Budžets ir visas valsts politikas spogulis

Ingūna Sudraba, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Kā veicies ar budžeta izpildi 2001. gada trīs ceturkšņos?
— Viens veids, kā izvērtēt budžeta izpildes gaitu, ir salīdzināt to ar gadā kopumā plānoto ieņēmumu un izdevumu apjomu. Matemātiski rēķinot, budžeta izpildei trīs ceturkšņos būtu jāsasniedz 75% līmenis, tomēr mēs zinām, ka saistībā ar budžeta izpildi ekonomiskā aktivitāte ceturtajā ceturksnī vienmēr pieaug, tādēļ ceturtais ceturksnis veido lielāku īpatsvaru kopējos gada ieņēmumos un izdevumos.

Būtisks rādītājs ir deficīta līmenis. Salīdzinājumā ar gada plānu budžeta deficīts ir visai zems. Valsts konsolidētajā budžetā (bez pašvaldībām) deficīts deviņos mēnešos ir bijis 31 miljons latu. Gada plānā pieļautais deficīta apjoms ir 91,5 miljoni latu.

Deviņos mēnešos esam iztērējuši tikai 68% no kopējiem plānotajiem izdevumiem un saņēmuši 70% no kopējiem plānotajiem ieņēmumiem. Budžeta deficīts pagaidām ir zems tāpēc, ka izdevumu tērēšanas temps līdz šim ir bijis zemāks, nekā plānots. Gada pēdējā ceturksnī deficīta līmenis var būtiski paaugstināties. Tā jau ir vairāku gadu tendence Latvijā, ka ceturtajā ceturksnī vienmēr ir ievērojami augstāks deficīts nekā iepriekšējos trīs ceturkšņos. Tomēr šobrīd pat pēc konservatīvām prognozēm izskatās, ka kopumā būs iespējams iekļauties plānotajā budžeta deficīta līmenī.

Es gribētu minēt vēl kādu tradicionālu tendenci. Kā parasti, ir viena pozīcija, kur deviņos mēnešos bijuši zemāki izdevumi, nekā plānots, — tie ir izdevumi, kas saistīti ar investīcijām. Aizvadītajā periodā nav iztērēta pat puse šai pozīcijai ieplānoto izdevumu. Lai gan vienmēr tiek uzsvērts, ka investīcijām paredzētie līdzekļi ir minimāli, arī šo līdzekļu apgūšana tiek plānota neracionāli, tas rada ļoti lielu steigu un saspringumu gada pēdējā ceturksnī. Celtniecības sezona drīz beigsies, un es pieļauju, ka investīcijām paredzētie līdzekļi tiks apgūti ļoti lielā steigā gada pēdējā ceturksnī. Tas liecina, ka investīciju projekti, kas saņem finansējumu, nav pilnībā gatavi. Katru gadu ilgs laiks vajadzīgs, kamēr sagatavo projektus, veic konkursa un iepirkuma procedūru. Tādējādi līdzekļu tērēšana tiek atlikta uz gada pēdējiem mēnešiem, jo neviens nevēlas šo naudu zaudēt.

Runājot par ieņēmumu daļu — no nodokļiem labāk pildās muitas, azartspēļu un uzņēmumu ienākuma nodoklis. Joprojām vislielākā atpalicība ir ieņēmumu izpildē no akcīzes nodokļa. Finansu ministrijas (FM) speciālisti jau sākotnēji uzskatīja, ka prognoze ir nepamatoti augsta un tādus pieauguma tempus šajā nodokļu ieņēmumu veidā nebūs iespējams sasniegt. Izpilde to apliecina.

— Par cik procentiem, jūsuprāt, būs iespējams izpildīt akcīzes nodokli? Kuras šī nodokļa daļas šobrīd tiek pildītas vissliktāk?

— Mēs paredzam, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi būs aptuveni 90% no gada plāna. Lielākais īpatsvars kopējos akcīzes nodokļa ieņēmumos ir akcīzes nodokļa ieņēmumiem par naftas produktiem — benzīnu un dīzeļdegvielu. Neizpilde šajā veidā būtiski ietekmē kopējos ieņēmumus. Otra būtiska akcīzes nodokļa ieņēmumu sastāvdaļa ir ieņēmumi no alkoholisko dzērienu akcīzes. Arī šī nodokļa izpildē, salīdzinot ar iepriekšējā gada ieņēmumiem, nav nekāda pieauguma. Tātad alkohola akcīze un naftas produktu akcīze nepildās tā, kā plānots. Savukārt tabakas, automašīnu, dārglietu un pārējie akcīzes veidi ieņēmumos veido tikai nelielu daļu.

— Kāda ir situācija pašvaldību budžetā šī gada trīs ceturkšņos?

— Deviņos mēnešos valsts budžetā ir 31,7 miljonu latu fiskālais deficīts, savukārt pašvaldību konsolidētajā budžetā šis deficīts ir 16,8 miljoni latu. Valsts konsolidētajā budžetā ir ietverta arī daļa no pašvaldību deficīta, jo valsts budžets aizdod pašvaldībām naudu. Ja konsolidējam valsts centrālās valdības budžetu ar pašvaldību budžetu, tad deficīts deviņos mēnešos bija 43,6 miljoni latu. Pašvaldību budžetā deficīts ir būtiski pieaudzis, tas veido apmēram pusi no deficīta valsts budžetā.

Septembrī kopējais valsts budžeta fiskālais deficīts ir pieaudzis par 6,6 miljoniem latu. Pašvaldību budžeta deficīts septembrī bija 4,6 miljoni latu. Tātad pašvaldību budžeta deficīts pieaudzis straujāk.

Pašvaldību budžetā galvenie ieņēmumi ir no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa un no valsts budžeta dotācijām. Deviņos mēnešos pašvaldību ieņēmumi no nodokļiem pārsniedz 75% no gadā plānotā. Nodokļu izpilde ir stabila, tātad nodokļu ieņēmumu plānu būs iespējams izpildīt.

Pašvaldību izdevumu izpilde šajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar gada plānu, arī ir augstāka nekā valsts budžetā, proti, 71%. Protams, liela daļa izdevumu ir pastāvīgie, stabilie, no mērķdotācijām maksājamie izdevumi. Tāpēc tie ir vienmērīgi visa gada ritumā.

— Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pēdējos gados ir stabils un pārliecinošs. Kā tas atspoguļojas valsts budžeta izpildē?

— Korelācija, protams, pastāv. Ekonomikas attīstības tempi ir saistīti ar nodokļu ieņēmumiem. Ja pieaug iekšzemes patēriņš, kas ir viena no IKP sastāvdaļām, tad ir jāpieaug arī pievienotās vērtības nodoklim (PVN), jo lielākā daļa patēriņa ir aplikta ar PVN. Savukārt, pieaugot eksporta apjomam, pievienotās vērtības nodoklis samazinās, jo par eksportu nav jāmaksā PVN.

Papildu nodokļi tiek nomaksāti no tādas IKP sastāvdaļas kā ienākumi, piemēram, darba alga, peļņa. Ja valstī pieaug nodarbināto skaits un darba alga, tad pieaug arī tiešo nodokļu apjoms – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis. Te var redzēt saistību ar IKP pieaugumu — iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas pieaug par 5 līdz 8% gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Arī ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa šajā gadā ir lielāki nekā pērn. Uzņēmumi maksā nodokli par iepriekšējā gada peļņu un avansā par prognozēto peļņu šajā gadā. Arī šajos rādītājos atspoguļojas korelācija ar IKP pieaugumu.

Mainot pievienotās vērtības nodokļa nomaksas kārtību, gada pirmajā pusē samazinājās PVN ieņēmumi. Šobrīd PVN ieņēmumi pamazām palielinās un pieaug attiecībā pret iepriekšējo gadu. Akcīzes nodoklis zināmā mērā ir specifisks. Vai tāpēc, ka ekonomika aug straujāk, ir jāizdzer vairāk alkohola un jāiekasē vairāk alkohola akcīzes nodokļa? Pozitīvi vērtējams fakts, ka alkohola patēriņa struktūra ir mainījusies uz labo pusi — samazinās stipro alkoholisko dzērienu patēriņš, kam ir augstāka akcīzes nodokļa likme, un pieaug vieglo alkoholisko dzērienu (vīna un alus) patēriņš. Mainoties alkohola patēriņa struktūrai, šī nodokļa ieņēmumi nepalielinās. No sabiedrības veselības viedokļa raugoties, pēc tā arī nebūtu jātiecas. Taču ir jācenšas ierobežot nelegālā alkohola izplatību. Turpretī degvielas patēriņam ar ekonomisko attīstību gan ir jābūt ciešā saistībā: ekonomiskā aktivitāte aug, cilvēki vairāk izmanto autotransportu, palielinās pārvadājumu apjoms. Pieaugot naftas produktu patēriņam, būtu jāpieaug akcīzes nodokļa ieņēmumiem par benzīnu un degvielu. Diemžēl tirgū parādās ļoti daudz nelegālu naftas produktu, par kuriem nav nomaksāts akcīzes nodoklis vai kuru sastāvs neatbilst kvalitātes prasībām un līdz ar to akcīzes nodoklis nav nomaksāts pilnā apmērā.

