Dr. habil. oec., prof. Baiba Rivža, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente, LZA akadēmiķe:

No Ilūkstes novada apziņas par Sēlijas un Latvijas nākotni

Pēc runas 2. Sēlijas kongresā Ilūkstē 2001. gada 18. oktobrī

Runājot par Ilūkstes novada pētnieku sadarbību ar novadu, jāteic, ka tā ir bijusi cieša un auglīga. Es gribētu pakavēties pie kādas unikālas tradīcijas, kuru no 1982. līdz 1990.gadam Dvietē un Ilūkstes 1. vidusskolā īstenoja Sēlijas asociācijas rīkotājprezidents, novadnieks Sigizmunds Timšāns, vēstures doktors profesors Heinrihs Strods, literatūrzinātņu doktors Jāzeps Rudzītis, kosmosa pētnieks, fizikas un matemātikas doktors Kazimirs Lapuška, vēstures doktors, profesors Alberts Varslavāns (dzimis kaimiņu — Bebrenes pagastā, kristīts Dvietes baznīcā). Šī tradīcija bija slavenās zinātnes, izglītības un kultūras dienas. Iniciatori: Mičurina kolhoza priekšsēdētājs Pēteris Kokins; Dvietes kultūras nama vadītāja Rita Stapkeviča un Ilūkstes 1.vidusskolas direktore Emīlija Gricāne.

Es ar lielu interesi izskatīju pasākuma programmiņas. Visās zinātnes dienās bija tikšanās ar slavenu selekcionāru (autodidaktu) Dvietes vīnogu dārza saimnieku Paulu Sukatnieku. No viņa sarakstes ar līdzgaitniekiem var spriest, ka P.Sukatnieka lielā rūpe bija viņa dārza liktenis. Lasot vēstules, es domāju: cik stipra un reizē cik trausla ir cilvēka dvēsele.

Pauls Sukatnieks rakstīja: “Es neprasu, lai mani saprastu,

Es dzīvoju un strādāju pats savā pasaulē.

Es esmu dzīvas dabas daļa.

No meža kokiem, zvēriem, putniem, pļavām, laukiem,

No auglīgā un koptā dārza augiem.” Dvietes ciema Apsītēs P.Sukatnieks radīja savas vīnogu šķirnes: ‘Guna’, ‘Zilga’ — ražīgas, garšīgas, sala izturīgas. Par sava dārza karalieni vīnogu audzētājs uzskatīja šķirni ‘Supaga’ ar lielām, zaļām, garšīgām ogām, kur ķekars sver līdz 800 gramiem. Līdzīga šķirne ir ‘Sukribe’. Starp labākajām ir šķirnes ‘Lauma’ un ‘Dvietes Zilā’, ‘Agra’, ‘Veina’, ‘Spulga’. ‘Supagas’ etimoloģija ir selekcionāra uzvārda, vārda pirmās un dzīvesbiedres Gaidas vārda zilbes. P.Sukatnieks ir arī krustojis bumbieres ar cidonijām, pierādījis, ka Latvijā var augt arbūzi un melones. Par vīnogām P.Sukatnieks rakstīja:

“Vīnoga, tu saules bērns,

saules radīts, saules kopts.

Tavā ogā saules spēks,

saglabāts un izaudzēts.”

Žēl, ka selekcionāra P.Sukatnieka dārzs pēc viņa nāves 1989.gada 12.jūlijā nesaglabājās, ko viņš jau bija paredzējis. Tomēr darbs nav gājis zudumā, jo tik daudz Latvijas iedzīvotāju dārzos aug P.Sukatnieka radītās vīnogu šķirnes.

Zinātnes dienās piedalījās 32 zinātnieki. Bez novadniekiem vēl Marģers Gaiss, Staņislavs Kokins, Pēteris Krupņikovs, Māris Kundziņš, Augusts Lācis, Jānis Laganovskis, Aivars Lasis, Eduards Matisāns, Helēna Mauriņa, Arnis Vīksna un Aivars Endziņš. Tika pārrunātas ārzemju braucienu atziņas, agronomijas, lauku inženierzinātņu, kultūras, kā arī partnerības iespējas un problēmas. Kultūras programmā Dvietē ieradās 37 izcili kultūras pārstāvji, piemēram, aktieris Tālivaldis Āboliņš, operetes solists Juris Bēvalds, operas soliste Elga Brahmane, grafiķis Kārlis Cīrulis (bija apskatāma viņa ofortu izstāde), aktrises Olga Dreģe, Ērika Ferda, Elza Radziņa, Lilita Ozoliņa, Vera Singajevska, Inta Tirole, rakstnieks Ēriks Hānbergs, komponisti Uldis Stabulnieks un Elga Īgenberga, aktieri Pēteris Liepiņš un Jānis Vītoliņš, režisori Arnolds Liniņš un Pēteris Lūcis, arhitekts Māris Lukaižis.

Zinātnes, izglītības un kultūras dienu devumu varētu vērtēt ar Raiņa vārdiem Ilūkstes skolas atklāšanā: “Kā šis nams paceļas pāri sīkajiem pilsētiņas namiem, tā lai tas izstarotu siltumu un gaismu pār visu tālo apkārtni. Jo mīļāk nams sveic viesus no savas dzimtās vietas te tuvumā, kura mūžam ir dārga un neatmaināma.” Arī šīs izglītības, zinātnes un kultūras dienas nesa šādu gaismu, tās stari bija arī tajā staru kūlī, kas vēlāk sekmēja Sēlijas asociācijas veidošanu un kongresus.

Mūsdienu ekonomiskā situācija liegusi ikgadējos lielos pasākumus. Taču skolas un bibliotēkas varētu un tām vajadzētu apzināt savējos novadniekus augstskolās, kultūras iestādēs un meklēt sadarbības ceļus. Tā, piemēram, plaši pazīstama ir Viesītes slavenā trijotne, kas saistīta ar izglītību un zinātni; trīs vareni vīri: Jānis Stradiņš — LZA prezidents, Sēlijas visietekmīgākais patrons, Kārlis Greiškalns — izglītības un zinātnes ministrs, Jānis Vētra — Medicīnas akadēmijas rektors, līdzīgi varētu būt arī Ilūkstē. Sēlijā apzināto personību saraksti (kuri ir pieejami) sniedzas pāri tūkstotim. Taču vienota saraksta vēl nav, jo līdz šim nav izdevies izdot sastādīto bibliogrāfisko rādītāju “Sēlija”. Plašāki saraksti publicēti dižā sēļa, rakstnieka literatūrzinātnieka publicista Valdemāra Ancīša pirmajā Sēlijas grāmatā. Novēlu raženas sekmes šajā izpētes darbā. Izteikšu tikai dažas vēlmes:

• Mums Jāturpina plaši un dziļi pētīt Raiņa mantojumu. Rainis ir Sēlijas cilvēks. Taču Rainim kā filozofam un izglītības darbiniekam varētu pievērsties arī Sēlijas asociācija. Cik mūsdienīgi skan Raiņa vārdi Ilūkstes skolas atklāšanā: “Sabiedrības locekļu uzdevums ir apzināties, ka esam demokrātiskas iekārtas pilsoņi, un tādēļ jāvalda savstarpējai iecietībai un pienākumi jāpilda mums visiem vienādi.”

• Esmu iepazinusies ar atziņām, kuras ir apkopojusi Sēlijas asociācija pēc 2/3 Sēlijas pagastu darbības apzināšanas. Taču, liekas, vajadzētu mēģināt apzināt arī tos pagastus, kuri atrodas tajā Sēlijas daļā, kas no Ilūkstes sniedzas līdz Daugavai pretī Krāslavai.

Ilūkstes apriņķa Demenes pagasta Pelavniekos dzimusi bioloģijas doktore un diplomēta teoloģe Austra Rudzīte. Vairāk nekā 20 gadus viņa strādāja Minsterē, Latviešu centra bibliotēkā. Vēstulēs uz dzimteni Austra raksta: “Strādāju 12 ar pus stundas dienā bez svētdienām un brīvdienām.” Viņa ir lielās bibliotēkas un arhīva, kā arī Latvijas rakstnieku muzeja dvēsele. Bija iecerēta grāmata par “jaukāko” Latvijas novadu un bija apraksti par Svētes, Skrudalienas, Demenes, Kaplavas, Kurciema, Lauceses, Silenes pagastiem un Grīvas pilsētu. Katru pagastu bija paredzēts pamatīgi izvērtēt: vēsturi, ēkas, iedzīvotājus, infrastruktūru, dzīvi Otrā pasaules kara laikā. Austra Rudzīte ļoti lepojās ar novadniekiem: mūzikas profesoru Paulu Joozusu un ģenerāli Andreju Auzānu, kurš arī ir spoža zvaigzne pie Sēlijas debesīm. Latvijas vēsturē ir tikai divi latvieši, kas absolvējuši Krievijas Ģenerālštāba akadēmiju. A.Auzāns ir viens no viņiem, viņš veda latviešu strēlniekus Ziemassvētku kaujās. A.Rudzīte apzinājusi un precizējusi arī Jāņa Jaunsudrabiņa saskarsmi ar šo novadu un Latgali. Viņas attieksme pret J.Jaunsudrabiņu bija īpaša. Rakstnieka piemiņai viņa veltīja ļoti daudz laika un darba. Daudz kas palika nepadarīts, tikai iesākts, tāpēc Sēlijas asociācijai ir jāsekmē turpinājums.

• Rubenes pagasta Bāliņos 1908.gada 1.jūnijā dzimis agronoms, publicists, sabiedriskais darbinieks Jānis Daģis. Pēc Rubenes sešu klašu pamatskolas beigšanas 1928.gadā viņš turpināja mācībās Subates ģimnāzijā. No 1929.—1939.gadam LU studējis lauksaimniecību. Studijas noslēdzās Jelgavas lauksaimniecības akadēmijā, kur 1943.gada 10.jūnijā saņēma pirmās šķiras agronoma grādu. Turklāt kādu laiku viņš studēja arī Latvijas Universitātē dabaszinības. Visā viņa mūžā galvenā bija daudzpusīga sabiedriskā darbinieka dzīve. Daudzveidīga bija arī ierēdņa darbība kara beigās — viņš devās trimdā un visu šo mūža daļu dzīvoja un rosīgi darbojās Vācijā. Arī šī personība ir pelnījusi plašāku apceri. Noslēdzot savu īso ieskatu Ilūkstes apzināšanā, nododu Ilūkstes bibliotēkai Jāņa Daģa trīs sējumus “Prezidents Kārlis Ulmanis”. Otrajā sējumā ir aprakstīts Kārļa Ulmaņa brauciens pa Sēliju, kura laikā K.Ulmanis apmeklēja arī Ilūksti. Īpašu uzmanību Sēlijā K.Ulmanis veltīja skolu, skolotāju dzīves apstākļu un arī iedzīvotāju saimnieciskas rosības apzināšanai. Pēdējo K.Ulmanis ir uzteicis, bet norādījis, ka jāsakārto ceļi.

Kā toreiz, tā tagad cilvēki ir Sēlijas un arī Ilūkstes galvenā vērtība. Un te ir potenciāls, par to liecina lieliskie skolēnu stenda referāti Ilūkstes vidusskolā, gaišums un apgarotība jauno dziedātāju un dejotāju sejās, arī Ilūkstē spoži sarīkotais 2. Sēlijas kongress. Sēlijas nākotne un spēks ir tās jaunatnē un sēliskajā apziņā.