Saeimas Prezidijā:

2001. gada 15. oktobra sēde

1. Sēdē izskatīja piecus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Apstiprināja izsludināšanai Saeimas 2001. gada 18. oktobra sēdes darba kārtību.

3. Pieņēma lēmumu par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2001. gada 18. oktobrī pulksten 17.

4. Pieņēma zināšanai informāciju par plānotajiem pasākumiem Saeimā no 15. oktobra līdz 21. oktobrim.

5. Prezidijs nolēma nodot Saeimas Kancelejai Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Dz.Kuduma iesniegumu par iespēju finansēt Itālijas Senāta Aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vizīti Rīgā šā gada 4.—6. novembrī.

6. Pieņēma lēmumu par drošības pasākumiem Austrijas Republikas parlamenta prezidenta Hainsa Fišera oficiālās vizītes laikā Latvijas Republikā 2001. gada 29. oktobrī un 30. oktobrī.

7. Izskatīja Vides apakškomisijas priekšsēdētāja M.Lujāna iesniegumu par viņa piedalīšanos ANO 7. sesijā laikā no šā gada 4. novembra līdz 12. novembrim Marakešā (Maroka) oficiālās Latvijas delegācijas sastāvā. Prezidijs nolēma lūgt, lai deputāts M.Lujāns noformē minēto braucienu kā komandējumu, un apmaksāt viņam dienas naudu un apdrošināšanas izdevumus.

8. Izskatīja deputāta R.Pīka iesniegumu un attaisnoja viņa kavējumu Saeimas 27. septembra sēdē.

9. Apstiprināja komandējumus:

1) Saeimas priekšsēdētāja biedram R.Pīkam laikā no 2001. gada 19. oktobra līdz 24. oktobrim uz Londonu (Lielbritānija);

2) Ārlietu komisijas priekšsēdētājam G.Krastam 2001. gada 22. oktobrī un 23. oktobrī uz Briseli (Beļģija);

3) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekļiem I.Burvim, J.Gailim, Starpparlamentu attiecību biroja konsultantei I.Sticenko un Saeimas autobāzes šoferim A.Rozickim 2001. gada 25. un 26. oktobrī uz Tallinu (Igaunija);

4) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekļiem J.Bunkšam, Dz.Kudumam, H.Demakovai, Starpparlamentu attiecību biroja konsultantei I.Sticenko un Saeimas autobāzes šoferim A.Olševskim 2001. gada 18. un 19. oktobrī uz Tartu (Igaunija);

5) Saeimas deputātam P.Apinim 2001. gada 22. un 23. novembrī uz Bonnu (Vācija).

10. Prezidijs nolēma neapstiprināt komandējumu Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklim M.Bekasovam laikā no 2001. gada 22. oktobra līdz 25. oktobrim uz Maskavu (Krievija).

11. Pieņēma zināšanai šādus pārskatus par komandējumiem:

1) deputāta B.Cileviča pārskatu par piedalīšanos Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Migrācijas, bēgļu un demogrāfijas lietu komitejas ad hoc apakškomitejas sēdē Jaltā (Ukraina) šā gada 5. un 6. oktobrī;

2) EPPA Latvijas delegācijas vadītājas V.Paegles pārskatu par piedalīšanos Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesijā Strasbūrā (Francija) šā gada 24.—28. septembrī;

3) Dokumentu nodaļas vecākā konsultanta K.Zvaigznītes pārskatu par komandējumu uz Poznaņu (Polija).

12. Nolēma sasaukt nākamo Prezidija sēdi 19. oktobrī pulksten 14. Dokumenti Prezidija sēdei iesniedzami līdz 18. oktobrim pulksten 17.

Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

2001. gada 18. oktobra sēde

1. Saeimas Prezidijs apstiprināja šādus komandējumus:

1) Saeimas priekšsēdētājam J.Straumem, Saeimas priekšsēdētāja dzīvesbiedrei B.Straumei, Saeimas sekretārei S.Dreimanei, Saeimas deputātiem V.Muižniecei, G.Dambergam, P.Salkazanovam, A.Golubovam, Saeimas priekšsēdētāja ārlietu padomniekam R.Plēsumam, Saeimas kancelejas direktora vietniekam V.Ziemelim, Protokola nodaļas konsultantam Z.Gratkovskim un Stenogrammu nodaļas tulkam I.Visockai oficiālā vizītē uz Kuveitu no 2001. gada 19. oktobra līdz 24. oktobrim;

2) Ārlietu komisijas priekšsēdētājam G.Krastam laikā no 2001. gada 24. oktobra līdz 28. oktobrim uz Parīzi (Francija).

2. Pieņēma lēmumu par grozījumu Saeimas Prezidija lēmumā par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja A.Kiršteina, delegācijas locekļu G.Krasta, I.Solovjova un delegācijas sekretāres S.Pauras komandējumu uz Otavu (Kanāda) no 2001. gada 4. oktobra līdz 10. oktobrim.

3. Pieņēma lēmumu par grozījumu Saeimas Prezidija lēmumā par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekļa I.Solovjova un delegācijas sekretāres S.Pauras komandējumu uz Bukaresti (Rumānija) no 2001. gada 24. oktobra līdz 28. oktobrim.

Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

2001.gada 18.oktobrī pulksten 17

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2001. gada 18. oktobrī pulksten 17.

1. Dokuments, reģ. Nr.122. Deputātu L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, E.Baldzēna, H.Soldatjonokas, I.Burvja un P.Salkazanova jautājums — LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā

Sakarā ar jūnijā radītajiem dabas stihiju postījumiem Zemgales novadā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Cik lielas zemes platības ir cietušas no plūdiem?

