Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Konkurences likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dominējošais stāvoklis — tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem;

2) izšķiroša ietekme — iespēja tieši vai netieši:

a) kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās,

b) iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā;

3) konkrētais ģeogrāfiskais tirgus — ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām;

4) konkrētais tirgus — konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu;

5) konkrētās preces tirgus — noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības;

6) konkurence — pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū;

7) konkurenti — divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas konkurē;

8) prece — ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū;

9) tirgus dalībnieks — fiziskā vai juridiskā persona, līgumsabiedrība, kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā, neatkarīgi no šīs darbības formas. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme uz vienu vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus šā likuma izpratnē var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku. Par tirgus dalībnieku šā likuma izpratnē var uzskatīt arī ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas, kuras tiešā veidā sniedz pakalpojumus vai realizē preces Latvijas teritorijā;

10) tirgus daļa — tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu;

11) vienošanās — divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas.

3.pants. Likuma darbība

Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību.

II nodaļa. Konkurences padome

4.pants. Konkurences padomes juridiskais statuss

(1) Konkurences padome ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā.

(2) Konkurences padome ir juridiskā persona, tai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un Konkurences padomes nosaukumu.

(3) Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta.

5.pants. Konkurences padomes sastāvs un darbība

(1) Konkurences padome pieņem lēmumus konkurences lietās. Konkurences padomes sastāvā ir tās priekšsēdētājs un četri Konkurences padomes locekļi. Konkurences padomi vada Konkurences padomes priekšsēdētājs. Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs, kas pilda tās sekretariāta un ekspertu funkcijas, sagatavo jautājumus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai Konkurences padomes sēdēs un īsteno Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.

(2) Konkurences padomes priekšsēdētāju un Konkurences padomes locekļus pēc ekonomikas ministra ieteikuma amatā apstiprina Ministru kabinets.

(3) Konkurences padomes priekšsēdētāja un Konkurences padomes locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi. Konkurences padomes priekšsēdētāju un Konkurences padomes locekļus var iecelt amatā atkārtoti. Pirms pilnvaru termiņa beigām Konkurences padomes priekšsēdētāju un Konkurences padomes locekļus var atcelt Ministru kabinets.

(4) Konkurences padomes priekšsēdētājs un Konkurences padomes locekļi ir civildienesta ierēdņi, kuru profesionālā kvalifikācija dod tiem iespēju pieņemt lēmumus konkurences lietās.

(5) Konkurences padomes priekšsēdētāja un Konkurences padomes locekļu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumu, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

(6) Konkurences padomes sēdes ir slēgtas, ja netiek pieņemts cits lēmums. Tās sasauc pēc Konkurences padomes priekšsēdētāja vai vismaz triju Konkurences padomes locekļu pieprasījuma. Konkurences padome ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja balsojumā piedalās ne mazāk kā trīs tās locekļi. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz trīs Konkurences padomes locekļi.

(7) Konkurences padomes sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolu paraksta visi Konkurences padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē. Konkurences padomes loceklis, parakstot protokolu, var tajā ierakstīt savu viedokli par izskatīto jautājumu vai izdarīt atzīmi par sava viedokļa pamatojuma pievienošanu protokolam rakstveidā.

(8) Konkurences padomes lēmumu paraksta Konkurences padomes priekšsēdētājs.

(9) Konkurences padomes priekšsēdētājs:

1) vada un organizē Konkurences padomes darbu un ir atbildīgs par to;

2) ir Konkurences padomes finansu līdzekļu rīkotājs un atbild par to izlietošanu;

3) vada un organizē Konkurences padomes sēdes;

4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi;

5) ieceļ amatā Biroja direktoru pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Konkurences padomē;

6) ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus Biroja direktoram un jebkuram Biroja darbiniekam;

7) ir tiesīgs dot rīkojumus Konkurences padomes locekļiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

(10) Konkurences padomes priekšsēdētāja slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Konkurences padomes loceklis, kuru pilnvarojis Konkurences padomes priekšsēdētājs.

6.pants. Konkurences padomes uzdevumi

(1) Konkurences padome:

1) uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, negodīgas konkurences un vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos;

2) izskata iesniegtos ziņojumus par tirgus dalībnieku vienošanos un pieņem lēmumus par tiem;

3) ierobežo tirgus koncentrāciju, pieņemot lēmumus sakarā ar tirgus dalībnieku apvienošanos;

4) atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar attiecīgām ārvalstu institūcijām.

(2) Konkurences padome informē sabiedrību par Konkurences padomes uzdevumu izpildi un citiem konkurences aizsardzības, saglabāšanas un attīstības jautājumiem, kā arī līdz katra kalendārā gada 1.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ziņojumu par iepriekšējā gadā pieņemtajiem Konkurences padomes lēmumiem. Konkurences padome publicē tās pieņemtos lēmumus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā desmit dienas pēc lēmuma pieņemšanas.

(3) Konkurences padome kā Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša institūcija:

1) atbilstoši savai kompetencei izstrādā un noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam tiesību aktu projektus;

2) sagatavo un sniedz atzinumus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuros tieši vai netieši skarti konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības jautājumi;

3) valsts vai pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas gadījumos, ja nepieciešams, sniedz attiecīgajai institūcijai rakstveida priekšlikumus vai atzinumus par konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības principu ievērošanu.

7.pants. Konkurences padomes tiesības

(1) Konkurences padome ir tiesīga:

1) veikt tirgus apsekojumus, ja nepieciešams, iesaistot neatkarīgus ekspertus;

2) sniegt atzinumus par tirgus dalībnieku darbības atbilstību konkurenci reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

3) iesniegt tiesai prasības pieteikumus un sūdzības šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

4) publicēt Konkurences padomes viedokli un ieteikumus.

(2) Konkurences padome ir tiesīga izvērtēt citu institūciju sagatavotos tiesību aktu projektus un citus dokumentus un sniegt atzinumus par tiem, ja tajos ietvertas tirgus mehānismu ietekmējošas normas, kuru realizācija tieši vai netieši var ierobežot konkurenci.

8.pants. Konkurences padomes lēmumi

(1) Konkurences padome pieņem lēmumus par:

1) pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu likuma pārkāpējam;

2) lietas izpētes izbeigšanu;

3) tirgus dalībnieku apvienošanos;

4) paziņoto vienošanos;

5) Reklāmas likuma pārkāpumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie Konkurences padomes lēmumi ir pārsūdzami tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto lēmumu.

(3) Par Konkurences padomes amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu noteiktajā laikā iestājas administratīvā atbildība.

(4) Konkurences padome ir tiesīga veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu šajā likumā tai paredzētos uzdevumus.

(5) Konkurences padome ir atbrīvota no tiesas izdevumiem, ja tā ceļ prasību tiesā vai iesniedz sūdzību sakarā ar šā likuma un citu šajā jomā pieņemto normatīvo aktu pārkāpumiem.

(6) Ministru kabinets izdod noteikumus par Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtību. Šie Ministru kabineta noteikumi reglamentē:

1) iesaistītās puses un ieinteresētās trešās puses tiesības saņemt informāciju par procedūru, tiesības tikt informētai un tikt uzklausītai;

2) prasības un kārtību, kas Konkurences padomei jāievēro, izmeklējot iespējamos šā likuma pārkāpumus vai pieņemot lēmumus;

3) termiņus, kas jāievēro Konkurences padomei un iesaistītajām pusēm.

(7) Norādījumus par lietas izpētes uzsākšanu konkrētajā gadījumā, kā arī par to, kādā veidā veicama izpēte vai pieņemams lēmums, Konkurences padomes priekšsēdētājam un tās locekļiem nevar dot ne Ministru kabinets, ne ekonomikas ministrs, ne citas personas.

(8) Konkurences padomes lēmumi ir saistoši tirgus dalībniekiem un reģistrētām un nereģistrētām tirgus dalībnieku apvienībām.

9.pants. Birojs

(1) Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs. Birojs nav juridiskā persona.

(2) Biroja darbu vada direktors. Biroja direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, kas tieši pakļauts Konkurences padomes priekšsēdētājam.

(3) Birojs ir tiesīgs Konkurences padomes vārdā veikt darbības saskaņā ar Konkurences padomes priekšsēdētāja norādījumiem un normatīvajiem aktiem.

(4) Nodrošinot Konkurences padomes darbību, Birojs:

1) pilda Konkurences padomes sekretariāta funkcijas;

2) sagatavo Konkurences padomes lēmumu projektus;

3) analizē Konkurences padomē saņemtos iesniegumus un sagatavo lietas materiālus izskatīšanai Konkurences padomes sēdē;

4) veic iespējamo šā likuma pārkāpumu izmeklēšanu un tirgus apsekojumus un sagatavo Konkurences padomes atzinumus par tirgus dalībnieku un amatpersonu darbības atbilstību šim likumam;

5) īsteno Konkurences padomes lēmumu izpildi attiecībā uz šā likuma pārkāpumu izbeigšanu un naudas soda maksāšanu;

6) sagatavo Konkurences padomes vārdā prasības pieteikumus tiesai šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

7) sagatavo Konkurences padomes atzinumu projektus par Ministru kabinetā izskatāmajiem to tiesību aktu projektiem, kuru realizācija tieši vai netieši var radīt draudus konkurences aizsardzībai, saglabāšanai vai attīstībai;

8) sagatavo Konkurences padomes atzinumu projektus par konkurences aizsardzības principu ievērošanu valsts vai pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrības) privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas procesos;

9) sagatavo Konkurences padomes priekšlikumus normatīvo aktu projektiem konkurences aizsardzības jomā.

(5) Birojs ir tiesīgs Konkurences padomes vārdā:

1) pieprasīt no jebkuras fiziskās un juridiskās personas (arī amatpersonas), valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijas šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, arī tādu informāciju, kas no tirgus dalībnieka viedokļa ir konfidenciāla, kā arī saņemt no attiecīgajām personām rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus, uz vietas iepazīties ar visiem dokumentiem (arī elektroniskā veidā sagatavotiem) un saņemt šos dokumentus, to norakstus (kopijas) vai izrakstus no tiem;

2) pamatojoties uz motivētu Biroja direktora lēmumu, iespējamo likuma pārkāpumu izmeklēšanai izdarīt mantu apskati un izņemt mantas un dokumentus saskaņā ar administratīvi procesuālajām normām;

3) sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja šīs daļas 1.punktā minētā informācija netiek sniegta noteiktā termiņā un apjomā, un nosūtīt protokolu tiesai izskatīšanai. Protokolu sastāda un paraksta Biroja direktors vai viņa pilnvarota amatpersona.

(6) Birojs, pildot likumā noteiktos uzdevumus, var sadarboties ar valsts policiju un prokuratūras iestādēm.

(7) Biroja direktors:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi atbilstoši savai kompetencei;

2) vada un organizē Biroja darbu;

3) pēc saskaņošanas ar Konkurences padomes priekšsēdētāju apstiprina Biroja iekšējo struktūru un štatu sarakstu, iekšējās kārtības noteikumus un dienesta instrukcijas;

4) ir atbildīgs par Biroja darbību.

10.pants. Konkurences padomes amatpersonu un darbinieku atbildība

(1) Konkurences padomes amatpersonām un darbiniekiem ir aizliegts bez Konkurences padomes priekšsēdētāja akcepta izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Iegūtā konfidenciālā informācija nav izpaužama, izņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus gadījumus.

(2) Konkurences padomes amatpersonas un darbinieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgi par konfidencialitātes neievērošanu un par zaudējumiem, kas tirgus dalībniekiem radušies  Konkurences padomes vai Biroja amatpersonu vai darbinieku prettiesiskas rīcības dēļ.

III nodaļa. Konkurenci

ierobežojošas darbības

11.pants. Aizliegtas vienošanās un par spēkā esošām atzītas vienošanās

(1) Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par:

1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;

2) ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;

3) tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;

4) noteikumiem, kuri darījumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar trešo personu padara atkarīgu no tā, vai šī trešā persona uzņemas saistības, kuru komerciālais lietojums neattiecas uz konkrēto darījumu;

5) piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci;

6) nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus;

7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū.

(2) Konkurences padome šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās, pieņemot attiecīgu lēmumu, var atļaut vai atļaut ar nosacījumiem, ja tā konstatē, ka vienošanās veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko progresu un tādējādi dod labumu patērētājam, turklāt šīs vienošanās:

1) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami šo mērķu sasniegšanai;

2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā.

(3) Šā panta pirmajā daļā paredzētās vienošanās ir atļautas, ja tirgus dalībnieki Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņēmuši Konkurences padomes atļauju.

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuri reglamentē:

1) atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, lēmumus un saskaņotu darbību, kas tiek atbrīvota no šā panta pirmajā daļā minētajiem aizliegumiem, ja šī darbība atbilst konkrētām šajos noteikumos izvirzītajām prasībām;

2) atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, lēmumus un saskaņotu darbību, par kuru nav jāinformē Konkurences padome saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu, ja šī darbība būtiski neietekmē konkurenci.

12.pants. Atbildība par vienošanās aizlieguma pārkāpumu

(1) Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Noteiktajā termiņā nesamaksātais naudas sods piedzenams bezstrīdus kārtībā.

(2) Konkurences padome var uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5 procentu apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(3) Konkurences padome var uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentu apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 500 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(4) Ja uzliktais tiesiskais pienākums netiek pildīts, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktā naudas soda palielināšanu līdz abās minētajās daļās noteiktajam maksimālajam apmēram.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda aprēķināšanas kārtību.

13.pants. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā:

1) atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi attaisnojoša iemesla;

2) preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam;

3) tādu noteikumu izvirzīšana, kuri darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu;

4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana;

5) nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.

14.pants. Atbildība par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

(1) Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 13.panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Noteiktajā termiņā nesamaksātais naudas sods piedzenams bezstrīdus kārtībā.

(2) Konkurences padome var uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5 procentu apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(3) Ja uzliktais tiesiskais pienākums netiek pildīts, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par šā panta otrajā daļā noteiktā naudas soda palielināšanu līdz 10 procentiem no pēdējā finansu gada neto apgrozījuma, taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 500 latiem katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda aprēķināšanas kārtību.

IV nodaļa. Tirgus dalībnieku

apvienošanās kontrole

15.pants. Tirgus dalībnieku apvienošanās noteikumi

(1) Tirgus dalībnieku apvienošanās ir:

1) divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku (saplūšana);

2) viena tirgus dalībnieka pievienošanās citam tirgus dalībniekam (pievienošanās);

3) tāds stāvoklis, kad viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem.

(2) Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu saskaņā ar šā likuma 16.pantu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finansu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu;

2) vismaz viens no apvienošanās dalībniekiem pirms apvienošanās atradies dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū.

(3) Tirgus dalībnieku apvienošanās, par kuru vajadzēja paziņot, bet tas netika izdarīts, ir nelikumīga.

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par ziņojumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī par apvienošanās gadījumiem, par kuriem nav jāiesniedz ziņojums Konkurences padomei. Šie noteikumi var ietvert papildu nosacījumus apgrozījuma aprēķināšanai, to skaitā īpašas prasības attiecībā uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

16.pants. Kārtība, kādā izskatāmi ziņojumi par tirgus dalībnieku apvienošanos

(1) Konkurences padome šā likuma 15.panta otrajā daļā paredzētos ziņojumus un iesniegto papildu informāciju izskata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 60 dienu laikā no ziņojuma saņemšanas.

(2) Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis, kas ievērojami kavēs, ierobežos vai deformēs konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū. Konkurences padome var atļaut šādu apvienošanos, vienlaikus nosakot attiecīgajam tirgus dalībniekam saistošus noteikumus.

(3) Ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa šā panta otrajā daļā minētās sekas, Konkurences padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos.

(4) Ja tirgus dalībnieki 60 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas Konkurences padomei nav saņēmuši informāciju no Konkurences padomes, attiecīgā tirgus dalībnieku apvienošanās uzskatāma par atļautu.

(5) Konkurences padome var pieņemt šā panta otrajā daļā minētos lēmumus arī par tādu tirgus dalībnieku apvienošanos, kuru vajadzēja pieteikt saskaņā ar šā likuma 15.panta otro daļu, bet tas netika izdarīts.

17.pants. Atbildība par tirgus dalībnieku nelikumīgu apvienošanos

(1) Ja ziņojums nav iesniegts šajā likumā noteiktajos gadījumos, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 1000 latiem par katru dienu, skaitot no dienas, kad ziņojumu vajadzēja iesniegt. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(2) Ja notikusi tirgus dalībnieku apvienošanās, kas ir pretrunā ar šā likuma 16.panta otrajā vai piektajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemto Konkurences padomes lēmumu, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 1000 latiem par katru dienu, skaitot no dienas, kad sākusies nelikumīgā darbība. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(3) Naudas soda samaksa neatbrīvo attiecīgos tirgus dalībniekus no pienākuma izpildīt šā likuma noteikumus un Konkurences padomes lēmumus.

(4) Kad Konkurences padome ir konstatējusi, ka jaunais tirgus dalībnieks vai izšķirošās ietekmes ieguvējs ir izbeidzis šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto nelikumīgo darbību, un pieņēmusi attiecīgu lēmumu, tā pārtrauc šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā naudas soda aprēķināšanu.

V nodaļa. Negodīga konkurence

18.pants. Negodīgas konkurences aizliegums

(1) Negodīga konkurence ir aizliegta.

(2) Par negodīgu konkurenci uzskatāmas darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai godīgas saimnieciskās darbības paražas un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

(3) Negodīga konkurence var izpausties šādās darbībās, ja to rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana:

1) cita tirgus dalībnieka (eksistējoša, savu darbību izbeiguša vai reorganizēta) likumīgi lietota nosaukuma, atšķirības zīmju un citu pazīmju izmantošana vai atdarināšana, ja tas var maldināt attiecībā uz tirgus dalībnieka identitāti;

2) cita tirgus dalībnieka ražotās vai realizētās preces nosaukuma, ārējā izskata, marķējuma vai iepakojuma atdarināšana, preču zīmes izmantošana, ja tas var maldināt attiecībā uz preces izcelsmi;

3) nepatiesas, nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu tirgus dalībnieku vai tā darbiniekiem, kā arī par šā tirgus dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi, kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām, daudzumu, noderīgumu, cenām, to veidošanas un citiem noteikumiem, kas var šim tirgus dalībniekam nodarīt zaudējumus;

4) cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu ietverošas informācijas iegūšana, izmantošana vai izplatīšana bez tā piekrišanas;

5) cita tirgus dalībnieka darbinieku ietekmēšana ar draudiem vai uzpirkšana, lai radītu priekšrocības savai ekonomiskajai darbībai, tādējādi nodarot šim tirgus dalībniekam zaudējumus.

19.pants. Atbildība par negodīgu konkurenci

(1) Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 18.panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Noteiktajā termiņā nesamaksātais naudas sods piedzenams bezstrīdus kārtībā.

(2) Konkurences padome var uzlikt tirgus dalībniekam naudas sodu līdz 5 procentu apmēram no tā pēdējā finansu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 latu. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

VI nodaļa. Konkurences tiesību

piemērošana civilprasībās

20.pants. Tiesas kompetence

(1) Šā likuma pārkāpumu līdztekus Konkurences padomei var konstatēt arī tiesa.

(2) Tiesa, kura izskata civiltiesiskas prasības sakarā ar Konkurences likuma pārkāpumiem, par to informē Konkurences padomi.

21.pants. Zaudējumu atlīdzināšana

Tirgus dalībnieks, kas tīši vai aiz neuzmanības pārkāpj šā likuma 11., 13., 15. vai 18.panta noteikumus, sedz zaudējumus, kas pārkāpuma dēļ radušies citam tirgus dalībniekam vai līguma pusei.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Konkurences likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.; 2000, 2.nr.).

2. Līdz attiecīgo šajā likumā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā šādi saskaņā ar Konkurences likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumi nr.444 “Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība”;

2) Ministru kabineta 1998.gada 3.februāra noteikumi nr.37 “Kārtība, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem”;

3) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi nr.73 “Ziņojuma par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība”;

4) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi nr.74 “Noteikumi par ekskluzīvo piegādes līgumu un ekskluzīvo pirkuma līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

5) Ministru kabineta 1998.gada 8.septembra noteikumi nr.341 “Noteikumi par vienošanos par ražošanas specializāciju, kas atbrīvota no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

6) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi nr.52 “Noteikumi par franšīzes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

7) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi nr.53 “Noteikumi par vienošanās par kopīgu izpēti un attīstību atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

8) Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi nr.122 “Noteikumi par patentu un zinātības (know-how) licences līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

9) Ministru kabineta 1999.gada 20.aprīļa noteikumi nr.147 “Noteikumi par automobiļu izplatīšanas un apkopes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

10) Ministru kabineta 1999.gada 20.jūlija noteikumi nr.260 “Noteikumi par vienošanos apdrošināšanas jomā atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

11) Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumi nr.284 “Noteikumi par pārvadātāju, kas veic gaisa pārvadājumus, vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

12) Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumi nr.50 “Noteikumi par jūras pārvadātāju vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”.

3. Šajā likumā minētā Konkurences padome ir tās Konkurences padomes visu tiesību un saistību pārņēmēja, kura tika izveidota un rīkojās saskaņā ar 1997.gada 18.jūnija Konkurences likumu.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 4.oktobrī.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2001.gada 23.oktobrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.