Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts budžetu 2002. gadam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.10.2001., Nr. 151 (2538) https://vestnesis.lv/ta/id/54913

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 19. oktobra ārkārtas sēdē

Vēl šajā numurā

23.10.2001., Nr. 151 (2538)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par valsts budžetu 2002. gadam

Paskaidrojumi

Finansu ministrijas sagatavotais dokuments

“Latvijas Vēstnesī”

 

Saturā

1. Makroekonomiskā attīstība “LV” Nr.151, 23.10.2001.

1.1. Ārējā ekonomiskā vide “LV” Nr.151, 23.10.2001.

1.2. Pašreizējā ekonomiskā attīstība “LV” Nr.151, 23.10.2001.

1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs “LV” Nr.151, 23.10.2001.

Galvenie makroekonomiskie rādītāji “LV” Nr.151, 23.10.2001.

IKP sadalījumā pa nozarēm “LV” Nr.151, 23.10.2001.

IKP izlietojums “LV” Nr.151, 23.10.2001.

Maksājumu bilance, miljonos latu,

Maksājumu bilance, % no IKP “LV” Nr.151, 23.10.2001.

2. Fiskālais apskats sadalījumā pa budžetiem

2.1. Valsts budžets

2.2. Valsts konsolidētais budžets

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi

ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās

klasifikācijas sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi ekonomiskās

klasifikācijas sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā

2.3. Pašvaldību budžeti

Budžeta kopapjoms 2002. gadā un objektīvo kritēriju īpatsvari

atbilstoši likumam “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķins

2002. gadam, Ls

3. Ieņēmumu analīze

3.1. Nodokļu ieņēmumi

3.2. Pārējie ieņēmumi

3.3. Pašu ieņēmumi un ārvalstu finansu palīdzība

4. Nodokļu atvieglojumu (atlaižu)

un nodokļu parādu summas

4.1. Nodokļu atvieglojumi un atlaides

4.2. Nodokļu parādi

5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

5.1. Valsts budžeta plānošanas būtiskākie elementi

5.2. Valsts budžeta likuma struktūra

5.3. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi

5.4. Valsts investīciju projektu finansēšana 2002. gadam

un turpmākajos gados

Valsts Investīciju programma 2002.-2004. gadam, milj. latu

6. Valsts saistības un fiskālie riski

6.1. Valsts parāds un galvojumi

Valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu prognoze

2001.-2006. gadam

Ārējā parāda prognoze 2002/2006

Valsts ārējo aizņēmumu izmaksu, atmaksu un apkalpošanas

izdevumu prognoze 2002-2006

Valsts ārējā parāda apkalpošanas maksājumu

prognoze 2002. gadā

Valsts iekšējā parāda apkalpošanas maksājumu

prognoze 2002. gadā

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas plāns

2002. gadam (prognoze)

Valsts izsniegtie galvojumi un to kredītriska novērtējums

Maksājumi par riskantajiem kredītiem 2002. gadā (prognoze)

Izmaksas un apkalpošanas maksājumi par Valsts galvotiem

aizdevumiem 2001.- 2006. gadā

6.2. Fiskālie riski

7. Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti

valsts budžeta likumprojekta paketē

 

1. Makroekonomiskā attīstība

1.1. Ārējā ekonomiskā vide 1, 2

ASV ekonomikas attīstības tempu samazināšanās, Japānas ekonomikas stagnācija un mērenā izaugsme Eiropā un vairumā jaunattīstības valstu ir ievērojami samazinājusi pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes. Salīdzinot ar pasaules reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4,8% apmērā 2000. gadā, izaugsmes prognozes 2001. un 2002. gadam tiek samazinātas attiecīgi 3,3 un 3,9% līmenī. Straujāki attīstības tempi vēl joprojām saglabāsies jaunattīstības valstīs, sevišķi Austrumāzijā.

2000. gadā ASV saglabāja pēdējo septiņu gadu straujo attīstības tempu, sasniedzot 5% IKP pieaugumu. Tomēr gada ceturtajā ceturksnī, IKP pieaugot tikai par 1,1%, ASV samazinājās privātais patēriņš, investīcijas un saražotās produkcijas apjomi, kas izraisīja arī bezdarba pieaugumu līdz 4,2 procentiem. ASV institūcijas, reaģējot uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, veica monetāros pasākumus (samazināja Centrālās bankas noteiktās procentu likmes) un viesa cerības uz nodokļu likmju samazinājumiem un valsts patēriņa pieaugumu. Balstoties uz šo pasākumu realizāciju, ASV ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 3% apmērā jau 2001. gada II ceturksnī, saglabājot šo līmeni arī visu 2002. gadu. Tomēr prognožu piepildīšanos var apdraudēt mājsaimniecības uzkrājumu krituma turpināšanās un augstais ārējās tirdzniecības deficīts.

2000. gadā Japāna sasniedza 1,7% IKP pieaugumu, lielāko pēdējos četros gados. Tomēr prognozes par ievērojamu ekonomikas izaugsmi nav gaidāmas, ko apstiprina rūpnieciskās produkcijas izlaides apjomu svārstības un hroniskās problēmas finansu tirgū, kas izraisīja prognozēto jenas vērtības krišanos attiecībā pret dolāru šā gada sākumā. Japānas izaugsme 2001. un 2002. gadā tiek prognozēta 1,0 un 1,3% apmērā.

2000. gadā visās Centrālās un Austrumeiropas valstīs tika novērota ekonomiskā izaugsme, vidējam reģiona IKP pieaugumam sasniedzot 6 procentus. Šī augšupeja panākta pateicoties spēcīgajam pieprasījumam Rietumeiropas tirgū pēc pusfabrikātu, rūpniecības un patēriņa preču importa. Pasaules tirgos šī reģiona valstīm joprojām ir cenu konkurētspēja, kas vēl vairāk palielinājās tām valstīm, kas vietējo valūtu piesaistījušas eiro. Papildus ienākumus it sevišķi ieguva tie eksportētāji, kuri norēķinos izmantoja dolārus. 2001. un 2002. gadā reģiona valstīm tiek prognozēta turpmāka ekonomiskā attīstība un stabilizācija, jau 2002. gadā visās valstīs inflācijai nepārsniedzot viencipara skaitli.

1.1.1. Lietuva un Igaunija

2000. gads Lietuvā noslēdzās ar 3,3% IKP pieaugumu un 1% inflāciju. Tika novērota nevienmērīga rūpniecības izlaide, ko daļēji izraisīja jēlnaftas piegādes pārtraukšana no Krievijas, kurai atjaunojoties, rūpniecības izlaide gada pēdējos mēnešos atkal pieauga. Savukārt, zemā inflācija liecina par zemo iekšzemes pieprasījuma pieaugumu. Pēc provizoriskiem rezultātiem Lietuvā IKP pieaugums 2001. gada I ceturksnī sasniedza 2,8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Igaunijas IKP pieaugums 2000. gadā sasniedza 6,4%, kas daļēji atspoguļo spēcīgo pieprasījumu ārējā un iekšējā tirgū pēc Igaunijā ražotām precēm. Ekonomiskā izaugsme 2001. gadā tiek prognozēta 5 - 6% apmērā, pasaules ekonomikas attīstības palēnināšanās iespaidā zemāka par iepriekšējā gadā sasniegto, kas saskan ar 2001. gada I ceturkšņa 5,1% IKP pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

1.1.2. Eiropas Savienība

2000. gadā IKP Eiropas Savienībā pieauga par 3,4% salīdzināmās cenās, kas ir labākais rādītājs pēdējā desmitgadē. Šāda izaugsme tika panākta, neskatoties uz to, ka četras lielākās ES dalībvalstu ekonomikas gada otrajā pusē sasniedza tikai nelielu pieaugumu. Naftas un enerģijas cenu pieaugums palielināja inflāciju līdz 2,4%, salīdzinot ar 1,2% cenu pieaugumu 1999. gadā. Vājinoties eiro vērtībai attiecībā pret dolāru, Eiropas Monetārās Savienības valstīs, izmantojot labvēlīgos eksporta apstākļus, pieauga nodarbinātība, samazinot bezdarbu no 9,2% gada sākumā līdz 8,3% gada beigās, un palielinājās ienākumi, kas savukārt nostiprināja pieprasījumu pēc Centrālajā un Austrumeiropā un Baltijas valstīs ražoto patēriņa preču un starpproduktu importa.

Paredzams, ka ASV izaugsmes palēnināšanās neietekmēs pasaules kapitāla tirgus, bet gan pasaules tirdzniecību. ES attīstība nav būtiski atkarīga no ārējās tirdzniecības, un tiek gaidīts ievērojams nodarbinātības pieaugums, kā arī stabils privātā patēriņa pieaugums, pateicoties gaidāmajiem nodokļu samazinājumiem un cenu stabilitātei. Tomēr 2001. gadā reālā IKP pieaugums ES tiek prognozēts apmēram 2,8% līmenī, bet 2002. gadā tiek gaidīta 2,9% liela ekonomikas izaugsme.

1.1.3. Krievija

2000. gadā Krievija sasniedza neprognozēti lielu IKP pieaugumu - 7,6%, galvenokārt pateicoties naftas un tā produktu cenu kāpumam pasaules tirgū, kā arī reālā valūtas kursa kritumam; nostiprinās viedoklis, ka Krievijas ekonomika ir atguvusies no krīzes, kas to piemeklēja 1998. gadā.

Straujo augšupeju pavadīja gandrīz visu galveno makroekonomisko rādītāju uzlabošanās. Bezdarba līmenis samazinājās no 12,2% gada sākumā līdz 9,6% gada beigās. Pieaugot iedzīvotāju ieņēmumiem, ievērojami palielinājās iekšzemes pieprasījums pēc pašmāju ražotajām precēm. 2000. gadā inflācija samazinājās salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 20,1 procentu. Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei un uzlabojot nodokļu iekasēšanu, budžeta izdevumi nepārsniedza fiskālos ieņēmumus.

Tomēr Krievijas turpmākā attīstība lielā mērā ir atkarīga no veiksmīgas ilgtermiņa ekonomisko reformu programmas realizācijas, kas paredz konkrētus fiskālās un monetārās politikas pasākumus, lai nostiprinātu valsts finansiālo sistēmu. Pārliecība par to, ka reformu realizēšana nav sagaidāma pārskatāmā nākotnē un ka nav gaidāms naftas cenu kāpums, liek prognozēt IKP pieaugumu 2001. un 2002. gadam attiecīgi 4,2 un 5% līmenī.

1.1. tabula

Reālā IKP pieauguma tempi

(% pret iepriekšējo gadu)

1998

1999

2000

2001

2002

prognoze

Japāna

-0,8

0,7

1,7

1,0

1,3

ASV

4,4

4,3

5,0

1,6

3,0

Eiropas Līguma

valstis

2,5

1,7

3,7

3,8

4,1

Krievija

-4,8

3,2

7,6

4,2

5,0

ES-15

2,8

2,5

3,4

2,8

2,9

Eiro-11

2,8

2,5

3,4

2,8

2,9

Pasaule

2,7

3,5

4,8

3,3

3,9

Avots: European Economy: Supplementary A, Economic Trends, No 3/4 - March/April 2001, European Commission, DG for Economic and Financial Affairs

 

1.2. Pašreizējā ekonomiskā attīstība 3

1.2.1. Iekšzemes kopprodukts, ekonomiskā aktivitāte

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2001. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmās cenās palielinājās par 8,8 procentiem. Latvijas tautsaimniecības attīstība pārskata periodā bija līdzsvarota un bija novērojams nozīmīgs ražošanas apjomu kāpums visās pamatnozarēs. Īpaši veiksmīgi turpināja attīstīties pakalpojumu sektors, kur apjomu kāpums sasniedza 9,6%, bet tā īpatsvars IKP struktūrā, salīdzinot ar 2000. gada pirmo pusi, palielinājās par 1,0 procentpunktu un bija 71,3 procenti. Visvairāk IKP pieaugumu veicināja apjomu palielinājums tirdzniecības nozarē - par 11,2% (īpatsvars iekšzemes kopprodukta struktūrā - 18,2%), transporta, noliktavu saimniecību un sakaru jomā - par 14,0% (16,8%), apstrādes rūpniecībā - par 10,6% (14,7%), kā arī komercpakalpojumu sfērā - par 13,1% (11,3 procenti).

Nozīmīgs kāpums tirdzniecībā bija galvenokārt noteikts ar mazumtirdzniecības apgrozījuma strauju palielinājumu, kas, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusi, salīdzināmās cenās cēlās par 13,7 procentiem. Š.g. pirmajos sešos mēnešos veiksmīgi attīstījās arī transporta, noliktavu saimniecību un sakaru nozare. Tās ietvaros īpaši strauji pieauga autotransporta kravu apgrozība (par 32,1%), kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā palielinājās par 15,1%, bet Latvijas ostās apstrādāto kravu apjoms cēlās par 12,3 procentiem. Turklāt, š.g. pirmajā pusē turpinājās 2000. gadā atsākušais pa cauruļvadiem transportēto naftas produktu apjomu pieaugums - kopējais naftas un naftas produktu transportētais apjoms palielinājās par 21,0 procentiem. Palielinājās pasažieru pārvadājumi ar aviotransportu, dzelzceļa transportu un autotransportu, savukārt, nedaudz samazinājās pasažieru pārvadājumi ar pilsētas elektrotransportu. Komercpakalpojumu sektora attīstību veicināja darījumu ar nekustamo īpašumu kāpums, sniegto juridisko, grāmatvedības un konsultatīvo pakalpojumu apjoma palielinājums, kā arī reklāmas un apsardzes pakalpojumu pieaugums.

Š.g. pirmajā pusē turpinājās ražošanas apjomu pieaugums Latvijas rūpniecībā. Apstrādes rūpniecības radītā pievienotā vērtība š.g. pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, salīdzināmās cenās palielinājās par 10,6 procentiem. Tik strauju kāpumu noteica apjomu pieaugums pārtikas rūpniecībā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, kā arī veiksmīgi attīstījās mēbeļu, tekstilizstrādājumu, apģērbu un gatavo metālizstrādājumu ražošana. Par 0,1% palielinājās ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes apjomi. Š.g. pirmajā pusē nedaudz pieauga arī elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozares apjomi (par 1,9%), ko galvenokārt noteica elektroenerģijas un karstā ūdens ražošanas pieaugums II ceturksnī (par 4,9%), savukārt I ceturksnī bija novērojams apjomu kritums (par 0,1 procentu). Lauksaimniecības saražotās produkcijas apjomi gada pirmajā pusē kritās par 0,2%, ko pamatā noteica apjomu kritums I ceturksnī - par 0,6%, bet II ceturksnī tie palika iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī.

