Latvijas integrācija, strukturālie fondi un uzņēmumu konkurētspēja

Dr.oec.iur. Marita Baltiņa — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums —

“LV” 12.10.2001., Nr.146

Rūpnieciskā sektora attīstības veicināšanas iespējas

Ņemot dalību rūpnieciskā sektora atveseļošanā, ES institūcijas atzīmē galvenos sadarbības instrumentus rūpnieciskā sektora attīstības veicināšanā.

Pirmkārt, ES uzsver nepieciešamību veikt šo procesu “caurspīdīgi”. To var panākt, piesaistot ārvalstu ekspertus un izvērtējot citu valstu pieredzi rūpnieciskā sektora restrukturizācijā.

Otrkārt, ES atzīmē atsevišķu projektu realizēšanas iespēju esamību. Galvenokārt tie ir PHARE programmas sadarbības projekti, kā rezultātā veiksmīgi tiktu reorganizēta un uzlabota uzņēmumu vadība, piesaistīti ārvalstu investori, apgūta biznesa plānu sastādīšana un iegūtas citas zināšanas.

Treškārt, nozīmīga loma tiek veltīta nevalstisko organizāciju, dažādu atbalsta programmu un rūpnieciskā sektora sadarbības grupu darbībai. Šie ir paši specifiskākie sadarbības instrumenti, kuri eksistē uz nopietni izstrādātu formulu pamata. Tā, piemēram, pastāv tādas organizācijas kā “Med—Invest” un “Partneriats and Enterprises”. Viena no lietotajām sadarbības metodēm ir apgrieztā salona princips “Salon inverse”, kad sadarbības partneris ievieto savu piegādātāju attiecīgās valsts uzņēmumā. Rezultātā veidojas atgriezeniskā saite starp ES dalībvalstīm un kandidātvalsts uzņēmumu.

Ceturtkārt, ES institūcijas ņem vērā katras valsts atrašanās vietu un tās rūpnieciskā sektora attīstības tendences katrā no nozarēm. Reģionālajā sadarbībā arvien vairāk tiks stimulēta pārrobežu sadarbība, kas ir viens no rūpnieciskās sadarbības uzlabošanas instrumentiem. Jo vairāk vēršas plašumā pārrobežu sadarbība, jo vairāk nostiprinās tautsaimniecības nozares, kurās šī sadarbība notiek, bet pats reģions kļūst spēcīgāks un spēj ietekmēt ES institūciju lēmumus.

Pārrobežu sadarbības rezultātā arvien vairāk tiks piesaistītas ārvalstu investīcijas, uzkrātas zināšanas vadībā, tirgus izpētē, sekmēta tehnoloģijas pārnese, kā rezultātā veidosies “harmonizācijas tīkls” un sekmēsies attiecīgā reģiona attīstība. Otrkārt, rūpnieciskajā sektorā palielināsies preču pieprasījums un piedāvājums, imports un eksports. Treškārt, veidosies atsevišķu rūpniecības nozaru sadarbības tīkls. Uzlabosies uzņēmumu vadība, preču kvalitāte, veidosies kopuzņēmumi. Pieaugs arī ārvalstu investīcijas un iekšzemes kopprodukts, tiks radīti jauni sadarbības veidi reģionālā mērogā.7

Reģionālā sadarbība ir Latvijas ārpolitikas sadarbības pamatelements. Latvija atbalsta astoņu valstu sadarbības modeli un ciešāku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu integrāciju. Reģionālā sadarbība var būt lielisks līdzeklis plašākai ES valstu integrācijai.

Tālāk tiek runāts par uzņēmumu konkurētspēju un dažādiem rūpnieciskā sektora atbalsta instrumentiem. Viena iespēja ir piemērot ES likumdošanas normas, bet pastāv arī citas iespējas. Latvijā visbiežāk tiek runāts par valsts atbalstu nodokļu parādu pagarināšanā, bet eksistē arī citi instrumenti, un tie ir jāmeklē katras ES dalībvalsts tiesību aktos.

Spēcīgs ES atbalsta instruments kandidātvalstīm ir pirmsiestāšanās finansu palīdzība — PHARE, SAPARD un ISPA programmas.

Laikā no 2000. līdz 2006. gadam ES PHARE programmas izmantošanai Ekonomikas ministrija ir noteikusi šādas prioritātes: institucionālā stiprināšana — palīdzība valsts pārvaldes institūcijām ieviest Eiropas Kopienas likumdošanas kopumu (acquis communautaire) un sagatavoties dalībai dažādās ES politikās. Šīs prioritātes īstenošanai Latvijā atvēlēti apmēram 30% no programmas kopējā finansējuma. Atbalsts tiks koncentrēts divos virzienos:

1) nostiprināt administratīvi regulējošo infrastruktūru, tuvināties ES standartiem un normām, sekmēt ekonomisko un sociālo kohēziju;

2) veikt tādus pasākumus, kādi ES tiek īstenoti ar Eiropas reģionālā attīstības fonda un Eiropas sociālā fonda starpniecību, tādējādi vienlaikus gatavojoties darbam ar ES strukturālajiem fondiem8.

Strukturālie fondi un konkurētspējas paaugstināšana

Ar 1998.gada 1.februāri darbojas Eiropas līgums jeb Asociācijas līgums. Līguma 1.panta 2.punktā ir teikts: “Šīs asociācijas mērķi ir nodrošināt piemērotus ietvarus politiskajam dialogam starp Pusēm, kas ļautu attīstīt ciešas politiskās attiecības, pakāpeniski izveidot brīvās tirdzniecības telpu starp Kopienu un Latviju, kas ievērojamā mērā aptvertu visu tirdzniecību starp tām; veicināt tirdzniecības izvēršanu un harmoniskas ekonomiskās attiecības starp Pusēm un tādējādi veicināt dinamisku ekonomisko attīstību un uzplaukumu Latvijā; nodrošināt pamatu ekonomiskai, finansiālai, kultūras un sociālajai sadarbībai un sadarbībai nelikumīgo darbību nepieļaušanā, kā arī Kopienas palīdzībai Latvijai; atbalstīt Latvijas centienus attīstīt tās ekonomiku un pabeigt noteiktu pāreju uz tirgus ekonomiku…”

Eiropas Savienības strukturālā politika — strukturālie fondi — ir galvenais instruments, lai palīdzētu mazāk attīstītiem reģioniem pielāgoties vienotā tirgus apstākļiem, paaugstinot jau esošo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī izveidojot jaunus, radot jaunas darba vietas un nodrošinot sabalansētu un ilgtspējīgu šo valstu un reģionu ekonomiskās un sociālās sistēmas attīstību.

Šobrīd ļoti aktuāls un nozīmīgs jautājums Eiropas integrācijas procesā ir Latvijas gatavošanās ES strukturālo fondu apgūšanai.

Kopējo strukturālo fondu pārvaldes principi, prioritārie mērķi, plānošanas metodes, finansu vadības noteikumi un izvērtēšanas un kontroles mehānismi ir ietverti jaunajā Eiropas Savienības Padomes nolikumā Nr.1260/1999 EC9.

Atbalsta sniegšana strukturālo fondu ietvaros notiek, vadoties pēc četriem galvenajiem noteikumiem:

1) atbalsts tiek sniegts tikai tiem pasākumiem, kas ir savienojami ar ES noteiktajiem mērķiem un atsevišķi valstu prioritātēm, kuras ir saskaņotas ar ES mērķiem. Nolikuma preambulā ir noteikts: “lai stiprinātu ekonomisko un sociālo vienotību”, pamatojoties uz Eiropas Kopienas izveidošanas līguma 158., 159. pantu, un “lai izlīdzinātu reģionālās atšķirības”, šiem pasākumiem tiek piešķirti finansu līdzekļi no strukturālajiem fondiem, Eiropas investīciju bankas, kā arī izmantojot citus finansu instrumentus;10

2) ir jānotiek sadarbībai starp ES un nacionālajām valsts reģionālajām un vietējā līmeņa institūcijām;

3) ES sniegtais atbalsts strukturālo fondu ietvaros papildina dalībvalsts atbalstu, kas nozīmē, ka esošais dalībvalsts atbalsts dotajā teritorijā nedrīkst samazināties;

4) nolikuma ietvaros tiek runāts par plānošanas pasākumiem līdzekļu izmantošanai ilgākam laika periodam. Strukturālo fondu izmantošanai Eiropas Komiteja ir apstiprinājusi piecus dažādus nolikumus par katru fondu atsevišķi, tos arī nosaucot, tas ir, Nolikums Nr.1261/1999 EC — “Par Eiropas Reģionālo fondu”, Nolikums Nr. 1262/1999 EC — “Par Eiropas Sociālo fondu”, Nolikums Nr.1263/1999 EC — “Par Zivsaimniecības finansiālo instrumentu”, Nolikums Nr. 1257/1999 EC — “Par Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fondu”, Nolikums Nr. 1264/1999 EC — “Par Kohēzijas fondu”. Bez tam strukturālo fondu izdevumu un to darbības efektivitātes kontroli nosaka Padomes nolikums Nr. 2081/1993 EC, bet strukturālo fondu savstarpēju koordināciju un sadarbību ar citiem finansu instrumentiem koordinē Padomes nolikums Nr. 2082/1993 EC.

Nacionālā programma integrācijai ES

Lai Latvija saņemtu finansu palīdzību no ES pirmsiestāšanās finansu instrumentiem (PHARE11, ISPA12 un SAPARD13), 2000.gada 13 jūnijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā atjaunotā versija. Nacionālais attīstības plāns (NAP) tika veidots kā viens no stratēģiskās plānošanas pamatdokumentiem valstī. Tā primārais uzdevums – sniegt Latvijas attīstības pašreizējā stāvokļa raksturojumu un ierosināt pārmaiņas, kas tuvākajos gados sekmētu valsts un tās iedzīvotāju labklājību. NAP izstrādes pamatā tika iestrādātas trīs vadlīnijas. Pirmkārt, NAP tiek izstrādāts laika posmam līdz 2006.gadam, un tas nosaka prioritātes, kas veicinātu Latvijas sociālekonomisko attīstību. NAP kā vidēja termiņa dokuments tiek saskaņots ar Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju, tai skaitā lai Latvija varētu izpildīt arī Kopenhāgenas noteiktos kritērijus. Otrkārt, NAP tika gatavots, balstoties uz iepriekš sagatavoto sektoru un reģionu stratēģiju pamata. Treškārt, un šī ir pati būtiskākā vadlīnija, balstoties uz NAP, turpmāk tiks veikta publisko investīciju sadale valstī. Tātad NAP ir pamats arī finansu palīdzības saņemšanai Latvijā no ES pirmsiestāšanās finansu instrumentiem, kā arī ES sniegtajai palīdzībai Asociācijas līguma ietvaros.

Kā pirmo prioritāti NAP nosaka “labvēlīgas vides veidošanu uzņēmējdarbības attīstībai un finansu resursu piesaisti”. Mūsdienu ekonomikā valsts galvenā loma ir ar tās rīcībā esošiem līdzekļiem (fiskālo un monetāro politiku, struktūrpolitiku) uzlabot uzņēmējdarbības vidi, tādējādi veidojot ekonomikas attīstībai labvēlīgus nosacījumus, kā arī veidojot sadarbību ar ES saskaņā ar Asociācijas līguma VI sadaļas “Ekonomiskā sadarbība” 72. panta noteikumiem. Šie noteikumi nosaka: “1. Kopiena un Latvija turpmāk izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir dot ieguldījumu Latvijas attīstībā un izaugsmes potenciālā. Tādai sadarbībai ir jāstiprina pastāvošās ekonomiskās saites uz visplašākajiem iespējamiem pamatiem, lai abas Puses gūtu labumu.”

Starptautisko finansu institūciju palīdzība

Īpašu uzdevumu ministra sekretariāts sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām atzīmē, ka visas līdzšinējās darbības ES PHARE programmas ietvaros ir orientētas un laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam tiks orientētas uz šādām prioritātēm:

1) palīdzība valsts pārvaldei kandidātvalstīs ieviest acquis communautaire (Eiropas Kopienas likumu kopumu) un sagatavoties dalībai dažādās ES politikas jomās, piemēram, ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā — institucionālā attīstība (līdz 30% no programmas kopējās summas). Tādējādi ES PHARE programma palīdzēs valsts un reģionālajām pārvaldes institūcijām, kā arī regulējošām, uzraudzības un citām institūcijām kandidātvalstīs apgūt kopienas mērķus un darbības principus;

2) investīcijas (līdz 70% no programmas kopējās summas), kas sadalās divās sfērās:

— nostiprināt administratīvi regulējošo infrastruktūru saskaņā ar Eiropas Kopienas likumu kopumu, pietuvināties ES standartiem un normām;

— investēt ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā, veicot tādus pasākumus, kādi tiek īstenoti ES dalībvalstīs ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Šīs apjomīgās investīcijas veidos svarīgu kandidātvalstu stratēģijas daļu integrācijai ES.

ES PHARE programma turpinās atbalstīt arī atsevišķu nozaru pasākumus tik lielā mērā, cik tās atbalstīs kopējos valsts mērķus — sagatavoties iestāšanās procesam ES un ES likumu kopuma pārņemšanai.

Laika posmā no 2000. līdz 2006.gadam ES PHARE programma, līdz šim vienīgais ES finansu instruments, kas atbalsta kandidātvalstu gatavošanos iestāšanās procesam ES, kļūs par vienu no trim pirmsiestāšanās finansu instrumentiem. Abi pārējie finansu instrumenti — ISPA (atbalsts transporta un vides infrastruktūrai) un SAPARD (atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai) — būs orientēti uz konkrētām nozarēm. Savukārt ES PHARE turpinās sniegt plašāku atbalstu pirmsiestāšanās procesā visām nozarēm, pievēršoties galvenokārt tām sfērām, kurām iepriekš programma pietiekami daudz līdzekļu nevarēja atvēlēt. Pasākumus, kas tiks finansēti ISPA un SAPARD ietvaros, ES PHARE programma turpmāk nefinansēs.

Strukturālo fondu palīdzība kandidātvalstīm palīdzēs piemēroties Kopienas standartiem infrastruktūrā, it īpaši transporta un vides sektorā. Tā dos arī iespēju kandidātvalstīm iepazīties ar pasākumiem strukturālo fonda līdzekļu izmantošanā.

ES strukturālo fondu atbalsts ir paredzēts arī ES PHARE programmas ietvaros mazo un vidējo uzņēmumu, cilvēkresursu un infrastruktūras attīstībai, attīstībā atpalikušo reģionu strukturālai pārveidošanai un attīstības veicināšanai.

SAPARD programmas vispārējie mērķi ir lauksaimniecības un lauku vides, arī lauksaimniecības uzņēmumu attīstība un ar to saistītās likumdošanas kopuma (acquis communautaire) ieviešana, kā arī konkurētspējīga un ilgtspējīga lauksaimniecības attīstība, lauku vides saglabāšana. Programmas mērķi ir lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes konkurētspējas palielināšana, lauksaimniecības uzņēmumu ienākumu palielināšana, pārstrādes nozares konkurētspējas palielināšanas un tās atbilstība ES prasībām, lauku infrastruktūras uzlabošana, to pietuvinot pilsētu standartiem, nodarbinātības attīstība un dažādošana laukos, vidi un laukus saudzējošu lauksaimniecības metožu attīstība un veicināšana.

ES Padomes Nolikums Nr.1260/1999 par vispārīgiem noteikumiem struktūrfondu izmantošanā un prioritātēm

Šī nolikuma pirmajā sadaļā “Galvenie principi” tiek noteikti vairāki mērķi. Ar nolikuma preambulas (13) punktu tiek noteikts, ka tas attiecas uz tiem reģioniem, kuri atbilst NUTS II kritērijiem un kuras IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75% no kopienas vidējā līmeņa. Šādus reģionus nolikums apvieno “mērķis 1” grupā. Katram plānošanas periodam Eiropas Komisija atsevišķi apstiprina reģionus, kuri var saņemt atbalstu. Latvija uzskata, ka tā atbilst minētajiem kritērijiem. “Mērķa 1” projektos Eiropas Komisija finansē līdz 75% no kopējām izmaksām un vismaz 50% no sabiedriskajām izmaksām.

Otra grupa “mērķis 2” — reģioni, kurus nopietni ietekmējusi rūpniecības un lauksaimniecības industriālā lejupslīde. Aptuveni 18% no kopējā ES iedzīvotāju skaita var saņemt atbalstu šī mērķa ietvaros.

Atsevišķās dalībvalstīs atbalstu kopumā var saņemt 33% no iedzīvotāju skaita.

Tiešām investīcijām uzņēmumos Eiropas Komisijas finansējums nepārsniedz 35% no kopējām izmaksām “mērķa 1” projektos un 15% “mērķa 2” projektos. Protams, katrs projekta iesniedzējs nodrošina arī līdzfinansējuma daļu, kura nav ES un Latvijas valsts garantēta.

“Mērķis 3” paredz veicināt ilglaicīga bezdarba samazināšanos un bezdarbnieku, tai skaitā jauniešu un no darba tirgus izstumto, integrāciju darba vidē. Atbalsts tiek sniegts no Eiropas Sociālā fonda cilvēkresursu attīstībai ES dalībvalstīs, nenosakot kritērijus atsevišķām teritorijām, un sniedz atbalstu galvenokārt nodarbinātībai, izglītībai un apmācībai ārpus “mērķa 1” un “mērķa 2” reģioniem.

Turklāt 1999.gada 1.jūlijā Komisija ir publicējusi arī strukturālo fondu un to koordinācijai ar kohēzijas fondu paredzētās vadlīnijas 14 laikam no 2000. līdz 2006.gadam. Vadlīniju pirmā daļa ir veltīta reģionālās konkurētspējas paaugstināšanai un jaunu darba vietu izveidošanai. Tālāk tā iedalās divās apakšsadaļās:

1) pamatapstākļu radīšana reģionālās konkurētspējas paaugstināšanai;

2) uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana un jaunu darba vietu radīšana. Šeit savukārt tiek runāts par atbalsta sniegšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, arī par atbalstu vides pasākumiem, tūrisma attīstībai, kultūrai un sociālo jautājumu risināšanai (A, B, C grupas prioritātes). Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai ir paredzēti granti tīkla veidošanai, taču netiek aizmirsti arī lielie uzņēmumi. Strukturālo fondu finansēšanas pasākumiem uzņēmējdarbībai ES ir noteiktas A, B un C grupas prioritātes, kuras savukārt tiek precizētas vēl sīkāk.

A grupas prioritāte ir atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, finansu plūsmas plānošana un grantu piešķiršana uzņēmumu pamatkapitāla veidošanai, šo pasākumu mērķis ir nodrošināt uzņēmumu sektora izaugsmi un attīstību, piesaistot ārvalstu investīcijas. Strukturālo fondu atbalsta pasākumu ietvaros tiek ņemti vērā arī ieguldījumi jaunās tehnoloģijās un zinātnes attīstībā. Kā piemērs tiek minēta Īrija. Protams, tiek atbalstīta arī banku kreditēšana, dažādu citu finansu instrumentu piemērošana, līzings, savstarpējās garantiju un norēķināšanās shēmas.

A grupas prioritātēm tiek minēti arī šādi virzieni:

1) pasākumu ietvaros uzsvars tiek likts uz tehniskās palīdzības sniegšanu, lai uzņēmumiem palīdzētu sagatavoties finansu palīdzības saņemšanai, veiktu dažādas organizatoriskas funkcijas un reklāmas kampaņas;

2) ar atvieglotiem noteikumiem šāda palīdzība tiek sniegta uzņēmumiem īpaši atbalstāmajos reģionos, lai ņemtu vērā reģionālās īpatnības, jaunu darba vietu radīšanas iespējas, mācību plānošanu, kā arī uzņēmumu atrašanos dažādos attīstības ciklos, lai tiem palīdzētu pārvarēt krīzes situācijas un veiktu tālākās darbības veiksmīgas uzņēmējdarbības attīstībai. Palīdzība tiek paredzēta arī jauniešu grupām, kurām ir vajadzīgas zināšanas un finanses uzņēmējdarbības sākšanai. Un, visbeidzot, atbalsts tiek sniegts arī jaunu produktu un procesu radīšanai, veidojot mazo uzņēmumu sektora komercgrupas;

3) atbalsts paredzēts arī reģionālai plānošanai un specializācijai, ņemot vērā uzņēmējdarbības vides īpatnības. Šajā sakarā noteiktām tautsaimniecības nozarēm tiek plānots atbalsts konkrētā reģionā atkarībā no uzņēmējdarbības vides iespējām. Plānošanas procesā tiek ņemts vērā cilvēku zināšanu līmenis darbam ar informācijas tehnoloģijām un jaunu pakalpojumu sniegšanas iespējas, radot jaunas darba vietas;

4) paredzēts arī atbalsts attiecību un infrastruktūras veidošanā starp vidējiem un lieliem uzņēmumiem. Lieliem uzņēmumiem tiek piedāvāts atbalsts arī lielākas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Tiek ņemta vērā uzņēmumu stratēģija ieguldījumos “cilvēkkapitālā”.

Arī kredītu piešķiršanas iespējas un valsts atbalsta pasākumi tiek ņemti vērā, jo strukturālie fondi pilnībā visus projekta pasākumus nefinansē.

A grupas pasākumu finansēšanā uzsvars tiek likts arī uz privātā sektora spējām formulēt attīstības stratēģiju, attīstīt uzņēmējdarbības pakalpojumus. Vērā tiek ņemta arī uzņēmumu spēja sadarboties ar izglītības iestādēm jaunu speciālistu piesaistīšanā. Mazo uzņēmumu attīstības veicināšanai dažās ES valstīs tiek paredzēts īpašs atbalsta veids lieliem uzņēmumiem, ja tie ar atvieglotiem noteikumiem nodod uz noteiktu laiku sava uzņēmuma uzņēmējdarbības vadības speciālistus mazo uzņēmumu vadības un organigrammas sakārtošanai. Šāda palīdzība ir iespējama arī pēc noteiktiem noteikumiem izstrādātam konkrētam projektam saites radīšanai lielajiem un vidējiem uzņēmumiem.

B grupas prioritāte ir palīdzības sniegšana uzņēmumu izveidošanai un attīstībai, kā arī konkurētspējas paaugstināšanai. Strukturālo fondu ietvaros atbalsts tiek sniegts biznesa un stratēģisko plānu sastādīšanā, inovācijām uzņēmumu organizatoriskās struktūras veidošanā, jaunu produktu ieviešanai tirgū (izņemot tiešu atbalstu produktu eksportam). B grupas prioritātēm tiek noteikti šādi galvenie virzieni:

1) uzņēmumu vajadzību apzināšana, palīdzība pakalpojumu saņemšanai, biznesa un stratēģisko plānu sastādīšanai, informācijas apgūšanai, tehniskai palīdzībai, uzņēmējdarbības attīstības aģentūru piesaistīšana minēto pasākumu veikšanai;

2) sinerģijas metodes lietošana. Atbalsts tiek sniegts uzņēmumu savstarpējās sadarbības un apvienošanās gadījumos. Turklāt tiek veicināta arī sadarbība ar tehnoloģiskiem parkiem, jauniem zinātniekiem, zinātniskiem un pētniecības centriem, kā arī interneta izmantošanā;

3) starptautiskās sadarbības veicināšanas pasākumi. Uzņēmumiem, kuri vēlas integrēties un attīstīties, kā arī veidot kooperāciju Eiropas un starptautiskajā dimensijā, arī tiek sniegts atbalsts no strukturālajiem fondiem.

C grupas prioritāte ir atbalsts vides, tūrisma, kultūras un sociālās ekonomikas attīstībai. Šīs prioritātes pasākumi ir vērsti uz vides sakārtošanas un attīstības pasākumiem, nosakot atbalstu:

1) īpaši mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, investīciju piesaistīšanai. Prioritāte — efektīva dabas resursu izmatošana, piesārņojuma samazināšana, atkritumu savākšana un pārstrāde, ieviešot ilglaicīgas apsaimniekošanas metodes un piedāvājot jaunu produktu ražošanas iespējas;

2) tīrām un efektīvām tehnoloģijām;

3) vides menedžmentam;

4) rūpnieciskiem rajoniem jaunu darba vietu radīšanai;

5) apmācībai un darbinieku pārkvalifikācijai.

Kopumā jāatzīmē, ka šobrīd uzņēmumu konkurētspēja ir atkarīga ne tikai no to atrašanās kādā no nozarēm, bet gan no spējas ielauzties jaunos tirgos, sniegt jaunus un daudz efektīvākus pakalpojumus un produktus, kā arī no spējas paaugstināt savu produktu pieprasījumu jaunapgūtajos tirgos.

Arvien grūtāk ir salīdzināt arī uzņēmumu konkurētspēju nacionālā vai reģionālā līmenī, jo veidojas kopuzņēmumi, pārrobežu sadarbības ietvaros mainās uzņēmumu statuss un ieguldījumu apjoms, atsevišķas ražošanas sadaļas tiek pārnestas uz citām valstīm, izveidojas mātes un meitas uzņēmumi, kuri bieži vien ražošanas jomā ir autonomi un neatkarīgi, bet tos pārvalda vēl kāda cita valsts.

ES reģions, globalizācijas ietekme un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšana

Latvijas uzņēmumu konkurētspēja, protams, tiek saistīta ar integrācijas procesu Eiropas Savienībā. Ir jāatzīmē, ka ES Baltijas jūras reģions ietekmē ES kopējā tirgus attīstību, jo tajā kopumā dzīvo aptuveni 55 miljoni iedzīvotāju. Baltijas jūras valstis ir aptuveni 30% no Eiropas ekonomiskā potenciāla. Reģiona eksports veido gandrīz trešdaļu no Eiropas kopējā eksporta, un tas ir 16% no pasaules eksporta.

Ikvienas valsts labklājību nosaka tās integrācijas līmenis globālajos procesos. Nav mazsvarīgi arī valsts intelektuālie resursi — tās izglītības līmenis un tehnoloģiskā attīstība.15

Šodien ES institūcijas uztraucas par nepilnīgu eksporta sistēmu un produktu ar jaunas pievienotās vērtības radīšanas iespējām, piemēram, tekstila, sporta produktu, tūrisma pakalpojumu, kā arī jaunu inženierzinātņu produktu, ķīmiskās ražošanas attīstību. ES skatījumā, minētās nozares savu vērtību nezaudēs, bet arvien vairāk nostiprināsies. ES eksperti ir izteikuši bažas par valstu savienības nespēju specializēties atsevišķu tirgu un jaunu tehnoloģiju apguvē, piemēram, informācijas tehnoloģiju rūpniecības jomā. Protams, ir jāņem vērā arī tas, ka patērētāji bieži vien maina savas prasības pēc jau minētiem produktiem. Turklāt ASV un Japāna iegulda vairāk uzņēmumu iekārtās un infrastruktūras veidošanā nekā ES kopumā. Eiropa, atšķirībā no ASV, izjūt arī atšķirības uzņēmumu pakalpojumu jomā, loģistikā, juridisko un audita pakalpojumu piedāvājumā.

Eiropa atzīst16, ka ES ir nelabvēlīga situācija šādās trīs jomās:

1) iekšējo resursu efektīva izmantošana, jo, piemēram, Japāna un ASV ir spējušas ieguldīt tā, lai gūtu produktus ar lielāku pievienoto vērtību, piemēram, informātikas un aviācijas ražotnes attīstībā;

2) politikas koordinācija. Piemēram, japāņu politika ir daudz organizētāka un koordinētāka, bet amerikāņi ir spējuši izveidot augsta līmeņa aģentūru sistēmu, kuras darbojas autonomi. Turpretī ES, kā arī Latvijā ir daudz dažādu programmu un koncepciju, kuras darbojas paralēli vai pārklājas;

3) pētniecības rezultāti par maz tiek ieviesti ražošanā.

Arī Latvijai ir līdzīgas problēmas. Jaunu tehnoloģiju un inovāciju iespējas Latvijas ekonomikas attīstībā tiek pārāk maz ņemtas vērā. Ražotāji meklē kredītus ar atvieglotiem noteikumiem, bet zinātnieki ar grūtībām atrod ražotājus, kuri vēlas ieviest to sasniegumus. Šajā jomā amerikāņi ir atkal soli priekšā visai Eiropai, jo ir spējuši ieviest līgumattiecību sistēmu starp ražotājiem un zinātniekiem, bet japāņi savukārt ir spējuši panākt sadarbību starp vairākiem uzņēmumiem un tehnoloģiskajiem centriem, izveidojot jaunu tehnoloģiju un inovāciju koordinācijas padomi, kuras ietvaros gan ražotāji, gan zinātnieki ir ar vienādām balsošanas tiesībām, lemjot par attiecīgās inovācijas ieviešanas nepieciešamību.

ES ir secinājusi, ka uzņēmēju ir par maz un uzņēmējdarbības vide nav pietiekami labvēlīga uzņēmējdarbības straujākai attīstībai un uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai, tādēļ ES meklē jaunus veidus, kā piesaistīt finansu līdzekļus, izmantojot strukturālos fondus un banku pakalpojumus. ES daudz tiek diskutēts, vai skolās un augstskolās un citās mācību iestādēs tiek pietiekami pasniegti uzņēmējdarbības pamati, un daudziem to absolventiem trūkst zināšanas uzņēmējdarbības kultūrā. Vai Latvijā nav līdzīgas problēmas? Vai Latvijas skolās tiek pasniegti uzņēmējdarbības pamati un kultūra? Par maz ir arī reģionālo uzņēmējdarbības atbalsta centru, kur padziļinātas zināšanas tirgus ekonomikā un uzņēmējdarbībā varētu gūt jau šobrīd uzņēmumos strādājošie darbinieki, kā arī bezdarbnieki un tie, kuri vēlas paplašināt savu zināšanu loku.

Latvijas gadījumā ir jāņem vērā visi konkurētspējas piramīdu veidojošie rādītāji, kurus, pilnveidojot Latvijas tiesību aktus un valdības līmenī izstrādājot dažādas koncepcijas un nacionālās programmas17, ietekmē arī valsts politiķi.

LR Ekonomikas ministrija savos ziņojumos norāda, ka līdz ar Komerclikuma pieņemšanu Latvijā tiek veikti tālāki pasākumi, lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi. Mazie un vidējie uzņēmumi nodarbina 65% no Latvijas darbaspēka, to ieguldījums iekšzemes kopproduktā (IK) ir vairāk nekā 50%, kas liecina, ka veidojas stabila uzņēmējdarbības vide. Tomēr uzņēmējiem ir nepietiekams finansiāls atbalsts un "klibo" mazo un vidējo uzņēmēju izglītošana. Interesanti, ka uzņēmēji par galveno problēmu uzskata nevis iespējamo ierēdņu korumpētību, ko, starp citu, atzīst arī Pasaules bankas ziņojums, bet gan informācijas trūkumu. To apzinoties, jau divus gadus notiek regulāras valdības un ārvalstu investoru padomes apspriedes, ekonomikas ministra un deviņpadsmit nozaru ekspertu tikšanās Tautsaimniecības padomē.

Latvijas Republikas otrajā ziņojumā par Stratēģijas integrācijai ES izpildi18 tiek atzīmēts, ka 2000.gada 18.decembrī Latvijas Hipotēku un zemes banka, izmantojot valsts galvojumu, noslēdza līgumu ar Vācijas banku “Kreditanstalt fūr Wiederaufbau” par aizdevuma saņemšanu 13 miljonu eiro apmērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības projekta tālākai īstenošanai. Uzsākta arī “Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nacionālās programmas 2002.—2006. gadam” sagatavošana. Atjaunotā programma ietvers sevī visus nepieciešamos MVU atbalsta pasākumus — uzņēmēju izglītošanu, kvalitatīva darbaspēka sagatavošanu, informācijas un finansu resursu pieejamības nodrošināšanu. Valdība piešķīrusi nepieciešamo līdzfinansējumu Latvijas dalībai Eiropas Kopienas mazo un vidējo uzņēmumu programmā. Piedaloties šajā programmā, Latvijas MVU iegūst pieeju informācijai par ES iekšējo tirgu un potenciālajiem sadarbības partneriem.

Arī Zemkopības ministrija sadarbojas ar ražotāju un pārstrādātāju organizācijām. Lai gan pēdējos gados pastāvīgi pieaug ekonomiskie rādītāji, pozitīva attīstība ir vērojama galvenokārt lielajās pilsētās. Palielinājušās atšķirības pārējo valsts reģionu attīstībā. Grūtības ir objektīvas, jo Latvijā nav reģionālās politikas tradīciju. Latvijas valdība apzinās reģionālās politikas lomu sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanā. Nacionālā attīstības plāna izstrāde un pilnveidošana nākotnē būs pamats valsts līdzekļu un strukturālo fondu finansējuma piesaistei arī reģionālai attīstībai. Latvija bija viena no nedaudzajām ES kandidātvalstīm, kas jau 1997.gadā sāka īstenot īpaši atbalstāmo reģionu programmu.

Reģionālās politikas mērķis ir ne vien izlīdzināt nevienlīdzīgās attīstības tempu radītās atšķirības starp pilsētu un laukiem Latvijā, bet arī veicināt konkurētspējas pieaugumu atpalikušajos reģionos. Iestāšanās ES Latvijai pavērs iespējas līdzdarboties ES strukturālajā politikā, veicinot ātrāku Latvijas ekonomiskās un sociālās attīstības rādītāju tuvināšanos vidējam ES dalībvalstu līmenim.

ES ir gatava dot finansējumu tikai tad, ja valstij ir koncepcija vai programma, kurā Latvija izklāsta savu redzējumu sektoru un reģionālai attīstībai, izvērējot un salīdzinot ES reģionu. Tāpat, ja valsts kādu jomu atzīst par prioritāru, ir jānodrošina vismaz 25 procentu līdzfinansējums, kas parasti ir noteikums dažādu projektu finansēšanā, piesaistot ES finansu līdzekļus.

ES pirmsstrukturālā fonda — SAPARD — programma nosaka, ka Latvija 2001.gadā varēs saņemt 21,8 miljonus eiro (SAPARD ir vērsts ne tikai uz ražošanas modernizāciju, bet arī uz lauku vides attīstību, alternatīvo nodarbinātības veidu radīšanu laukos). Latvijas valdība ir pieņēmusi Lauku attīstības plānu, lai Latvijas zemnieki varētu saņemt ES pirmsiestāšanās palīdzību, tai skaitā zemes uzlabošanai, vietējās uzņēmējdarbības veicināšanai un dažādošanai, lauku ciemu un viensētu sakārtošanai. Latvija ir viena no pirmajām ES kandidātvalstīm, kas ir izveidojusi Lauku atbalsta dienestu, kas veiks maksājumu aģentūras funkcijas. Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem ir iespēja pieteikties arī uz atbalstu saskaņā ar Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojuma Nr.27 “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”.

Latvijas zinātnieki sekmīgi piedalās ES zinātnes atbalsta programmās (tās publicētas internetā http://www.cordis.lv). 2000.gadā atbalstu ir guvuši 29 Latvijas zinātnieku projekti un saņemti 2,984 miljoni eiro. Tas ir veiksmīgas sadarbības paraugs, kā valsts var gūt būtisku atbalstu no ES programmām, kad tās pašas budžetā līdzekļu šādiem mērķiem trūkst.

Sabiedrība ir jāinformē par reālajiem guvumiem un iespējām pieteikties uz minētajiem fondiem, lai neveidotos situācija, ka vadītājs, kura uzņēmums 70 procentus savu preču eksportē uz ES, jautātu, apšaubītu nepieciešamību Latvijai iestāties ES un nezinātu, kādus pasākumus Latvijas valdība veic uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā un kādu palīdzību no tās var prasīt.

7 A.Inotai. Correlations between European Integration and sub–regional cooperation. Theoretical background, experience and policy impacts. Institute for World Economics, Hungarian Academy of Science, 1997

8 Ekonomikas ministrijas ziņojums. 2000.gada jūnijs. 96. lpp.

9 Council Regulation (EC) No 1260/1999 of 21 June 1999 laying down general provisions on the Structural Funds

10 Council Regulation (EC) No 1260/1999 of 21 June 1999 laying down general provisions on the Structural Funds. Preamble (1)

11 PHARE programmas palīdzība Latvijai ir — ES pirmsiestāšanās finansu instruments, kas piešķir finansējumu 3 programmu ietvaros — institūciju stiprināšanai, Investīcijām, “Acquis “ ieviešanai un ekonomiskai un sociālai kohēzijai

12 ISPA — ES pirmsiestāšanās finansu instruments, kas orientēts uz liela apjoma (5 MEUR) vides un transporta infrastruktūras projektu finansiālu atbalstīšanu

13 SAPARD — ES pirmsiestāšanās finansu instruments, kas sniedz finansiālu atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai

14 Commission of the European Communities. Brussels, 01.07.1999. Communication from the Commission “The Structural Funds and their coordination with the Cohesion Fund” guidelines from programmes in the period 2000–06

15 V.Vīķe–Freiberga. “Latvija reģionālās un Eiropas integrācijas procesā” // “Latvijas Vēstnesis. 21.09.2000. 7. lpp.

16 www.oecd.org/dsti/sti/industry/indcomp/

17 Eiropas Komisija. Eiropas Rūpniecības konkurētspēja. 1997.

18 Ziņojums par LR stratēģijas integrācijai ES izpildi, Mazie un vidējie uzņēmumi. 2001., 10. lpp.