izsolē. Tiesības apstiprināt akciju paketes vienas akcijas minimālo pārdošanas cenas vai izsoles sākumcenas lielumu, kā arī apstiprināt izsoles pretendentu sarakstu tika deleģētas Ministru kabinetam (rīkojuma 6. punkts). Valdība šo jautājumu skatīja konfidenciāli un savos lēmumos vadījās no neatkarīgu ekspertu slēdzieniem attiecībā uz līdzīgu kuģošanas sabiedrību akciju kotāciju starptautiskajās biržās.

2001. gada 28.septembrī Ekonomikas ministrs A. Kalvītis

Kopsavilkums

2001. gada 11. oktobra sēdē

Deputāti ar klusuma brīdi godināja Saeimas un Valsts prezidentes
drošības dienesta Saeimas stacionārās apsardzes priekšnieka
majora Aivara Eriņa piemiņu.

3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā”. (Reģ.nr.913) (dok.nr.3585) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Sodu reģistra likums”. (Reģ.nr.891) (dok.nr.3589) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ.nr.937) (dok.nr.3590) Balsojums: 67 par, 19 pret, 2 atturas.

2.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

— “Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. (Reģ.nr.983) (dok.nr.3411; nr.3411B) Balsojums: 70 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā”. (Reģ.nr.586) (dok.nr.2053; nr.3582) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi””. (Reģ.nr.958) (dok.nr.3373; nr.3587) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. (Reģ.nr.1011) (dok.nr.3468; nr.3579) Balsojums: 81 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. (Reģ.nr.870) (dok.nr.3015; nr.3581) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Valsts kontroles likums”. (Reģ.nr.1030) (dok.nr.3584; nr.3584A) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. (Reģ.nr.1028) (dok.nr.3565; nr.3565A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.1032) (dok.nr.3592; nr.3592A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1033) (dok.nr.3593; nr.3593A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.1034) (dok.nr.3594; nr.3594A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Par 1971.gada 17.decembra Konvenciju par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā”. (Reģ.nr.1035) (dok.nr.3595; nr.3595A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. (Reģ.nr.1036) (dok.nr.3596; nr.3596A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

Pieņēma lēmumus:

— “Par Aigara Sniedzīša apstiprināšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3569) Balsojums: 72 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Alvja Melberga apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3570) Balsojums: 72 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Anitas Ozolnieces apstiprināšanu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3571) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Anitas Bērziņas apstiprināšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3572) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Agra Bukava apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3573) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Zaigas Bitenieces apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3574) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Ināras Galejas apstiprināšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3575) Balsojums: 61 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Rasmas Šaicānes apstiprināšanu par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3576) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Viktora Trušela apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3577) Balsojums: 70 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Intas Kalniņas apstiprināšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3578) Balsojums: 73 par, 0 pret, 1 atturas.

Nenodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. (Reģ.nr.1029) (dok.nr.3580; nr.3580A) Balsojums: 26 par, 35 pret, 15 atturas.

— “Grozījums likumā “Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu””. (Reģ.nr.1031) (dok.nr.3588; nr.3588A) Balsojums: 30 par, 38 pret, 17 atturas.

Noraidīja patstāvīgo priekšlikumu:

— “Par deputāta Borisa Cileviča atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas pastāvīgās delegācijas sastāva”. (dok.nr.3583) Balsojums: 28 par, 15 pret, 46 atturas.

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, A.Golubova, B.Rastopirkina, M.Bekasova, P.Maksimova, O.Tolmačova, J.Plinera un M.Mitrofanova jautājumu par Eiropas Savienības likumdošanas prasībām atbilstoša likumprojekta “Par darījumiem ar zemi” iesniegšanu un tā izskatīšanas gaitu Ministru kabinetā. (dok.nr.3452)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu L.Bojāra, A.Barčas, P.Salkazanova, J.Lejas un V.Lauska jautājumu par tankkuģu iegādi. (dok.nr.3518)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu E.Baldzēna, V.Lāzo, A.Barčas, P.Salkazanova un G.Freimaņa jautājumu par tankkuģu iegādi. (dok.nr.3560)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 11. oktobra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Ir viens pamatjautājums — vai var cilvēku, kas, izmantojot valsts naudu, braukā pa pasauli un ceļ neslavu Latvijas valstij, iekļaut kādā oficiālā Latvijas valsts delegācijā? Izrādās, ka var. Ir tāds Boriss Cilevičs, kurš tā vietā, lai runātu par Latvijas sabiedrību un mūsu valsts panākumiem, salīdzina stāvokli Latvijā ar stāvokli Maķedonijā, izplata dezinformāciju par to, kas notiek ar latviešu valodu un citām valodām Latvijā, strādā dažādās komitejās, bet no šī darba Latvijas valstij nav nekāda labuma. Viņš ir vislielākais braukātājs pa ārzemēm, izmantojot valsts naudu. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti vēlējās šo lēmuma projektu iekļaut darba kārtībā, lai būtu iespējams par to diskutēt. Diemžēl Saeimas deputātu vairākums pat šādu priekšlikumu neatbalstīja, nemaz nerunājot par atbilstības vai neatbilstības noteikšanu. Tas ir piemērs tam, ka Latvijā ārkārtīgi izdevīgs stāvoklis ir tiem cilvēkiem, kuriem ir pilnīgi vienalga, kas notiek valstī, vai kuriem pat ir ļauns prieks par to, ja Latvijas valstī notiek kaut kas negatīvs. Es brīdināju kolēģus deputātus un visu Latvijas sabiedrību. Notikumi Amerikas Savienotajās Valstīs ir skaidra liecība tam, pie kā noved starpnacionālie konflikti. Vai tiešām mums Latvijā par to nav skaidri jārunā? Vismaz valsts mērogā tādi cilvēki, kuri rīkojas pretēji Latvijas valsts interesēm, nebūtu jāatbalsta. Jautājums ir pārāk nopietns. Man ir ļoti žēl, ka Saeimā ir tik daudz gļēvu kolēģu, kuri uztraucas, ko mums par to atkal teiks. Šī gļēvulība ir par iemeslu daudzām negatīvām parādībām Latvijas sabiedrībā. Mēs par šādiem jautājumiem vēlreiz mēģināsim runāt plenārsēdēs.

J.Lagzdiņš (“Tautas partijas” frakcija): Viens no svarīgākajiem jautājumiem šodienas plenārsēdē bija likuma “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemšana. Tautas partija vienmēr ir konceptuāli atbalstījusi ideju, ka privatizācijas sertifikātu darbības laiks jāpagarina. Šodienas sēdē Tautas partija balsojumā par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā bija spiesta atturēties, jo mēs uzskatījām, ka likumprojekta pēdējā lasījumā bija ietvertas vairākas tādas normas, kas liedz sekmīgi turpināt privatizācijas procesu par sertifikātiem, ierobežojot pašvaldību intereses.