Veiksmīgi attīstījās būvniecības nozare - šīs nozares apjomi pieauga par 5,5 procentiem. Nozīmīgi aktivizējās jaunā būvniecība - tās pieaugums sasniedza 22% (īpatsvars būvniecībā ir 35%), turpretī nedaudz samazinājās remonta un rekonstrukcijas darbi - par 2,0 procentiem.

2001. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, makroekonomisko rādītāju saliktā indeksa4 (MSI) reālais pieaugums bija 7,8 procenti. Tai skaitā I ceturksnī MSI palielinājās par 7,2%, bet II ceturksnī - par 8,4 procentiem.

Š.g. pirmajā pusē bija novērojams visu indeksā ietverto makroekonomisko rādītāju nozīmīgs kāpums. Lielākā pozitīva ietekme uz ekonomiskās aktivitātes līmeni pārskata periodā bija mazumtirdzniecības apgrozījuma straujam pieaugumam, rūpnieciskās produkcijas izlaiduma palielinājumam, ko savukārt sekmēja eksportētās produkcijas apjoma kāpums. Turklāt, š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, ievērojami palielinājās iekšzemes naudas piedāvājums M2D (īpaši strauji pieaugot uzņēmumu un privātpersonu noguldījumiem latos). Indeksa strauju pozitīvo attīstību š.g. pirmajos sešos mēnešos sekmēja arī transporta nozares veiksmīga darbība, jo Latvijas ostās apstrādāto kravu apjoms minētajā periodā, salīdzinot ar 2000. gada janvāri - jūniju, palielinājās par 12,3%, bet kravu apgrozība dzelzceļa transportā - par 11,3 procentiem.

1-1ATT COPY.GIF (20009 bytes)

1.1. att. MSI un IKP, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

 

1.2.2. Tautsaimniecības nozaru attīstība

Rūpniecība

2001. gada pirmajos sešos mēnešos rūpniecībā saražotā produkcija faktiskajās cenās bija 862,8 milj. latu. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, rūpniecības produkcijas apjomi jūnijā salīdzināmās cenās ir pieauguši par 6,1%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā produkcijas izlaide palielinājusies par 7,0%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē kritusies par 10,2 procentiem. Š.g. jūnijā nedaudz kritušies ir elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes ražošanas apjomi - par 0,8 procentiem.

2001. gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, apjomu pieaugums bija novērojams gandrīz visās nozīmīgākajās Latvijas rūpniecības nozarēs, tai skaitā koksnes, koka izstrādājumu ražošana pieauga par 8,1%, kā arī tekstilrūpniecības ražošana palielinājās par 11,4 procentiem. Turklāt apskatāmajā periodā ievērojams rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma pieaugums tika novērots radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanā - par 75,9%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 51,0%, kā arī ādu apstrādes, apavu un ādas izstrādājumu ražošanā - par 35,0 procentiem.

1-2ATT COPY.GIF (16677 bytes)

1.2. att. Rūpniecības produkcijas izlaide, milj. latu.

Lai gan š.g. jūnijā, salīdzinot ar aizvadītā gada jūniju, rūpniecībā kopumā bija vērojams ražošanas pieaugums, atsevišķu tās nozaru attīstība tomēr bija mazāk veiksmīga. Samazinājās pārējo transporta līdzekļu ražošanas apjomi - par 55,7%, kā arī izdevējdarbības, poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozares ražošanas apjomi - par 10,8 procentiem.

Arī pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarēs, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, š.g. jūnijā bija novērojams samazinājums - par 0,3 procentiem. Lielākais samazinājums bija dzērienu ražošanā - par 14,8%, graudu malšanas produktu ražošanā - par 10,1%, kā arī augļu un dārzeņu konservēšanā - par 9 procentiem. Pieaugums novērojams tikai nedaudzās pārtikas rūpniecības nozarēs, tai skaitā zivju un zivju produktu pārstrādē - par 75,8%, gatavās dzīvnieku barības ražošanā - par 20,1%, kā arī gaļas produktu ražošanā - par 5,7 procentiem.

Lauksaimniecība

Arī 2001. gada sešos mēnešos, tāpat kā 2000. gadā, bija novērojama saražoto lauksaimniecības produktu apjoma samazināšanās gandrīz visās lauksaimniecības nozarēs.

Visu veidu saimniecībās pārskata periodā tika saražoti 38,1 tūkst. tonnu gaļas (dzīvsvarā), 370,1 tūkst. tonnu piena un 219,6 milj. olu. Šī gada pirmos sešos mēnešos, salīdzinot ar pārskata periodam atbilstošo periodu pagājušajā gadā, ražošanas apjomi gaļas ražošanā samazinājās par 5,7 procentiem. Piena ražošana kritās par 3,3%, bet olu - pieauga par 0,9 procentiem.

Lauksaimniecības produkcijas iepirkšanas cenas 2001. gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar 2000. gada beigām, kopumā palielinājās. Lopu un putnu vidējās iepirkšanas cenas š.g. divos ceturkšņos pieauga par 18,5%, tai skaitā liellopu - par 51,3%, cūku - par 8,2%, putnu cenas - par 5,3 procentiem. Piena iepirkšanas cena samazinājās par 4,2 procentiem.

Transports

2001. gada pirmajos sešos mēnešos, tāpat kā 2000. gadā, kravu pārvadājumu apjomi palielinājās.

Apskatāmajā periodā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, nosūtīto un saņemto kravu daudzums ostās palielinājās par 12,3% un bija 29,8 milj. tonnas.

1-3ATT COPY.GIF (17203 bytes)

1.3. att. Nosūtītās un saņemtās kravas ostās, tūkst. t.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, apskatāmajā laika posmā šogad Rīgas ostā saņemto un nosūtīto kravu apjoms palielinājies par 17,1%, Ventspilī - par 10,3%, bet Liepājā - par 10,8 procentiem. Pieaugums nosūtīto un saņemto kravu apjomos pārskata periodā bija novērojams arī Latvijas mazajās ostās - par 36,4 procentiem.

2001. gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kravu pārvadājumu apjoms dzelzceļa transportā palielinājās par 11,3 procentiem. Dzelzceļa transporta kravu tranzīta pārvadājumi pieauga par 18,6 procentiem. Eksporta un importa pārvadājumi samazinājās - attiecīgi par 15,2% un 16,9 procentiem. Kravu pārvadājumi iekšzemes transportā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir sarukuši par 1,2 procentiem.

2001. gada pirmos sešos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija novērojams kopējās transportētās naftas un naftas produktu pa maģistrāliem cauruļvadiem apjomu pieaugums. Transportētā nafta pa maģistrālo naftas vadu uz Ventspili pieauga - par 4,4%, bet uz Mažeiķiem - par 62,5 procentiem.

1.2.3. Inflācija

2001. gada pirmajos sešos mēnešos patēriņa cenas vidēji ir pieaugušas par 2,9%, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk kā iepriekšējā gada attiecīgā periodā. Jūnijā patēriņa cenu indeksa pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, bija 3,1 procents.

Š.g. jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, preču cenas pieauga par 3,6 procentiem. Liels cenu kāpums bija vērojams tādās uztura produktu grupās kā kartupeļi - par 10,4%, dārzeņi — par 26,8%, gaļa - par 17,1% un augļi - par 18,7 procentiem. Neliels cenu kritums bija vērojams labības produktiem - par 1,0%, eļļai un taukiem - par 1,2 procentiem. Kopējais uztura produktu cenu līmenis š.g. jūnijā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, pieauga par 7,2 procentiem. Nozīmīgākais cenu līmeņa pieaugums nepārtikas preču grupās bija vērojams: alkoholiskajiem dzērieniem (2,1%), tabakas izstrādājumiem (5,9%), transportlīdzekļa iegādei (3,1%), un degvielai (1,7 procenti). Nozīmīgs cenu kritums bija novērojams telefona iekārtām - par 19,3 procentiem.

Pakalpojumu cenas 2001. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 1,9 procentiem. Cenu pieaugums bija vērojams tūrisma pakalpojumiem (30,7%), izdevumos par augstāko izglītību (5,9%), ūdens piegādes un citu ar mājokli saistītiem pakalpojumiem (5,4%), veselības aprūpē (3,7%) un finansu pakalpojumiem (2,1 procenti). Savukārt cenu kritums bija novērojams apdrošināšanas pakalpojumiem (12,4%), telefona pakalpojumiem (3,6%) un gāzei (2,0 procenti).

1-4ATT COPY.GIF (21134 bytes)

1.4. att. Patēriņa cenu indekss.

 

Administratīvi regulējamo cenu pieaugums š.g. jūnijā, salīdzinot ar 2000. gada jūniju, bija 1,8 procenti. Lielākie tarifu kāpumi bija novērojami ārsta pakalpojumiem - par 15,2%, kanalizācijas pakalpojumiem - par 7,3% un ūdens piegādes un sistēmu tehniskai apkopei - par 6,3 procentiem. Samazinoša ietekme uz administratīvi regulējamo cenu līmeni bija civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises cenām, kas kritās par 20 procentiem.

Ražotāju cenu indekss (RCI) 2001. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar gada sākumu, ir palielinājies par 1,4 procentiem. Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes cenas apskatāmajā periodā vidēji ir samazinājušās - par 3,2%, apstrādes rūpniecībā cenas ir vidēji palielinājušās - par 1,2%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes cenas ir pieaugušas - par 2,6 procentiem.

1.2.4. Iedzīvotāju ienākumi

Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei valstī, turpina pakāpeniski palielināties Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis. Š.g. pirmajā pusē tautsaimniecībā nodarbināto vidējā bruto darba samaksa bija 153,41 lats, bet sabiedriskajā sektorā5 nodarbināto - 170,78 lati. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusi, tautsaimniecībā nodarbināto vidējā mēneša bruto darba alga palielinājās par 5,5%, bet sabiedriskajā sektorā strādājošo - par 5,0 procentiem.

Tautsaimniecībā strādājošo vidējā neto darba samaksa 2001. gada pirmajā pusē bija 111,05 lati, kas ir par 5,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Sabiedriskajā sektorā nodarbināto vidējā mēneša neto darba alga palielinājās par 4,7% un bija 123,03 lati. Darba samaksai palielinoties straujāk nekā patēriņu cenu līmenim, Latvijas iedzīvotāju pirktspēja š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2000. gadā, pieauga. Tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksa palielinājās par 3,4% reālajā izteiksmē, bet sabiedriskajā sektorā strādājošo - par 2,9 procentiem.

1.2. tabula

Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa

(lati)

2000. gada

2000. gads

2001. gada

pirmā puse

pirmā puse

Tautsaimniecībā nodarbināto:

vidējā bruto darba

samaksa, lati

145,34

149,53

153,41

vidējā neto darba

samaksa, lati

105,60

108,55

111,05

reālās darba samaksas indekss,

% pret iepriekšējo periodu*

2,5

3,0

3,4

Sabiedriskajā sektorā strādājošo:

vidējā bruto darba

samaksa, lati

162,63

169,03

170,78

vidējā neto darba

samaksa, lati

117,46

121,95

123,03

reālās darba samaksas indekss,

% pret iepriekšējo periodu*

4,3

4,7

2,9

* aprēķināms, izejot no vidējās neto darba samaksas un patēriņa cenu indeksa izmaiņām pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu

Joprojām saglabājas nozīmīgas atšķirības starp darba samaksas līmeņiem dažādās Latvijas tautsaimniecības nozarēs. Vislielākā vidējā mēneša bruto darba alga tautsaimniecībā nodarbinātajiem š.g. pirmajā pusē bija gaisa transporta nozarē - 455,66 lati, kas ir par 39,3% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā šajā nozarē (salīdzinājumam: 2000. gada pirmajā pusē visaugstākā darba samaksa bija finansu starpniecības sfērā - 369,59 lati, š.g. pirmajos sešos mēnešos tā palielinājās par 9,6% un bija 405,04 lati). Viszemākā darba alga tautsaimniecībā pārskata periodā bija lauksaimniecībā un medniecībā - 89,28 lati. Salīdzinoši zemas paliek algas viesnīcu un restorānu nozarē - 95,55 lati, zvejniecībā - 100,71 lats, kā arī tirdzniecībā - 114,08 lati, bet salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, šajās nozarēs bija novērojams darba samaksas palielinājums, attiecīgi par 14,1%, 16,2% un 6,4 procentiem.

Š.g. pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu aizvadītajā gadā, darba samaksas pieaugums bija novērojams gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs. Visstraujāk darba alga palielinājās gaisa transporta nozarē, nozīmīgi pieauga algas izglītības sfērā - par 11,4% un 2001. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 141,23 latus.

Vidējais mēneša vecuma pensijas lielums š.g. I ceturksnī bija 58,23 lati. Vecuma pensiju līmenis Latvijā joprojām saglabājās visaugstākais starp Baltijas valstīm: š.g. janvārī - martā vecuma pensijas bija vidēji par 24,3% lielākas nekā Lietuvā un par 2,8% lielākas nekā Igaunijā.

1.2.5. Nodarbinātība un bezdarbs

Š.g. pirmās puses beigās oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem jeb 93,7 tūkst. cilvēku. Salīdzinot ar pagājušā gada beigām, bezdarba līmenis nemainījās, bet reģistrēto bezdarbnieku skaits nedaudz pieauga - par 0,4 tūkst. Sezonālo faktoru ietekmē I ceturksnī bija novērojams neliels bezdarba līmeņa kāpums, bet otrā ceturkšņa sākumā tas sāka pakāpeniski samazināties. Aktīvo darba meklētāju skaits š.g. pirmās puses beigās bija 95,6 tūkst. cilvēku, kas ir par 1,2 tūkst. jeb 1,3% vairāk nekā 2000. gada beigās.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmās puses beigām, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,6 procentpunktiem, reģistrēto bezdarbnieku skaits - par 6,9 tūkst. cilvēku jeb 6,9%, bet reģistrēto aktīvo darba meklētāju skaits - par 7,0 tūkst. cilvēku jeb 6,8 procentiem. Saruka arī ilgstošo bezdarbnieku skaits, kaut arī tas joprojām paliek liels: ja aizvadītā gada jūnija beigās ilgāk par gadu nevarēja atrast darbu 29,9 tūkst. cilvēku, kas veidoja 29,7% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita, tad š.g. pirmās puses beigās to skaits bija samazinājies par 13,1% un bija 26,0 tūkst., veidojot 27,7% no bezdarbniekiem.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas datiem, š.g. jūnija beigās 37,9 tūkst. bezdarbnieku (40,0% no kopskaita) bija tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, kura vidējais lielums bija 41,47 lati (salīdzinājumam: 2000. gada jūnija beigās bezdarbnieka pabalstu saņēma 39,3 tūkst. cilvēku jeb 39,1% no bezdarbnieku kopskaita, bet pabalsta vidējais lielums bija 45,09 lati).

1-5ATT COPY.GIF (24597 bytes)

1.5. att. Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis

(% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) perioda beigās.

Saglabājās nozīmīgas atšķirības starp reģistrētā bezdarba līmeņiem Latvijas reģionos, turklāt, tās nepaliek mazāk izteiktas. Vairākumā Latvijas austrumu rajonos, kas raksturojami ar visaugstākiem reģistrētā bezdarba līmeņiem valstī, salīdzinot ar pagājušā gada jūnija beigām, bezdarba līmenis samazinājās mazāk nekā vidēji valstī, bet dažos rajonos pat pieauga: Rēzeknes rajonā - palielinājās par 1,1 procentpunktu (sasniedzot 27,7%), Ludzas rajonā - par 0,5 procentpunktiem (20,3 procenti). Š.g. jūnija beigās visaugstākais bezdarba līmenis valstī bija reģistrēts Rēzeknes rajonā, kā arī Balvu rajonā - 21,9% un Krāslavas rajonā - 21,8 procenti. Savukārt viszemākais bezdarba līmenis bija Rīgā - 3,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, Ogres rajonā - 5,9% un Ventspilī - 6,2 procenti.

2001. gada pirmajā pusē tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits bija 1037 tūkst. cilvēku, tai skaitā sabiedriskajā sektorā bija nodarbināti 294 tūkst. cilvēku, bet privātajā sektorā - 743 tūkst. cilvēku. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusi, kopējais nodarbināto skaits samazinājās par 1 tūkst. jeb 0,1 procentiem. Saglabājās tendence nodarbinātībai privātajā sektorā palielināties, bet nodarbināto skaits sabiedriskajā sektorā turpināja samazināties: salīdzinot ar 2000. gada pirmo pusi, nodarbināto skaits privātajā sektorā pieauga par 4 tūkst. cilvēku jeb 0,5% un bija 743 tūkst., bet sabiedriskajā sektorā - saruka par 5 tūkst. jeb 1,7% un bija 294 tūkst. cilvēku. Kā rezultātā privātā sektora īpatsvars kopējā nodarbinātībā palielinājās par 0,4 procentpunktiem, sasniedzot 71,6 procentus.

1.2.6. Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2001. gada pirmajā pusē faktiskajās cenās sasniedza 1 671,8 milj. latu, kas, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, ir par 14,1% vairāk. Preču eksporta kopvērtība palielinājās par 13,2% un bija 639,7 milj. latu, bet importa - pieauga par 14,7%, sasniedzot 1 032,1 milj. latu vērtību. Eksportam pieaugot lēnāk par importu, preču negatīvā bilance šogad, salīdzinot ar 2000. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, bija lielāka par 17,1% jeb 57,4 milj. latu, sasniedzot 392,4 milj. latu.

Latvijas galvenais tirdzniecības partneris bija Eiropas Savienība (56,4% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma). Salīdzinot ar 2000. gada janvāri - jūniju, tirdzniecības apgrozījums ar ES pieauga par 10,0% un bija 942,1 milj. latu. Taču šis pieaugums bija galvenokārt noteikts ar importa palielinājumu, bet preču eksports attīstījās ne tik strauji. Tam pamatā bija ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās Eiropas valstīs, kas negatīvi ietekmēja iekšējo pieprasījumu šajās valstīs un ierobežoja Latvijas eksportu. Preču eksporta kopvērtība uz ES š.g. pirmajā pusē bija 399,9 milj. latu, kas ir par 7,1% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, bet importa - 542,2 milj. latu, palielinoties par 12,2 procentiem. Eksports uz ES pārskata periodā veidoja 62,5% no Latvijas eksporta kopvērtības (salīdzinājumam: 66,0% 2000. gada janvārī - jūnijā), bet imports no ES - 52,5% no kopējā importa (53,7 procenti). Eksporta un importa dinamikas rezultātā par 29,2% palielinājās tirdzniecības deficīts ar ES valstīm un sasniedza 142,3 milj. latu.

Gandrīz pusi no Latvijas eksporta uz ES veidoja koksne un tās izstrādājumi - 49,2%, taču salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, uz ES eksportētās koksnes vērtība samazinājās par 2,5% un tās īpatsvars saruka par 4,8 procentpunktiem; nozīmīgu vietu ieņēma arī tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - īpatsvars 16,4% un metāli un to izstrādājumi - 12,9 procenti. Savukārt importā dominēja mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas - 28,5% no visām no ES ievestām precēm (pieaugums pret 2000. gada attiecīgo periodu - 11,6%), transporta līdzekļi - 11,8% (40,3%), kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija - 10,4% (12,2% pieaugums).

Turpina palielināties preču tirdzniecības apgrozījums ar NVS, turklāt īpaši strauji pieaug Latvijas eksports uz šim valstīm, ko veicina ekonomiskās situācijas uzlabošanās Krievijā un lata reālā maiņas kursa krišanās attiecībā pret Krievijas rubli. Tādējādi, kopējais preču apgrozījums š.g. pirmajā pusē sasniedza 215,6 milj. latu vērtību, kas pārsniedz pagājušā gada attiecīgā perioda apgrozījumu par 11,5 procentiem. Tai skaitā eksports palielinājās par 29,7% un bija 58,9 milj. latu, bet imports - pieauga par 5,9% un bija 156,7 milj. latu. Eksporta uz NVS īpatsvars Latvijas eksporta kopvērtībā bija 9,2% (8,0% 2000. gada attiecīgajā periodā), bet importa - 15,2% (16,4 procenti). Joprojām liels paliek tirdzniecības deficīts ar NVS valstīm, taču eksportam palielinoties straujāk par importu, š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, tas samazinājās par 4,6% un bija 97,8 milj. latu, kas veidoja 29,2% no kopējā Latvijas ārējās tirdzniecības deficīta.

Starp precēm, kas tika izvestas uz NVS, lielākais īpatsvars bija pārtikas rūpniecības produkcijai - 16,8% no eksporta uz NVS kopvērtības; nozīmīgu eksporta daļu veidoja mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas, kā arī ķīmiskās un tās saskarnozaru produkcija. Savukārt importā dominēja minerālie produkti - 47,8% no ievestām precēm, kā arī metāli un to izstrādājumi un ķīmiskās rūpniecības produkcija.

Atzīmējams, ka salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusi, nozīmīgi palielinājās tirdzniecības apgrozījums ar Baltijas valstīm. Eksports uz Igauniju š.g. janvārī - jūnijā sasniedza 37,6 milj. latu, kas ir par 25,4% vairāk nekā 2000. gada attiecīgajā periodā. Tam pamatā galvenokārt bija krass koksnes un tās izstrādājumu eksporta palielinājums (par 109,2%), kā arī mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu eksporta pieaugums (par 165,6 procentiem). Uz Lietuvu eksportēto preču vērtība palielinājās par 21,1% un bija 50,6 milj. latu, tai skaitā nozīmīgākais pieaugums bija novērojams mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu eksportā (par 44,6%), kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas eksportā (par 14,8 procentiem).

Šogad, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, gandrīz trīskāršojās Latvijas eksports uz Āzijas valstīm - š.g. janvārī - jūnijā tā vērtība bija 29,3 milj. latu, kas veidoja 4,6% no kopējā eksporta (salīdzinājumam: 2000. gada attiecīgajā periodā Āzijas valstu īpatsvars eksportā bija 1,7 procenti). Īpaši strauji palielinājās eksports uz Irānu: ja 2000. gada janvārī - jūnijā uz šo valsti eksportēto preču vērtība bija 32 tūkst. latu, tad š.g. attiecīgajā periodā - 10,4 milj. latu (galvenokārt metāli un to izstrādājumi), tās īpatsvaram kopējā Latvijas eksportā sasniedzot 1,6 procentus.

Kopumā, galvenie Latvijas eksporta partneri 2001. gada pirmajā pusē bija Vācija - 17,3% no kopējā eksporta (16,9% pagājušā gada attiecīgajā periodā), Lielbritānija - 15,3% (17,8%), Zviedrija - 10,0% (11,5%), Lietuva - 7,9% (7,4%) un Igaunija - 5,9% (5,3 procenti).

Savukārt svarīgākās importa partnervalstis bija Vācija - 16,8% (16,0%), Krievija - 9,7% (11,7%), Somija - 7,9% (9,1%), Lietuva - 7,7% (7,6%) un Zviedrija - 6,5% (7,2 procenti).

Pēc Latvijas Bankas datiem, 2001. gada pirmajā pusē maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 120,1 milj. latu (5,3% no iekšzemes kopprodukta).

Par iemeslu tekošā konta deficītam bija preču negatīvais saldo, kas, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, palielinājās par 35,0 milj. latu jeb 13,0% un šogad sasniedza 304,4 milj. latu. Savukārt, sniegto pakalpojumu apjomam pieaugot straujāk par saņemto pakalpojumu apjomu, š.g. janvāri - jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo periodu aizvadītajā gadā, pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājās par 11,0 milj. latu jeb 7,3% un bija 161,4 milj. latu, sedzot 53,0% no preču deficīta.

Nozīmīgi uzlabojās ienākumu bilance: š.g. pirmajā pusē tā bija pozitīva - 2,1 milj. latu, bet 2000. gada attiecīgajā periodā - negatīva, 18,9 milj. latu. Kārtējo pārvedumu bilance praktiski nemainījās un š.g. pirmajā pusē to pozitīvais saldo bija 20,8 milj. latu.

Finansu un kapitāla konta pozitīvais saldo samazinājās par 10,9 milj. latu jeb 9,5% un š.g. janvārī - jūnijā tas bija 103,4 milj. latu.

Tiešo investīciju neto ieplūde š.g. pirmajā pusē bija 75,6 milj. latu, kas sedza 62,9% no tekošā konta deficīta. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, tiešo investīciju pozitīvais saldo saruka par 34,2 milj. latu, un pērn tiešo investīciju neto ieplūde sedza 95,1% no tekošā konta deficīta. Portfeļieguldījumu saldo pārskata periodā bija negatīvs (153,3 milj. latu), un, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, portfeļieguldījumu bilance pasliktinājās negatīvajam saldo palielinoties par 93,6 milj. latu.

Rezidentu citi ieguldījumi ārzemēs pārskata periodā bija mazāki par nerezidentu ieguldījumiem Latvijā, tādējādi citu ieguldījumu saldo bija pozitīvs - 189,1 milj. latu (55,7 milj. latu 2000. gada pirmajā pusē).

Apskatāmajā periodā valstī ieplūstošās ārvalstu valūtas apjoms bija pietiekams tekošā konta deficīta segšanai, un rezerves aktīvi palielinājās par 21,0 milj. latu.

1.2.7. Monetārais sektors

2001. gada jūnijā Latvijā darbojās 21 banka, viena ārvalstu bankas nodaļa (Merita Bank Plc. (Somija) Rīgas filiāle) un viena ārvalstu bankas pārstāvniecība (Dresdner Bank AG (Vācija)). Valsts daļa banku sektorā ir tikai 3,7 procenti. Ievērojamas valsts kapitāla daļas ir tikai Latvijas Hipotēku un zemes bankā un Latvijas Krājbankā. Banku sektors Latvijā ir nostabilizējies, ko pierāda gan aktīvu, gan piesaistīto depozītu un izsniegto kredītu pakāpenisks pieaugums.

2001. gada jūnijā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, plašā nauda M2X palielinājās par 24,2%, bet, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, tā pieauga par 10,8 procentiem.

2001. gada pirmajos sešos mēnešos uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 31,0 procentiem. Tajā skaitā pieprasījumu noguldījumu apjoms ir pieaudzis par 18,4%, termiņa un krājnoguldījumu apjoms - par 61,8%, un rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā - par 31,4 procentiem. Noguldījumu ārzemju valūtā īpatsvars kopējos noguldījumos 2001. gada jūnijā bija 46,9%, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, tas praktiski nav mainījies. 2001. gada pusgadā, tāpat kā 2000. gadā, ir palielinājies uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoms. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tas ir pieaudzis par 42,6 procentiem. Rādītāju palielināšanās dotajā sektorā norāda uz ekonomiskās aktivitātes pieaugumu valstī.

Skaidrā nauda (bez banku kasēm) salīdzinājumā ar pagājušā gada vidu palielinājās par 11,5 procentiem.

1-6ATT COPY.GIF (34509 bytes)

1.6. att. M2X struktūra un dinamika.

 

Skaidras naudas - noguldījumu attiecība 2001. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājās par 15 procentpunktiem un bija 45,7 procenti.

Latvijas bankas aktīvi 2001. gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 8,9%, bet, salīdzinot ar š.g. I ceturkšņa datiem, tie palielinājās par 9,4 procentiem. Aktīvu palielināšanos attiecībā pret gada sākumu galvenokārt noteica vietējo aktīvu pieaugums - par 28,7%, tai skaitā kredīti kredītiestādēm palielinājās par 139,8%, bet valdības vērtspapīru apjoms samazinājās par 37,3 procentiem. Pieaugumu pasīvos ietekmēja vietējo saistību un latu daudzuma apgrozībā pieaugums. Vietējās saistības 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gada beigām palielinājās - par 35,9%, tai skaitā valdības noguldījumi pieauga par 97,1% un bija 90513 tūkstoši latu. Lati apgrozībā pieauga - par 3,7% jeb 18,1 tūkst. latu.

1-7ATT COPY.GIF (23431 bytes)

1.7. att. Komercbanku aktīvu dinamika.

Uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto īstermiņa latu kredītu procentu likme 2001. gada pirmajos sešos mēnešos ir svārstījusies 11,1% un 13,1% robežās. 2001. gada jūnijā tā bija 11,1%, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā gada sākumā. No uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto latu termiņdepozītu likme 2001. gada jūnijā bija 6,1%, kas, salīdzinot ar gada sākumu, ir palielinājusies par 1,6 procenta punktiem.

Šī gada pirmajā pusē starpbanku tirgum bija raksturīgas nozīmīgas procentu likmes svārstības, ko galvenokārt noteica banku sektora likviditātes pārmaiņas. Gada sākumā naudas tirgus procentu likmju indekss RIGIBOR pakāpeniski palielinājās, kam par iemeslu bija brīvo latu līdzekļu trūkums banku sektorā. Janvārī Latvijas Banka mērķtiecīgi samazināja tirgus likviditāti, lai stiprinātu nacionālās valūtas kursu, kas jau ilgāku laiku svārstījās tuvu SDR piesaistes koridora augšējai robežai. Starpbanku likmju turpmāko palielināšanos veicināja janvāra beigās veiktā valsts iekšējā aizņēmuma 5 gadu obligāciju emisija, jo palielinājās banku pieprasījums pēc latu līdzekļiem. Tādējādi, februāra beigās vienas dienas darījumu likmes sasniedza 6,53%, darījumu likmes uz vienu nedēļu bija 6,68%, bet darījumu uz vienu mēnesi - 6,65 procenti. Martā, Latvijas Bankai palielinot veikto REPO darījumu apjomu, uzlabojās banku sektora likviditāte un starpbanku likmes sāka pakāpeniski samazināties. Taču marta beigās banku pieprasītais latu apjoms atkal sāka palielināties, jo bankas mēneša beigās palielināja rezerves. Augošā starpbanku likmju tendence saglabājās līdz gada pirmās puses beigām, ko noteica latu līdzekļu apgrozībā trūkums. Jūnija beigās vienas dienas darījumu likme sasniedza 8,43%, vienas nedēļas darījumu - 8,31%, bet viena mēneša darījumu - 8,16 procentus.

2001. gada pirmajos sešos mēnešos eiro vērtība tāpat kā pērn samazinājās attiecībā pret ASV dolāru. Lata dolāra maiņas kurss 2001. gada pirmajos divos ceturkšņos svārstījās 0,619 un 0,639 robežās. Jūnija beigās LVL/USD kurss bija 0,639, kas, salīdzinot ar 2000. gada beigām, norāda uz dolāra vērtības attiecībā pret latu pieaugumu par 4,2 procentiem. Savukārt lata vērtība attiecībā pret eiro pieauga, un Latvijas bankas noteiktais LVL/EUR kurss 2001. gada jūnija beigās bija 0,550, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2000. gada beigās.

1.2.8. Vērtspapīru tirgus

Rīgas fondu biržas Dow Jones indekss 2001. gada pirmajos sešos mēnešos svārstījās 128,94 - 142,38 punktu robežās. Līdz aprīļa vidum indekss samazinājās, 17. aprīlī sasniedzot tā zemāko vērtību, bet, sākot ar aprīļa beigām, indeksa vērtība lēnām pieauga, 28. jūnijā sasniedzot maksimālo vērtību dotajā periodā. Otrā ceturkšņa beigās indeksa vērtība bija 141,13 punkti, kas, salīdzinot 2000. gada attiecīgo periodu, ir palielinājusies par 32,45 punktiem.

2001. gada otrajā ceturksnī Fondu Biržas cenu indeksa RICI vērtība svārstījās 145,21 - 175,58 punktu robežās. Tā vērtība otrā ceturkšņa beigās bija 159,27 punkti, kas, salīdzinot ar 2000. gada beigām, ir par 14,83 punktiem mazāk.

1-8ATT COPY.GIF (21137 bytes)

1.8. att. Rīgas Fondu Biržas Dow Jones indekss.

Kopējais vērtspapīru apgrozījums 2001. gada pirmajos sešos mēnešos bija 278,4 milj. latu, kas ir par 17,3% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Tai skatā akciju apgrozījums bija 37,8 milj. latu (13,6%, no kopējā apgrozījuma) un pieprasījumu vērtspapīru apgrozījums - 239,6 milj. latu (86,1% no kopējā apgrozījuma). Akciju apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājās par 32,9 procentiem. Pieprasījuma vērtspapīru apgrozījums š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, palielinājies par 42,6 procentiem.

Kopējā tirgus kapitalizācija š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2000. gadā, būtiski nav mainījusies.

2001. gada jūnijā biržas sarakstos bija iekļauti 66 vērtspapīri, no kuriem oficiālajā - 6, otrajā - 11, brīvajā - 49. Salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu, biržas sarakstos iekļauto vērtspapīru skaits ir palielinājies par 6 vērtspapīriem. Ir palielinājies vērtspapīru skaits brīvajā sarakstā - par 9 vērtspapīriem, bet sarucis vērtspapīru skaits oficiālajā un otrajā sarakstā, attiecīgi par 2 un 1 vērtspapīru. Latvijas fondu tirgus attīstību 2001. gada I ceturksnī būtiski ietekmēja Unibankas aiziešana no Oficiālā saraksta.

1.2.9. Valsts parāds

2001. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, valsts parāds palielinājās par 58,9 milj. latu jeb 10,3% un jūnija beigās bija 629,8 milj. latu. Šis pieaugums notika uz straujā iekšējā parāda palielinājuma rēķina (par 28,8%), savukārt valsts ārējais parāds saruka par 1,5 procentiem.

Valsts iekšējais parāds

Valsts iekšējais parāds š.g. pirmajā pusē palielinājās par 64,2 milj. latu jeb 28,8% un jūnija beigās sasniedza 287,1 milj. latu. Iekšējā parāda pieaugumu galvenokārt noteica janvārī veiktā 5-gadu obligāciju emisija 59,9 milj. latu apmērā, kā arī 3 un 5 gadu obligāciju papildu apjoma emisijas, kas notika attiecīgi š.g. maijā un aprīlī. Jūnija beigās apgrozībā esošo 3 gadu obligāciju diskontētais apjoms sasniedza 70,7 milj. latu (1,4 reizes vairāk nekā 2000. gada beigās), bet 5 gadu obligāciju - 141,9 milj. latu (2,3 reizes vairāk). Turklāt, minēto emisiju rezultātā nozīmīgi izmainījās valsts iekšējā parāda termiņstruktūra: salīdzinot ar pagājušā gada beigām, 3 gadu obligāciju īpatsvars valsts iekšējā aizņēmuma apgrozībā esošajos vērtspapīros palielinājās par 1,9 procentpunktiem un jūnija beigās bija 24,3%, bet 5 gadu obligāciju - pieauga par 21,4 procentpunktiem un bija 48,8 procenti. Tādējādi, nozīmīgi palielinājās vidējā termiņa parāda īpatsvars valsts iekšējā parāda portfelī - par 5,0 procentpunktiem un gada pirmās puses beigās tas bija 84,0%, bet apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru vidējais svērtais dienu skaits līdz dzēšanai palielinājās no 744 līdz 994 dienām.

1.3. tabula

Valsts iekšējā parāda struktūra

(perioda beigās)

2000. gads

2001. gada II cet.

milj. latu*

Īstermiņa parāds

63,1

42,5

Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes

63,1

42,5

Īstermiņa banku aizņēmumi

0

0

Vidēja termiņa parāds

159,8

244,6

Valsts iekšējā aizņēmuma

vidējā termiņa obligācijas

159,8

244,6

Ilgtermiņa parāds

0

0

Valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligācijas

0

0

Iekšējais parāds kopā

222,9

287,1

Pēc nomināla valsts iekšējā aizņēmuma

parādzīmes un vidējā termiņa obligācijas

225,9

289,4

* Izmantots Valsts kases operatīvais pārskats par valsts parādu (2001. gada II ceturksnis).

1-9ATT COPY.GIF (26123 bytes)

1.9. att. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru struktūra 2001. gada jūnija beigās, milj. latu.

Stabilās ekonomiskās attīstības ietekmē palielinās investoru ieinteresētība par garāka termiņa vērtspapīriem. Pieaugot pieprasījumam, samazinās procentu likmes vidējā termiņa vērtspapīriem: salīdzinot ar pagājušā gada jūnija beigām, procentu likme 5 gadu obligācijām š.g. pirmās puses beigās kritās par 1,04 procentpunktiem un bija 7,78%, 3 gadu obligācijām - par 2,39 procentpunktiem un bija 6,95%, bet 2 gadu obligāciju procentu likme nemainījās un bija 6,31 procents. Savukārt īstermiņa parādzīmju procentu likmes palielinājās: 3 mēnešu parādzīmju procentu likme š.g. pirmās puses beigās bija 5,18% (3,12% pērnā gada attiecīgā perioda beigās), 6 mēnešu parādzīmēm - 5,85% (3,95%), un 1 gada parādzīmēm - 6,4% (4,93 procenti).

1-10ATT COPY.GIF (23346 bytes)

1.10. att. Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru vidējās procentu likmes, %

Valsts ārējais parāds

Valsts ārējais parāds š.g. pirmajā pusē praktiski nemainījās - tas samazinājās par 5,3 milj. latu jeb 1,5% un jūnija beigās bija 342,7 milj. latu.

1.4. tabula

Ārējā parāda struktūra, perioda beigās

2000. gads,

2001. gada II cet.,

milj. latu

milj. latu*

Ārējais valūtu parāds

348,0

342,7

vidēja/ ilgtermiņa parāds

348,0

342,7

- aizņēmumi

221,7

220,9

- eiroobligācijas

126,3

121,8

Ārējais latu parāds

0

0

Ārējais parāds kopā

348,0

342,7

Pēc nomināla eiroobligācijas

128,3

123,8

* Izmantots Valsts kases operatīvais pārskats par valsts parādu (2001. gada II ceturksnis).

Pieaugot iekšējam parādam un samazinoties ārējam parādam, izmainās valdības parāda struktūra. Iekšējā parāda īpatsvars kopējā valsts parāda portfelī palielinājās no 39,0% 2000. gada beigās līdz 45,6% š.g. jūnija beigās, kas atbilst valsts parāda vadīšanas stratēģijā noteiktiem mērķiem.

 

1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs6

Valdības ekonomiskās politikas mērķis ir sasniegt ilgstošu, stabilu un sabalansētu ekonomisko un sociālo attīstību. Tā kā stabila makroekonomiskā vide ir svarīgs priekšnosacījums ekonomikas izaugsmei, tad tās saglabāšana ir galvenā valdības ekonomiskās politikas prioritāte.

1999. gada beigās Latvijas ekonomikā atsākās pieaugums, kas turpinājās arī 2000. gadā -IKP salīdzināmās cenās pieauga par 6,6 procentiem. Ekonomiskā augšupeja 2000. gadā bija vērojama visās nozarēs, visstraujāk attīstoties pakalpojumu nozarei (izaugsmes tempi 2000. gadā sasniedza 7,1% salīdzināmās cenās). Attīstība vērojama arī rūpniecības nozarēs - 2000. gadā apstrādes rūpniecības apjomi pieauga par 5,7 procentiem. Ārējās ekonomiskās vides uzlabošanās veicināja preču un pakalpojumu eksporta attīstību, līdz ar to uzlabojot maksājumu bilances tekošā konta bilanci - 2000. gadā tekošā konta deficīts bija 6,8% no IKP.

Arī 2001. gada pirmajā pusē turpinājās ekonomikas attīstība, IKP pieaugot par 8,8% salīdzināmās cenās. Strauji pieauguma tempi bija vērojami pakalpojumu nozarēs -tirdzniecības nozarē apjomi pieauga par 11,2%, transporta un sakaru nozarē - par 14%, komercpakalpojumu nozarē par 13,1%, kā arī apstrādes rūpniecībā par 10,6 procentiem.

Ārējās ekonomiskās vides uzlabošanās veicinājusi preču un pakalpojumu eksporta attīstību, līdz ar to uzlabojot maksājumu bilances tekošā konta bilanci - 2000. gadā tekošā konta deficīts bija 6,8% no IKP.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka 2002. gadā IKP salīdzināmās cenās pieaugs par 6,0%, vidējā termiņā sasniedzot 5,9% pieauguma tempus vidēji gadā. Tā kā ilgākā laika periodā ir grūti noturēt tik straujus pieauguma tempus, vidējā termiņā tie nedaudz samazināsies, tomēr joprojām saglabāsies augstā līmenī.

1.5. tabula

IKP sadalījumā pa nozarēm

(pieauguma tempi 1995. gada cenās, % pret iepriekšējo periodu)

1998

1999

2000

2001

2002

2003-2006

fakts

prognoze

IKP

3,9

1,1

6,6

6,8

6,0

5,9

Lauksaimn., medn., mežs.

un zvejn.

-5,3

-7,3

9,2

3,3

3,3

3,4

Rūpniecība

4,0

-5,8

5,8

7,9

6,9

7,0

Elektroenerģija, gāze un

ūdens apg.

1,7

-5,3

-3,1

0,5

0,6

1,0

Celtniecība

16,9

8,1

8,4

7,5

7,9

7,7

Sabiedriskie pakalpojumi

0,6

0,4

0,4

1,0

1,0

1,0

Privātie pakalpojumi

5,6

6,5

8,9

8,8

7,4

6,8

 

1.6. tabula

IKP izlietojums

(pieauguma tempi 1995. gada cenās, % pret iepriekšējo periodu)

1998

1999

2000

2001

2002

2003-2006

fakts

prognoze

IKP

3,9

1,1

6,6

6,8

6,0

5,9

Sabiedriskais patēriņš

6,1

0,0

-2,2

1,0

1,0

1,0

Privātais patēriņš

6,2

5,5

4,9

5,7

5,1

5,4

Kopējā pamatkapitāla

veidošana

44,0

-6,3

10,8

8,1

7,8

7,8

Preču un pakalpojumu

eksports

4,9

-6,4

12,8

12,3

10,7

10,3

Preču un pakalpojumu

imports

19,0

-5,2

5,1

9,2

8,4

8,6

 

 

1-11ATT COPY.GIF (20048 bytes)

1.11. att. IKP pieaugums salīdzināmās cenās,

% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Pakāpeniski uzlabojoties ārējiem ekonomiskajiem apstākļiem 1999. gada beigās un 2000. gadā, samazinājās maksājumu bilances tekošā konta deficīts, 2000. gadā sasniedzot 6,8% no IKP. 2001. gada I ceturksnī maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija samazinājies līdz 4,1% no IKP. Turpmākajos gados, eksporta pieaugumam apsteidzot importa pieaugumu, turpināsies pakāpeniska tekošā konta deficīta samazināšanās. Sakarā ar tekošā konta deficīta paplašināšanos un privatizācijas procesa noslēgumu ievērojama daļa no tekošā konta tuvākajos gados būs jāfinansē ar īstermiņa kapitāla plūsmām. Tomēr vidējā termiņā palielināsies ilgtermiņa finansējuma īpatsvars, un, samazinoties tirdzniecības deficītam, mazāka būs arī ārējā finansējuma loma maksājumu bilances stabilitātē.

1.7. tabula

Maksājumu bilances pamatrādītāji

(% no IKP)

1998

1999

2000

2001

2002

2006

fakts

prognoze

Tekošais konts

-10,6

-9,6

-6,8

-6,5

-5,9

-3,9

Tiešās investīcijas

4,7

5,0

5,6

5,3

5,1

4,2

Rezerves aktīvi

-0,6

-2,3

-0,2

-0,6

-0,7

-1,5

Citi aktīvi:

Neto portfeļa un citas

investīcijas (ieskaitot

statistisko novirzi)

6,0

6,7

1,1

1,6

1,3

1,0

IKP pieaugumu vidējā termiņā noteiks investīciju un eksporta pieaugums. Mazā un atvērtā ekonomikā ārējam pieprasījumam būs izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmē. Vienlaicīgi ir nepieciešams arī stabils iekšējais pieprasījums. Stabils pieaugums ir iespējams, ja tiks stimulēts kopējās kapitāla veidošanas īpatsvara nozīmīgs pieaugums IKP struktūrā.

Augstāks investīciju apjoms ir atkarīgs no iekšzemes noguldījumu līmeņa un ārvalstu kapitāla ieplūšanas apjoma pieauguma. Līdztekus tam ir jāparedz pasākumu komplekss, lai palielinātu investīciju efektivitāti. To varētu paaugstināt, veicinot ārvalstu tiešās investīcijas, investīcijas tehnoloģijā, iekārtās, cilvēku resursos, kā arī uzlabojot investīciju struktūru. Tajā pašā laikā noguldījumu pieaugumu veicinās noguldījumu apdrošināšanas mehānisma īstenošana, vērtspapīru tirgus attīstība Latvijā, investīciju un pensiju fondu aktivitātes palielināšanās. Pensiju reforma nodrošinās adekvātu nacionālo uzkrājumu līmeni. Jo vairāk attīstīsies finansu tirgus, jo efektīvāk tiks pārvietots kapitāls no uzkrājējiem uz investoriem.

Vissvarīgākie pasākumi, kurus ir nepieciešams realizēt, lai palielinātu investīcijas un to kvalitāti, ir strukturālo reformu sekmīgs turpinājums un atbilstoša makroekonomiskā politika stabilas un investīcijām labvēlīgas ekonomiskās vides radīšanai.

 

1.3.1. IKP izlietojums

Vidējā termiņā privātā patēriņa pieaugumu ierobežos par darba ražīguma pieaugumu zemāks darba samaksas pieaugums, kas ir nepieciešams eksporta konkurētspējas uzturēšanai.

Paredzams, ka sabiedriskais patēriņa pieaugums turpmākajos gados būs ierobežots. Sabiedriskais patēriņš ir atkarīgs no budžeta ieņēmumu apjoma pieauguma.

Kopējā pamatkapitāla veidošanas pieaugums atsākās 1994. gadā, 1998. gadā sasniedzot pat 44,0% pieaugumu salīdzināmās cenās. Šādu pieaugumu nodrošināja relatīvi augsta ārvalstu tiešo investīciju ieplūde, banku sektora aizvien lielāka iesaistīšanās vietējo uzņēmumu kreditēšanā, ko veicina arī jauno kreditēšanas veidu attīstība, ķīlu reģistra izveidošana. Krievijas krīzes rezultātā Latvijā samazinājās ekonomiskā aktivitāte, pieauga kreditēšanas riski, un tas negatīvi ietekmēja investīciju klimatu valstī - 1999. gadā kopējā pamatkapitāla veidošana samazinājās par 4,0 procentiem. Uzlabojoties ekonomiskajai videi 2000. gadā, kopējā pamatkapitāla veidošana atkal pieauga - par 10,8 procentiem.

Investīciju pieaugums ir un būs viens no nozīmīgākajiem faktoriem ekonomikas tālākai izaugsmei. Protams, nepietiekamu resursu dēļ aizvien nepietiekošā apjomā tiks veikti ieguldījumi valsts infrastruktūrā. Tomēr, palielinoties kopējam ekonomikas līmenim, pieaugs arī šīs investīcijas, kas ir būtiski, jo sakārtota infrastruktūra ir viens no attīstību veicinošiem apstākļiem. Būtisku atbalstu Latvijas infrastruktūras sakārtošanā sniegs arī Eiropas Savienības pirmsiestāšanās instrumenti kandidātvalstīm (ISPA).

Pēc ārējās tirdzniecības apgrozījuma krituma 1999. gadā Krievijas globālā ekonomiskās krīzes ietekmē, 2000. gadā atsākās eksporta un importa pieaugums. Arī 2000. gadā notika tirdzniecības nosacījumu zināma pasliktināšanās - galvenā Latvijas tirgus Eiropas Savienības pamatvalūta eiro gada laikā zaudēja savu vērtību pret latu vairāk kā par 20%, vienlaicīgi pieauga pasaules cenas energoresursiem. Tas kopumā noteica tirdzniecības deficīta pieaugumu, ko tomēr vairāk nekā kompensēja pakalpojumu pozitīvās bilances uzlabošanās.

Sagaidāms, ka vidējā termiņā importa pieauguma tempi būs nedaudz zemāki kā eksporta pieauguma tempi, kas uzlabos tekošā konta stāvokli. Paredzams, ka preču importa struktūra mainīsies, pieaugot iekārtu un investīciju preču īpatsvaram kopējā preču apjomā. Tas radīs nepieciešamos nosacījumus ražošanas modernizācijai un produkcijas konkurētspējas palielināšanai.

1.8. tabula

Iekšzemes kopprodukta izlietojuma struktūra

(faktiskajās cenās %)

1998

1999

2000

2001

2002

2006

fakts

prognoze

Preču un pakalpojumu

eksports

51,3

43,8

45,8

47,8

49,5

56,1

Preču un pakalpojumu

imports

-64,8

-54,1

-54,5

-55,3

-56,1

-59,7

Ārējās tirdzniecības bilance

-13,5

-10,3

-8,7

-7,5

-6,6

-3,7

Kopējais patēriņš

85,9

83,6

81,1

79,4

78,1

74,1

— privātais patēriņš

64,5

63,0

62,1

61,4

61,0

59,9

— sabiedriskais patēriņš

21,4

20,5

19,0

18,0

17,1

14,2

Kopējā pamatkapitāla

veidošana

27,3

24,5

24,6

24,8

25,2

27,0

 

1.3.2. IKP no ražošanas aspekta

Rūpniecības nozares pieaugums atsākās tikai 1996. gadā, sasniedzot 1997. gadā 16,7% pieaugumu salīdzināmās cenās, ko noteica apstrādājošās rūpniecības dinamiska attīstība. Tā kā iekšzemes pieprasījuma līmenis joprojām ir salīdzinoši zems, apstrādājošās rūpniecības attīstību ir noteicis galvenokārt eksportējamās produkcijas apjoms. Tieši apstrādājošo rūpniecību vissmagāk skāra Krievijas ekonomiskās krīzes izraisītais pieprasījuma šoks. 1999. gadā rūpniecība samazinājās par 5,8% salīdzināmās cenās. 1999. gada beigās atsākusies rūpniecības attīstība turpinājās 2000. gadā, sasniedzot 5,8% pieaugumu. Domājams, ka Krievijas krīzes rezultātā notiekošā Latvijas tirdzniecības pārorientācija, privatizācijas gaitā piesaistītās investīcijas, jaunu nozaru attīstība palīdzēs mazināt rūpniecības ievainojamību nākotnē.

Rūpniecības attīstību tuvākajos gados nodrošinās atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru sekmīga darbība, kas ir spējušas piesaistīt ārvalstu kapitālu un sekmīgi eksportē savu produkciju - piemēram, vieglā rūpniecība. Labas izaugsmes iespējas ir arī ķīmiskai rūpniecībai, ievērojot lielās investīcijas šajā nozarē, lai gan tās salīdzinoši lielā saistība ar NVS tirgu neļauj īstermiņa periodā prognozēt investīcijām adekvātus pieauguma tempus. Turpināsies arī metālapstrādes rūpniecības attīstība. Ņemot vērā Latvijas mežu resursus, kā arī to, ka kokapstrādes iespējas uzlabojas un attīstās, sagaidāma arī turpmāka kokrūpniecības augšupeja.

Enerģētikas sektora pieauguma tempi turpmākajos gados nebūs pārāk augsti (ap 1%), jo paredzams, ka neattīstīsies energoietilpīgas rūpniecības nozares. Siltuma patēriņš būtiski nepieaugs, jo uzlabosies siltuma izmantošanas uzskaite, tiks samazināti siltumenerģijas zudumi, un daļa patērētāju atteiksies no centralizētās siltumapgādes.

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums, privāto, valsts un ārvalstu tiešo investīciju apjomu kāpums kā arī dzīvokļu privatizācija sekmēja būvniecības apjomu ievērojamu pieaugumu. Tādējādi pēdējos gados ir vērojami augsti (~10% gadā) būvniecības apjomu pieauguma tempi. Nākošajos gados šī sektora attīstību ietekmēs kopējais investīciju līmenis ekonomikā, kā arī hipotekārās kreditēšanas attīstība. Būvniecības pieauguma līmenis ir saistīts arī ar kopējā pamatkapitāla veidošanās pieaugumu.

Lēno lauksaimniecības attīstības tempu (ap 3,4% gadā) ietekmēs zemais privātā patēriņa pieauguma temps Latvijā, kā arī ārvalstu uzņēmumu radītā konkurence. Lauksaimniecības produktu izmaksas ir salīdzinoši augstas (zemās darbaspēka produktivitātes dēļ), kā arī tie ne vienmēr atbilst starptautiskajiem standartiem un noteiktajiem kvalitātes līmeņiem. Lauksaimniecības produktu cenu pieaugums turpmāk būs nenozīmīgs un mazāks nekā citās nozarēs. Tajā pat laikā atbilstoši pieņēmumam turpinās palielināties zemnieku saimniecību vidējais lielums un ražošanas intensifikācija - attiecīgi pieaugs darba ražīgums, kas ļauj cerēt uz konkurētspējīga lauksaimniecības sektora attīstību tuvākajā nākotnē. Lauksaimniecības un zvejniecības produktu noieta tirgu samazināšanās NVS, ko izsauca Krievijas ekonomiskā krīze, negatīvi iespaidos šo nozaru attīstības iespējas tuvākajā laika periodā, bet tai pat laikā paredzams, ka izaugsme mežsaimniecībā daļēji to kompensēs. Sagaidāms, ka lauksaimniecības attīstību vidējā termiņā sekmēs arī valsts lauku politika, kas tiks īstenota, izmantojot vairākus finansu instrumentus un atbalsta veidus, no kuriem finansiāli nozīmīgākie ir SAPARD (Pirmsiestāšanās pasākumi lauksaimniecības un lauku attīstībai) un valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai (subsīdijas).

Turpināsies arī pakāpeniska tuvināšanās nelielo ekonomiski attīstīto Eiropas valstu pakalpojumu struktūrai. Palielināsies tirgojamo (market services) pakalpojumu īpatsvars, bet samazināsies netirgojamo (non-market) pakalpojumu īpatsvars. Nākošajos gados tirgojamo pakalpojumu īpatsvars varētu būt apmēram 51-52% līmenī no IKP. Pakalpojumu sektora attīstību turpmākajos gados noteiks līdzsvarota dažādu pakalpojumu sektoru attīstība.

Tirdzniecība, kas līdz šim ir uzrādījusi augstākos pieauguma rādītājus, turpmāk vairs neattīstīsies tik dinamiski, lai gan var paredzēt, ka šajā sektorā samazināsies ēnu ekonomikas īpatsvars. Savu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā saglabās transporta un sakaru nozares. Īpaši tas attiecināms uz tranzīta pakalpojumiem caur Latvijas ostām, lai arī jāņem vērā risks, ko nosaka Krievijas nestabilā politiski ekonomiskā situācija. Sagaidāms, ka, palielinoties komerc- un finansu pakalpojumu dažādībai, kā arī saasinoties konkurencei ar ārvalstu uzņēmumiem, šo sektoru īpatsvars pakalpojumos pieaugs. Tā rezultātā pakalpojumu īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā pieaugs.

1.9. tabula

Pievienotā vērtība sadalījumā pa nozarēm

(struktūra %, faktiskajās cenās)

1998

1999

2000

2001

2002

2006

fakts

prognoze

Lauksaimn., mežsaimn.,

zvejniecība

4,3

4,5

4,5

4,2

4,0

3,2

Rūpniecība

18,1

15,4

14,6

14,7

14,8

15,1

Elektroenerģija, gāze un

ūdens apgāde

5,3

4,4

3,9

3,7

3,4

2,7

Celtniecība

6,9

7,1

6,8

6,8

6,9

7,4

Pakalpojumi

65,4

68,5

70,2

70,6

70,9

71,6

Pievienotā vērtība

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

 

1.3.3. Demogrāfiskās tendences,

nodarbinātība, bezdarbs

Zemās dzimstības, salīdzinoši lielās mirstības un negatīvā migrācijas saldo (apmēram 1000 cilvēku gadā) rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā pakāpeniski samazināsies. Iedzīvotāju skaits Latvijā 2006. gadā salīdzinājumā ar 2000. gadu samazināsies par 35 000 (1,4%). Zemā dzimstība ilgākā laika periodā radījusi ievērojamu iedzīvotāju sastāva novecošanos, tādējādi palielinot demogrāfisko slogu nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Tomēr, pieaugot pensionēšanās vecumam, darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits nesamazināsies tik strauji. Pensionāru skaits pieaugs nedaudz, jo tagadējā nodarbināto iedzīvotāju vecuma struktūra neliecina par lielu pensijā ejošo skaita pieaugumu nākotnē.

Sagaidāms, ka, pieaugot ekonomiskai aktivitātei, pieaugs nodarbinātība. Tomēr jāatzīmē, ka veiktā pārstrukturizācija un tehnoloģiskais progress sekmēs galvenokārt darbaspēka produktivitātes un nevis nodarbinātības pieaugumu.

 

1.10. tabula

Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā

(tūkst. cilv.)

1998

1999

2000

2001

2002

2006

Tekošais konts

-10,6

-9,6

-6,8

-6,5

-5,9

-3,9

Nodarbinātība

1043

1038

1038

1037

1038

1044

pieaugums, % pret

iepriekšējo periodu

0,6

-0,5

0,0

-0,1

0,1

0,1

Bezdarba līmenis (gada

vidējais), % no ekonomiski

aktīvajiem iedzīvotājiem

8

9

8

8

8

7

Sagaidāms, ka dažādu ekonomiskās politikas pasākumu (reģionālā attīstība, investīciju veicināšana, darbaspēka reģionālā mobilitāte, privatizācija, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība utt.) realizācijas rezultātā bezdarbs nepieaugs un 2006. gadā būs zemāks par pašreizējo līmeni, apmēram 7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Pēdējos gados vidējās bruto darba samaksas pieaugums bija lielāks nekā darba ražīguma pieaugums. Nākošajos gados produktivitātes pieaugumi varētu būt ap 5-6% gadā. Paredzams, ka vidējās darba samaksas pieaugums, būs zemāks nekā produktivitātes pieaugums.

 

1.3.4. Maksājumu bilance un ārējā tirdzniecība

Straujajām ekonomiskajām reformām Latvijā bija ļoti liela ietekme uz maksājumu bilances stāvokli. Galvenais Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīta iemesls, tāpat kā daudzās citās Austrumeiropas valstīs, ir straujais valsts ārējās tirdzniecības deficīta pieaugums. Tekošā konta bilances negatīvā saldo pieaugumu palīdz ierobežot pakalpojumu pozitīvais saldo.

Krievijas finansu krīze un eksporta uz Krieviju samazināšanās 1998. gadā negatīvi ietekmēja maksājumu bilanci - tekošā konta deficīts pieauga līdz 10,6% no IKP. 1999. gadā tirdzniecības deficīts būtiski samazinājās, tomēr tekošā konta stāvoklis uzlabojās mazāk (1999. gadā tekošā konta deficīts bija 9,6% no IKP), jo pasliktinājās ieņēmumu bilance, kas pirmoreiz, samazinoties Latvijas ieņēmumiem (pamatā no ieguldījumiem portfeļinvestīcijās), kļuva negatīva. 2000. gadā, uzlabojoties pakalpojumu saldo, ka tekošā konta deficīts samazinājās līdz 6,8% no IKP.

Sagaidāms, ka vidējā termiņā eksporta apjomi palielināsies ātrāk kā importa apjomi un tekošā konta deficīts turpinās pakāpeniski samazināties. Tajā pat laikā tekošā konta deficītu palielinās procentu un dividenžu maksājumi par aizņēmumiem un investīcijām.

1-12ATT COPY.GIF (21635 bytes)

1.12. att. Tekošā konta deficīts, % no IKP.

Lai panāktu pastāvīgu eksporta apjomu pieaugumu, ir nepieciešams palielināt gatavās produkcijas īpatsvara palielināšanos kopējā eksporta struktūrā, jo izejmateriālu eksports ir tieši saistīts ar pasaules tirgus cenu svārstībām. Sagaidāms, ka Latvijas uzņēmumos realizēto investīciju projektu rezultātā tuvākajos gados Latvijas eksporta struktūra ievērojami mainīsies, pieaugot jaunas produkcijas eksporta iespējām.

Pakalpojumu eksporta apjomi turpinās pieaugt, kā arī turpinās attīstīties visi pakalpojumu veidi. Vēl joprojām nav izmantotas tūrisma iespējas. Līdzīgas izdevības pastāv starptautiskā transporta, komunikāciju, finansu un citos pakalpojumu tirgos. Pakalpojuma eksporta nozīmīgāko daļu joprojām veidos ieņēmumi no tranzīta apkalpošanas.

Preču un pakalpojumu importa pieauguma tempi ir pakāpeniski jāsamazina. Importu sekmē iekšzemes inflācijas lielums, kas joprojām ir augstāks par inflāciju attīstītajās valstīs. Nacionālās valūtas reālā vērtība attiecībā pret t.s. “stiprajām valūtām” pieaugs. Nākošajos gados importa sastāvam ir vēl nedaudz jāmainās, palielinot iekārtu un investīciju preču importa īpatsvaru līdz aptuveni 22% no kopējā importa apjoma. Pamatlīdzekļu imports radīs nosacījumus ražošanas modernizācijai un produkcijas konkurētspējas palielināšanai.

Lai gan maksājumu bilances tekošā konta saldo ir negatīvs, kopējais maksājumu bilances saldo vēl joprojām ir pozitīvs. To nodrošina kapitāla ieplūšana Latvijā, pateicoties tam bija iespējams ne tikai nosegt pieaugošo tekošā konta deficītu, bet arī palielināt ārzemju valūtas rezerves.

Tekošā konta deficīta finansēšanu nodrošinās galvenokārt privātā kapitāla plūsmas (pamatā ārvalstu tiešās investīcijas). Sagaidāms, ka laikā no 2001. gada līdz 2006. gadam ārvalstu tiešās investīcijas būs aptuveni 4-5% no IKP. Sagaidāms, ka ārvalstu tiešo investīciju plūsma būtiski nesamazināsies līdz ar privatizācijas procesa noslēgšanos, tā vietā ieplūdīs reinvestīcijas kā arī investīcijas starp saistītajiem uzņēmumiem. Krievijas finansu krīze būtiski 1998. gadā samazināja neto portfeļinvestīciju aizplūdi līdz 0,1% no IKP (salīdzinājumam 1997. gadā neto portfeļinvestīciju aizplūde veidoja 10,2% no IKP). Paredzams, ka nākošajos gados neto portfeļinvestīciju bilance kļūs pozitīva, ko veicinās vērtspapīru tirgus attīstība un privatizēto uzņēmumu vēlme finansiāli paplašināties, palielinot akciju kapitālu. Ņemot vērā iekšzemes kreditēšanas paplašināšanos, sagaidāms, ka komercbanku ārzemju aktīvu apjomi pieaugs lēnāk, tomēr Latvijas finansu sistēma nebūs orientēta tikai uz Latvijas tirgu, ārzemju aktīvu un pasīvu īpatsvars kopējos finansu aktīvos un pasīvos saglabāsies augstā līmenī.

Valūtas rezervju uzkrāšana ir uzskatāma par soli uz aizsardzības nodrošināšanu pret iespējamām grūtībām ar maksājumu bilanci un uz lata seguma nodrošināšanu. Rezervju apjomu Latvijas Banka uztur līmenī, kas atbilst trīs mēnešu preču un pakalpojumu importa apjomam.

 

1.3.5. Inflācija

Latvijas patēriņa cenu pieauguma tempi turpina samazināties. 2000. gadā patēriņa cenu indekss (PCI) pieauga tikai par 2,6% (vidēji gadā), bet divpadsmit mēnešu inflācija decembrī bija 1,8 procenti. Ražotāju cenas 2000. gada pieauga par 1 procentu.

1-13ATT COPY.GIF (17478 bytes)

1.13. att. Patēriņa cenu indeksi, gads pret gadu.

Sagaidāms, ka 2002. gadā PCI pieaugs par 3,0%, arī vidējā termiņā inflācijas līmenim nepārsniedzot 3% līmeni. To, ka inflācijas līmenis nepazemināsies, noteiks vairāki faktori - patēriņa groza izmaiņas, pieaugot tajā pakalpojumu īpatsvaram, atsevišķu administratīvi regulējamo cenu potenciāli augsti pieaugumi. Īres maksas paaugstināšana, atbilstoši 05.07.2001. grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, sākot ar 2002. gadu, būtiski ietekmēs administratīvo cenu indeksu, un līdz ar to arī patēriņa cenu indeksu. PVN pazeminātās likmes ieviešana, kā arī akcīzes nodokļa likmju palielināšana var paaugstināt inflāciju. Zināma ietekme uz cenu līmeņa samazināšanos arī turpmāk būs muitas tarifu samazināšanai brīvās tirdzniecības līgumu ietvaros. Analizējot inflāciju, jāņem vērā, ka pašreizējo zemo cenu pieaugumu nosaka arī deflācija atsevišķās nozīmīgās preču grupās, piemēram, uztura produktiem. Turklāt ātrākas ekonomikas izaugsmes periodā arī cenām ir izteiktāka tendence pieaugt, salīdzinājumā ar attīstības cikla depresīvākām fāzēm.

Prognozējot PCI, kā arī citus deflatorus, ir pieņemts, ka nākošajos piecos gados saglabāsies strikta monetārā un fiskālā politika, stabila valūtas maiņas likme un tiks kontrolēts naudas piedāvājums.

Cenu līmeņa izlīdzināšanās un pietuvošanās attīstīto Eiropas valstu līmenim var notikt tikai pēc 2006. gada.

 

1.3.6. Monetārais sektors

Latvijas Bankas monetārā politika tuvākajos gados nemainīsies. Galvenie monetārās politikas mērķi ir vidēja termiņa cenu un valūtas kursa stabilitāte.

M2X pieaugums nākošajos gados būs augsts un pārsniegs IKP pieaugumu. Sagaidāms, ka naudas aprites ātrums samazināsies līdz Centrāleiropas līmenim. Banku sektora kopējā stabilitāte pieaug un turpināsies arī noguldījumu apjomu pieaugums.

Banku sektora aktīvu struktūra mainīsies, paplašinoties iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanai. Paredzēts, ka procentu likmēm nevajadzētu izmainīties ļoti būtiski. Iekšzemes kreditēšanas paplašināšanās ierobežos atkarību no ieguldījumiem ārzemēs.

Attīstoties finansu sektoram, pieaugs apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu u.c. nebanku finansu institūciju loma Latvijas ekonomikā.

 

1.3.7. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski

Analizējot apskatīto mērķa scenāriju, jāapzinās, ka pastāv zināmi riski, kas varētu padarīt ekonomiku jūtīgāku pret satricinājumiem, kas savukārt varētu veicināt pieauguma krišanos, spiedienu uz nacionālo valūtu vai finansu traucējumus. Nozīmīgākais risks ir saistīts ar Latvijas ārējo līdzsvaru, ko jau apstiprināja Krievijas krīzes ietekme uz Latvijas tautsaimniecību.

Latvijai pašlaik ir relatīvi liels tekošā konta deficīts. Nākamajos gados paredzami vairāki faktori, kas var to vēl pasliktināt, kas savukārt var radīt nestabilitāti ekonomikā. Šai problēmai ir vairāki aspekti:

· ārējā vide un Latvijas eksporta konkurētspēja

Latvijas ekonomikas pieauguma tempus var negatīvi ietekmēt ārējā pieprasījuma samazināšanās. Pasaules (t.sk. arī Latvijas galvenās tirdzniecības partneres - Eiropas Savienības) ekonomisko attīstību patlaban apdraud pēdējie notikumi ASV, kā arī vēl joprojām pastāv zināma neskaidrība par Latvijas svarīgu tirdzniecības partneru - NVS valstu - ekonomikas attīstību tuvākajā periodā. Tādējādi š.g. otrajā pusē Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempi varētu būt zemāki, nekā š.g. pirmajā pusē, tomēr alternatīvo eksporta tirgu veiksmīgā apgūšana daļēji kompensēs mazāku eksporta apjomu pieaugumu uz ES.

Latvijas konkurētspējas rādītāji attiecībā pret rietumu tirdzniecības partneriem kopumā nepasliktinās. Kaut arī lata reālā vērtība turpina pieaugt, Latvijas spēja nepārtraukti palielināt eksporta tirgus daļu un zemās darbaspēka izmaksas pašlaik neliecina par konkurētspējas zudumu. Nākošajos gados cenu un algu pieauguma līmenis Latvijā vēl paliks virs industriālo valstu līmeņa, bet to līdzsvaros produktivitātes pieaugums. Latvijas ārējo konkurētspēju var ietekmēt vairāki iemesli.

Latvijas konkurētspēja var tikt ietekmēta ar satricinājumiem tirdzniecības nosacījumos, piemēram, koksnes cenu kritums vai naftas produktu cenu palielināšanās. Tādējādi Latvijas eksporta vērtība attiecībā pret importa vērtību samazināsies, kas vēl vairāk palielinātu tekošā konta deficītu. Risku pastiprina Latvijas specializācija uz koksnes un tekstilizstrādājumu eksportu - tās ir preces ar salīdzinoši zemu pievienoto vērtību.

· tekošā konta deficīta finansēšana

Latvija ir atkarīga no kapitāla ieplūdes līmeņa, kas finansē tekošā konta deficītu. Tādējādi pastāv risks, kas saistīts ar straujām investoru vai tirgus noskaņojuma izmaiņām. Ja šādas kapitāla plūsmas krītas ļoti strauji, centrālās bankas ārvalstu valūtas rezervju pieaugums palēnināsies vai pat tās samazināsies. Tas varētu negaidīti samazināt naudas piedāvājuma pieauguma līmeni, pasliktināt kreditēšanas nosacījumus, paaugstināt īstermiņa procentu likmes un palēnināt ekonomikas pieaugumu. Tā rezultātā radušās problēmas var iedragāt finansu sektora stāvokli.

Finansu konta stabilitāti īpaši ietekmē tā struktūra, un, ja tajā dominē plūsmas, kas viegli var mainīt virzienu, palielinās kapitāla ieplūdes straujas samazināšanās iespējamība. Investīcijas uzņēmumu kapitālā, it īpaši ārvalstu tiešās investīcijas, ir stabilākas nekā aizdevumu plūsmas, jo līdzdalība uzņēmuma kapitālā tiek plānota ilgtermiņā un šīm investīcijām ir zemāka likviditāte. 2000. gadā tiešās ārvalstu investīcijas sedza 81,8% no maksājumu bilances tekošā konta deficīta. Pēc privatizācijas beigām ārvalstu tiešo investīciju daļa nepalielināsies, turklāt augošā uzticība un finansu sektora attīstība pilnveidos Latvijas pieeju parādus radošajām (aizdevumu) plūsmām.

· zems privāto uzkrājumu līmenis

Lai arī iedzīvotāju uzticība finansu sektoram nepārtraukti palielinās, tomēr viena no Latvijas banku sektora iezīmēm ir salīdzinoši augstais pieprasījuma un īstermiņa depozītu īpatsvars, kas dažādu ekonomisko satricinājumu rezultātā var ietekmēt Latvijas banku sistēmas darbību.

No otras puses, nesenais ekonomiskais pieaugums un nākotnē sagaidāmā stabilizācija un sekmīgas reformas var strauji uzlabot privātā sektora prognozes par nākotnes ekonomiskajām perspektīvām. Mājsaimniecības, kas ticēs, ka tās ienākumu pieaugums ir ilgstošs, mēģinās palielināt patēriņu un tādējādi veidos mazākus uzkrājumus. Tajā pat laikā lielāks optimisms palielinās investīciju sagaidāmās atdeves līmeni, palielinot privāto investīciju pieprasījumu. Investīciju pieprasījuma pieaugums, kas nav nodrošināts ar attiecīgu privāto noguldījumu pieaugumu, var palielināt tekošā konta deficītu.

1 European Economy: Supplement A, Economic Trends, No 3/4 - March/April 2001, European Commission, DG for Economic and Financial Affairs.

2 Economic Survey of Europe, 2001 No 1, UNECE, Geneva.

3 Sadaļā tiek aplūkota tautsaimniecības attīstība 2001. gada pirmajā pusē. Tomēr atsevišķi dati materiāla izstrādes laikā ir pieejami tikai par š.g. pirmo ceturksni vai pieciem mēnešiem.

4 Indeksu veido šādi makroekonomiskie rādītāji: rūpniecības produkcijas izlaide, darba algas fonds, mazumtirdzniecības apgrozījums, iekšzemes naudas piedāvājums (M2D), preču eksports, preču imports, nosūtītās un saņemtās kravas ostās un kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā. Katrs rādītājs tiek deflēts ar atbilstošu cenu indeksu un sezonāli izlīdzināts, vadoties pēc tā attīstības tendences. Indekss balstās uz vēsturiskajiem datiem no 1995. gada. Katram rādītājam ir noteikts īpatsvars indeksā. Indeksā tiek izmantots mērogošanas koeficients, lai tuvinātu šo indeksu iekšzemes kopprodukta dinamikas rindai.

5 Šeit un turpmāk šajā sadaļā: bez sabiedriskām un reliģiskām organizācijām, ieskaitot uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk.

6 Makroekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts š.g. augustā.

Galvenie makroekonomiskie rādītāji

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

Fakts

Prognoze

Iekšzemes kopprodukts (IKP), milj. latu

2042,6

2349,2

2829,1

3275,5

3589,5

3897,0

4333,0

4752,7

5183,9

5657,4

6171,3

6723,7

7322,8

pieaugums faktiskajās cenās , %

39,2

15,0

20,4

15,8

9,6

8,6

11,2

9,7

9,1

9,1

9,1

9,0

8,9

pieaugums salīdzināmās cenās, %

0,6

-0,8

3,3

8,6

3,9

1,1

6,6

6,8

6,0

6,0

5,9

5,8

5,8

IKP deflators (gads pret gadu), %

38,3

16,0

16,5

6,6

5,5

7,4

4,3

2,7

2,9

3,0

3,0

2,9

2,9

PCI (decembris pret decembri), %

26,3

23,1

13,1

7,0

2,8

3,2

1,8

3,0

3,0

3,0

3,0

3,0

3,0

PCI (gads pret gadu), %

35,9

25,0

17,6

8,4

4,7

2,4

2,6

2,6

3,0

3,0

3,0

3,0

3,0

Tautsaimniecībā nodarbināto mēn. vid. bruto

darba samaksa, lati

71,87

89,50

98,73

120,03

133,30

140,99

149,53

160,83

173,48

188,03

203,75

220,68

238,95

pieaugums faktiskajās cenās, %

52,2

24,5

10,3

21,6

11,1

5,8

6,1

7,6

7,9

8,4

8,4

8,3

8,3

pieaugums salīdzināmās cenās, %

12,0

-0,4

-6,2

12,2

6,1

3,3

3,4

4,8

4,7

5,2

5,2

5,2

5,1

Nodarbinātība, tūkst. iedzīvotāju*

1083

1046

1018

1037

1043

1038

1038

1037

1038

1040

1041

1043

1044

Bezdarba līmenis (gada vidējais), % no ekon.

aktīviem iedzīv.

6,4

6,4

7,0

7,5

7,6

9,7

8,4

7,9

7,7

7,4

7,3

7,1

7,0

Ārējais parāds, milj. latu

188,5

216,3

227,4

218,4

231,6

359,0

348,0

468,2

521,5

539,6

574,3

640,4

706,2

Iekšējais parāds, milj. latu

100,4

162,3

180,8

173,4

141,0

151,7

222,9

251,9

339,0

435,9

526,2

595,1

674,3

Kopējais valdības parāds, milj. latu

288,9

378,6

408,2

391,8

372,6

510,7

570,9

720,1

860,5

975,5

1100,5

1235,5

1380,5

% pret IKP

ārējais parāds

9,2

9,2

8,0

6,7

6,5

9,2

8,0

9,9

10,1

9,5

9,3

9,5

9,6

iekšējais parāds

4,9

6,9

6,4

5,3

3,9

3,9

5,1

5,3

6,5

7,7

8,5

8,9

9,2

kopējais parāds

14,1

16,1

14,4

12,0

10,4

13,1

13,2

15,2

16,6

17,2

17,8

18,4

18,9

Preču un pakalpojumu eksports, milj. latu

948,8

1101,0

1440,1

1669,1

1841,4

1708,1

1983,8

2271,8

2564,7

2893,3

3257,6

3660,6

4105,2

pieaugums faktiskajās cenās, %

-11,7

16,0

30,8

15,9

10,3

-7,2

16,1

14,5

12,9

12,8

12,6

12,4

12,1

pieaugums salīdzināmās cenās, %

-8,4

3,3

20,2

13,1

4,9

-6,4

12,8

12,3

10,7

10,6

10,4

10,2

9,9

Preču un pakalpojumu imports, milj. latu

906,8

1157,8

1668,8

1947,3

2326,8

2109,8

2360,0

2628,2

2907,0

3213,5

3549,2

3937,0

4372,9

pieaugums faktiskajās cenās, %

8,5

27,7

44,1

16,7

19,5

-9,3

11,9

11,4

10,6

10,5

10,4

10,9

11,1

pieaugums salīdzināmās cenās, %

-0,7

1,3

28,5

6,8

19,0

-5,2

5,1

9,2

8,4

8,4

8,3

8,8

8,9

Maksājumu bilances tekošais konts, milj. latu

112,4

-9,4

-154,2

-201,1

-380,4

-375,0

-296,0

-310,5

-306,4

-300,6

-283,8

-283,0

-282,2

tekošais konts, % no IKP

5,5

-0,4

-5,5

-6,1

-10,6

-9,6

-6,8

-6,5

-5,9

-5,3

-4,6

-4,2

-3,9

IKP sadalījums pa nozarēm

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

prognoze

FAKTISKAJĀS CENĀS, milj. latu

IKP

1467,0

2042,6

2349,2

2829,1

3275,5

3589,5

3897,0

4333,0

4752,7

5183,9

5657,4

6171,3

6723,7

7322,8

Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn.

172,7

193,3

253,7

254,5

190,7

155,6

176,1

194,3

200,7

207,2

213,9

221,1

228,6

236,7

Rūpniecība

340,9

411,4

530,9

596,1

733,9

648,5

601,4

633,5

698,8

764,8

839,3

920,2

1008,2

1104,3

Elektroenerģija, gāze un ūdens apg.

110,4

106,6

129,4

150,0

162,7

190,8

173,1

169,6

173,6

178,1

183,6

189,3

195,2

201,2

Celtniecība

62,3

121,2

118,8

133,5

156,9

246,0

277,3

292,7

322,9

358,3

398,0

440,9

488,7

541,1

Sabiedriskie pakalpojumi**

153,2

257,6

337,3

389,8

461,8

557,9

611,5

653,7

681,0

711,0

743,1

776,6

811,7

848,3

Privātie pakalpojumi

627,4

952,5

979,1

1305,2

1569,4

1790,5

2057,6

2389,1

2675,9

2964,5

3279,4

3623,1

3991,4

4391,2

1995. GADA CENĀS, milj. latu

IKP

2353,2

2368,4

2349,2

2427,7

2636,8

2739,1

2768,6

2950,7

3151,4

3340,7

3541,2

3751,9

3970,7

4200,9

Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn.

278,9

237,2

253,7

240,3

248,4

235,2

218,1

238,2

245,9

253,9

262,1

270,9

280,1

290,1

Rūpniecība

590,6

536,9

530,9

552,6

644,9

670,4

631,5

667,9

720,6

770,3

825,0

882,8

943,9

1009,0

Elektroenerģija, gāze un ūdens apg.

118,7

117,7

129,4

126,9

125,7

127,8

121,1

117,3

117,9

118,6

119,8

121,1

122,4

123,7

Celtniecība

116,4

131,3

118,8

125,1

135,0

157,9

170,6

185,0

198,9

214,7

231,7

249,5

268,7

289,1

Sabiedriskie pakalpojumi**

327,5

334,2

337,3

343,6

353,1

355,1

356,4

358,0

361,5

365,1

368,8

372,5

376,2

380,0

Privātie pakalpojumi

921,0

1011,1

979,1

1039,2

1129,6

1192,7

1270,8

1384,5

1506,6

1618,1

1733,7

1855,1

1979,4

2109,1

PIEAUGUMA TEMPI FAKTISKAJĀS CENĀS, % pret iepriekšējo periodu

IKP

39,2

15,0

20,4

15,8

9,6

8,6

11,2

9,7

9,1

9,1

9,1

9,0

8,9

Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn.

11,9

31,2

0,3

-25,1

-18,4

13,2

10,3

3,3

3,3

3,3

3,3

3,4

3,5

Rūpniecība

20,7

29,0

12,3

23,1

-11,6

-7,3

5,3

10,3

9,5

9,7

9,6

9,6

9,5

Elektroenerģija, gāze un ūdens apg.

-3,4

21,4

15,9

8,5

17,3

-9,3

-2,0

2,3

2,6

3,1

3,1

3,1

3,1

Celtniecība

94,4

-1,9

12,4

17,5

56,9

12,7

5,5

10,3

11,0

11,1

10,8

10,8

10,7

Sabiedriskie pakalpojumi**

68,1

30,9

15,6

18,5

20,8

9,6

6,9

4,2

4,4

4,5

4,5

4,5

4,5

Privātie pakalpojumi

51,8

2,8

33,3

20,2

14,1

14,9

16,1

12,0

10,8

10,6

10,5

10,2

10,0

PIEAUGUMA TEMPI 1995. GADA CENĀS, % pret iepriekšējo periodu

IKP

0,6

-0,8

3,3

8,6

3,9

1,1

6,6

6,8

6,0

6,0

5,9

5,8

5,8

Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn.

-14,9

7,0

-5,3

3,4

-5,3

-7,3

9,2

3,3

3,3

3,3

3,3

3,4

3,5

Rūpniecība

-9,1

-1,1

4,1

16,7

4,0

-5,8

5,8

7,9

6,9

7,1

7,0

6,9

6,9

Elektroenerģija, gāze un ūdens apg.

-0,8

9,9

-1,9

-1,0

1,7

-5,3

-3,1

0,5

0,6

1,0

1,0

1,0

1,0

Celtniecība

12,8

-9,5

5,3

7,9

16,9

8,1

8,4

7,5

7,9

7,9

7,7

7,7

7,6

Sabiedriskie pakalpojumi**

2,0

0,9

1,9

2,8

0,6

0,4

0,4

1,0

1,0

1,0

1,0

1,0

1,0

Privātie pakalpojumi

9,8

-3,2

6,1

8,7

5,6

6,5

8,9

8,8

7,4

7,1

7,0

6,7

6,6

IKP STRUKTŪRA FAKTISKAJĀS CENĀS, %

IKP

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn.

11,8

9,5

10,8

9,0

5,8

4,3

4,5

4,5

4,2

4,0

3,8

3,6

3,4

3,2

Rūpniecība

23,2

20,1

22,6

21,1

22,4

18,1

15,4

14,6

14,7

14,8

14,8

14,9

15,0

15,1

Elektroenerģija, gāze un ūdens apg.

7,5

5,2

5,5

5,3

5,0

5,3

4,4

3,9

3,7

3,4

3,2

3,1

2,9

2,7

Celtniecība

4,3

5,9

5,1

4,7

4,8

6,9

7,1

6,8

6,8

6,9

7,0

7,1

7,3

7,4

Sabiedriskie pakalpojumi**

10,4

12,6

14,4

13,8

14,1

15,5

15,7

15,1

14,3

13,7

13,1

12,6

12,1

11,6

Privātie pakalpojumi

42,8

46,6

41,7

46,1

47,9

49,9

52,8

55,1

56,3

57,2

58,0

58,7

59,4

60,0

* produktu nodokļi (mīnus subsīdijas) ir sadalīti proporcionāli starp sektoriem

** sabiedriskie pakalpojumi pilnībā iekļauj nozares: valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana, izglītība, veselības aizsardzība un sociālā aprūpe.

Citi pakalpojumi iekļauti privātajos pakalpojumos.

 

IKP izlietojums

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

prognoze

FAKTISKAJĀS CENĀS, milj. latu

IKP

1467,0

2042,6

2349,2

2829,1

3275,5

3589,5

3897,0

4333,0

4752,7

5183,9

5657,4

6171,3

6723,7

7322,8

Sabiedriskais patēriņš

324,1

410,6

521,8

612,3

626,2

768,1

800,2

825,4

855,4

888,3

923,2

959,4

997,1

1036,3

Privātais patēriņš

769,8

1199,1

1470,5

1912,9

2181,1

2231,5

2445,5

2691,2

2919,5

3161,1

3436,9

3732,2

4047,4

4387,9

Kopējā pamatkapitāla veidošana

201,8

303,9

354,9

512,8

613,7

979,5

980,0

1063,9

1179,6

1307,1

1449,5

1607,0

1782,5

1979,5

Preču un pakalpojumu eksports

1074,4

948,8

1101,0

1440,1

1669,1

1841,4

1708,1

1983,8

2271,8

2564,7

2893,3

3257,6

3660,6

4105,2

Preču un pakalpojumu imports

835,9

906,8

1157,8

1668,8

1947,3

2326,8

2109,8

2360,0

2628,2

2907,0

3213,5

3549,2

3937,0

4372,9

Apgrozāmo līdzekļu izmaiņas un statistiskā novirze

-67,2

86,9

58,7

19,9

132,6

95,9

73,0

128,7

154,5

169,7

168,0

164,3

173,1

186,8

1995. GADA CENĀS, milj. latu

IKP

2353,2

2368,4

2349,2

2427,7

2636,8

2739,1

2768,6

2950,7

3151,4

3340,7

3541,2

3751,9

3970,7

4200,9

Sabiedriskais patēriņš

489,0

484,5

521,8

531,1

532,5

564,8

564,8

552,4

557,9

563,5

569,1

574,8

580,5

586,3

Privātais patēriņš

1417,3

1462,4

1470,5

1622,3

1703,5

1743,9

1901,4

1993,8

2108,1

2216,1

2339,2

2466,2

2596,6

2733,0

Kopējā pamatkapitāla veidošana

323,9

326,5

354,9

434,0

524,0

754,5

724,2

802,3

866,9

934,4

1006,9

1084,8

1169,4

1262,1

Preču un pakalpojumu eksports

1163,7

1065,9

1101,0

1323,9

1497,6

1570,4

1470,5

1658,4

1861,9

2060,7

2279,2

2515,8

2771,6

3047,3

Preču un pakalpojumu imports

1151,2

1143,4

1157,8

1487,8

1588,9

1890,8

1792,9

1884,5

2057,4

2231,1

2417,9

2618,2

2847,3

3100,6

Apgrozāmo līdzekļu izmaiņas un statistiskā

novirze

110,6

172,7

58,7

4,2

-32,1

-3,6

-99,3

-171,7

-186,0

-202,8

-235,3

-271,6

-300,2

-327,3

PIEAUGUMA TEMPI FAKTISKAJĀS CENĀS, % pret iepriekšējo periodu

IKP

39,2

15,0

20,4

15,8

9,6

8,6

11,2

9,7

9,1

9,1

9,1

9,0

8,9

Sabiedriskais patēriņš

26,7

27,1

17,3

2,3

22,6

4,2

3,1

3,6

3,8

3,9

3,9

3,9

3,9

Privātais patēriņš

55,8

22,6

30,1

14,0

2,3

9,6

10,0

8,5

8,3

8,7

8,6

8,4

8,4

Kopējā pamatkapitāla veidošana

50,6

16,8

44,5

19,7

59,6

0,1

8,6

10,9

10,8

10,9

10,9

10,9

11,1

Preču un pakalpojumu eksports

-11,7

16,0

30,8

15,9

10,3

-7,2

16,1

14,5

12,9

12,8

12,6

12,4

12,1

Preču un pakalpojumu imports

8,5

27,7

44,1

16,7

19,5

-9,3

11,9

11,4

10,6

10,5

10,4

10,9

11,1

PIEAUGUMA TEMPI 1995. GADA CENĀS, % pret iepriekšējo periodu

IKP

0,6

-0,8

3,3

8,6

3,9

1,1

6,6

6,8

6,0

6,0

5,9

5,8

5,8

Sabiedriskais patēriņš

-0,9

7,7

1,8

0,3

6,1

0,0

-2,2

1,0

1,0

1,0

1,0

1,0

1,0

Privātais patēriņš

3,2

0,6

10,3

5,0

2,4

9,0

4,9

5,7

5,1

5,6

5,4

5,3

5,3

Kopējā pamatkapitāla veidošana

0,8

8,7

22,3

20,7

44,0

-4,0

10,8

8,1

7,8

7,8

7,7

7,8

7,9

Preču un pakalpojumu eksports

-8,4

3,3

20,2

13,1

4,9

-6,4

12,8

12,3

10,7

10,6

10,4

10,2

9,9

Preču un pakalpojumu imports

-0,7

1,3

28,5

6,8

19,0

-5,2

5,1

9,2

8,4

8,4

8,3

8,8

8,9

IKP STRUKTŪRA FAKTISKAJĀS CENĀS, %

IKP

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

100,0

Sabiedriskais patēriņš

22,1

20,1

22,2

21,6

19,1

21,4

20,5

19,0

18,0

17,1

16,3

15,5

14,8

14,2

Privātais patēriņš

52,5

58,7

62,6

67,6

66,6

62,2

62,8

62,1

61,4

61,0

60,8

60,5

60,2

59,9

Kopējā pamatkapitāla veidošana

13,8

14,9

15,1

18,1

18,7

27,3

25,1

24,6

24,8

25,2

25,6

26,0

26,5

27,0

Preču un pakalpojumu eksports mīnus preču

un pakalpojumu imports

16,3

2,1

-2,4

-8,1

-8,5

-13,5

-10,3

-8,7

-7,5

-6,6

-5,7

-4,7

-4,1

-3,7

Apgrozāmo līdzekļu izmaiņas un statistiskā novirze

-4,6

4,3

2,5

0,7

4,0

2,7

1,9

3,0

3,3

3,3

3,0

2,7

2,6

2,6

* Dati par IKP 1995.gada cenās 1993. un 1994. gadiem ir novērtējums. Novirzes, kas radās veicot pārrēķinu, ir iekļautas statistiskajā novirzē.

Maksājumu bilance

MILJONOS LATU

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

prognoze

Tekošais konts

289,0

112,4

-9,4

-154,2

-201,1

-380,4

-375,0

-296,0

-310,5

-306,4

-300,6

-283,8

-283,0

-282,2

Preces un pakalpojumi*

232,2

33,3

-56,7

-228,7

-278,2

-485,4

-401,8

-370,3

-356,4

-342,4

-320,2

-291,6

-276,4

-267,7

Eksports

1065,8

938,7

1101,0

1440,1

1669,1

1841,4

1708,1

1983,6

2271,8

2564,7

2893,3

3257,6

3660,6

4105,2

Imports

-833,6

-905,4

-1157,8

-1668,8

-1947,3

-2326,8

-2109,8

-2353,9

-2628,2

-2907,0

-3213,5

-3549,2

-3937,0

-4372,9

Ieņēmumi

4,9

4,8

9,8

22,9

32,1

31,8

-27,6

15,8

-7,4

-22,1

-43,8

-57,7

-75,3

-89,3

Kredīts

11,5

28,4

37,5

77,5

102,9

122,7

92,5

131,1

157,2

180,0

201,4

223,1

248,7

277,9

Debets

-6,6

-23,6

-27,7

-54,6

-70,9

-90,9

-120,1

-115,3

-164,6

-202,1

-245,2

-280,8

-324,0

-367,2

Tiešo investīciju ieņēmumi

0,0

0,0

-0,1

-27,2

-40,5

-48,6

-72,0

-50,5

-85,1

-110,1

-141,8

-166,5

-193,8

-223,3

Citi

-6,6

-23,6

-27,6

-27,4

-30,4

-42,2

-48,1

-64,7

-79,4

-92,0

-103,3

-114,3

-130,2

-143,9

Transferi

51,8

74,3

37,5

51,6

45,0

73,2

54,3

58,4

53,3

58,1

63,4

65,5

68,6

74,8

Kredīts

53,6

76,0

39,9

54,1

52,9

80,8

66,5

122,5

100,8

109,9

120,0

130,9

142,6

155,3

Debets

-1,8

-1,7

-2,4

-2,5

-7,9

-7,6

-12,2

-64,0

-47,5

-51,8

-56,6

-65,4

-74,0

-80,6

Kapitālu un finansu konts

-147,0

176,9

352,7

180,1

150,1

323,0

374,0

303,1

310,5

306,4

300,6

283,8

283,0

282,2

Kapitāla konts

0,0

0,0

0,0

0,0

8,0

8,9

7,4

12,7

10,0

10,0

10,0

10,0

10,0

10,0

Tiešās investīcjas

33,0

154,4

129,0

208,9

299,9

177,7

193,0

242,3

253,6

266,2

278,0

288,1

298,4

308,9

Portfeļieguldījumi

0,0

-12,5

-19,1

-77,5

-333,0

-3,9

166,2

-203,5

-71,3

-51,8

-28,3

-6,2

6,7

36,6

Citas investīcijas

62,9

90,7

225,6

151,2

213,6

163,3

95,2

261,5

146,2

118,9

117,4

75,8

64,9

35,7

Aktīvi

-79,3

-197,5

42,4

-114,9

-182,9

41,0

-129,4

-224,8

-123,5

-174,6

-171,0

-191,6

-214,5

-199,2

Tirdzniecības kredīti

-23,2

21,4

-11,6

29,9

-34,4

1,0

11,2

-11,5

-28,4

-71,0

-57,8

-68,2

-80,0

-52,7

Banku aktīvi

-56,2

-219,0

53,9

-144,9

-148,5

40,0

-140,5

-213,3

-95,1

-103,7

-113,1

-123,4

-134,5

-146,5

Pasīvi

146,1

234,9

147,6

260,1

309,3

52,3

212,8

441,0

335,1

294,2

278,6

306,1

345,1

295,5

Tirdzniecības kredīti

-18,1

30,5

74,3

37,2

-7,0

0,5

-2,9

10,5

38,3

53,5

62,1

61,1

56,5

51,7

SVF

46,1

25,6

-1,5

-14,0

-21,3

-14,6

-8,8

-6,1

-6,1

-6,1

-6,1

-3,0

0,0

0,0

Valdība

70,4

30,5

29,2

24,7

11,4

26,9

16,9

-4,6

126,3

59,5

24,1

37,8

66,0

8,3

Banku pasīvi

47,6

148,3

45,6

212,3

326,2

39,6

207,6

441,3

176,6

187,3

198,5

210,3

222,6

235,5

Neto citi aktīvi un pasīvi**

-3,9

53,2

35,7

6,0

87,3

70,0

11,8

45,3

-65,5

-0,6

9,8

-38,6

-65,8

-60,6

Rezerves aktīvi

-243,0

-55,7

17,1

-102,5

-38,3

-23,0

-87,8

-9,9

-28,0

-36,9

-76,6

-83,9

-96,9

-109,0

Novirze

-142,0

-289,3

-343,2

-25,9

51,0

57,4

1,0

-7,1

0,0

0,0

0,0

0,0

0,0

0,0

* Līdz 1995.gadam atšķirībā no NKS netiek ietverti FISIM.

** Neto citi aktīvi un pasīvi ir rēķināti kā atlikums, tāpēc tiem ir liela kļūdas amplitūda.

 

% NO IKP

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

prognoze

Tekošais konts

19,7

5,5

-0,4

-5,5

-6,1

-10,6

-9,6

-6,8

-6,5

-5,9

-5,3

-4,6

-4,2

-3,9

Preces un pakalpojumi

15,8

1,6

-2,4

-8,1

-8,5

-13,5

-10,3

-8,5

-7,5

-6,6

-5,7

-4,7

-4,1

-3,7

Eksports

72,7

46,0

46,9

50,9

51,0

51,3

43,8

45,8

47,8

49,5

51,1

52,8

54,4

56,1

Imports

-56,8

-44,3

-49,3

-59,0

-59,5

-64,8

-54,1

-54,3

-55,3

-56,1

-56,8

-57,5

-58,6

-59,7

Ieņēmumi

0,3

0,2

0,4

0,8

1,0

0,9

-0,7

0,4

-0,2

-0,4

-0,8

-0,9

-1,1

-1,2

Kredīts

0,8

1,4

1,6

2,7

3,1

3,4

2,4

3,0

3,3

3,5

3,6

3,6

3,7

3,8

Debets

-0,4

-1,2

-1,2

-1,9

-2,2

-2,5

-3,1

-2,7

-3,5

-3,9

-4,3

-4,6

-4,8

-5,0

Tiešo investīciju ieņēmumi

0,0

0,0

0,0

-1,0

-1,2

-1,4

-1,8

-1,2

-1,8

-2,1

-2,5

-2,7

-2,9

-3,0

Citi

-0,4

-1,2

-1,2

-1,0

-0,9

-1,2

-1,2

-1,5

-1,7

-1,8

-1,8

-1,9

-1,9

-2,0

Transferi

3,5

3,6

1,6

1,8

1,4

2,0

1,4

1,3

1,1

1,1

1,1

1,1

1,0

1,0

Kredīts

3,7

3,7

1,7

1,9

1,6

2,3

1,7

2,8

2,1

2,1

2,1

2,1

2,1

2,1

Debets

-0,1

-0,1

-0,1

-0,1

-0,2

-0,2

-0,3

-1,5

-1,0

-1,0

-1,0

-1,1

-1,1

-1,1

Kapitālu un finansu konts

-10,0

8,7

15,0

6,4

4,6

9,0

9,6

7,0

6,5

5,9

5,3

4,6

4,2

3,9

Kapitāla konts

0,0

0,0

0,0

0,0

0,2

0,2

0,2

0,3

0,2

0,2

0,2

0,2

0,1

0,1

Tiešās investīcjas

2,3

7,6

5,5

7,4

9,2

4,9

5,0

5,6

5,3

5,1

4,9

4,7

4,4

4,2

Portfeļieguldījumi

0,0

-0,6

-0,8

-2,7

-10,2

-0,1

4,3

-4,7

-1,5

-1,0

-0,5

-0,1

0,1

0,5

Citas investīcijas

4,3

4,4

9,6

5,3

6,5

4,5

2,4

6,0

3,1

2,3

2,1

1,2

1,0

0,5

Aktīvi

-5,4

-9,7

1,8

-4,1

-5,6

1,1

-3,3

-5,2

-2,6

-3,4

-3,0

-3,1

-3,2

-2,7

Tirdzniecības kredīti

-1,6

1,0

-0,5

1,1

-1,1

0,0

0,3

-0,3

-0,6

-1,4

-1,0

-1,1

-1,2

-0,7

Banku Aktīvi

-3,8

-10,7

2,3

-5,1

-4,5

1,1

-3,6

-4,9

-2,0

-2,0

-2,0

-2,0

-2,0

-2,0

Pasīvi

10,0

11,5

6,3

9,2

9,4

1,5

5,5

10,2

7,1

5,7

4,9

5,0

5,1

4,0

Tirdzniecības kredīti

-1,2

1,5

3,2

1,3

-0,2

0,0

-0,1

0,2

0,8

1,0

1,1

1,0

0,8

0,7

SVF

3,1

1,3

-0,1

-0,5

-0,7

-0,4

-0,2

-0,1

-0,1

-0,1

-0,1

0,0

0,0

0,0

Valdība

4,8

1,5

1,2

0,9

0,3

0,7

0,4

-0,1

2,7

1,1

0,4

0,6

1,0

0,1

Banku pasīvi

3,2

7,3

1,9

7,5

10,0

1,1

5,3

10,2

3,7

3,6

3,5

3,4

3,3

3,2

Neto citi aktīvi un pasīvi

-0,3

2,6

1,5

0,2

2,7

2,0

0,3

1,0

-1,4

0,0

0,2

-0,6

-1,0

-0,8

Rezerves aktīvi

-16,6

-2,7

0,7

-3,6

-1,2

-0,6

-2,3

-0,2

-0,6

-0,7

-1,4

-1,4

-1,4

-1,5

Novirze

-9,7

-14,2

-14,6

-0,9

1,6

1,6

0,0

-0,2

0,0

0,0

0,0

0,0

0,0

0,0

Turpmāk vēl

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!