— Ekonomikas attīstība nesaraujami ir saistīta ar uzņēmējdarbības attīstību valstī. Kā jūs vērtējat paredzamos grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredz nodokļu likmi samazināt par 3%?

— Latvijā ir viens riska faktors saistībā ar šo nodokli – nodokļu ieņēmumos ļoti liels īpatsvars ir lielo kompāniju nomaksātajam nodoklim. To īpatsvars sasniedz pat 40%. Negatīvi notikumi ar kādu no lielajām kompānijām būtiski ietekmētu kopējos nodokļu ieņēmumus.

Gatavojot grozījumus likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli”, FM veica aprēķinus par iespējamo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazinājumu. Ja saglabātos līdzšinējā — 25% UIN likme, nākamā gada budžeta ieņēmumi būtu par 11 līdz 12 miljoniem latu lielāki, nekā likmi samazinot līdz 22%. Tomēr precīzi aprēķini nav iespējami, turklāt nākamgad kompānijas maksās par 2001. gada peļņu 25% nodokli, bet avansa maksājums tiks rēķināts, piemērojot 22% likmi.

Vai 3% uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums kompānijai ir daudz? Manuprāt, tas būtiski neuzlabo ne kompānijas bilanci, ne vēlmi godīgāk kārtot grāmatvedību un iegrāmatot lielāku peļņu. UIN likmes samazināšana vairāk ir signāls. Šobrīd visas valstis domā par fiskāliem stimuliem uzņēmējdarbībai, jo pasaules ekonomikā ir stagnācijas periods. Samazinot nodokļu slogu, valsts mēģina ieinteresēt uzņēmējus ieguldīt lielākas investīcijas attīstībā.

Taču nevar arī teikt, ka uzņēmējiem ieguvuma nebūs vispār. Kompānijas būs ieguvējas, jo vairāk līdzekļu paliks to rīcībā, tomēr ļoti krasi tās šos ieguvumus nejutīs. Mazie uzņēmumi jau tagad tiek aplikti ar 20% likmi, tāpēc šo kategoriju UIN samazinājums neietekmēs.

Svarīgāk, lai uzņēmumu ienākuma nodokļu aplikšanas politika tiktu veidota maksimāli pārskatāma un vienkārša. Lai būtu mazāk dažādu atvieglojumu, dažādu grāmatvedības traktējumu, kas sarežģī administrēšanas procesu un paplašina iespējas izvairīties no šī nodokļa maksāšanas. Labāk, lai nodoklis ir vienkārši rēķināms un ar mazāku likmi, bet lai aptver maksimāli plašu bāzi. FM tādēļ cenšas maksimāli vienkāršot un unificēt apliekamo bāzi.

— Kāds ir jūsu viedoklis par nākamā gada plānoto budžeta deficītu?

— Starptautiskais valūtas fonds iesaka saglabāt deficīta līmeni šī gada apmērā. Tiek uzsvērts, ka ekonomika Latvijā attīstās, tāpēc vajadzētu panākt nevis budžeta deficīta palielinājumu, bet gan samazinājumu.

Budžets ir visas politikas spogulis. Likumprojektā paredzētais budžeta deficīta apjoms ir 2,46% no IKP. Tas nav ļoti daudz. 1999. gadā budžeta deficīts bija 4%. Tikmēr, kamēr mēs zinām, kur un kā spēsim iegūt resursus, lai to finansētu, tas nav ļoti liels deficīts. Tas ir vadāms, apkalpojams un finansējams deficīts. Sliktāk būtu tad, ja deficīts būtu paslēpts, ja mums būtu nereālas ieņēmumu prognozes, uz kā rēķina mēs rādītu mazu budžeta deficītu.

Gandrīz visās ES kandidātvalstīs plānotais budžeta deficīts ir lielāks nekā Latvijā. Vienīgi Igaunijā tas ir nedaudz mazāks, bet Lietuvā aptuveni vienā līmenī ar mūsu valstī plānoto. Visas šīs valstis gatavojas iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Tas prasa lielus papildu izdevumus visu kandidātvalstu budžetos. Lai sasniegtu starptautisko organizāciju izvirzītās prasības un tuvotos to noteiktajiem standartiem, ir jāpieņem lēmums par papildu ieguldījumiem.

Latvijas ārējā parāda līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā. Visas ES un NATO dalībvalstis ir sasniegušas ekonomiskās attīstības līmeni un dzīves standartu, tikai pateicoties tam, ka tās savulaik aizņēmušās papildu resursus, lai šo dzīves standartu valstī izveidotu. Augstāks dzīves standarts savukārt ir stimuls ekonomikas straujākai attīstībai turpmāk.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore