Sudraba mūzikas mūza atkal ceļā

Novērtējot gada spožākās virsotnes Latvijas atskaņotājmākslā un komponistu daiļradē, septīto reizi tiek piešķirta Lielā mūzikas balva. Kultūras ministre Karina Pētersone, kas ir arī žūrijas priekšsēdētāja, vakar preses konferencē nosauca laureātu vārdus (skat. izrakstu no 17.janvārī parakstītā žūrijas protokola). Ievadot sarunu par jaunajiem laureātiem, ministre teica:

— Mākslā turpinās atbildīgais un priecīgais gada ražas vētīšanas cēliens. Spēlmaņu naktī labākos no sava vidus apsveica teātra ļaudis, piektdien notiks gada skaistāko grāmatu svētki. Nacionālās operas mākslinieki tikko saņēma "Aldara" balvas. Šī iniciatīva nāca no uzņēmēju vides, un Kultūras ministrija ar prieku atbalsta šo mecenātismu. Lielā mūzikas balva, kas tika iedibināta 1993.gadā, bija pati pirmā valsts atzinības parādīšana māksliniekiem. Laureātu koncerti, kas ik reizi kļūst par īstiem mākslas svētkiem, un it sevišķi — viņu turpmākā darbība mūzikā liecina, ka šai tradīcijai ir stipri pamati. Laureāti saņem metālmākslinieka Armanda Jēkabsona darināto sudraba statueti, kas tiešām ir ļoti skaista. Šogad pirmo reizi būs arī naudas balvas. Kultūrkapitāla fonds šo jautājumu jau konceptuāli izlēmis, paredzot katram laureātam 400 latu (pēc nodokļu nomaksas — 300 latu). Mūsu mūzikas dzīve kļūst arvien bagātāka, žūrijai kļūst arvien grūtāk izšķirties, tomēr mūsu balsojumi bija diezgan vienprātīgi, un es ceru, ka būsim izlēmuši taisnīgi.

Par laureātu nopelniem Latvijas mūzikas kultūras attīstīšanā un popularizēšanā runāja žūrijas locekļi — Lielās mūzikas balvas pasākumu direktore Dzidra Strautiņa, Latvijas radio mūzikas raidījumu galvenā redaktore Gunda Vaivode (kopā ar Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru viņa arī šogad būs balvas pasniegšanas ceremonijas vadītāja), etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, mūzikas žurnālistes Inese Lūsiņa, Olga Pētersone un Daina Markova un diriģents Kaspars Putniņš.

Īpaši tika atzīmēts Triju Zvaigžņu komandiera profesora Ādolfa Skultes raženais devums skaņu mākslā — divas operas, divi baleti, astoņas simfonijas, kamermūzikas darbi, kora dziesmas un vēl, un vēl, kā arī pedagoģiskā darbība mūža garumā, daudzu jo daudzu jauno mūziķu izaudzināšanā. Starp profesora skolniekiem ir savā muzikālajā izteiksmē tik atšķirīgas personības kā Mārtiņš Brauns, Imants Kalniņš, Romualds Kalsons un Imants Zemzars. Tagad profesors Ādolfs Skulte piepulcējas izcilajiem skaņu mākslas meistariem Ausmai Derkevicai, Imantam Kokaram, Arvīdam Klišānam, Ivaram Birkānam, Leonīdam Vīgneram un Haraldam Mednim, kas iepriekšējos gados saņēmuši Lielo mūzikas balvu par mūža devumu Latvijas mūzikas mākslā.

Vērtējot aizvadītā gada radošos sasniegumus, visvairāk balsu bijis par Vasiliju Sinaiski, kas kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri 23.decembrī atskaņoja Gustava Mālera 7.simfoniju, bet septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados trīspadsmit gadus bija orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, dodot lielu ieguldījumu gan orķestra profesionālajā izaugsmē, gan latviešu komponistu mūzikas popularizēšanā. Ne velti šos trīspadsmit gadus mēdz saukt par latviešu simfoniskās mūzikas zelta laikmetu.

Diriģenta Sigvarda Kļavas spožākais sniegums pēdējā gada laikā saistās ar Alfrēda Šnitkes mūzikas inrepretāciju, taču ar balvas piešķiršanu tiek izteikta visaugstākā atzinība arī viņa ikdienas darbam, kas vainagojies ar 25 skaņdarbu ierakstu programmām. Arī 1997.gada Lielās mūzikas balvas laureātes Maijas Einfeldes skaisto un sarežģīto skaņdarbu "Pie zemes tālās" pasaule vispirms iepazina Radio kora un Sigvarda Kļavas izpildījumā un ieskaņojumā.

Balva piešķirta Rīgas saksofonu kvartetam, kura mūziķi, vispirms jau Artis Sīmanis, izdarījuši īstu apvērsumu latviešu izpildītājmākslā, darot saksofonu par vienu no vispopulārākajiem mūzikas instrumentiem jauno mūziķu vidū. Gada laikā kvartets muzicējis 110 lauku vispārizglītojošajās skolās un vairāk nekā trīsdesmit dievnamos. Par notikumu Latvijas mūzikas dzīvē kļuva 1.starptautiskais saksofonmūzikas festivāls, kas februārī risinājās ne vien Rīgā, bet arī Talsos, Liepājā un Daugavpilī, pulcinot simtiem klausītāju. Pārpildīti bija arī visi četri koncerti Vāgnera zālē. Uz balvu pasniegšanas ceremoniju solījis atbraukt arī kvarteta mūziķis Gints Pabērzs, kas pašlaik mācās Dānijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā.

Diemžēl svētku koncertā nevarēs piedalīties Elīna Garanča, kam balva piešķirta par izcīnīto pirmo vietu ļoti prestižajā Mirjamas Helinas vokālistu konkursā Helsinkos. Jaunā dziedātāja, kas tikai šogad beigs Mūzikas akadēmiju, patlaban angažēta Memmingenes operā, kur viņa gatavo lomu Riharda Štrausa operā "Rožu kavalieris".

Jau 1995.gadā kā Lielās mūzikas balvas laureāts Rīgā tika sveikts pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers. Šoreiz balva piešķirta viņa vadītajam kamerorķestrim "KREMERATA  Baltica", kurā muzicē triju Baltijas valstu jaunie mūziķi. Orķestris darbojas jau kopš 1996.gada, popularizējot Baltijas valstu komponistu mūziku visā pasaulē, taču tikai kopš 1999.gada Ziemassvētkiem tas ieguvis Latvijas valsts dibināta orķestra statusu ar savu pastāvīgo dzīves un darba vietu.

Dziesmusvētkos oficiāli atzīts par Latvijas labāko kori un daudzkārt plūcis laurus dažādos konkursos un festivālos, koris "Kamēr" aizvadītajā gadā piedalījās trijos starptautiskos konkursos Vācijā un Austrijā, izcīnot pirmās vietas piecās nominācijās un mājās pārvedot arī Lielo balvu par absolūti labāko sniegumu. Pērn koris operā muzicēja par godu savam mākslinieciskajam vadītājam, vairākkārtējam Lielās mūzikas balvas laureātam Mārim Sirmajam, šogad laureāta godā — pats koris.

Jau Spēlmaņu naktī tika sumināta Pētera Čaikovska operas "Jevgeņijs Oņegins" iestudējuma radošā grupa. Par šo mākslinieciski spilgto un mūsdienīgo klasikas iestudējumu — arī Lielā mūzikas balva.

Kā uzsvēra Dzidra Strautiņa, sadarbībā ar Nacionālo operu un Latvijas televīziju arī šoreiz tiks gādāts, lai laureātu koncertu un apbalvošanas ceremoniju varētu dzirdēt un redzēt visi mūzikas draugi. Biļetes nebūšot pārāk dārgas .

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore