Budžets ir jāvērtē ar laika distanci

Šodien Saeimā paredzēts iesniegt 2002. gada valsts budžeta projektu

Gundars Bērziņš, finansu ministrs, — speciāli “Latvijas Vēstnesim” vakar, 18.oktobrī

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Finansu ministrs Gundars Bērziņš vakar, 18.oktobrī

— Vai jūs piekrītat apgalvojumam, ka “budžets ir politikas spogulis”? Ja tā, kāda tad spoguļojas nākamā gada valsts politika tajā?

— Varbūt ne spogulis, bet instruments politikas īstenošanai. Viena lieta ir tā, ko deklarē, otra — kam reāli tiek piešķirtas finanses.

Skatot nākamā gada budžeta izdevumu struktūru, redzams, ka gandrīz puse līdzekļu ir novirzīti sociālo jautājumu sakārtošanai un veselības aprūpei. Apmēram astoņsimt miljoni latu, kas ir puse no valsts konsolidētā budžeta, atvēlēti šai sfērai.

Pēc pēdējiem labojumiem vislielākais finansējuma pieaugums absolūtos skaitļos ir veselības aprūpei. Tas pārsniedz divdesmit miljonus latu. Otrs lielākais pieaugums absolūtos skaitļos (procentuāli tas ir vislielākais) ir integrācijai NATO. Aizsardzības ministrijas budžeta pieaugums ir astoņpadsmit miljoni latu jeb 38 %. Būtisks pieaugums ir arī Eiropas Savienības integrācijas programmu finansēšanai. Tās ir sadalītas pa visām ministrijām, bet kopējais finansējums ir ļoti liels. Tiek turpināta arī izglītības kā prioritātes finansēšana. Nākamgad skolotāju darba samaksas paaugstināšanai papildus piešķirti piecpadsmit miljoni latu. Ar nākamā gada pirmo septembri arī par piecus un sešus gadus vecu bērnu apmācību pedagogiem dotāciju maksās valsts.

— Vakar jūs parakstījāt 2002. gada budžeta likuma projekta galīgo variantu, kas tika iesniegts Ministru kabinetā. Saeimā to paredzēts iesniegt šodien, diemžēl ar trīs nedēļu novēlošanos. Kāpēc nākamā gada budžeta izstrāde aizvirzījās tik dziļi oktobrī?

— Es neesmu izpētījis, kāda līdz šim ir bijusi prakse budžeta iesniegšanā, tomēr zinu, ka 1. oktobrī tas ir izdevies tikai dažos gadījumos.

Budžeta likuma izstrādes procedūra katru gadu sākas jau ļoti agri — februārī. Arī šogad pirmās sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) noritēja jau februārī. Jāatzīst, ka tik daudz tikšanos un sarunu par dažādiem jautājumiem nav bijis vēl nekad.

Budžeta veidošanas pēdējam posmam vajadzēja noslēgties septembra otrajā pusē. Finansu ministrija (FM) jau 13. septembrī iesniedza sagatavotu budžeta likuma projektu, kas bija pamatots ar visiem iepriekšējiem valdības lēmumiem. To vajadzēja pieņemt nedēļas vai nedaudz ilgākā laikā. Iesniegšana bija plānota pat nedēļu pirms 1. oktobra, jo septembra beigās Vašingtonā notika Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Pasaules bankas ikgadējā lielā sanāksme, kur man kā SVF pilnvarniekam no Latvijas puses bija jāpiedalās. Bija paredzēts, ka budžets tiks iesniegts pirms došanās uz forumu. Tad, kad visi lēmumi jau bija pieņemti un simt miljoni sadalīti papildu izdevumos, valdība izšķīrās palielināt finansējumu visām ministrijām. Neatliekamās vajadzības apkopojot, vēl radās simt divu miljonu latu pieprasījums papildu izdevumiem. Turklāt radās nepieciešamība atvēlēt papildu sešdesmit astoņus miljonus latu investīcijām. Arī LPS izvirzīja divas kategoriskas prasības, kuru neizpildes gadījumā tā atteiktos parakstīt 2002. gada domstarpību un vienošanās protokolu. Tanī brīdī bija jāizvēlas — vai nu pieņemt budžetu, kas bija fiskāli labāks, sabalansētāks nekā pēdējais variants, vai arī mēģināt iespēju robežās risināt tās problēmas, kas apturēja budžeta pieņemšanu. Galvenais bija nevis termiņš, bet budžeta kvalitāte. Svarīgi, lai budžeta likums stātos spēkā nākamā gada 1. janvārī. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad budžets apstiprināts tikai tad, kad budžeta gads jau sācies.

Uzskatu, ka, mierīgā tempā izskatot budžeta likuma projektu, Saeimā to būs iespējams pieņemt tajā pašā datumā kā pērn — 29. novembrī, visu budžeta paketi izsludināt 18. decembrī, un pilnā apjomā tas stāsies spēkā 2002. gada 1. janvārī. Ļoti saspringts darba režīms saistībā ar nākamā gada budžeta apstiprināšanu Saeimā nav gaidāms.

Pozīcijas partijas jau iesaistījās diskusijā, kas izvērtēs valdībā, arī opozīcijai pietiks laika iepazīties ar likumprojektu. Uzskatu, ka daudz iebildumu pret likumprojektu nevarētu vairs rasties.

— Tātad jūs paredzat, ka 2002. gada budžeta likuma projekta izskatīšana Saeimā noritēs samērā mierīgi un raiti.

— Debates, protams, būs. Tāpēc jau parlaments izskata budžeta likuma projektu. Iespējams, būs arī vēl kādas izmaiņas, bet tām nevajadzētu pasliktināt fiskālo situāciju. Ja kaut kam tiks meklēts papildu finansējums, tad kādai citai pozīcijai tas būs jāsamazina.

Domāju, ka ir pietiekami labas iespējas izvirzīt šo likuma projektu cauri parlamentam.

— Jūs minējāt: divas kategoriskas prasības izvirzīja pašvaldības. Kādas tās bija?

— Pirmkārt, iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognozes palielināšana. Šī prognoze tiek garantēta no valsts, to palielinot, saņemamā summa ir garantēta. Otrkārt, dotāciju lielums Pašvaldību izlīdzināšanas fondam. Pašvaldību prasība palielināt dotācijas bija pamatota. Es kā finansu ministrs piekritu pašvaldībām, bet valdībā dominēja atšķirīgs viedoklis, proti, nākamgad varot piešķirt mazāku summu nekā šogad. Dotācijas lielums likuma projektā noteikts tādā pašā līmenī kā šogad un ir viens no zemākajiem pēdējos piecos gados.

— Jūs sacījāt, ka sākotnēji FM izstrādātajā budžeta likuma projektā izdevumi tika plānoti par simt miljoniem latu, bet vajadzības spieda šo summu ieplānot lielāku. Kur tika rasts resursu avots izdevumu palielināšanai?

— Izdevumu palielinājums diemžēl galvenokārt notika uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina. Pirmais projekts tika iesniegts ar budžeta deficītu 1,73% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šobrīd plānotais deficīts sasniedz 2,46%.

— Par plānotajiem ieņēmumiem ir izskanējuši divi pretēji viedokļi: vieni uzskata, ka FM ieņēmumu prognozes ir pārāk zemas — tas došot iespēju dižoties ar ļoti veiksmīgu budžeta izpildes gaitu, citi savukārt atzīst, ka tās ir pārāk augstas, kas radīšot situāciju, ka reāli budžeta deficīts būs vēl lielāks.

— Šim budžeta likumprojektam raksturīga viena būtiska atšķirība no citiem. Budžeta likumprojekts izklāstīts vairāk nekā simt lappusēs, bet tā paskaidrojumi — vairāk nekā četrsimt lappusēs. Tas ir tāpēc, ka šoreiz ir izstrādāti trīs makroekonomiskās attīstības scenāriji — pesimistiskais, bāzes un optimistiskais. Budžets plānots, pamatojoties uz bāzes attīstības scenāriju, prognozējot 3% inflāciju un IKP pieaugumu par 6%.

To, ka ieņēmumi ir uzrādīti par maziem, neviens nopietns finansists vai ekonomists nav apgalvojis. To teikuši politiķi, kuru galvenā vēlme bija, palielinot ieņēmumu daļu, rast iespēju iztērēt vairāk. Neviens no neatkarīgajiem ekspertiem nav uzrādījis lielākus ieņēmumus par šobrīd budžetā iekļautajiem.

Vai ieņēmumu prognozes nav pārspīlētas? Simt miljonu latu ieņēmumu pieaugums vienā gadā ir pietiekami liels. Vēl salīdzinoši nesen, 1993. gadā, viss valsts budžets bija apmēram četrsimt piecdesmit miljoni latu. Konsolidētais budžets nākamgad varētu būt viens miljards astoņsimt miljoni latu. Valstī ir apmēram miljons nodokļu maksātāju. Sadalot šo summu, iznāk, ka katrs nodokļu maksātājs gadā nodokļos samaksā vidēji tūkstoš astoņsimt latu. Katrs cilvēks pēc sevis var parēķināt, vai tas ir daudz vai maz.

Šobrīd tiek atklātas ļoti daudzas nodokļu nemaksāšanas lietas. Mēs nesaudzīgi cīnāmies pret nodokļu nemaksātājiem. Lietu jau nav kļuvis vairāk, tikai to ir atklāts vairāk. Līdz ar to budžetā ienāk vairāk naudas. Piemēram, šonedēļ divās dienās pamatbudžetā ienāca sešpadsmit miljoni latu. Vidēji mēnesī ieņēmumi pamatbudžetā ir apmēram sešdesmit miljoni latu.

Domāju, ka budžeta ieņēmumu prognoze ir reāla, ar nelielu optimisma pieskaņu. Protams, ir jātiecas tuvoties optimistiskajam budžeta scenārija variantam, bet to noteiks gan dažādi iekšējie, gan ārējie faktori. Es katru dienu rūpīgi sekoju līdzi tam, kas notiek pasaules biržās. Nupat jau bija sākusies atveseļošanās, daudzviet jau pat bija izdevies pietuvoties tam līmenim, kāds bija pirms 11. septembra. Diemžēl pēdējie notikumi ar jauniem terora aktiem citādā formā atkal ir pagriezuši visas finansu līknes uz leju.

Aizvakar saņēmām labas ziņas par Amerikas ekonomikas iespējamo atveseļošanos jau nākamā gada otrajā pusē vai pat agrāk. Tomēr grūti pateikt, kā būs. Amerikas ekonomika ir pasaules ekonomikas mugurkauls. Eiropas ekonomika attīstās līdzīgos ciklos kā Amerikas ekonomika. Ja Amerikā ir stagnācija, tad arī Eiropā valda stagnācija. Neraugoties uz to, Latvija saglabās līderpozīciju ekonomiskā pieauguma ziņā ES kandidātvalstu vidū un Baltijas reģionā. Bet nav zināms, cik šis pieauguma temps būs liels — pieci, seši, septiņi vai astoņi procenti. Tas būs atkarīgs gan no ārējiem faktoriem, gan no iekšējiem, kā jau teicu.

Mani priecē tas, ka ir samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), jo tas ir stimuls ekonomikas tālākai attīstībai. UIN paredzēts samazināt visiem uzņēmumiem visā Latvijas valsts teritorijā. Šobrīd likumā ir dažādi izņēmumi. Uzskatu, ka nodokļu likmei ir jābūt visiem vienādai un zemākai nekā šobrīd, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību. Esmu stingrs nodokļu samazināšanas politikas piekritējs. Latvijā nodokļu samazināšana līdz šim ir attaisnojusies un devusi fantastiskus rezultātus. Piemēram, sociālā nodokļa likmes samazināšana katru gadu par procentu dod lielākus ienākumus nekā tad, kad likme bija augstāka. Arī nekustamā īpašuma nodokļa likmes samazināšana panākusi to, ka iekasēšanas plāns tiek pārsniegts. Tāpat dīzeļdegvielas akcīzes samazināšanas par 27,6% rezultātā apliekamā bāze šogad ir pieaugusi vairāk nekā par 20 %. Protams, tik strauji samazinot akcīzi, nevar gribēt, lai tūdaļ iekasētu vairāk. Tad ir uz pusi jāpalielina apliekamais apjoms. Pašreiz mēs iekasējam summas pērnā gada līmenī, bet gada beigās par dīzeļdegvielas akcīzi iekasētie ieņēmumi noteikti pārsniegs pagājušā gada rādītājus. Tas liecinās par to, ka apliekamā bāze būs pieaugusi par 25 līdz 30%. Tas ir ļoti labs rezultāts.

Manuprāt, jautājumā par UIN likmes samazināšanu saduras divas domāšanas — īstermiņa, kas mudina naudu “noēst” tūlīt, un ilgtermiņa, kas liek ieguldīt attīstībā.

— Jūs uzskatāt, ka UIN likmes samazināšana rosinās uzņēmējus vairāk līdzekļu atvēlēt investīcijām?

— Tirgus ekonomikas apstākļos precīzi pateikt, kur un kā iegūtie līdzekļi aizies, ir neiespējami. Samazinot UIN, uzņēmumiem paliks vairāk brīvu resursu, kas nodrošinās izvēles iespējas — vai nu vairāk investēt, vai arī, lai palielinātu produkta konkurētspēju, samazināt pašizmaksu. Galvenā problēma eksportā ir tieši nespēja izturēt konkurenci. Ir uzņēmumi, kas produkcijas pašizmaksas kalkulē, rēķinot santīma tūkstošdaļas, lai cena būtu konkurētspējīga un lai uzņēmums varētu saņemt pasūtījumu.

Ļoti svarīgi ir arī piesaistīt ārvalstu investīcijas. Lai gan kapitāla uzkrāšana mūsu valstī noris pietiekami labi, tā tomēr nav tik strauja, lai varētu nodrošināt jaunas desmitiem miljonu vērtas investīcijas. Ārvalstu investoriem, kas pēc dažādām krīzēm dažādos reģionos raugās, kur būtu izdevīgāk ieguldīt savu kapitālu, ir stimuls to darīt šeit, jo mūsu valstī ir laba vide, kvalificēts darbaspēks, labas iespējas realizēt savu produkciju un pietiekami zems nodokļu slogs, kas arvien samazinās.

— Kādas ir nodokļu ieņēmumu prognozes nākamajam gadam salīdzinājumā ar 2001. gadu? Kā nodokļu ieņēmumu apjomu ietekmēs UIN likmes samazinājums?

— Kopumā nodokļu iekasēšanā plānots vairāk nekā 6% pieaugums, arī ja tiks samazinātas nodokļu likmes. Nākamajā gadā paredzēts iekasēt nodokļos deviņdesmit četrus miljonus divsimt tūkstošus latu. Šogad plāns ir deviņdesmit astoņi miljoni latu. Pie labiem iekasēšanas rādītājiem un attīstības tempiem ir iespējams nodokļos iekasēt gandrīz tikpat daudz, cik šogad, turklāt dodot stimulu ekonomikas attīstībai, kas savukārt ļaus palielināt ieņēmumus no citiem nodokļiem.

UIN likmes samazināšanu es neuzskatu par brīnumlīdzekli, bet tas ir signāls, ka mēs nodokļus pakāpeniski samazināsim. Trijos gados UIN sasniegs 15%, kas, manuprāt, ir konkurētspējīgs līmenis.

Šobrīd daudzas valstis ir samazinājušas vai grasās samazināt UIN. Valstu savstarpējās attiecībās nodokļu politika ir savstarpējās konkurences elements — valstis konkurē par finansu piesaisti saviem tirgiem. Igaunijā ir noteikta 0% likme uzņēmumu ienākumu nodoklī uz investīcijām, Lietuva UIN samazināja no 29% uz 24% un grasās samazināšanu turpināt atkarībā no fiskālajām iespējām. Krievijā UIN likme ir 13%, viena no zemākajām šobrīd. Ungārijā — 18%, Īrijā pēc diviem gadiem UIN likme būs 12,5%, Vācija šogad to samazināja no 45% uz 25%. Tātad UIN ir pirmais un galvenais, ko valstis samazina vai optimizē. Latvija nedrīkst atpalikt, jo atpalicēji šajā jomā būs lemti atpalicībai arī attīstībā.

— Kā kopējo nodokļu ieņēmumu iekasēšanu ietekmēs VID darbības pilnīgošana, ieguldot tajā lielas investīcijas?

— Manuprāt, nodokļu iekasēšanai mēs tērējam nepiedodami maz resursu. Viena lata iekasēšanai mēs tērējam 2 santīmus. Kaut gan nodokļu iekasēšanas finansēšana ir atstāta pabērna lomā, tomēr iekasēšana norit ļoti veiksmīgi.

Lielākā daļa līdzekļu tika investēta Latvijas robežas sakārtošanai. Otrs virziens, kur pašreiz tiek investēti līdzekļi, ir klientu apkalpošanas centru izveide. Valstij pret nodokļu maksātājiem ir jāizturas ar cieņu, nodrošinot pienācīgu servisu. Diemžēl tikai pusē no valsts teritorijas pagaidām ir izveidotas klientu apkalpošanas zāles. Treškārt, ļoti lielas investīcijas ir nepieciešamas muitām. Piemēram, Rīgas muita un centrālā muita iekasē lielāko daļu nodokļu Rīgā, bet stāvoklis tajās ir gaužām bēdīgs.

Skaidrs, ka visām Latvijas nozarēm ir hronisks finansu trūkums. Jebkurš var pamatot, ka funkciju realizēšanai naudas nepietiek. Premjerministra vadībā darba grupa izskatīja astoņdesmit programmas tā sauktajā nulles variantā, izanalizējot funkcijas un finansējumu un meklējot rezerves. Izanalizējot visas nozares, secinājums bija viens: esošais finansējums neļauj pilnībā pildīt uzticētās funkcijas. Visos gadījumos. Tā kā naudas trūkst visur un visiem, ir svarīgi, cik efektīvi tiek izmantoti esošie resursi. Viens no galvenajiem politiskās varas uzdevumiem ir sekot, kā tiek izmantoti piešķirtie līdzekļi. Uzskatu, ka ministri šajā ziņa strādā ļoti efektīvi.

— Starptautiskais valūtas fonds atzīst, ka budžeta deficīts — 2,4 % no iekšzemes kopprodukta — ir noteikts nepamatoti augsts, ņemot vērā valsts pašreizējo makroekonomisko situāciju.

— Visā pasaulē ir vērojama ekonomiskā stagnācija. Tikai trīs valstis attīstās ar 5 un vairāku procentu pieauguma tempu: Krievija, Ķīna un Indija. Pārējām valstīm IKP pieauguma tempi svārstās ap 1%. Tas rada spiedienu arī uz mūsu valsti, jo tirdzniecības sakari ir ar visu pasauli. Tomēr mums ir jārada stimuli, lai ekonomiskās attīstības temps saglabātos. Domāju, ka nākamgad tas arī notiks.

Mazāks budžeta deficīts liek tērēt mazāk naudas valsts parāda apkalpošanai. Teorētiski ņemot, ja Latvija visu neatkarības laiku būtu dzīvojusi atbilstoši saviem līdzekļiem, ja būtu bijis bezdeficīta budžets, nākamgad mēs varētu tērēt piecdesmit trīs miljonus latu vairāk — tā ir summa, kas nepieciešama valsts uzkrātā parāda apkalpošanai.

Ar līdzīgām problēmām saduras visas ES kandidātvalstis. Pirmkārt, pieaug izdevumi starptautisko saistību pildīšanai. Otrkārt, valstīm jāpalielina ekonomiskā pieauguma tempi. Treškārt, tās nevar atļauties palielināt nodokļu slogu, jo globālā tirgū tām jākonkurē arī ar valstīm, kurām ir zemi nodokļu slogi. Ļoti augsts nodokļu slogs atņem stimulu cilvēkam censties kaut ko darīt. Tāpēc nevienā valstī vairs nedzirdēsit aicinājumu palielināt nodokļus.

2000. gadā budžeta deficīta līmenis Latvijā bija 2,8% no IKP. Tikai Igaunijai un Slovākijai pērn bija zemāks deficīta līmenis. Šobrīd visās valstīs tiek veidoti nākamā gada budžeti. Ārlietu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka Čehijā un Polijā nākamā gada budžeta deficīts plānots 5% no IKP, lai gan tur vēl paredzēts pārskatīt to un mēģināt samazināt, Horvātijā — 4,3%, Rumānijā — 3%, Lietuvā— 2,6%. Igaunijas parlamentā iesniegts bezdeficīta budžeta likuma projekts, tomēr vietējā prese raksta par to, ka budžetā ir vismaz trīssimt miljonu kronu “caurums”.

Redzams, ka Latvijas budžets ir otrs vai trešais labākais pēc deficīta rādītājiem ES kandidātvalstu vidū. Domāju, ka šobrīd ir pamats apstiprināt šo budžetu un strādāt, lai valsts ekonomiskās attīstības tempi pieaugtu un budžeta deficīta līmenis samazinātos.

— Ilgi un rūpīgi ir strādāts, veidojot šo budžeta projektu. Vai esat apmierināts ar paveikto?

— Budžets ir līdzīgs gleznai — ne visu var redzēt tūlīt pēc uzgleznošanas, kad krāsas vēl nav nožuvušas, un no neliela attāluma. Budžeta spēku rādīs tā izpilde. To, cik labs vai slikts bijis budžets, tā īsti varēs novērtēt tikai 2003. gada janvārī.

Manuprāt, budžets ir ļoti labs, jo tas nodrošina attīstību un galveno vajadzību finansēšanu. Vienīgais mīnuss ir budžeta deficīta līmenis, kas varēja būt zemāks.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore