Attīstot diskusiju par Eiropas nākotni

Tuvojoties gaidāmajai Viduseiropas un Austrumeiropas valstu uzņemšanai Eiropas Savienībā (ES), arvien aktīvākas kļūst diskusijas par ES turpmāko nākotni. Protams, par Eiropas Savienības nākotni diskutēts jau visus pēdējos 50 gadus kopš Eiropas ogļu un tērauda kopienas izveidošanas, un par to tiks runāts arī turpmāk, kamēr vien šī savienība pastāvēs. Bet par aizsākumu šodienas diskusijai — par ES politiku un darbību pēc gaidāmās vairāk nekā desmit jaunu dalībvalstu uzņemšanas — var uzskatīt Vācijas ārlietu ministra Joškas Fišera runu pagājušā gada maijā. Īpaši aktīva šī diskusija izvērsās kopš pagājušā gada decembra, kad ES starpvaldību konferences laikā Nicā tika parakstīta “Deklarācija par ES nākotni”, kurā iezīmētas dažas svarīgākās pamatnostādnes Eiropas nākotnes vīzijā un izteikt savu viedokli par Eiropas nākotni aicināts ikviens eiropietis. Līdz ar to tika sāktas visaptverošas debates.

Kopš šī brīža diskusijā par ES nākotni iesaistījušies gan Francijas, gan Vācijas, gan Zviedrijas, gan Grieķijas un citu ES dalībvalstu politiķi, bet, pateicoties pašreizējās ES prezidējošās valsts Beļģijas premjera iniciatīvai, savu viedokli par ES nākotni atklāti pauduši arī ES kandidātvalstu premjeri. Tāpat savas domas vairākkārt izteikušas Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta atbildīgās amatpersonas. Bet kopš šī gada sākuma ikviens eiropietis, kā arī jebkura cita kontinenta iedzīvotājs ar interneta starpniecību pats var iesaistīties debatēs par Eiropas nākotni (http://europa.eu.int/futurum). Debates par Eiropas nākotni iecerēts turpināt līdz pat 2004. gadam, kad šie viedokļi tiks apkopoti nākamajā ES starpvaldību konferencē.

Kopš pagājušā gada nogales meklēti dažādi veidi, kā aktivizēt diskusiju un tajā iesaistīt iespējami vairāk ieinteresēto personu. Lai institucionalizētu diskusiju par ES nākotni, 8.oktobrī Luksemburgā dalībvalstu ārlietu ministri pieņēma lēmumu par īpaša konventa (foruma) izveidošanu, bet pagājušās nedēļas nogalē Beļģijas pilsētā Ģentē ar nelieliem labojumiem to apstiprināja arī dalībvalstu valdību vadītāji. Konventā jau organizētākā veidā tiktu turpinātas diskusijas par Eiropas nākotni un izstrādāti konkrēti ieteikumi, kas ļautu efektīvi sagatavoties starpvaldību konferencei 2004. gadā.

Beļģijas ārlietu ministrs Luiss Mičels aicinājis konventā koncentrēties galvenokārt uz četriem pamatjautājumiem, kas izvirzīti Nicā pieņemtajā deklarācijā: kompetenču sadale starp ES un dalībvalstīm, ES pamattiesību hartas statuss, ES līgumu vienkāršošana un nacionālo parlamentu loma nākotnes Eiropas Savienībā. Protams, šeit iespējams diskutēt arī par jebkuriem citiem jautājumiem, kas saistīti ar ES reformu.

Plānots, ka konvents darbosies aptuveni vienu gadu, no nākamā gada sākuma — Spānijas un Dānijas prezidentūras ES laikā — līdz 2003. gada sākumam. Tādējādi pēc konventa slēgšanas vēl aptuveni gadu varētu tikt apsvērti un izvērtēti konventā izskanējušie priekšlikumi un būtu iespējams pietiekami sekmīgi sagatavoties galīgā lēmuma pieņemšanai un līguma parakstīšanai starpvaldību konferencē. Kā atzinis par ES reformām atbildīgais komisārs Mišels Barņjē (Michel Barnier), tad, ja konvents darbosies produktīvi un konstruktīvi, gads būs pilnīgi pietiekams laiks, lai sagatavotu projektu detalizētam līgumam par ES reformām.

Konventā piedalīsies noteikts skaits ES dalībvalstu valdību pārstāvju, nacionālo parlamentu un Eiropas Parlamenta pārstāvju. 8. oktobrī ES dalībvalstu ārlietu ministri nolēma konventā aicināt piedalīties arī kandidātvalstu pārstāvjus. Paredzēts, ka katra kandidātvalsts, tāpat kā dalībvalsts, varēs deleģēt trīs pārstāvjus — divus nacionālā parlamenta deputātus un vienu valdības pārstāvi.

8. oktobrī kandidātvalstu ministri jau aktīvi iestājušies par to, ka kandidātvalstīm vajadzētu piešķirt pilnvērtīga dalībnieka statusu, jo lēmumi, kas šajā forumā tiks pieņemti, neapšaubāmi tieši ietekmēs arī visu kandidātvalstu likteni, tām kļūstot par dalībvalstīm. Tomēr ES valstu līderi nedēļas nogalē vienojās, ka kandidātvalstu pārstāvjiem forumā balsstiesības piešķirtas netiks, bet viņi darbosies kā novērotāji un piedalīsies diskusijās. Tātad, ja dalībvalstis spēs panākt kompromisu kāda jautājuma izlemšanā, kandidātvalstu pārstāvju iebildumi nespēs šo lēmumu bloķēt.

Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) sēdē 15. oktobrī pārrunāts jautājums par diskusiju par ES nākotni un Latvijas pārstāvju iesaistīšanos šajās debatēs. Latvijā viedokli par Eiropas nākotnes jautājumu publiski pauduši gan Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, gan ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, tomēr vienota dokumenta, kurā būtu formulēta Latvijas nostāja, nav, sēdes laikā atzina Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts.

Lai risinātu šo situāciju, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns ierosināja radīt darba grupu, kas izstrādātu priekšlikumus vienotai valsts nostājai Eiropas nākotnes jautājumos. Darba grupas sastāvā varētu ietilpt Saeimas deputāti, Eiropas integrācijas biroja un Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors