Par valsts budžetu 2002. gadam

Paskaidrojumi

Finansu ministrijas sagatavotais dokuments

“Latvijas Vēstnesī”

Saturā

1. Makroekonomiskā attīstība “LV” Nr.151, 23.10.2001.

1.1. Ārējā ekonomiskā vide “LV” Nr.151, 23.10.2001.

1.2. Pašreizējā ekonomiskā attīstība “LV” Nr.151, 23.10.2001.

1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs “LV” Nr.151, 23.10.2001.

Galvenie makroekonomiskie rādītāji “LV” Nr.151, 23.10.2001.

IKP sadalījumā pa nozarēm “LV” Nr.151, 23.10.2001.

IKP izlietojums “LV” Nr.151, 23.10.2001.

Maksājumu bilance, miljonos latu,

Maksājumu bilance, % no IKP “LV” Nr.151, 23.10.2001.

2. Fiskālais apskats sadalījumā pa budžetiem “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi

funkcionālā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi

ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts pamatbudžeta izdevumi

funkcionālā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās

klasifikācijas sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts pamatbudžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts speciālā budžeta izdevumi

funkcionālā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts speciālā budžeta izdevumi ekonomiskās

klasifikācijas sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts speciālā budžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Budžeta kopapjoms 2002. gadā un objektīvo

kritēriju īpatsvari atbilstoši likumam

“Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķins

2002. gadam, Ls “LV” Nr.152, 24.10.2001.

3. Ieņēmumu analīze “LV” Nr.153, 25.10.2001.

4. Nodokļu atvieglojumu (atlaižu)

un nodokļu parādu summas

5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

Valsts Investīciju programma

2002.-2004. gadam, milj. latu

6. Valsts saistības un fiskālie riski

Valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu

prognoze 2001.-2006. gadam

Ārējā parāda prognoze 2002/2006

Valsts ārējo aizņēmumu izmaksu, atmaksu un

apkalpošanas izdevumu prognoze 2002-2006

Valsts ārējā parāda apkalpošanas maksājumu

prognoze 2002. gadā

Valsts iekšējā parāda apkalpošanas maksājumu

prognoze 2002. gadā

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas plāns

2002. gadam (prognoze)

Valsts izsniegtie galvojumi un to kredītriska

novērtējums

Maksājumi par riskantajiem kredītiem 2002. gadā

(prognoze)

Izmaksas un apkalpošanas maksājumi par Valsts

galvotiem aizdevumiem 2001.- 2006. gadā

7. Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti

valsts budžeta likumprojekta paketē

 

Turpinājums. Sākums — “LV” 23.10.2001., Nr.151; “LV” 24.10.2001., Nr.152

3. Ieņēmumu analīze

3.1. Nodokļu ieņēmumi

Atbilstoši valsts fiskālajām un ekonomiskajām interesēm regulāri tiek pilnveidota valsts nodokļu sistēma. Vienlaicīgi norit nodokļu likumu normu harmonizācija ar Eiropas Savienības direktīvās izvirzītajām prasībām.

Kopš 1998. gada nodokļu ieņēmumu īpatsvaram IKP ir tendence samazināties, ko lielā mērā nosaka sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšana. 2000. gadā nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP bija 31,8%, 2001. gadā nodokļu ieņēmumi īpatsvars IKP, saskaņā ar prognozēm, samazināsies līdz 31,2%, bet 2002. gadā — līdz 30,6 procentiem.

 

3.1. tabula

Nodokļu ieņēmumi

(milj. latu)

	1999	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	––––––––––––		––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––
	fakts		prognoze
Nodokļu ieņēmumi,
t.sk.	1 335,3	1 378,1	1 481,4	1 583,7	1 652,5	1 750,2	1 867,2	1 991,0
Tiešie nodokļi	831,9	845,4	922,2	968,8	984,2	1037,3	1108,7	1184,7
Netiešie nodokļi	487,4	516,3	542,3	597,7	650,4	694,4	739,4	786,6
Pārējie nodokļi	16,0	16,4	17,0	17,3	17,9	18,5	19,1	19,7

3.2. tabula

Nodokļu ieņēmumi

(% no IKP)

	1999	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	––––––––––––		––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––
	fakts		prognoze
Nodokļu ieņēmumi,
t.sk.	34,3%	31,8%	31,2%	30,6%	29,2%	28,4%	27,8%	27,2%
Tiešie nodokļi	21,3%	19,5%	19,4%	18,7	17,4%	16,8%	16,5%	16,2%
Netiešie nodokļi	12,5%	11,9%	11,4%	11,5%	11,5%	11,3%	11,0%	10,7%
Pārējie nodokļi	0,4%	0,3%	0,3%	0,3%	0,3%	0,3%	0,3%	0,3%

3.1.1. Tiešie nodokļi

Tiešie nodokļi ietver:

· uzņēmumu ienākuma nodokli,

· iedzīvotāju ienākumu nodokli,

· sociālās apdrošināšanas iemaksas,

· nodokļus no īpašuma.

Tiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā no 1996. līdz 2001. gadam ir samazinājies no 20,0% līdz 19,4%, un arī turpmāk līdz 2006. gadam tiek prognozēts īpatsvara pakāpenisks samazinājums līdz 16,2 procentiem. Īpatsvara samazinājums galvenokārt saistīts ar sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes pakāpenisku samazinājumu. Sociālās apdrošināšanas iemaksu īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir lielākais no visiem nodokļiem, tādēļ arī šī nodokļa likmes samazinājuma ietekme ir diezgan būtiska.

3.1. att. Netiešo nodokļu ieņēmumi, % no IKP

2002. gadā tiešo nodokļu īpatsvars IKP tiek prognozēts 18,7 procenti.

 

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

2001. gada astoņos mēnešos uzņēmumu ienākumu nodokļa ieņēmumi tika iekasēti 68,9% apmērā no gada plāna. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju, pēc uzņēmumu gada pārskatu datiem un nodokļu deklarācijām par finansu darbību 2000. gadā aprēķinātie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi ir par 24,7% lielāki, nekā 1999. gadā. Uzņēmumu piemaksas valsts budžetā šogad ir par 1,18 milj. latu lielākas nekā atmaksas.

Uzņēmumu gūtā peļņa pirms nodokļu aprēķināšanas 2000. gadā bija par 54,16 milj. latu jeb 10,9% lielāka nekā 1999. gadā. Savukārt uzņēmumu zaudējumi ir pieauguši salīdzinoši lēnāk — par 13,9 milj. latu jeb 4,7%, kas ļauj secināt, ka kopumā uzņēmumu finansu rādītājiem ir tendence uzlaboties.

Uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumus būtiski ietekmē likumdošanā paredzētas atlaides. 2000. gadā virkne uzņēmumu turpināja izmantot atlaides, kas paredzētas likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”. Kopumā šī atlaide bija 6,8 milj. latu, no tiem 5,9 milj. latu attiecas uz uzņēmumiem, kas reģistrēti Lielo nodokļu maksātāju pārvaldē.

Tāpat atlaidi ir tiesības saņemt mazajiem uzņēmumiem. 2000. gadā šis atlaide bija 3,8 milj. latu.

Būtisku summu veido atlaide, ko ir iespējams saņemt par veiktajiem ziedojumiem. 2000. gadā piemērotās atlaides summa bija 7,0 milj. latu.

3.2. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, tūkst. latu

3.3. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu (kreisā ass),   IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums

Likumdošanas izmaiņas

Paredzams, ka ar 2002. gada 1. janvāri spēkā stāsies grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, ieviešot t.s. tonnāžas nodokli.

Saskaņā ar likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” ar 2002. gada 1. janvāri uzņēmumu ienākuma atlaide tiks piemērota arī Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas uzņēmumiem. Atlaides saņēmēju loka paplašināšanās uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus varētu samazināt par 8–10 milj. latu.

Saskaņā ar likumprojektu “Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli” uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi ir paredzēts pakāpeniski samazināt no 25% līdz 15% (2002. gadā - uz 22%, 2003. gadā — uz 19%, 2004. gadā — uz 15%), saglabājot noteiktās atlaides mazajiem uzņēmumiem 2002.–2003. gadā Likumprojektā paredzēts, ka, aprēķinot avansa maksājumus, nodokļa maksātāji avansa maksājumiem, kuri aprēķināti par taksācijas periodu, kas sākas:

1) 2002.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

2) 2003.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

3) 2004.gadā, piemēro koeficientu 0,8.

3.1. shēma. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori

Prognozējot uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus vidējā termiņā tiek ņemtas vērā makroekonomisko rādītāju attīstības tendences, ekonomikas attīstības iespējas, investīciju pieaugums. Galvenokārt tiek analizētas tīrā ieņēmuma, kas ietilpst IKP ienākumu griezuma sadaļā un kas atspoguļo uzņēmuma bruto peļņas prognozi, izmaiņas. Prognozēts, ka uzņēmumu skaits un to peļņas rādītāji pieaugs, kā arī uzlabosies nodokļa administrēšana, kas sekmēs uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pakāpenisku pieaugumu.

Samazinot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi ar 2002. gadu, paredzams, ka 2002. gada valsts budžeta ieņēmumi samazināsies, tomēr vidēja un ilgtermiņa perspektīvā nodokļa likmes samazināšana varētu atstāt pozitīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību. Tiek prognozēts, ka, sākot ar 2004. gadu, varētu parādīties nodokļa likmes samazināšanas pozitīvais efekts (atdeve no veiktajām investīcijām un ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanās) un, sākot ar 2005. gadu, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi varētu sākt pieaugt.

3.3. tabula

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi

(milj. latu)

	1999	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	––––––––––––		––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––
	fakts		prognoze
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis, milj. latu	92,2	73,7	98,0	94,2	84,1	75,9	81,3	86,4
pieauguma tempi
faktiskās cenās, %	-0,2	-20,1	33,0	-3,9	-10,7	-9,8	7,1	6,3
pieauguma tempi
salīdzināmās cenās, %	-2,5	-22,1	29,6	-6,7	-13,3	-12,4	4,0	3,2
% no IKP	2,4	1,7	2,1	1,8	1,5	1,2	1,2	1,2

 

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjoma pieaugumu vai samazinājumu galvenokārt ietekmē tautsaimniecībā nodarbināto skaits, darba samaksa un apgādībā esošo personu skaits, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, nodokļa atvieglojumi un šo faktoru izmaiņas. Turpmākajos gados tiek prognozēts gan darba samaksas, gan arī tautsaimniecībā nodarbināto skaita pakāpenisks pieaugums, kas sekmēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu palielinājumu.

Ņemot vērā astoņu mēnešu rezultātus un to, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada beigās sezonāli pieaug, tiek prognozēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2001. gada plāns tiks izpildīts.

3.4. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, tūkst. latu

3.5. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu (kreisā ass), IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums

Likumdošanas izmaiņas

Likumprojekts “Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ar algas nodokli apliekamais ienākums jūrniekiem, kas nodarbināti uz iekšzemes uzņēmuma īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskajos pārvadājumos izmantota kuģa, ir uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa Ministru kabineta noteikto divu gada (mēneša) minimālo darba algu apmērā.

3.2. shēma. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori

Kopējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze 2002. gadam ir 309,3 milj. latu. Nodokļa ieņēmumu prognoze pašvaldību budžetā 2002. gadam, saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 9. oktobra sēdes lēmumu (protokols Nr.48, 40.¤.), noteikta ne mazāka kā 221,4 milj. latu, tai skaitā Valsts kases sadales kontā (valsts garantētā daļa) — 115,1 milj. latu.

Prognozēs pieņemts, ka arī turpmākajos gados iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiks sadalīti šādi: 71,6% ieskaitīti pašvaldību budžetos un 28,4% — valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā.

3.4. tabula

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi

(milj. latu)

	1999	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	––––––––––		–––––	–––––––––––––––––––––––––––––
	fakts		plāns	prognoze
Iedzīvotāju ienākuma
nodoklis, milj. latu	239,8	261,1	284,8	309,3	335,0	363,0	393,3	426,4
pieauguma tempi
faktiskās cenās, %	9,2	8,9	9,1	8,6	8,3	8,4	8,4	8,4
pieauguma tempi
salīdzināmās cenās, %	6,6	6,2	6,3	5,4	5,2	5,2	5,2	5,3
% no IKP	6,2	6,0	6,0	6,0	5,9	5,9	5,8	5,8

 

3.5. tabula

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pa budžetiem

(milj. latu)

	1999	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	––––––––––		–––––	–––––––––––––––––––––––––––––
	fakts		plāns	prognoze
Iedzīvotāju ienākuma
nodoklis, milj. latu	239,8	261,1	284,8	309,3	335,0	363,0	393,3	426,4
Pašvaldību pamatbudžetā	171,7	187,0	203,3	221,4	239,8	259,9	281,6	305,3
Valsts speciālajā budžetā	68,1	74,2	81,5	87,8	95,1	103,1	111,7	121,1

 

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

Prognozējot sociālās apdrošināšanas iemaksas, tāpat kā iedzīvotāju ienākuma nodokli, būtisks rādītājs ir vidējā darba samaksa tautsaimniecībā un nodarbinātība. Tā kā tiek prognozēts šo rādītāju pakāpenisks pieaugums, tad 2002. gadā ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām prognozēti ar 5,9% pieaugumu faktiskajās cenās.

Kā liecina dati par sociālās apdrošināšanas iemaksām 2001. gada astoņos mēnešos, neskatoties uz sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājumu, salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi ir pieauguši par 3,7 procentiem. Tomēr tiek prognozēts, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas šogad tiks iekasētas par 7,0 milj. latu mazāk nekā apstiprinātajā 2001. gada plānā. Plāna izpilde tiek prognozēta 98,6% apmērā.

Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 2002. gadā ir noteikta 35% apmērā.

Prognozēs paredzēts, ka 2003. gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme tiks samazināta par 2% un būs 33 procenti.

3.6. att. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, tūkst. latu

3.7. att. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu (kreisā ass), IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums

3.3. shēma. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus ietekmējošie faktori

Pēc Labklājības ministrijas prognozēm, 2001. gadā iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā varētu sasniegt 3,45 milj. latu. 2002. gadā iemaksas tiek prognozētas 12,7 milj. latu.

3.6. tabula

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

(milj. latu)

	1999	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	––––––––––––		––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––
	fakts		prognoze
Sociālās apdrošināšanas
iemaksas, milj. latu	452,6	466,4	494,5	523,9	524,2	557,2	592,5	630,1
pieauguma tempi
faktiskās cenās, %	5,9	3,0	6,0	5,9	0,0	6,3	6,3	6,3
pieauguma tempi
salīdzināmās cenās, %	3,4	0,4	3,3	2,9	-2,9	3,2	3,2	3,2
% no IKP	11,6	10,8	10,4	10,1	9,3	9,0	8,8	8,6

 

Nodokļi no īpašuma

Nodokļus no īpašuma sākot ar 2000. gadu veido nekustamā īpašuma nodoklis, īpašuma nodokļa parādu maksājumi un zemes nodokļa parādi. 2000. gadā zemes nodokļa parādu īpatsvars nodokļos no īpašuma bija 2,9%, bet īpašuma nodokļa parādu maksājumu īpatsvars — 10,4%, tādēļ 2000. gadā nodokļu no īpašuma ieņēmumi pārsniedza prognozētos un tie bija 44,2 milj. latu. Nodokļu parādiem ir tendence samazināties, tādēļ turpmākiem gadiem tie netiek iekļauti prognozēs.

2001. gadā nodokļu no īpašuma ieņēmumi tiek prognozēti 44,9 milj. latu apmērā. 2002. gadā, saskaņā ar prognozēm, nodokļu no īpašuma ieņēmumi būs 41,4 milj. latu, kas ir par 7,7% mazāk, nekā 2001. gadā, jo prognozē netiek iekļauti parādu maksājumi.

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozēšana tikpat kā nav saistīta ar makroekonomiskiem rādītājiem, kā arī tiem nav sezonāls raksturs. Laika periodā līdz 2006. gadam netiek prognozēts būtisks nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu pieaugums vai kritums.

3.8. att. Nodokļu no īpašuma ieņēmumi, tūkst. latu

3.9. att. Nodokļu no īpašuma ieņēmumu (kreisā ass), IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums

Likumdošanas izmaiņas

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” nosaka, ka 2002. gadā tiek pagarināti likumā noteiktie pārejas noteikumi, kas paredz piemērot zemei, ēkām un būvēm 1,5% likmi un ēkas un būves aplikt ar nodokli pēc to bilances vai inventarizācijas vērtības. Sākot ar 2003. gadu tiek atcelti nekustamā īpašuma maksājumi par būvēm, bet zemi un ēkas paredzēts aplikt ar nodokli pēc kadastrālās vērtības, piemērojot 1,5% likmi. 2003. gadā netiek apliktas ar nodokli ēkas, kuras uztur par valsts budžeta vai pašvaldību budžeta līdzekļiem. Sākot ar 2004. gadu zemi un ēkas paredzēts aplikt ar nodokli pēc kadastrālās vērtības, samazinot likmi no 1,5% uz 1 procentu.