2. Cik lieli zaudējumi ir nodarīti zemnieku saimniecībām un iedzīvotāju piemāju dārziem?

3. Vai iedzīvotājiem tiks atlīdzināti plūdu rezultātā radušies zaudējumi?

4. Kuras institūcijas pārziņā atrodas meliorācijas un hidrosistēmu uzturēšana?

(Atbildes dok. Nr.3381)

2. Dokuments, reģ. Nr.131. Deputātu P.Salkazanova, V.Lauska, L.Bojāra, G.Freimaņa, J.Čevera, E.Baldzēna, H.Soldatjonokas, A.Kalniņa, R.Labanovska un I.Burvja jautājums — īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam:

Par administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi

Ludzas rajona Isnaudas pagasts, Ņukšu un Pureņu pagasti vēlas izveidot Isnaudas novadu. Pamatojoties uz pagastu padomju pieņemtajiem lēmumiem, Administratīvi teritoriālās reformas padome 2000. gada oktobrī pieņēma lēmumu par Isnaudas novada izveidošanu. Pamatojoties uz šo lēmumu, Valsts zemes dienests izstrādāja Isnaudas novada administratīvās teritorijas robežu aprakstu.

Preiļu rajonā Upmalas pagasts un Rožkalnu pagasts vēlas izveidot Vārkavas novadu. Pamatojoties uz pagastu padomju pieņemtajiem lēmumiem, Administratīvi teritoriālās reformas padome 2000. gada oktobrī pieņēma lēmumu par Vārkavas novada izveidošanu. Pamatojoties uz šo lēmumu, Valsts zemes dienests izstrādāja Vārkavas novada administratīvās teritorijas robežu aprakstu.

Vēlēšanos apvienoties izteikušas arī citas pašvaldības, piemēram, Krāslavas pilsēta ar Krāslavas pagastu, Aizkraukles pilsēta ar Aizkraukles pagastu.

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6. pantu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2004. gada 30. novembrim. Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta divos posmos. Likums paredz, ka līdz 2003. gada 31. decembrim reforma notiek pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas.

Lūdzam paskaidrot, kas traucē Ministru kabinetam pildīt Administratīvi teritoriālās reformas likumu no 2000. gada oktobra.

3. Dokumets, reģ. Nr.134. Deputātu L.Bojāra, P.Salkazanova, R.Labanovska, E.Baldzēna un O.Grīga jautājums — LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par dizentērijas epidēmiju

Esot labklājības ministra amatā, Jūs ierosinājāt un virzījāt Sanitāri epidemioloģiskā dienesta reformas un optimizāciju ar mērķi uzlabot veselības aprūpes sistēmu. Sakarā ar kārtējo epidēmiju Tukumā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc veiktā veselības aprūpes reforma nedod pozitīvus rezultātus un šā gada laikā ir stipri augusi saslimstība ar infekcijas slimībām epidēmiju veidā?

2. Kādi konkrēti pasākumi ir paredzēti veselības aprūpes uzlabošanai?

4. Dokuments, reģ. Nr.135. Deputātu J.Jurkāna, J.Sokolovska, A.Golubova, M.Bekasova, P.Maksimova, M.Lujāna un O.Deņisova jautājums — Ministru prezidentam A.Bērziņa kungam:

Par īpaši atbalstāmo reģionu attīstības paātrināšanu

A.god. Bērziņa kungs!

Saeima 1997. gada 22. maijā pieņēma likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”. Saskaņā ar likumu ir izveidota Reģionālās attīstības padome un Reģionālais fonds. Ministru kabinets ir apstiprinājis īpaši atbalstāmo reģionu sarakstu. Diemžēl pēdējos gados nav novērojama šo reģionu pastiprināta attīstība, Reģionālajam fondam no valsts budžeta tiek piešķirts ļoti maz līdzekļu un to apjoms pēdējos gados nevis pieaug, bet gan samazinās. 2000. gadā fondam bija piešķirts 1 miljons latu, bet 2001. gadā — vairs tikai 800 tūkstoši latu.

Sakarā ar minēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādus pasākumus valdība paredzējusi veikt, lai paātrinātu īpaši atbalstāmo reģionu attīstību?

2. Cik lielus līdzekļus paredzēts piešķirt Reģionālajam fondam likumprojektā “Par valsts budžetu 2002. gadam”?

5. Dokuments, reģ. Nr.136. Deputātu L.Bojāra, J.Lejas, V.Lauska, E.Baldzēna un I.Burvja jautājums — LR iekšlietu ministram Marekam Segliņam:

Par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu dārzkopības sabiedrību teritorijās

Sakarā ar rīdzinieku dzīvokļu problēmām daudzi pastāvīgai dzīvošanai izmanto dārza mājas Rīgas rajonā — Saulkrastos, Garkalnē, Salaspilī, Olainē un citur. Lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai tiek veikta statistika par noziegumiem dārzkopības sabiedrību teritorijās?

2. Kā tiek veikta policijas darbinieku skaita palielināšana teritorijās ar nelabvēlīgo kriminogēno situāciju?

6. Dokuments, reģ. Nr.137. Deputātu L.Bojāra, J.Lejas, V.Lauska, A.Kalniņa un I.Burvja jautājums — LR Ministru prezidentam:

Par automobiļu konstrukciju komponentu ražošanu Latvijā

2001. gada oktobrī Rīgā notiks 40 pasaules valstu autobūvētāju konference. Sakarā ar to lūdzam atbildēt uz šādu jautājumu:

Vai Latvijas Republikas valdība iesniegs priekšlikumu, lai RAF bāzē ražotu automobiļu konstrukciju komponentus?

Rīgā 2001. gada 15. oktobrī Saeimas priekšsēdētājs  J.Straume