Ar sarkanbaltizaļajām Sēlijas krāsām

Foto; Arnis Blumbergs: “LV”

Sēlijas 2.kongresā (no kreisās): Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, Sēlijas asociācijas rīkotāj-prezidents, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Sigizmunds Timšāns, laikraksta “Latvijas Vēstnesis” galvenais redaktors, LZA goda loceklis Oskars Gerts, Romas katoļu baznīcas Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža

No 17. līdz 20. oktobrim Daugavas kreisā krasta pilsētas un miestus no Ilūkstes līdz Neretai, cauri Eglainei, Aknīstei, Viesītei kopā vienoja 2. Sēlijas kongress. Tiesa, visas stenda referātu un mākslas izstādes, kas bija īpaši gatavotas vai pieskaņotas kongresa norisei, durvis vēra jau kādu nedēļu agrāk.

Pirmā diena — ar jaunības degsmi

Sēlijas sarkanbaltizaļais karogs tika pacelts kongresa atklāšanas dienā 17. oktobrī Ilūkstē. Darbu aizsāka jauno talantu skate. Ņemot vērā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Jāņa Stradiņa un Jelgavas diecēzes bīskapa Antona Justa norunu, 2. kongresa darba kārtībā daudz vairāk laika bija atvēlēts jaunajiem pētniekiem — klausītāji tika iepazīstināti ar 26 darbiem. Ar referātiem uzstājās Medumu, Subates, Dvietes, Ilūkstes, Bebrenes un citu skolu audzēkņi. Zinātnes darbinieku žūrija atzina, ka daļa referātu savā kvalitātē pat sasniedza un pārsniedza studentu darbu līmeni.

Ar LZA atzinības rakstiem šoreiz tika apbalvoti 10 darbi, bet to varēja būt arī divreiz vairāk. Ne velti divi skolēni — dvietiete Guna Smagare un medumietis Vitālijs Maizītis — tika uzaicināti ar saviem referātiem par selekcionāru Paulu Sukatnieku un ģenerāli Andreju Auzānu nākamajā dienā uzstāties plenārsēdē, kur savus pētījumus cēla priekšā arī akadēmiķi un citi pieredzējuši zinātnieki.

Pirmā diena bija arī novadnieku atceres diena. Ilūkstes 1. vidusskolā atmiņu stundā tika pieminēts šīs skolas latviešu valodas un literatūras skolotājs Herberts Regzdiņš–Riekstiņš, viņš arī dzejnieks Jānis Indra. Stundu vadīja skolotāja bijušais audzēknis Sigizmunds Timšāns. Dzeju lasīja 10 skolēni.

Pievakarē Ilūkstes luterāņu kapos tika godināta selekcionāra Paula Sukatnieka piemiņa, klāt bija nelaiķa dzīvesbiedrene Gaida Sukatniece, kupls pulks novadnieku un skolēnu. Uzrunas teica Sigizmunds Timšāns un kultūras darbiniece no Dvietes Rita Stapkeviča.

Otrā diena — ar gara un domu spēku

Nākamo — 2. Sēlijas kongresa dienu, 18. oktobri, aizsāka aizlūgums par Sēliju Ilūkstes katoļu baznīcā — novada katoļu, luterāņu un pareizticīgo draudžu mācītāju aizlūgumu vadīja Romas katoļu baznīcas Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs.

Ilūkstes Kultūras centrā kongresa turpinājumā tika nolasīts Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas apsveikums 2. Sēlijas kongresam, pēc tam plašu runu teica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Sēlijas asociācijas goda prezidents Jānis Stradiņš (Valsts prezidentes apsveikumu un LZA prezidenta runu Ilūkstē mūsu lasītāji varēja izlasīt jau 18. oktobrī “LV” Nr. 149). Savās pārdomās dalījās Ilūkstes domes priekšsēdētājs Jāni Anspoks.

Pēc tam par Sēlijas novada baznīcu izpēti un Sēlijas attīstības jautājumiem runāja bīskaps, Katoļu garīgā semināra rektors, profesors Antons Justs. Par Sēlijas novada vēsturisko izpēti domās dalījās Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents Dr. sc. ing. Sigizmunds Timšāns, par Sēlijas saiknēm ar pasauli un Austrāliju runāja Sēlijas asociācijas viceprezidents ārzemēs Guntars Saiva. Par Ilūkstes novadpētniekiem un viņu devumu savu skatījumu sniedza akadēmiķe Baiba Rivža. Par divu baltu tautu saskarsmi un lituānismiem dažās Lietuvas pierobežas sēliskajās izloksnēs pētījumus bija veikusi Dr. habil philol. Vilma Šaudiņa. Par bibliotēkām un Sēlijas pētniecību savu ieskatu sniedza Latvijas Bibliotekāru biedrības Sēlijas nodaļas prezidente Inga Grīnberga. Vairākas interesantas hipotēzes par Sēlijas kara ceļiem un Daugavas pārejām, arī par Saules kaujas norises vietu izteica Dr sc. ing. Jānis Klētnieks.

Skanīgu punktu kongresa otrajai dienai pielika Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestra priekšnesumi bijušā ilūkstieša Daiņa Vuškāna vadībā. Koncertu vadīja aktrise Vera Gribača.