 

3.7. tabula

Nodokļi no īpašuma

(milj. latu)

	1999	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	––––––––––––		––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––
	fakts		prognoze
Nodokļi no īpašuma,
milj. latu	47,3	44,2	44,9	41,4	41,0	41,3	41,6	41,8
pieauguma tempi
faktiskās cenās, %	-2,2	-6,6	1,6	-7,7	-1,1	0,7	0,8	0,6
pieauguma tempi
salīdzināmās cenās, %	-4,5	-9,0	-1,0	-10,4	-4,0	-2,2	-2,1	-2,4
% no IKP	1,2	1,0	0,9	0,8	0,7	0,7	0,6	0,6

3.1.2. Netiešie nodokļi

Netiešie nodokļi ietver:

· pievienotās vērtības nodokli,

· akcīzes nodokli,

· muitas nodokli.

Latvijā, piemērojoties Eiropas Savienības prasībām, tiek likts uzsvars uz netiešo nodokļu likmju pakāpenisku piemērošanu ES normām.

3.10. att. Netiešo nodokļu ieņēmumi, % no IKP

Kopš 1998. gada netiešo nodokļu īpatsvaram iekšzemes kopproduktā ir tendence sarukt, un tiek prognozēts, ka 2002. gadā netiešo nodokļu apjoms būs 11,5 procenti. Turpmākajos gados to īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā pakāpeniski samazināsies, lai gan saglabāsies aptuveni 11% līmenī.

 

Pievienotās vērtības nodoklis

Latvijā pievienotās vērtības nodoklis jau tagad tiek piemērots atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām. Lai gan Eiropas Savienības valstīs šā nodokļa vispārējā likme nedrīkst būt zemāka par 15%, daudzās valstīs tā ir noteikta ievērojami augstāka. Piemēram, Itālijā — 20%, Austrijā — 20%, Īrijā — 21%, Somijā — 22%, bet Zviedrijā un Dānijā — 25 procenti. Latvijā tāpat kā Igaunijā un Lietuvā šā nodokļa likme ir 18 procenti.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir nozīmīgs valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots, jo saskaņā ar valsts budžeta plānu 2001. gadā tie veido 46,4% no kopējiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2000. gada astoņiem mēnešiem, 2001. gada astoņos mēnešos ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa pieauguši par 5,5 procentiem.

2001. gada astoņos mēnešos ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa bija 232,3 milj. latu jeb 63,0% no gada plāna. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus gada sākumā būtiski ietekmēja likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktais, ka priekšnodokli par preču piegādēm var atskaitīt pēc preču un nodokļa rēķina saņemšanas.

3.11. att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, tūkst. latu

3.12. att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu (kreisā ass), IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums

Likumdošanas izmaiņas

Ar 2002. gada 1. janvāri ārvalstu fiziskajām personām paredzēts atmaksāt pievienotās vērtības nodokli, ko šīs personas samaksājušas par izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs (viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrisma izmantojamās mājās, kempingos un tūrisma mītnēs), ja izmitināšanas pakalpojuma vērtība pārsniedz 50 latus. Bet ārvalstu juridiskajām personām — starptautisko autotransporta pakalpojumu sniedzējām paredzēts atmaksāt pievienotās vērtības nodokli par Latvijas Republikā iegādāto degvielu, savu starptautisko autopārvadājumu nodrošināšanai. Atmaksai tiks pieņemti nodokļu rēķini par iegādāto degvielu, kuros degvielas vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir ne mazāka par 20 latiem un iesniegumā norādītā kopējā iegādātās degvielas vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir ne mazāka par 100 latiem.

2002. gada 1. janvārī spēku zaudēs likuma norma, kas paredz zemnieku saimniecībām tiesības nereģistrēties likumā noteiktajā kārtībā, ja ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir mazāka 30000 latu.

Ar 2003. gada 1. janvāri ar pievienotās vērtības nodokli likumā noteiktajā kārtībā tiks aplikti masu informācijas līdzekļi.

Ar 2003. gada 1. janvāri ar pievienotās vērtības nodokli paredzēts aplikt arī mācību un zinātnisko literatūru, Latvijā izdoto bērnu literatūru un oriģinālliteratūras darbu pirmizdevumus latviešu valodā saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajiem sarakstiem, kā arī tipogrāfiju pakalpojumus šīs literatūras ražošanai (veidošanai).

Ar 2003. gada 1. janvāri tiks ieviesta diferencētā pievienotās vērtības nodokļa likme (9%) šādām precēm un pakalpojumiem:

1) medikamentu un medicīnas preču piegādēm pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

2) veterināro medikamentu un veterinārmedicīnas preču piegādēm pēc Zemkopības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

3) specializētajiem produktiem zīdaiņiem pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

4) grāmatu piegādēm;

5) masu informācijas līdzekļiem (izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura masu informācijas līdzekļus);

6) viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs (viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs);

7) ūdens piegādei centralizētā ūdens apgādes sistēmā;

8) kanalizācijas pakalpojumiem;

9) sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pakalpojumiem.

 

Diferencētās pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešana 2003. gadā nodokļa ieņēmumu prognozi palielinās par 2,6 milj. latu.

3.4. shēma. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori

Prognozējot pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus turpmākajiem gadiem, galvenokārt tiek ņemti vērā iekšzemes kopprodukta un iekšzemes pieprasījuma pieauguma tempi.

3.8. tabula

Pievienotās vērtības nodoklis

(milj. latu)

	1999	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	––––––––––		–––––	–––––––––––––––––––––––––––––
	fakts		plāns	prognoze
Pievienotās vērtības
nodoklis, milj. latu	316,2	337,9	361,7	397,4	428,1	459,8	492,0	525,8
pieauguma tempi
faktiskās cenās, %	0,0	6,9	7,1	9,9	7,7	7,4	7,0	6,9
pieauguma tempi
salīdzināmās cenās, %	-2,4	4,1	4,3	6,7	4,6	4,3	3,9	3,8
% no IKP	8,1	7,8	7,6	7,7	7,6	7,5	7,3	7,2

 

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodokļa ieņēmumus, tāpat kā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus, ietekmē iekšzemes pieprasījuma izmaiņas, ar akcīzes nodokli apliekamo preču importa apjoma pieaugums, kā arī akcīzes nodokļa likmju izmaiņas. Prognozēs turpmākajos gados netiek plānots, ka tiek paplašināts ar akcīzes nodokli apliekamo preču klāsts.

2001. gada astoņos mēnešos kopējā akcīzes nodokļa ieņēmumu izpilde bija 55,8% no gada plāna. Pašlaik tiek prognozēts, ka gada pēdējos mēnešos sezonālu faktoru ietekmes rezultātā vidējie ikmēneša ieņēmumi pieaugs, tomēr gada plāns izpildīts netiks.

Akcīzes nodoklis par naftas produktiem

Vislielākais īpatsvars akcīzes nodokļa ieņēmumos ir akcīzes nodoklim par naftas produktiem — 2001. gada plānā tie veido 53,4% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. 2001. gada astoņos mēnešos ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem bija 52,6% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem samazinājušies par 5,7%, tai skaitā ieņēmumi no akcīzes nodokļa benzīnam sarukuši par 9,7%, bet ieņēmumi no akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai pieauguši par 5,9 procentiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumus negatīvi ietekmē izmaiņas Latvijas automobiļu parka struktūrā (dīzeļdegvielu un gāzi patērējošo automobiļu īpatsvara pieaugums). Dīzeļdegvielai akcīzes nodokļa likme ir ievērojami zemāka, nekā benzīnam (100 lati par 1000 litriem, benzīnam — 160 lati par 1000 litriem). Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopoto statistiku, kopš 1999. gada sākuma transportlīdzekļu, kas izmanto benzīnu, īpatsvars kopējā transportlīdzekļu skaitā ir sarucis no 88,1% līdz 83,8%, bet auto ar dīzeļdzinējiem īpatsvars ir pieaudzis no 11,8% līdz 14,9 procentiem. Tiek prognozēts, ka 2001. gadā kopumā ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem samazināsies par 9,6 milj. latu, salīdzinājumā ar iepriekš plānoto, un plāna izpilde tiek prognozēta 90,3% apmērā.

Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem un alu

Ieņēmumu no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem 2001. gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, ir samazinājušies par 10,7% un plāna izpilde ir 50,2 procenti.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem samazinās, jo ir vērojams patēriņa kritums stipro alkoholisko dzērienu (degvīns, viskijs, konjaks, brendijs, liķieri u.tml.) grupā.

3.9. tabula

Alkoholisko dzērienu patēriņa struktūra

(absolūtā alkohola vienībās, tūkst. dal)

	1999 I cet.	2000 I cet.	2001 I cet.
Pavisam alkoholiskie dzērieni, t.sk.	100,0%	100,0%	100,0%
Mazalkoholiskie kokteiļi	0,9%	1,3%	1,6%
Degvīns un liķieri	55,8%	46,2%	43,3%
Konjaks un brendijs	13,0%	10,0%	7,1%
Vīns, šampanietis un dzirkstošie vīni	12,7%	23,8%	27,2%
Alus	17,6%	18,7%	20,7%

Datu avots: Centrālā Statistikas pārvalde

Vājajiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmes ir salīdzinoši zemākas, un to realizācijas pieaugums nespēj kompensēt akcīzes nodokļa maksājumu starpību, kas rodas, krītoties stipro alkoholisko dzērienu realizācijai. Akcīzes nodokļa ieņēmumus samazināja arī Alkohola aprites likuma 31. panta prasības (stājās spēkā 2000. gada 1. jūnijā), kas sašaurināja spirta izmantošanas mērķus. Ņemot vērā pašreizējās ieņēmumu tendences, ieņēmumi no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem tiek prognozēti par 9,5 milj. latu mazāki, nekā plānots. 2001. gada plāna izpilde tiek prognozēta 81,2 procentu apmērā.

2001. gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu 2000. gadā, ieņēmumi no akcīzes nodokļa alum ir pieauguši par 20,7 procentiem. 2001. gada plāns pirmajos astoņos mēnešos ir izpildīts par 76,0%, un tiek prognozēts, ka kopumā 2001. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi par alu pārsniegs plānoto apjomu par 5,4 procentiem. Labā akcīzes nodokļa par alu iekasēšana ir saistāma ar sezonāliem patēriņu palielinošajiem faktoriem.

Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem

2001. gada astoņos mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 14,6 milj. latu apmērā, kas ir par 20,2% vairāk, nekā 2000. gada atbilstošā periodā. Šīs akcīzes nodokļa grupas ieņēmumu pieaugums ir saistāms galvenokārt ar augstākiem nodokļa ieņēmumiem par cigaretēm ar filtru, relatīvi straujš nodokļa ieņēmumu kāpums bija novērojams arī smēķējamai tabakai un cigāriem un cigarellām. Kopumā šī gada 8 mēnešos akcīzes nodokļa plāna izpilde tabakas izstrādājumiem ir 65,9%, un tiek prognozēts, ka 2001. gada plāns tiks izpildīts.

Akcīzes nodoklis par pārējām precēm

Ieņēmumi no akcīzes nodokļa par pārējām akcīzes precēm 2001. gada astoņos mēnešos bijuši 6,6 milj. latu, kas ir par 5,0% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, un kopumā 8 mēnešos nodokļa ieņēmumu plāns ir izpildīts 64,1% apmērā. Nodokļa ieņēmumu pieaugums saistīts galvenokārt ar lielākiem ieņēmumiem no bezalkoholiskajiem dzērieniem. Ņemot vērā līdzšinējās ieņēmumu tendences, ir prognozējams, ka akcīzes nodokļa ieņēmumu no pārējām precēm plāns šogad tiks izpildīts.

3.13. att. Akcīzes nodokļa ieņēmumi, tūkst. latu

3.14. att. Akcīzes nodokļa ieņēmumu (kreisā ass), IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums

3.5. shēma. Akcīzes nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori

Likumdošanas izmaiņas

Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” pārejas noteikumiem, ar 2002. gada 1. janvāri akcīzes nodokļa likme degvieleļļai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem tiek palielināta no 5 uz 6 latiem par 1000 kilogramiem.

Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” (spēkā ar 23.03.2001.) ar 2003. gada 1. janvāri akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai un petrolejai būs 130 lati par 1000 litriem (pašlaik tā ir 100 lati par 1000 litriem).

Saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli alum” ar 2003. gadu stāsies spēkā šādas akcīzes nodokļa likmes alum (par 100 litriem):

• ja absolūtā spirta daudzums alū ir virs 0,5% līdz 2,8% (ieskaitot) — 3,3 lati (šobrīd 2 lati);

• ja absolūtā spirta daudzums alū ir virs 2,8% līdz 4,0% (ieskaitot) —4,7 lati (šobrīd 3 lati);

• ja absolūtā spirta daudzums alū ir virs 4,0% līdz 5,5% (ieskaitot) —6,4 lati (šobrīd 3 lati);

• ja absolūtā spirta daudzums alū ir virs 5,5% līdz 7,0% (ieskaitot) – 8,1 lati (šobrīd 4 lati);

• ja absolūtā spirta daudzums alū pārsniedz 7,0% — 42 lati (šobrīd 42 lati).

Ministru kabinets ir akceptējis un iesniedzis Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā par akcīzes nodokli naftas produktiem”, kas paredz ar 2002. gada 1. janvāri samazināt valsts pamatbudžetā ieskaitāmo nodokļa daļu no 50% uz 40% un palielināt valsts speciālajā budžetā — Valsts autoceļu fondā ieskaitāmo akcīzes nodokļa daļu no 50% uz 60 procentiem.

 

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (spēkā no 01.08.2001.) paredz ar akcīzes nodokli neaplikt dārgmetālus un to izstrādājumus, dārgakmeņus un to izstrādājumus un šo normu izslēgt no likuma “Par akcīzes nodokli”. Tā vietā paredzēts atbilstoši palielināt valsts nodevas par proves darbu pakalpojumiem apmēru. Šo izmaiņu rezultātā prognozējams, ka 2002. gadā samazināsies akcīzes nodokļa ieņēmumu par pārējām akcīzes precēm pieauguma temps, kas tomēr neietekmēs kopējos budžeta ieņēmumus, jo sagaidāms, ka ieņēmumi no proves darbu pakalpojumu valsts nodevas palielināšanas segs un pat nedaudz pārsniegs akcīzes nodokļa dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem prognozētos ieņēmumus.

3.10. tabula

Akcīzes nodoklis pa veidiem

(milj. latu)

	1999	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	––––––––––––		––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––
	fakts		prognoze
Akcīzes nodoklis, milj. latu	155,1	164,0	165,6	183,9	206,4	219,2	232,5	246,3
Alkoholiskie dzērieni	45,0	44,0	41,1	45,5	46,9	48,2	49,5	50,8
Alus	0,2	2,8	3,1	3,2	6,6	6,9	7,2	7,4
Naftas produkti	87,7	89,5	88,9	100,8	116,8	126,0	135,7	145,9
Tabakas izstrādājumi	17,4	18,4	22,1	23,6	24,4	25,4	26,2	27,1
Pārējās akcīzes preces	4,9	9,4	10,3	10,8	11,7	12,8	14,0	15,2

 

3.11. tabula

Akcīzes nodoklis

(milj. latu)

	1999	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	––––––––––––		––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––
	fakts		prognoze
Akcīzes nodoklis, milj. latu	155,1	164,0	165,6	183,9	206,4	219,2	232,5	246,3
pieauguma tempi
faktiskās cenās, %	-8,4	5,8	1,0	11,0	12,3	6,2	6,1	5,9
pieauguma tempi
salīdzināmās cenās, %	-10,6	3,1	-1,6	7,8	9,0	3,1	3,0	2,8
% no IKP	4,0	3,8	3,5	3,5	3,6	3,6	3,5	3,4

 

3.12. tabula

Akcīzes nodokļa ieņēmumi pa budžetiem

(milj. latu)

	1999	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	––––––––––––		––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––
	fakts		prognoze
Akcīzes nodoklis, milj. latu	155,1	164,0	165,6	183,9	206,4	219,2	232,5	246,3
Valsts pamatbudžetā	105,6	117,7	119,1	121,2	134,1	141,2	148,7	156,3
Valsts speciālajā budžetā	49,5	46,4	46,5	62,7	72,4	77,9	83,9	90,0

 

Muitas nodoklis

Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, muitas nodoklis tiek izmantots kā instruments iekšējā tirgus aizsardzībai.

2001. gada 8 mēnešos muitas nodoklis tika iekasēts 83,2% apmērā no gada plāna. Ņemot vērā pašreizējās ieņēmumu tendences, tiek prognozēts, ka muitas nodoklis tiks iekasēts par 3,0 milj. latu vairāk nekā apstiprinātajā 2001. gada plānā.

