Iesniegumi
Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu
(Saeimas dok. Nr.3639)
Saeimas Prezidijam
Lūdzu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā jautājumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā.
Ar cieņu, — K.Leiškalns, M.Lujāns, R.Mežeckis, P.Maksimovs,
A.Seile, D.Stalts, A.Kalniņš, V.Lauskis, G.Freimanis, M.Sprindžuks, A.Razminovičs, I.Godmanis, G.Dambergs, N.Rudevičs, J.Stalidzāne,
I.Geige, M.Zīle, I.Burvis, V.Birkavs, E.Baldzēns, E.Inkēns, J.Gaigals, L.Bojārs, V.Lāzo, I.Birzniece, K.Lībane, J.Bunkšs, V.Kezika, T.Ketlers,
R.Ražuks, V.Paegle, M.Bekasovs, L.Muciņš, A.Golubovs
2001.gada 17.oktobrī
Likumprojekti:
Grozījumi Zvejniecības likumā
Saeimas dok. Nr.3605; likumprojekts Nr.898
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2001. gada 10. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai 3. lasījumā
Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 3. pantu šādā redakcijā: “3. pants. Zivju resursu pārvaldīšana
Zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts. Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos valstij ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt, pavairot un uzraudzīt zivju resursus.”
2. 4. pantā: uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu;
papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Īpašuma tiesības uz zivīm, kas iegūtas, izmantojot zivju resursus, nosakāmas saskaņā ar Civillikumu. Zivis, kas izaudzētas un iegūtas specializētās zivkopības un mākslīgās pavairošanas saimniecībās un uzņēmējsabiedrībās, pieder attiecīgajām juridiskajām vai fiziskajām personām.”
3. Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
“II nodaļa. Zivju resursu un zvejas pārvaldīšana”.
4. 5. pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
“5. pants. Zivju resursu pārvaldīšanas principi”;
aizstāt pirmajā daļā vārdu “pārzināšana” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “pārvaldīšana” (attiecīgā locījumā);
aizstāt trešajā daļā vārdu “pārzina” ar vārdu “pārvalda”;
papildināt trešo daļu pēc vārdiem “Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes (turpmāk — Zivsaimniecības pārvalde) personā valsts” ar vārdiem “ievieš zivsaimniecības nozares politiku, piedalās nozares tiesību aktu izstrādē un”.
5. 7. pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus “un fiziskajām personām” ar vārdiem “personām, kuras saņēmušas uzņēmējdarbības licenci zvejai attiecīgajos ūdeņos, un fiziskajām personām”;
papildināt ceturto daļu ar 3. teikumu šādā redakcijā: “Iznomājot publiskās upes (upju posmus) un publiskos ezerus, jāparedz amatierzvejas — makšķerēšanas iespēja.”;
izslēgt sestajā daļā vārdus “un zivju apstrādi”.
6. Izteikt 9. panta sestās daļas 4. punktu šādā redakcijā:
“4) vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.”
7. 10.panta otrajā daļā: izslēgt vārdu “īpaši”;
aizstāt vārdus “amatierzvejas — makšķerēšanas noteikumus” ar vārdiem “amatierzvejas — makšķerēšanas nolikumus”.
8. 11. pantā: izslēgt otrajā daļā vārdus “un zivju apstrādi”;
izteikt piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Juridiskajām un fiziskajām personām ar Civillikumu noteikto vai iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas limitu, ko atbilstoši kopējam pieļaujamajam nozvejas apjomam var noteikt kā nozvejas apjomu, zvejas kuģu vai zvejas rīku skaitu un veidu un, ja nepieciešams, zvejas periodus vai zvejas dienu skaitu.”
9. Izteikt 16. pantu šādā redakcijā:
“16. pants. Zvejas ierobežojumi
(1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zivsaimniecības pārvalde, pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, noteikt ierobežojumus vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un tādu darbību tauvas joslā, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdenslīmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju resursu atražošanas valsts pasūtījuma izpildei. (2) Ministru kabinets izdod noteikumus par papildu aizliegumiem rūpnieciskajai zvejai publiskajās upēs (upju posmos) un publiskajos ezeros sestdienās, svētdienās un svētku dienās.”
10. Papildināt 17. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
“(3) Visās upēs, kā arī publiskajos ezeros, kuri ir iznomāti amatierzvejai — makšķerēšanai, kuros ir ieviesta licencētā amatierzveja — makšķerēšana vai kurus saskaņā ar pašvaldību teritoriālās attīstības plāniem paredzēts izmantot galvenokārt amatierzvejai — makšķerēšanai, rūpnieciskajā zvejā aizliegts izmantot zivju vadu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šā likuma 12. pantu ir nepieciešams veikt zveju īpašos nolūkos. (4) Rūpnieciskā zveja ir aizliegta visās upēs un kanālos, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, kā arī zveju atsevišķos upju posmos, kuros to var veikt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos un paredzētos zvejas ierobežojumus zivju migrācijas un nārsta periodā.”
11. Papildināt 18. pantu pēc vārdiem “reģionālās vides pārvaldes” ar vārdiem “kā arī pašvaldības pilnvarota persona tās administratīvajā teritorijā”.
12. Papildināt 19. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Ja zveja tiek veikta starptautiskajos ūdeņos vai citu valstu ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar starptautiskiem līgumiem Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, Vides valsts inspekcija un Jūras vides pārvalde gadījumos, kad tās konstatējušas šos pārkāpumus, vai gadījumos, kad saņemti citu valstu vai starptautisko zvejniecības organizāciju zivju resursu aizsardzības institūciju sastādīti pārkāpumu protokoli vai citi pārkāpumu fiksējoši oficiāli dokumenti, var veikt visas šā panta otrajā daļā paredzētās darbības.”
13. Aizstāt 22. panta pirmajā daļā vārdus “Valsts veterināro departamentu” ar vārdiem “Pārtikas un veterināro dienestu”.
14. Papildināt 26. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Ministru kabinets izdod noteikumus par to upju sarakstu, uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkāda veida mehāniskus šķēršļus.”
15. Papildināt pārejas noteikumus ar 3. un 4. punktu šādā redakcijā:
“3. 16. panta otrā daļa un 17. panta trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī.
4. Ministru kabinets izdod 26. panta sestajā daļā minētos noteikumus triju mēnešu laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās”.
Grozījumi likumā
“Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”
Saeimas dok. Nr. 3626; likumprojekts Nr. 818
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2001. gada 11. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai trešajā lasījumā
Izdarīt likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1997, 12.nr.; 1999, 11.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 12.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Šā termiņa nokavēšanas gadījumā īpašuma tiesības uz zemi var atjaunot Centrālā zemes komisija, ja īpašuma tiesības uz to nav atjaunotas citai personai vai tā nav nodota īpašumā par maksu dzīvojamās ēkas īpašniekam. Centrālās zemes komisijas lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt tiesā.”
2. 28.pantā:
izslēgt otro daļu;
izteikt trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
“Zemes privatizāciju vai atsavināšanu gadījumos, kad uz tās atrodas privatizācijai vai atsavināšanai nodotie un privatizētie vai atsavinātie pašvaldību īpašuma objekti, veic tā pašvaldība, kuras īpašumā ir attiecīgā zeme.
Ja uz zemes atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti atsavināšanai vai atsavināti saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”, vai valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti, šīs zemes privatizāciju veic vai šo zemi atsavina valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” (turpmāk — Valsts nekustamā īpašuma aģentūra).
Pārējos gadījumos, kas nav minēti šā panta trešajā un ceturtajā daļā, valsts zemi atsavina Valsts nekustamā īpašuma aģentūra saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”.
Lai varētu privatizēt vai atsavināt zemi šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos, Ministru kabinets izdod rīkojumu vai attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par zemes nodošanu privatizācijai vai par tās atsavināšanu.”
3. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:
“Pārejas noteikums
Šā likuma 28.panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētās Valsts nekustamā īpašuma aģentūras funkcijas attiecībā uz tās zemes privatizāciju, uz kuras atrodas privatizācijai nodotie vai privatizētie valsts īpašuma objekti, veic Privatizācijas aģentūra līdz brīdim, kad saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu tā šīs funkcijas ir nodevusi Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai.”
Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”
Saeimas dok. Nr.3627; likumprojekts Nr.823
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2001. gada 11. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai trešajā lasījumā
Izdarīt likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32./33./34.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 1., 15.nr.; 1997, 2.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 6.panta devīto daļu, 13.panta otro daļu, 20.panta pirmo un ceturto daļu, 23.pantu, 30.panta otro daļu, 32.panta pirmo daļu un 33.panta pirmo daļu pēc vārdiem “pagasta padome” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “(novada, pilsētas dome)” (attiecīgā locījumā).
2. Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Šā likuma 28.panta otrajā daļā minētās personas, kas vēlas iegūt zemi īpašumā, vai bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk — Privatizācijas aģentūra), ja tā veic zemes privatizāciju, vai valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” (turpmāk — Valsts nekustamā īpašuma aģentūra), ja tā veic valsts zemes atsavināšanu, iesniedz iesniegumu tā pagasta padomei (novada, pilsētas domei), kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts, izņemot gadījumus, kad zemes privatizāciju veic Privatizācijas aģentūra vai valsts zemes atsavināšanu veic Valsts nekustamā īpašuma aģentūra.”
3. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:
“Pārejas noteikums
Šā likuma 19.panta 6.punktā un 30.panta pirmajā daļā minētās darbības Privatizācijas aģentūra veic līdz brīdim, kad atbilstoši attiecīgam Ministru kabineta lēmumam Valsts nekustamā īpašuma aģentūra ir pārņēmusi no Privatizācijas aģentūras lauku apvidu zemes privatizācijas funkcijas.”