Galvenais un svarīgākais jautājums, pie kā Tautas partija strādāja pagājušās nedēļas laikā, bija pensiju sistēmas sakārtošana un mazo pensiju palielināšanas iespējas. Šo smago un svarīgo problēmu mēs apspriedām arī mūsu partijas 1.konferencē, kas notika sestdien, un pieņēmām vairākus ļoti būtiskus lēmumus. Partijas viedoklis ir, ka, sakārtojot pensiju sistēmu, galvenais ir panākt, lai pēc iespējas ātrāk tiktu sākta mazo pensiju palielināšana. Diemžēl, sagatavojot priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” otrajam lasījumam, šajā ļoti svarīgajā jautājumā nav panākts pilnīgs konsensuss ar mūsu koalīcijas partneriem — savienību “Latvijas ceļš” un apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tomēr ar gandarījumu gribētu atzīmēt to, ka daudzos citos jautājumos saistībā ar pensijām mēs ar koalīcijas partneriem esam panākuši ļoti svarīgas vienošanās, kas tuvākajos gados var būtiski uzlabot pensionāru stāvokli. Pirmkārt, esam vienojušies, ka, sākot ar nākamā gada 1.janvāri, visiem strādājošajiem pensionāriem, kuriem ir liela pensija, tā tiks izmaksāta 90 latu apmērā, savukārt aiznākošajā — 2003.gadā — 120 latu apmērā, un 2004.gadā — 150 latu apmērā, savukārt, sākot ar 2005.gadu, pilnībā tiks atcelti jebkādi ierobežojumi. Ietaupītā nauda, kas radīsies no šādas pakāpeniskas strādājošo pensionāru “atbrīvošanas”, tiks izmantota mazo pensiju palielināšanai. Mēs ierosināsim līdz 2005.gada 1.jūlijam saglabāt tiesības uz priekšlaicīgu pensionēšanos. Tas dos iespēju gados veciem cilvēkiem, kuri vēl nav sasnieguši pensijas vecumu, saņemt kādu iztikas minimumu, lai varētu sagaidīt pensijas gadus. Īpaši es gribētu pateikties Pensionāru federācijai par labo sadarbību šo grozījumu sagatavošanā.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Nenoliedzami, svarīgākais likums, kas šodien tika pieņemts trešajā lasījumā, ir “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Pirms trešā lasījuma partijā notika ļoti intensīvas diskusijas ar Rīgas domes, Jelgavas domes un Rēzeknes domes sociāldemokrātiem par to, kādiem jābūt šiem grozījumiem. LSDSP ierosinātos grozījumus atbildīgā komisija atbalstīja. Grozījumi paredz ne tikai pagarināt privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņu līdz 2002.gada 31.decembrim un īpašuma kompensācijas sertifikātu — līdz 2003.gada 31.decembrim, bet arī izslēgt no privatizācijas objektu saraksta visus pārējos pašvaldību īpašumus un valsts īpašumus, izņemot zemi un dzīvokļus. Domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti vērtīgs, jo iepriekšējā pieredze, kad tika privatizēti bērnudārzi, slimnīcas, pašvaldību uzņēmumi un skolas, ir jāizbeidz. Šodien ar balsu vairākumu tas arī tika izdarīts. 19 Tautas partijas frakcijas deputāti nobalsoja pret šo likumu, tādējādi varētu domāt, ka viņus interesē ne tikai zemes un dzīvokļu, bet arī pārējo pašvaldību īpašumu privatizācija.

Pašlaik iedzīvotājiem pieder gandrīz 19 miljoni sertifikātu. Ministru kabinetam, sagatavojot valsts īpašumu objektu sarakstu, ir jārada iespēja nodrošināt sertifikātus ar reālu īpašumu, kā to paredz mūsu iesniegtais priekšlikums. Valdošā koalīcija noraidīja deputāta K.Leiškalna priekšlikumu noteikt konkrētu datumu, līdz kuram Ministru kabinetam šis saraksts ir jāsagatavo, un kādi konkrēti uzņēmumi jāiekļauj šajā sarakstā. Domāju, ka valdošās koalīcijas mērķis bija būtiski papildināt šo sarakstu.

Otrs nenoliedzami ļoti svarīgs dokuments, kas tika pieņemts otrajā lasījumā, ir likumprojekts “Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Līdz ar to tiks izslēgtas tās nekārtības dzīvokļu piešķiršanā, kas bija līdz šim, jo dzīvojamā fonda pašvaldībās ir palicis ļoti maz. Uz likumprojekta trešo lasījumu vēl būtu jāiesniedz priekšlikumi par to, kā šo procesu padarīt vēl caurskatāmāku, lai sabiedrība varētu kontrolēt, kā tiek piešķirts dzīvojamais fonds.

K.Lībane (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Galvenās šajā nedēļā un šodien Saeimā apspriestās tēmas bija grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” un likumā “Par valsts pensijām”.

Savienības “Latvijas ceļš” frakcija kopumā atbalstīja privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa pagarināšanu par vienu gadu valsts un pašvaldības zemes, dzīvokļu, nekustamo īpašumu, valsts uzņēmumu privatizācijai, kā bija iepriekš noteikts likumā. Šis termiņš netika pagarināts pašvaldību uzņēmumu privatizācijai. To atbalstīja arī “Latvijas ceļš” tā iemesla dēļ, ka šobrīd Latvijas pilsoņiem vēl ir pārāk daudz neizmantotu sertifikātu. Šobrīd spēkā ir likums par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju, tāpēc nevar vienkārši kā ar vienu cirtienu nocirst privatizācijas sertifikātu izmantošanu, jo spēkā paliek likumi, kuri visu laiku ir atļāvuši un vēl joprojām atļauj izmantot sertifikātus kā maksāšanas līdzekli.

Kas attiecas uz grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, tad savienības “Latvijas ceļš” frakcija R.Ražuka personā intensīvi piedalās dažādās Saeimas darba grupās, kurās tiek mēģināts saskaņot Saeimas vairākuma viedokli par to, kādiem būt šiem grozījumiem. Kad šie grozījumi pēc dažām nedēļām tiks pieņemti, pensionāru stāvoklis būtiski mainīsies. Jūtami uzlabosies strādājošo pensionāru situācija, kuriem līdz šim paralēli darba algai bija atļauts saņemt tikai 60 latu no pensijas. Savienības “Latvijas ceļš” frakcija ir par to, lai viņi varētu saņemt pilnu pensiju. Iespējams, ka Saeima atbalstīs tikai pakāpenisku šādu pensijas saņemšanas kārtību pēc noteikta grafika, atļaujot ar nākamo gadu saņemt 90 latus. Tiks mainīta arī kārtība, kādā tiks aprēķinātas pensijas, minimālās darba algas vietā paredzot vidējo algu valstī par noteiktu iepriekšējā laika periodu. Tas nozīmē, ka pavisam mazās pensijas būs iespējams palielināt atbilstoši puslīdz saprātīgam minimumam. Tautas partija šobrīd iestājas par 45 latu lielu minimālo pensiju. Vienīgais, ko mūsu frakcija tiešām neatbalstīs, būs kādas vienas pensionāru grupas tiesību izcelšana attiecībā pret pārējiem pensionāriem. Mēs neļausim vienas pensionāru grupas problēmas risināt uz citu pensionāru rēķina. Bet, ja tiks piedāvāti saprātīgi priekšlikumi, kā uz valsts kopējās attīstības rēķina pamazām uzlabot visu pensionāru stāvokli, tad, protams, mūsu frakcija tos arī atbalstīs. Savienība “Latvijas ceļš” atbalstīs arī priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas pagarināšanu līdz 2005.gadam kā pagaidu pasākumu.

I.Ūdre (“Jaunā frakcija”): Arī mūsu frakcija atbalstīja likumu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Privatizācijas sertifikātu lietošanas laiks ir pagarināts par vienu gadu. Mūsu frakcija neatbalstīja savienības “Latvijas ceļš” deputāta K.Leiškalna priekšlikumu par to, ka tiesības sagatavot un izstrādāt noteikumus par privatizācijas sertifikātu kā maksāšanas līdzekļu izmantošanu, privatizējot atsevišķus uzņēmumus, piemēram, “Latvijas kuģniecība”, “Latvijas gāze”, “Latvijas krājbanka”, “Ventspils nafta” un “Lattelekom”, tiek uzticētas Ministru kabinetam. Tas neatbilst esošajai praksei, ka šos noteikumus sagatavo Privatizācijas aģentūra un pieņem Privatizācijas aģentūras padome.

Runājot par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, manī izraisa izbrīnu valdošās koalīcijas politiķu izteikumi par pensijas palielināšanas iespējām. Gribētu atgādināt, ka tad, kad valdību vadīja Tautas partijas priekšsēdētājs A.Šķēle, šīs partijas un valdības koalīcijas pieņemtie lēmumi būtiski pasliktināja pensionāru stāvokli. Tika atcelta indeksācija, pensionāriem neatļāva strādāt un saņemt pensiju, kā arī tika izmainīti priekšlaicīgas pensionēšanās nosacījumi. Vispirms tika būtiski pasliktināts pensionāru stāvoklis, un tagad, lai nonāktu atpakaļ tajā situācijā, kurā pensionāri atradās pirms šīs pasliktināšanas, valdošās koalīcijas politiķi, pamazām lēni uzlabojot situāciju, runā par to, cik liels ieguldījums tiek veikts, lai uzlabotu pensionāru stāvokli. Jautājums ir, vai sabiedrības viedoklī jāieklausās tikai pirms vēlēšanām, vai arī to vajadzētu darīt visu laiku, kamēr deputāti strādā Saeimā.

Vēl gribētu pieminēt divus komisijām nodotos likumprojektus. Viens no tiem ir likumprojekts “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Šis likums ir nepieciešams, jo spēkā stājas likums par Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību. Ministru kabinets gan anotācijā raksta, ka šis likums uzlabos budžeta stāvokli, jo šajā gadā sabiedrības valsts pilnvarniekiem izmaksāja kopsummā 630 000 latu. Paanalizējot likumu, man tomēr radās viedoklis, ka šo summu — 630 000 latu vai nedaudz savādāku — pēc likuma pieņemšanas maksās nevis uzņēmējsabiedrības, bet kapitāldaļas turētāji, t.i. valsts. Tātad maksāts tiks no valsts budžeta vai arī no pašvaldību budžeta.

Vēl viens likumprojekts, ko mēs nodevām komisijām un pieņēmām 1.lasījumā, bija likumprojekts “Par Valsts kontroli”. Šis likums tiešām ir ļoti nepieciešams, jo Valsts kontrolei būtu jācenšas nostiprināt revīzijas sistēmu un uzlabot tās kvalitāti. Valsts kontrolei arī vajadzētu kontrolēt tos līdzekļus, kas nāk no Eiropas Savienības un citām starptautiskajām finansu institūcijām, jo pašreizējā brīdī likums Valsts kontrolei tādu atbildību neuzliek.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šīsdienas darba kārtības viens no jautājumiem bija par lēmuma projekta “Par deputāta Borisa Cilēviča atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas pastāvīgās delegācijas sastāva” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā. Šī iniciatīva nāk no LSDSP un TB/LNNK frakcijām. Šaubos, vai šī lēmuma projekta autori vispār ir informēti par B.Cileviča aktivitātēm EPPA. Piemēram, par to, ka tieši viņam uzticēts Migrācijas, bēgļu un demogrāfijas komitejas vārdā sagatavot ziņojumu par bēgļu stāvokli Dienvidslāvijā, ziņojumu par čigānu stāvokli Centrāleiropas valstīs, kā arī citus ziņojumus. Pavisam nesen B.Cilevičs tika ievēlēts par Krimas tatāru repatriācijas un integrācijas apakškomitejas priekšsēdētāju. Tas pierāda to, ka mūsu frakcijas pārstāvis B.Cilēvičs Eiropas Padomē ir aktīvs un cienīts deputāts.

Visvairāk mani satrauc tas, ka par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā balsoja gandrīz visi LSDSP un TB/LNNK frakciju deputāti. Tas vēlreiz apstiprina to, ko pēc marta pašvaldību vēlēšanām teica LSDSP priekšsēdētājs J.Bojārs: sociāldemokrātu stratēģiskais partneris ir “Tēvzemei un Brīvībai/”LNNK. Tāpēc mēs pirmdien savā koalīcijas sēdē ļoti nopietni izskatīsim jautājumu par to, vai mums ir iespējams strādāt ar šādiem cilvēkiem Rīgas domē. Jo demokrātijas pamatprincips ir tāds: “Es varu nepiekrist tam, ko tu saki, bet es esmu gatavs mirt par to, lai tev būtu tādas tiesības to izteikt.” Kāpēc ir šāds demokrātijas izpratnes trūkums? Un šis nav vienīgais gadījums. Tas liks mums pieņemt ļoti nopietnus lēmumus. Tā vien liekas, ka sociāldemokrātiem būs jāmeklē jauni stratēģiskie partneri jeb jāatgriežas pie vecajiem.

Šonedēļ paiet desmit gadi kopš Latvija tika sašķelta divās daļās — pilsoņos un nepilsoņos. Tiem, kas atceras vēsturi, ir labi zināms, ka 1991.gada 15.oktobrī Latvijas Augstākā padome pieņēma lēmumu “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem”. Tiem cilvēkiem, kas bija kopā ar mums uz barikādēm un kas aktīvi iesaistījās Tautas frontē, tika atņemtas jebkādas politiskās tiesības un daļa ekonomisko un sociālo tiesību. Tieši tas būtībā sašķēla sabiedrību, nevis palīdzēja šai valstij tikt galā ar smagām ekonomiskajām problēmām. Tas bija datums, kas tā vietā, lai veicinātu sabiedrības konsolidāciju un palīdzētu šai valstij pēc iespējas ātrāk integrēties Eiropas demokrātiskajās struktūras, sāka bremzēt šo procesu. Šodien šī bremzēšanas procesa rezultātus mēs skaidri redzam. Mēs labi zinām, cik “bagāta” šodien ir tauta, cik trūcīgi ir mūsu pensionāri, kādā stāvoklī ir mūsu izglītība un medicīna.

Saeimas preses dienests