3.15. att. Muitas nodokļa ieņēmumi, tūkst. latu

3.16. att. Muitas nodokļa ieņēmumu (kreisā ass), IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums

Likumdošanas izmaiņas

Saskaņā ar likuma “Par muitas nodokli (tarifiem)” 3. pielikumu 2002. gadā tiks samazinātas atsevišķu preču (224 preču subpozīcijas) ievedmuitas nodokļu likmes.

Saskaņā ar likuma “Par muitas nodokli (tarifiem)” 4. pielikumu 2002. gadā tiks atcelts izvedmuitas nodoklis melno metālu atgriezumiem un lūžņiem.

Ministru kabinets ir akceptējis un nosūtījis izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, kas stāsies spēkā 2002. gada 1. janvārī un kurā ir paredzēts veikt šādus grozījumus:

1. Samazināt ievedmuitas nodokļa pamatlikmi mākslas priekšmetiem no 10% uz 0% un MFN (lielākās labvēlības režīma) likmi atsevišķām precēm (piem. dzīviem dzīvniekiem, zivīm, augļiem, pārtikas eļļai, ķīmiskās rūpniecības produktiem, kokvilnai, krāsainiem metāliem u.c.) no 0,5% uz 0 procentiem.

2. Atcelt izvedmuitas nodokli grāmatām, mākslas, kultūras un antikvārajiem priekšmetiem.

3. Tirdzniecībā ar jaunattīstības valstīm ieviest vispārējais priekšrocību režīmu, nosakot, ka no šīm valstīm ievedamajām precēm (izņemot cukuru) piemērojama 0% ievedmuitas nodokļa likme.

4. Atcelt ievedmuitas nodokļa atvieglojumu piemērošanu militāra rakstura precēm.

5. Harmonizēt ar muitas nodokli neapliekamo preču daudzumu, kuru fiziskajām personām atļauts ievest Latvijā, nemaksājot muitas nodokli, ar Latvijas kaimiņvalstu likumdošanā paredzēto daudzumu, un noteikt ar muitas nodokli neapliekamo naftas produktu daudzumu, kuru fiziskajai personai ar transportlīdzekli atļauts ievest Latvijā.

 

Bez tam, Latvija turpina sarunas ar Rumāniju, un Dānijas Karalistei piederošajām Farēru salām par Brīvās tirdzniecības līguma slēgšanu, bet ar Bulgārijas Republiku līgums ir parafēts. Līgumos paredzēts piemērot ievedmuitas nodokli rūpniecības precēm 0% apmērā un attiecīgās ievedmuitas nodokļa likmes atsevišķām lauksaimniecības preču pozīcijām.

3.6. shēma. Muitas ienākuma nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori

Prognozējams, ka vidējā termiņā muitas nodokļa ieņēmumi strauji nepieaugs un šī nodokļa ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā pakāpeniski samazināsies, ko noteiks gan Latvijas noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi, gan dažādi muitas nodokļa atvieglojumi, gan Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumi.

3.13. tabula

Muitas nodoklis

(milj. latu)

	1999	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	––––––––––––		––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––
	fakts		prognoze
Muitas nodoklis, milj. latu	16,1	14,4	14,9	16,4	15,9	15,4	14,9	14,5
pieauguma tempi
faktiskās cenās, %	-18,6	-10,3	3,7	9,8	-3,4	-3,2	-2,8	-2,8
pieauguma tempi
salīdzināmās cenās, %	-20,5	-12,6	1,0	6,6	-6,2	-6,0	-5,6	-5,6

% no IKP 0,4 0,3 0,3 0,3 0,3 0,2 0,2 0,2

3.1.3. Dabas resursu nodoklis

Likumā “Par dabas resursu nodokli” noteikts, ka nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos ieskaita:

40% — valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā;

60% — to pagastu vai pilsētu pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos, kuru teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

Valsts speciālajā budžetā vides aizsardzības fondā vēl ieskaita arī maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu) un maksājumus par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu. Par pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas ieskaita arī valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.

Dabas resursu nodokļa maksājumi ir tieši atkarīgi no Latvijas uzņēmumu ekonomiskajām aktivitātēm un to izraisītajām vides noslodzēm. Līdz ar to, nodokļa ieņēmumi gan palielinās, palielinoties kopējai ekonomiskai aktivitātei, gan arī samazinās, uzņēmumiem un pašvaldībām veicot vides aizsardzības pasākumus. Dabas resursu nodokļa bāze un maksājumu struktūra ir ļoti sarežģīta — nodoklis tiek aprēķināts un iekasēts par:

· derīgo izrakteņu ieguvi, tajā skaitā ūdeņu ieguvi;

· ūdeņu piesārņošanu;

· gaisa piesārņošanu;

· atkritumu deponēšanu atkritumu poligonos (izgāztuvēs);

· videi kaitīgu preču un produktu importu un realizāciju;

· preču iepakojumu (iepakotu preču) importu un realizāciju;

· un citām mazāk nozīmīgām nodokļa objektu grupām.

Valsts vides aizsardzības speciālo budžetu jeb Latvijas Vides aizsardzības fonda prognožu aprēķinus 2002.–2006. gadam sagatavoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz Finansu ministrijas izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju. Dabas resursu nodoklis ir cieši saistīts arī citu nodokļu svārstībām, piemēram, muitas nodokli. Sagatavojot nodokļa ieņēmumu prognozes, ir ņemts vērā arī nodokļu ieņēmumu samazinājums, kas saistīts ar nodokļa atvieglojumu un atlaižu piešķiršanu saskaņā ar likumu “Par dabas resursu nodokli” uzņēmumiem, kuri realizē brīvprātīgās izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas.

3.7. shēma. Dabas resursu nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori

3.17. att. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi, tūkst. latu

3.18. att. Dabas resursu nodokļa ieņēmumu (kreisā ass), IKP un patēriņa cenu indeksa pieaugumu salīdzinājums

Pašvaldību speciālos vides aizsardzības budžetos netiek plānotas būtiskas izmaiņas, tās korelēs ar rūpnieciskās darbības un dabas resursu ieguves attīstību.

Līdz 2006. gadam dabas resursu nodokļa īpatsvars iekšzemes kopproduktā saglabāsies 0,2% robežās.

3.14. tabula

Dabas resursu nodoklis

(milj. latu)

	1999	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	––––––––––		–––––	–––––––––––––––––––––––––––––
	fakts		plāns	prognoze
Dabas resursu nodoklis,
milj. latu	10,7	10,6	11,0	11,3	11,7	12,2	12,6	13,1
pieauguma tempi
faktiskās cenās, %	-0,7	-0,6	3,2	3,0	4,1	3,7	3,7	3,6
pieauguma tempi
salīdzināmās cenās, %	-3,0	-3,1	0,6	0,0	1,1	0,7	0,6	0,6
% no IKP	0,3	0,2	0,2	0,2	0,2	0,2	0,2	0,2

 

3.15. tabula

Dabas resursu ieņēmumi pa budžetiem

(milj. latu)

	1999	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006
	––––––––––		–––––	–––––––––––––––––––––––––––––
	fakts		plāns	prognoze
Dabas resursu nodoklis,
milj. latu	10,7	10,6	11,0	11,3	11,7	12,2	12,6	13,1
Valsts speciālajā budžetā	8,3	8,3	9,0	9,3	9,6	9,8	10,1	10,4
Pašvaldību speciālajā budžetā	2,4	2,4	2,0	2,0	2,2	2,3	2,5	2,7

3.2. Pārējie ieņēmumi

Pārējos ieņēmumus veido ieņēmumi no valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta nenodokļiem, pašu ieņēmumiem un ārvalstu finansu palīdzības.

Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumus veido liels skaits atsevišķu ieņēmumu pozīciju. Tautsaimniecības attīstības tendenču ietekme uz katru no nenodokļu ieņēmumu veidiem ir dažāda. Šāda sarežģīta nenodokļu ieņēmumu struktūra lielā mērā apgrūtina nenodokļu ieņēmumu prognožu sagatavošanu.

Sagatavojot nenodokļu ieņēmumu prognozes, tiek ņemtas vērā valsts ekonomiskās attīstības prognozes un tendences, kā arī paredzamās izmaiņas nenodokļu ieņēmumu regulējošajos likumdošanas aktos.

Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumus veido:

· maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu,

· procentu maksājumi par kredītiem,

· valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem,

· valsts nodeva par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai,

· ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas,

· pārējās valsts nodevas,

· sodi un sankcijas,

· pārējie nenodokļu ieņēmumi.

2002. gadā valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi ir plānoti 78,5 milj. latu apmērā (ieskaitot pārskaitījumus no valsts speciālā budžeta 1,2 milj. latu apmērā) un, salīdzinot ar 2001. gada plānu, ir vērojams ieņēmumu palielinājums par 14,5 milj. latu jeb par 22,6 procentiem.

 

Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu

2002. gada ieņēmumu no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu prognoze tika izstrādāta balstoties uz nozaru ministriju iesniegto informāciju. Valsts kapitāla daļas ir gan bezpeļņas organizācijās, gan uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kas gūst peļņu. Uzņēmumu skaits, kuros ir ieguldīts valsts kapitāls un kas strādā ar peļņu ir visai neliels, jo lielākā daļa no ministriju pārziņā, pakļautībā vai pārraudzībā esošajiem uzņēmumiem ir bezpeļņas organizācijas. Turklāt, saskaņā ar Latvijas Privatizācijas aģentūras sniegto informāciju, visas privatizējamās sabiedrības, kas strādā ar peļņu tiks privatizētas līdz 2001. gada beigām, tai skaitā arī “Latvijas gāze”, un 2002. gadā maksājumus par kapitāla izmantošanu neveiks. Tiek prognozēts, ka 2002. gadā būtiskas iemaksas par valsts kapitāla izmantošanu veiks VAS “Latvenergo”, VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” un VAS “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”. 2002. gada plānotos ieņēmumus no valsts kapitāla izmantošanas būtiski ietekmēs VAS “Latvenergo” darbības finansiālie rādītāji, jo šim uzņēmumam ir lielākais īpatsvars kopējos maksājumos par valsts kapitāla izmantošanu. Maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu negatīvi var ietekmēt fakts, ka atbilstoši likumam “Par akciju sabiedrībām” un likumam “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kur valstij nepieder 100% kapitāla daļu, akcionāru (dalībnieku) pilnsapulce var nolemt peļņu nesadalīt, kā rezultātā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu valsts budžetā netiks veikti.

Balstoties uz ministriju iesūtīto informāciju par ieņēmumu (maksājumu) prognozi par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) kapitāla izmantošanu 2002. gadam, kā arī faktiskajiem ieņēmumiem 2001. gada astoņos mēnešos, 2002. gadā ieņēmumi no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu tiek plānoti 7,2 milj. latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2001.gada plānu, ieņēmumi no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu palielināsies par 6,0 milj. latu. Maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu plāns 2002. gadam tiek palielināts arī atbilstoši 2001. gada 9.oktobra Ministru kabineta sēdes lēmumam (protokols Nr. 48, 34. ¤, 5.punkts), kas paredz, ka Latvijas Banka veiks maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu 15% apmērā no pārskata gadā iegūtās peļņas.