Par Baltijas valstu sociālo lietu ministru sarunu Rīgā

Preses konferencē piektdien, 19.oktobrī: Lietuvas sociālās drošības un darba ministre Vilija Blinkevičūte, Latvijas labklājības ministrs Andrejs Požarnovs un Igaunijas sociālo lietu ministrs Eiki Nestors Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pieredzes apmaiņa sociālās palīdzības sistēmu veidošanā un viedokļu saskaņošana jautājumos, kuru risināšanā tuvākajā laikā plānota sadarbība, — tie bija galvenie sarunu temati, ko piektdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā apsprieda triju Baltijas valstu sociālo lietu ministri — Latvijas labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, Igaunijas sociālo lietu ministrs Eiki Nestors un Lietuvas sociālās drošības un darba ministre Vilija Blinkevičūte.

Kā preses konferencē pēc ministru tikšanās pastāstīja A.Požarnovs, nemainīga sociālās politikas aktualitāte visās Baltijas valstīs ir sociālās palīdzības sistēmu pilnveidošana. Latvija šajā jomā nedaudz aizsteigusies priekšā kaimiņvalstīm trīspakāpju pensiju sistēmas ieviešanā — mūsu valstī jau darbojas visi trīs pensiju nodrošināšanas līmeņi, kamēr Lietuvā un Igaunijā vēl tiek strādāts pie otrā līmeņa ieviešanas. “Tomēr sistēmas ir līdzīgas, var teikt, ka šajā jomā attīstība visās trīs Baltijas valstīs notiek vienā virzienā.”

Tikšanās laikā daudz runāts par nodarbinātības jautājumiem un brīvu darbaspēka kustību starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Kā pastāstīja A.Požarnovs, plānots, ka nākotnē brīvu darbaspēka kustību regulēs trīspusējs līgums. “Šobrīd vēl nav iespējams runāt par konkrētām lietām, kas būs minētas līgumā, jo visu trīs valstu atbildīgas ministrijas tikai sāks veikt nepieciešamos priekšdarbus līguma sagatavošanai. Tomēr jau tagad mums ir jāvienojas par kopēju pozīciju šajā jautājumā, jo brīvas darbaspēka kustības nākotne tiks pārrunāta arī Somijā, kur 21. un 22. oktobrī tiksies Baltijas valstu un Ziemeļvalstu atbildīgie ministri .” Kā būtisku priekšnoteikumu sekmīgai topošā līguma darbībai un Baltijas darbaspēka brīvai pārvietošanās iespējai Eiropas Savienības apstākļos A.Požarnovs minēja katras valsts attiecīgās likumdošanas sakārtošanu. “Taču tajā pašā laikā visas trīs Baltijas valstis ir vienisprātis: nav pieļaujama situācija, ka darbaspēka kustība varētu būt selektīva — kvalificētākais un intelektuāli augstvērtīgākais darbaspēks aizplūstu projām, un uz vietas paliktu tie, kuru izglītības līmenis ir zemāks.”

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par to, vai gaidāmais trīspusējais līgums paredz noteikt kādas konkrētas kvotas un ierobežojumus darbaspēka kustībai, Baltijas valstu ministri paskaidroja, ka galvenā uzmanība līgumā būs koncentrēta uz to, lai novērstu jebkurus sarežģījumus tiem, kas vēlas strādāt kādā no kaimiņvalstīm, un sakārtotu lietas, kas novērstu sociālās apdrošināšanas problēmas.

Baltijas valstu sociālo lietu ministri piedalījās arī Labklājības ministrijas rīkotajā konferencē “Lab—klājības sistēmas reforma Latvijā — šodien un nākotnē”, kas notika Rīgas Latviešu biedrības namā. Konferences mērķis bija ne tikai informēt sabiedrību par Latvijas sociālās politikas attīstību, bet arī apspriest pārmaiņas Eiropas valstu labklājību nodrošinošajās sistēmās.

Liena Pilsētniece,“LV” iekšlietu redaktore