“Es darbošos, lai stiprinātu ASV un Latvijas attiecības”

Trešdien, 17.oktobrī, ASV Senāta Ārlietu komisija noklausījās ASV nozīmētā vēstnieka Latvijā Braiena Karlsona ziņojumu, ko vēstnieka kandidāts sagatavo pirms viņa apstiprināšanas vēstnieka amatā. Tuvākajā laikā Senāts balsos par Braiena Karlsona kandidatūru ASV vēstnieka amatam Latvijā.

ASV nozīmētais vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons:

Ziņojums Senāta Ārlietu komisijai 2001. gada 17. oktobrī

Pēdējās trīsdesmit sešās dienās mēs visi esam daudz mācījušies, ko nozīmē kalpot savai valstij, — mēs esam mācījušies no ugunsdzēsējiem, no neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem, no karavīriem un jūrniekiem un no vienkāršiem cilvēkiem, kuri izrādījās esam neparasti amerikāņi. Un tā ar šo jauno izpratni es šodien esmu šeit, lai saņemtu jūsu un Senāta apstiprinājumu kā prezidenta izraudzītais Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijas Republikā.

Latvija ir maza valsts, kurā dzīvo 2,5 miljoni cilvēku. Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā šajā Baltijas valstī ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. Šodien Latvija ir kļuvusi par reģiona tirdzniecības, finansu un transporta centru. Pēc padomju nesaimnieciskuma desmitgadēm latvieši ir atjaunojuši funkcionējošas demokrātijas un brīvā tirgus institūcijas. Latvijas vadītāji ir liberalizējuši naturalizācijas kārtību un iedibinājuši likuma varu, tādējādi demonstrējot principiālu atbalstu cilvēka tiesībām. Saglabājot pārliecinošu ikgadējo iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 6—7 procentiem, Latvijai ir spēcīga un brīvi konvertējama valūta, un tā ir privatizējusi vairumu mazo un vidējo uzņēmumu un zemnieku saimniecību. Latvija ir nozīmīgs modelis pēcpadomju izaugsmei un integrācijai eiroatlantiskajās institūcijās.

Latvija ir arī būtisks piemērs tam, kā mūsu draugi un sabiedrotie sniedz mums morālo un materiālo atbalstu kopš 11. septembra uzbrukuma. Latvijas valdība ir ne tikai izteikusi līdzjūtību un atbalstu Amerikai (ieskaitot premjerministra personīgo mūsu vēstniecības apmeklējumu 12. septembrī), bet Latvija ir arī spērusi soļus, lai uzlabotu pretterorisma pasākumu saskaņošanu, pastiprinātu robežkontroli un dalītos ar mums slepenajā informācijā. Viņi ir teikuši “jā” visam, ko mēs esam lūguši.

Kad es biju skolnieks, es uzzināju par Savienoto Valstu apņemšanos atbalstīt Latviju un pārējās Baltijas valstis. Piecdesmit padomju okupācijas gadu laikā mēs atteicāmies atzīt Baltijas valstu inkorporāciju PSRS. Pēc tam mēs atbalstījām Baltijas valstu brīvības atgūšanu. Tagad ar ASV un Baltijas hartu un mūsu Ziemeļeiropas iniciatīvu mēs palīdzam Latvijai un citām Baltijas republikām pēc iespējas labāk sagatavoties integrācijai Eiropas un eiroatlantiskajās institūcijās. Veicinot reģionālo integrāciju, mēs varam garantēt, ka Latvija, Igaunija un Lietuva saglabās savu neatkarību, drošību un labklājību. Prezidents Bušs Varšavā teica: “Eiropas mājā ir jāaicina ikviena Eiropas valsts, kas cenšas sasniegt demokrātiju, brīvo tirgu un stipru pilsonisko kultūru. Visām jaunajām demokrātiskajām valstīm Eiropā — no Baltijas līdz Melnajai jūrai un visām, kas ir pa vidu, — ir jābūt vienādām iespējām baudīt drošību un brīvību…”

Manas karjeras laikā gan ārzemēs, gan Vašingtonā mans darbs ir bijis saistīts galvenokārt ar Austrumeiropu un Rietumeiropu. Mans galvenais uzdevums bija sasniegt Amerikas mērķus, izmantojot tādas eiroatlantiskās institūcijas kā NATO, ES un EDSO. 1991. gada augustā man laimējās piedalīties Amerikas informācijas, apmaiņas un izglītības programmu atjaunošanā Baltijas valstīs. Es stingri ticu labi informētas sabiedrības un Amerikas ideālu spēkam. Amerikas jaunajai diplomātijai ir pa spēkam mainīt galarezultātu.

Man ir bijis tas gods strādāt ar latviešiem un citu tautību pārstāvjiem šajā reģionā, lai stiprinātu demokrātiju un veicinātu brīvā tirgus principus. Ja mani apstiprinās šajā amatā, es sadarbošos ar Ārlietu komisiju un ASV valdību, lai stiprinātu ASV un Latvijas attiecības no visiem viedokļiem. Latvija atkal ir būtiska vēstures posma priekšā, un es esmu saviļņots par iespēju piedalīties Amerikas mērķu īstenošanā šajā nozīmīgajā laikā.

Laika gaitā es bieži esmu teicis saviem Amerikas līdzpilsoņiem, ka nav lielāka goda kā pārstāvēt savu valsti ārzemēs — gan kā māksliniekam starptautiskā festivālā, gan kā biznesa vadītājam konferencē vai Fulbraita stipendiātam universitātē. Tomēr kalpot par Amerikas Savienoto Valstu vēstnieku ir īpaša atbildība. Man un manai sievai Māršai ar mūsu meitas Marinnas un mūsu ģimeņu sirsnīgu atbalstu būs patiess gods veltīt sevi šim uzdevumam, ja Senāts mani apstiprinās.

Es pateicos jums, priekšsēdētāja kungs un komisijas locekļi, ka jūs izskatījāt manu kandidatūru šim amatam. Es būšu priecīgs uzklausīt jūsu viedokļus un atbildēt uz jūsu jautājumiem.

ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļa