Bīskaps Antons Justs:

Ar svētu garīgo mantojumu

Svētruna aizlūgumā par Sēliju Ilūkstes katoļu baznīcā 2001. gada 18. oktobrī

Dārgie brāļi priesteri, otrā Sēlijas kongresa vadība, dalībnieki, cienījamie viesi!

Mani kā Jelgavas bīskapu iepriecina, ka Sēlijas zeme ir sarosījusies atpazīt savu novadu, gaismā celt sava novada kultūras darbiniekus, izzināt Sēlijas novada devumu Latvijas vēsturei un Latvijai. Sevi atpazīstot un apzinoties, mēs jūtamies pacilāti un iejūsmināti turpināt veidot Latvijas tēlu. Te liela pateicība Dr. Sigizmundam Timšānam, kas mūs visus ir savācis kopā, apzinājis un vienojis kopējam darbam.

Uzskatu, ka Sēlijai ir liela loma Latvijas garīgajā un kulturālajā uzplaukumā. Atrodoties Daugavas kreisajā krastā ar nesamaitātu dvēseli un kulturāli atšķirīgu vidi, Sēlija ir laba vieta Latvijas atdzimšanai.

Šis Sēlijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir palīdzējis saglabāt dvēseles skaidrību, dzīves spraigumu un uzņēmības bagātību. Minēšu “Straumēnus” kā latviskas sadarbības paraugu, kur cilvēki atrod siltumu, maigumu un izaugsmi lielās “Straumēnu” saimniecības vidē. Izkopta dvēseles dzīve meklē pēc dzīves cēluma, kur bērns ir mīļi gaidīts un audzināts. Jaunietis atrod vidi, kur augt, un pieaugušais jūtas drošs savas dzīves veidošanā. Sēlijā katrs cilvēks jūtas dzīvespriecīgs un aplaimots. Cilvēki nesapņo par kādiem leiputrijas kalniem, bet strādā un dzīvo pārticībā.

Šodien, kad caur Sēlijas zemnieka mājām nozib spožās automašīnas un aicina braukt meklēt laimi lielpilsētā, kad dzīve tiek apdraudēta ar alkoholisma un narkomānijas atkarībām, kad dvēseles dzīvi sabeidz filmu vardarbība, sekss un visatļautība, gribas saukt — lai augšāmceļas sen nogrimušie izkoptās dvēseles ideāli; lai mūsu jaunajai paaudzei atstājam vairāk nekā cerību un meklējumu pēc apraktās mantas. Sēlijā ir dzīvs gara spēks, kas mūsu tēvu tēvu tikumus augstu vērtē un dvēseles izkoptību neatstāj pie kroga durvīm. Sēlijas cilvēku gara spēks atspoguļojas Sēlijas baznīcu torņos, kuri paceļas Sēlijas padebešos. Neviena Sēlijas baznīca nav pārvērtusies par graustu, bet ir nākušas klāt jaunas baznīcas Priedainē, Neretā un drīz vien Viesītē, lai izdaiļotu Sēlijas pilskalnus ar godīgu auru.

Vēlu, lai Sēlijas meitas un dēli patur svētu garīgo mantojumu, nezaudē dvēseles spēku, rod drosmi veidot Sēlijas nākotni tādu, kur laicīgā kultūra nenomāc gara kultūru, bet ļauj garīgam ņemt virsroku Sēlijas augstienē.

Ilūkstes katoļu baznīcā 18.oktobra rītā aizlūgumā par Sēliju; katoļu, pareizticīgo un luterāņu garīgie tēvi pēc svētā aizlūguma par Sēliju uz dievnama kāpnēm. 1.rindā trešais no kreisās bīskaps Antons Justs