Tik augstas un tik dzidras debesis ir vienīgi Sēlijā

Sēlijas otrajam kongresam

Vēstule 2. Sēlijas kongresam, nolasīta Neretā 2001. gada 20. oktobrī

Jānis Jaunsudrabiņš — viens no 20. gadsimta visizcilākajiem sēļiem — kad svešumā vadīja vecumdienas, atcerējās dzimteni, atcerējās tēviju un atgādināja to arī saviem tautiešiem: PIEMINI LATVIJU! Un tautieši ieklausījās Jaunsudrabiņā, viņi pieminēja Latviju un turējās pie latvietības. Sēļa sētā sēkla nebija kritusi uz akmeņiem.

Es jums šodien nevarēšu pateikt neko jaunu. Es atkārtošu to pašu, ko toreiz pateica Jaunsudrabiņš, tikai mazliet citādi: PIEMINI SĒLIJU! Un ceru, ļoti ceru, ka arī šis aicinājums nekritīs uz akmeņiem, bet sēļu dvēselēs — visur, kur vien sēļi mīt — visos Latvijas novados, visās valstīs, visos kontinentos.

PIEMINI SĒLIJU! Jo varbūt kur citur ir auglīgāka, dāsnāka zeme, bet tik augstas un tik dzidras debesis ir vienīgi Sēlijā.

PIEMINI SĒLIJU! Jo varbūt kur citur ir laipnākas, saulainākas vasaras, bet tik balts sniegs un tik tīras pārsliņas ir vienīgi Sēlijā.

PIEMINI SĒLIJU! Jo varbūt kur citur ir lepnāki, bagātāki ļaudis, bet tādi vīri, kas trīspūru maišeli svaida kā spalviņu un pakavu saliec ar divi pirksti, tādi vīri ir tikai Sēlijā. Un tādas meitenes, kam acis rudzpuķu zilumā un zib kā zibeņu pilnas, tādas meitenes ir vienīgi Sēlijā.

PIEMINI SĒLIJU! Mums ir nolaupīts mūsu Staburags, bet, zaudējuši raudošo klinti, mēs nedrīkstam raudāt paši, jo mēs nedrīkatsm zaudēt vairs neko! Sargāsim visu, kas mums pieder: sargāsim Sēlijas milzi Ormani un paša Dieva nomesto Saukas ezeru, sargāsim Klaucēnu ezerriekstu, sargāsim savu Daugavu, savu Mēmeli un Susēju! Sargāsim sēļu svētvietas — pilskalnus un kapsētas, pilis un dievnamus, sargāsim Tadenavas saules pērkli, Neretas Mūsmājas ar visām daudzajām atbalsīm, sargāsim “īstās” Sēlijas un Piedaugavas pilsētas un ciematus — Sēlpili un Koknesi, Jēkaba pilsētu un Frīdriha pilsētu Jaunjelgavu, Aizkraukli, Pļaviņas un Krustpili, Neretu un Viesīti, Aknīsti, Subati un Ilūksti. Jo: šī zeme ir mūsu, un šīs pilsētas mūsu, kā to savā laikā dziedāja Vilis Plūdons, dzejnieks no mūsu Mēmeles krasta, tikai vairāk uz jūras pusi, ne vairs Sēlijā, bet brāļu zemgaļu novadā.

PIEMINI SĒLIJU! Un vērīgi raugies, lai tā paliek un saglabājas kā īpašs novads, bet tai pašā laikā kā neatraujama Latvijas daļa!

Valdemārs Ancītis

2. Sēlijas kongresā godinātie:

Ilūkstes pilsētas domes Atzinības rakstus saņēma:

Jānis Stradiņš — LZA prezidents, Sēlijas asociācijas goda prezidents; Antons Justs — Jelgavas diecēzes kūrijas bīskaps, katoļu garīgā semināra rektors profesors; Sigizmunds Timšāns — Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents; Guntars Saiva — Sēlijas asociācijas viceprezidents ārzemēs; Oskars Gerts — laikraksta “Latvijas Vēstnesis” galvenais redaktors; Anna Kuļikovska — pensionēta skolotāja; Emīlija Gricāne — bijusī Ilūkstes 1. vidusskolas direktore; Eleonora Leščinska — skolotāja; Emīlija Vuškāne — skolotāja.

Savukārt Neretā ar Atzinības rakstiem apbalvoja:

Jāni Stradiņu, LZA prezidentu, Sēlijas asociācijas goda prezidentu; Oskaru Gertu, “Latvijas Vēstneša” galveno redaktoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli; Elvīru Mantrovu, Kultūras kapitāla fonda locekli; Aizkraukles rajona padomi; Jēkabpils rajona padomi; Sigizmundu Timšānu, Sēlijas asociācijas rīkotājprezidentu; Daini Lesiņu, Latvijas Mākslas akadēmijas docentu, Keramikas nodaļas vadītāju; Pēteri Grauduli, Tautas daiļamata meistaru; Specializēto valsts sociālās aprūpes centru Mēmelē; Baibu Prikuli, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Sabiedrisko attiecību nodaļas galveno bibliotekāri.