Trešā diena — ar nākotnes sapņu un atmiņas spārniem

Diena sākās uz riteņiem, pa ceļam iepazīstoties arī Vecā Stendera muzeju Eglainē un novadpētnieka Valentīna Rogožina stāstījumu par lietuviešu dzejnieku un latviešu žurnālistu Pēteri Trifonu un viņa piemiņas saglabāšanu dzimtajā pagastā. Turpinājumā bija jaunieguvumu apskate Aknīstes novadpētniecības muzejā, ieskats Aknīstes bibliotēkā, kur iekārtota izstāde novadniekiem Krišjānim un Valdemāram Ancīšiem, un iepazīšanās ar Sēlijas muzeju Viesītē.

Pēcpusdienu bagātināja garīgi piesātināti piemiņas mirkļi Sēlijas lielākā rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa atdusas vietā Kišku kapos, par savu saskarsmi ar rakstnieku izjusti stāstīja Guntars Saiva.

Pēc tam bija stunda Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā Riekstiņos, viņa “Baltās grāmatas” Mūsmājās. Tur ritējušas mazā Jāņa bērnu dienas, tur tagad apmeklētāju uzrunā arī slavenā neretieša gleznas un viņa pēdējie teikumi grāmatā “Mana dzīve”: “Pēdējo, vispēdējo punktu pieliks Dieva pirksts. Kur un kad tas notiks, zinu es vismazāk.” Bet vai rakstnieks allaž nepaliek kā tāds zibens pavediens, kas sasien savu laiku un nākamību?

27 stenda referāti Neretas vidusskolas zālē prasa iedziļināšanos vairāku stundu garumā — skolēnu pētījumu aploce plašum plaša. No sabiedrības integrācijas, vides aizsardzības, senču rotu un rakstu izpētes līdz novadnieku dzīves gājumu pierakstiem un daudziem citiem pētījumiem. Aizkrauklieši mēģinājuši ielūkoties arī nākotnē, iedomājot un apcerot, kāda būs Daugava pēc 100 gadiem. Ir cerīgi nākotnes redzējumi: Latvija būs sakopta, Daugava tīra, būs atgūts Staburags, jo tiks izmantoti citi enerģijas veidi. Ir arī cits skatījums: Latvijas likteņupe būs pagalam piesārņota, krasti izskaloti... Vēl kāds autors domā, ka Daugavas krastos pēc 100 gadiem pacelsies debesskrāpji kā Ņujorkā, ka cilvēks pratīs sazināties visās pasaules valodās, ka būs satiksmes līdzekļi, kas lidos tuvu gaismas ātrumam. Cik gan dažādi var būt cerību spārni.

Jau krietnā tumsiņā visi viesi un neretieši ar gaišām lāpām un aizdegtām svecītām rokās posās uz Ķesteru kapiem pie saviem novadniekiem Skruzīšu Mikus un Veltas Tomas. Ceļu iezīmēja ik pēc pāris soļiem abās malās aizdegtas sveces — kā zvaigžņu rinda, kas tālumā saplūst vienā punktā. Pie Skruzīšu Mikus kapa runāja Guntars Saiva. Lāpu gaisma un svecīšu liesmas meta atspulgus jauniešu sejās, bet kapa plāksnē bija izlasāms tikai nelaiķa mātes izraudzītais uzraksts:

“Gribējām apsēt lielu, plašu druvu,

Bet pat stūrīša nepaspējām.”

Daudz, bet ļoti izjusti un labi pie Veltas Tomas atdusas vietas runāja sabiedriskais darbinieks Tālis Zālītis. Pieminēja arī, ka dzejniece viņam iemācījusi vēl vienu pantu tautasdziesmai “Dziedāj’ tautu tīrumā”:

Sveša māte maizi grieza

Ar pirkstiņu mērīdama;

Būtu pašas māmuliņa,

Tā nogrieztu riecientiņu.

Ceturtā diena — ar pašapziņu un rītdienas redzējumu

Kā jau pieklājas, plenārsēdi aizsāka namatēvs, Neretas pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Ozoliņš, iepazīstinot ar novada saimniecisko un kultūras dzīvi. Par Sēlijas novada izpētes iecerēm jaunajā gadu tūkstotī runāja LZA viceprezidents Juris Ekmanis. Ar savu skatījumu uz Sēlijas novada attīstību klausītājus programatiskā runā iepazīstināja LZA prezidents, Sēlijas asociācijas goda prezidents Jānis Stradiņš (runu publicējam atsevišķi). Runāja rakstniece Lūcija Ķuzāne, etnogrāfe Lilita Vanaga, mitoloģijas pētniece Janīna Kursīte, biškopis Mārtiņš Vaivars, etnogrāfs Saulvedis Cimermanis, Sēlijas asociācijas viceprezidents Tālis Millers, arheologs Juris Urtāns, ekonomiste Baiba Rivža un citi. Tā kā vairums šo pētījumu tiek gatavoti vai jau sagatavoti publicēšanai “LV”, tad pie tematikas sīkāk nepakavēsimies.

Tika sumināti jaunie Sēlijas asociācijas goda locekļi (par tiem tuvāk — J. Stradiņa referātā). Ar kongresa vienprātīgu atbalstu par Sēlijas asociācijas viceprezidenti kļuva arī Neretas vidusskolas direktore Laima Grebska. Skanēja “Nevis slinkojot un pūstot”. Tika iznests Sēlijas asociācijas karogs.

Līdz nākamajam kongresam 2003. gadā Viesītē Latvijā un Rokišķos Lietuvā!

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors