Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 22. oktobrī

Intervija Latvijas Radio 22. oktobra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Pavisam nesen, apmēram pirms stundas, beidzās Vides komitejas vadītāja Valda Kalnozola preses konference, kurā viņš pauda nepārprotamu apvainojumu par to, ka jūs viņa iesniegtos materiālus par Janitas kunga jautājuma izskatīšanu esat nosaucis par marasmu, un vēlreiz par to, ka, viņaprāt, domes vadība , nedomāju tikai jūs personiski, lietišķu jautājumu risināšanā ir nonākusi krīzes situācijā. Kā pats vērtējat šīs attiecības, kas neizprotamu apstākļu dēļ jums ir izveidojušās ar Kalnozola kungu?

Gundars Bojārs: — Pirmkārt, es vēl joprojām gaidu no Kalnozola kunga šos materiālus, ko gan viņš piestāda presei, taču Rīgas domes vadībai, man personīgi nav piestādījis, neraugoties uz vairākiem atgādinājumiem, un nemitīgi notiek atrakstīšanās, ka šie materiāli vēl nav apkopoti. Tātad es, pirmkārt, gribētu Kalnozola kungam atgādināt viņa tiešos pienākumus kā Vides komitejas vadītājam, un, otrkārt, man arvien vairāk sāk likties, ka Kalnozola kungs nejūtas drošs par savu vietu un šie uzbrukumi domes vadībai acīmredzot vēlāk varētu kalpot par attaisnojumu, ja gadījumā Kalnozola kungs šo vietu kādu iemeslu dēļ zaudē. Tad tas tiktu pasniegts kā politiska izrēķināšanās. Tomēr es nevaru nekādi saprast, kādēļ tik daudz laika, kas deputātam un Vides komitejas vadītājam pietiekami dārgs, jau pusgadu tiek veltīts vienas amatpersonas izvērtēšanai, par kuru nekādi būtiski pārkāpumi , fakti nav iesniegti , to atzīst arī Kalnozola kungs. Es vēlreiz viņu aicinātu iesniegt beidzot šos materiālus un pildīt savu pienākumu.

— Tas nozīmē, ka jums tādas tīšas pozīcijas — ne par ko nepieļaut Janitas kunga lietas izskatīšanu, nav?

G.Bojārs: — Ko nozīmē — lietas izskatīšana? Mums ir spēkā darba likumdošana, es kā sociāldemokrāts maksimāli iestājos par šīs likumdošanas ievērošanu, neraugoties uz to, patīk man šī amatpersona vai nepatīk. Un nekādā ziņā nedrīkst pārkāpt šo nevainīguma prezumciju — pirms nav pierādīts, ka cilvēks nav vainīgs, viņš ir nevainīgs un tā arī pret viņu ir jāattiecas. Es vienmēr iestāšos par šādām pozīcijām.

— Rindas no publikācijas, viņa vārdi: Vides departamenta vadībai ir citi mērķi , nereti traucējoši darbiniekiem, tostarp Vides komitejai .

G.Bojārs: — Tieši tā es arī domāju, ā, es atvainojos. Katrā ziņā šaubos, vai Vides departamentam varētu būt atšķirīgi mērķi no Vides komitejas mērķiem. Vides komiteja nosaka gan budžetu, gan prioritāros projektus, un tie jārealizē Vides departamentam. Man nav faktu, ka Vides departaments būtu darbojies pretēji apstiprinātajām programmām.

— Kalnozols raksta, ka Vides departaments kādai darbiniecei sparīgi apmaksā mācības , ar koku izciršanu Rīgā varot nodarboties 10 firmas, bet tikai vienai dotas atļaujas, ar atkritumu izvešanu nodarbojas pāris firmu, kuras ne par ko nevēlētos laist iekšā konkurentus.

G.Bojārs: — Par katru no šiem jautājumiem varētu, protams, diskutēt pietiekami plaši. Atkritumu saimniecība ir ārkārtīgi sarežģīta, tāda, kas prasa ļoti lielus ieguldījumus, katrā ziņā tirgum ir jābūt brīvam, bet, ja tas skar Rīgas domi, tās intereses un Rīgas domes pārziņā esošo saimniecību, šeit nu mūs interesē pakalpojumu sniegšanas kvalitāte. Runājot par koku ciršanu, es gribētu pāradresēt šo jautājumu atpakaļ pašam Kalnozola kungam.

— Skaidrs. Šai pašā sakarā par attiecībām domē starp domniekiem. Gan Baldzēna kungs no jūsu pašu partijas, gan arī šorīt Latvijas Radio Labanovska kungs no jūsu pašu partijas — viņu izteikumos presē nereti manāms, ka — Baldzēna kungu citēt šeit ir visizdevīgāk — “jāpanāk pozitīvs lūzums tautā, un vajag veidot nopietnu jaunās Rīgas domes “labo” sarakstu”. Vai jums ir bijušas partijā kādas sarunas, kurās jūs esat jutis pašu partijas biedru pretenzijas pret to, kā strādā domes struktūras?

G.Bojārs: — Man arī pašam personīgi ir ļoti lielas pretenzijas, taču es kā sociāldemokrāts vēlreiz gribētu atgādināt arī Baldzēna kungam un Labanovska kungam to, ka mēs pirmkārt iestājamies par darba tiesību ievērošanu, mēs aizstāvam darbinieku pirmām kārtām, un, neraugoties uz to , kādu politisko partiju pārstāv šīs Rīgas domes amatpersonas, vai personīgi man viņi ir patīkami vai nepatīkami, šīm tiesībām ir jābūt svētām. Neviena Rīgas domes amatpersona nav atbrīvota politisku iemeslu dēļ no darba un arī netiks atbrīvota , kamēr vien es esmu šajā postenī.

— Vai domes darbs kaut kādā veidā tiks skarts arī partijas kongresā sestdien?

G.Bojārs: — Jā, neapšaubāmi, protams, es arī uzstāšos ar pietiekami plašu ziņojumu , uzstāsies arī Sociāldemokrātu frakcijas vadītājs Jānis Gulbis, un mēģināsim šajā kongresā arī pasniegt ne tikai padarītos darbus, bet arī izklāstīt mūsu vīzijas par priekšdienām.

— Labi, ķersimies pie lietišķākiem jautājumiem, piemēram, tikšanās ar Grieķijas kuģošanas kompānijas “Cakos” vadību. Vai šīs sarunas par prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu bija diplomātiski tālredzīgas, vai jūs tomēr gaidāt arī kādus ļoti konkrētus risinājumus?

G.Bojārs: — Patiesībā manā klātbūtnē gan Kļaviņa kungs, gan šīs kompānijas vadītājs vienojās par to, ka burtiski nekavējoties tiks sākts darbs, “Latvijas kuģniecība” ir saņēmusi licenci pasažieru pārvadāšanai, un šai Grieķijas kompānijai (Grieķija ir Eiropas Savienības valsts un bez tam viena no vadošajām tieši prāmju satiksmes ziņā, ar ļoti lielu pieredzi) ir nepieciešams vietējais partneris. “Latvijas kuģniecība”, manuprāt, varētu būt visprofesionālākais partneris, “Latvijas kuģniecība” ir uzņēmusies izvērtēt situāciju, prognozēt tūrisma plūsmas un kopīgi ar Kļaviņa kungu tad mēs šo informāciju arī iesniegsim, lai iespējamie sadarbības partneri varētu pēc iespējas drīzāk pieņemt lēmumu. Katrā ziņā interese ir liela, cerams, ka šī sfēra varētu investorus ieinteresēt.

— Ir arī iestrādes citos iespējamos maršrutos?

G.Bojārs: — Jā, mēs strādājam, protams, ilglaicīgam projektam, un katrā ziņā mūsu mērķis ir palaist pasažieru prāmju satiksmi nākamā gada aprīlī vai maijā. Tas tradicionāli ir labākais laiks jebkuras kuģošanas līnijas startam un iestrādei.

— Rīt dome atkārtoti lems par Rīgas pašvaldībai piederošās daļas bijušās viesnīcas “Baltija” ēkā, Raiņa bulvārī, pārdošanu tās līdzīpašniekiem, lai gan jūlijā domes vairākums vēl šādu lēmumu noraidīja.

G.Bojārs: — Jā, es domāju, tas bija ļoti labi, ka šis lēmums tika noraidīts, jo atkārtotai izskatīšanai tiek piedāvāts lēmuma projekts, kur šīs viesnīcas, privatizācijas cena ir palielinājusies par 100 tūkstošiem latu. Man ir prieks par to, ka šoreiz deputāti iedziļinās ne tikai politiskās problēmās, bet arī finansiālās.

— Vai ir taisnība Īpašuma departamenta pārvaldes priekšniekam Burova kungam, kurš uzskata, ka domei jau pirms gada vajadzēja izmantot pirmpirkuma tiesības , kas tagad ļautu ēku izmantot vai pārdot?

G.Bojārs: — Neapšaubāmi, tādā gadījumā mēs varētu vai nu paši izmantot šo ēku, vai arī uzstādīt daudz lielāku cenu, jo šobrīd šī ir tikai šīs ēkas daļas pārdošana.

— Jā, domē lems arī par pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora nolikuma apstiprināšanu. Ko šī institūcija varētu būtiski mainīt rīdziniekiem, to man prasa mūsu klausītāji arī daudzās vēstulēs.

G.Bojārs: — Saskaņā ar likumu mums ir noteikts pienākums izveidot šo regulatoru, un Rīgā mums laikam vieniem no nedaudziem Latvijā ir šāda iespēja, jo mēs finansiāli to varam atļauties. Tātad šis būs regulators, kas pēc likuma ir neatkarīgs, mēs gan esam apstiprinājuši un ievēlējuši padomi, bet tas darbojas pilnīgi neatkarīgi, izvērtē sabiedrisko pakalpojumu tarifus monopolsituācijā — tas ir transports, komunālie pakalpojumi, atkritumu saimniecība, ūdens un tamlīdzīgi pakalpojumi. Es domāju, ka šo ekspertu darbs nebūs politisks, viņu darbs būs speciālistu līmenī, un mēs varēsim daudz precīzāk noteikt šos pakalpojumu tarifus nekā to darām tagad.

— Nelielā saistībā jautājums no Kārkliņas kundzes vēstules: kāpēc domes Sociāldemokrātu frakcija neierosina sākt dzīvokļu celtniecību, ko vēlēšanu kampaņā esot aktīvi solījuši, un kāpēc maldinot radioklausītājus, teikdami, ka sociāldemokrāti iepriekšējās domes sastāvā nav bijuši?

G.Bojārs: — Man gan tā ir pirmā dzirdēšana gan par to, ka mēs neierosinām, gan par tādiem izteikumiem, ka mēs neesam bijuši. Patiesībā tieši mēs, sociāldemokrāti, iestājāmies par dzīvokļu programmu, mēs šī gada budžetā jau esam paredzējuši nedaudz mazāk par miljonu latu mājokļu programmai, kas nozīmē, ka šogad jau būsim spējīgi iegādāties vairākas ēkas ar pietiekami daudz dzīvokļiem tādā salīdzinoši pieņemamā kvalitātē, lai varētu sākt nodrošināt iedzīvotājus, un jau šogad budžetā mēs iestrādājām nopietnu sadaļu tieši mājokļu programmas risināšanai.

— Jautājums no cita klausītāja vēstules: vai būs pabalsti politiski represētajiem 18.novembrī?

G.Bojārs: — Es esmu saņēmis vairākas šādas vēstules, es esmu tās pāradresējis Finansu departamentam izskatīšanai Finansu komitejā, šis ir politisks lēmums. Dažus no šiem priekšlikumiem mēs būsim spējīgi arī atbalstīt.

— Vēl gribētos izrunāt par Mežaparku un Okupācijas muzeju, bet acīmredzot laika trūkuma dēļ to nepaspēsim. Es gribu jūsu paša vēlmi realizēt , proti, aktualizētais jautājums par Nacionālā teātra tālāko likteni, par iespējām ziedot.

G.Bojārs: — Šis projekts ir ārkārtīgi liels, ēka nav restaurēta visu pagājušo gadsimtu, tātad ilgāk nekā 100 gadus nav noticis neviens kapitālais remonts, ēka ir ļoti sarežģītā stāvoklī. Tā ir Rīgas domes bilancē, un kopējās projekta izmaksas varētu būt ap 6 miljoni latu. Uz nākamo gadu budžeta projektā mēs esam paredzējuši 3 miljonus latu, viens miljons jau piešķirts šogad. Taču bez valsts palīdzības un bez iedzīvotāju aktīvas ziedošanas mēs nespēsim pietiekami ātri sakārtot šo visai tautai dārgo īpašumu.

— Cik es saprotu, arī atsevišķi uzņēmēji jau ir ieinteresējušies par ziedošanas iespējām?

G.Bojārs: — Jā, pietiekami daudzi uzņēmēji , it sevišķi tie, kas saistīti ar būvniecību Rīgas pilsētā , diezgan aktīvi interesējas par šīm ziedošanas iespējām. Informāciju par ziedojumu kontu var saņemt Rīgas domes informācijas dienestā , kā arī pašā Nacionālajā teātrī. Es aktīvi aicinātu visus iedzīvotājus un Latvijas uzņēmējus ziedot līdzekļus šim mērķim.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā