Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Iesniegumi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.10.2001., Nr. 153 (2540) https://vestnesis.lv/ta/id/54983

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidenta raksts

Par likuma "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" otrreizēju caurlūkošanu

Vēl šajā numurā

25.10.2001., Nr. 153 (2540)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Iesniegumi

Likumprojekti:

Valsts kontroles likums

Saeimas dok. Nr. 3584; likumprojekts Nr. 1030

Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas
2001. gada 4. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārējie noteikumi

1.pants

(1) Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā.

(2) Valsts kontrole pakļauta vienīgi likumam.

(3) Valsts kontrole veic revīzijas atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem.

2.pants

(1) Valsts kontrole pārbauda:

1) valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu ieņēmumus un izdevumus;

2) rīcību ar valsts un pašvaldību mantu;

3) Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju piešķirto

līdzekļu izlietošanu.

(2) Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar šā

panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem ir likumīga, pareiza, ekonomiska un efektīva.

3.pants

(1) Valsts kontrole katru gadu sniedz Saeimai atzinumu par finansu ministra Valsts kontrolei iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Valsts kontrole šo atzinumu iesniedz arī Finansu ministrijai līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 15.septembrim.

(2) Valsts kontrole sniedz atzinumus par ministriju, centrālo valsts iestāžu gada pārskatu un pašvaldību gada pārskatu sastādīšanas pareizību.

(3) Valsts kontrole iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumus par īpaši svarīgiem un nozīmīgiem konstatējumiem.

(4) Valsts kontrole iesniedz pieteikumu Satversmes tiesai saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17.panta pirmo daļu;

(5) Valsts kontrole ziņo citām valsts pārvaldes institūcijām par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbības sfēru.

(6) Valsts kontrole savas kompetences ietvaros sadarbojas ar Eiropas Savienības un citām starptautiskajām institūcijām.

4.pants

(1) Valsts kontrolei ir tiesības pieprasīt Ministru kabinetā izskatāmo tiesību aktu projektus un sniegt atzinumus par šo tiesību aktu projektiem, ja tie ietekmē valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus, vai paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, kā arī ar Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju valstij un pašvaldībām piešķirtajiem līdzekļiem.

(2) Valsts kontrolei ir tiesības sūtīt savus pilnvarotus pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām uz valsts un pašvaldību institūciju sēdēm.

5.pants

Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta kolēģijas loceklis un valsts kontroliera pilnvarotie darbinieki, ja tas nepieciešams Valsts kontroles uzdevuma veikšanai, var netraucēti apmeklēt iestādes un uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) neatkarīgi no to pakļautības un īpašuma piederības un pieprasīt visu nepieciešamo informāciju.

6. pants

Valsts kontroles revīzijas un darbības kārtību nosaka Valsts kontroles padomes apstiprināts Valsts kontroles nolikums.

II nodaļa

Valsts kontroles revīzija

7.pants

(1) Valsts kontroles revīzijai pakļautas:

1) valsts iestādes;

2) valsts uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, kā arī uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu;

3) pašvaldības un to izveidotās iestādes un uzņēmumi;

4) citi uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, kā arī sabiedriskās organizācijas, sabiedrisko organizāciju apvienības un fiziskās personas, ja:

a) to rīcībā vai glabāšanā ir valsts vai pašvaldības līdzekļi;

b) tās tiek finansētas no valsts vai pašvaldības līdzekļiem vai to garantētiem līdzekļiem;

c) tās pilda valsts vai pašvaldības pasūtījumus un piegādes;

5) Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju piešķirto līdzekļu lietotāji.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas turpmākā likuma tekstā tiek sauktas par revidējamām vienībām.

(3) Valsts kontrole neveic revīzijas Saeimā.

8. pants

(1) Valsts kontrole veic likumības un lietderības revīzijas.

(2) Likumības revīzija pārbauda un novērtē revidējamās vienības darījumu un finansu pārskatu atbilstību normatīvajiem aktiem. Likumības revīzija ietver sevī finansu revīzijas, atestācijas revīzijas un finansiālās atbilstības pārbaudes.

(3) Lietderības revīzija pārbauda un novērtē revidējamās vienības darbības ekonomiskumu, efektivitāti, lietderību un atbilstību plānotajam rezultātam.

9.pants

Valsts kontrole nosaka revidējamās vienības, revīzijas laiku, revīzijas veidu un revīzijas metodes.

10. pants

Pēc Valsts kontroles pieprasījuma, ja tas nepieciešams revīzijas veikšanai, bankām un citām kredītiestādēm ir pienākums sniegt Valsts kontrolei tās pieprasītās ziņas par revidējamo vienību kontiem un viņu veiktajiem darījumiem.

11. pants

Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai Valsts kontroles pilnvarotām amatpersonām un darbiniekiem ir tiesības revidējamā vienībā piekļūt visai informācijai, ko Valsts kontrole uzskata par nepieciešamu revīzijas veikšanai.

12.pants

Revidējamo vienību lietas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem satur valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības informāciju, pārbauda Valsts kontroles katram atsevišķam gadījumam pilnvaroti darbinieki, kas iepriekš paziņo par to revidējamai vienībai.

13.pants

Valsts kontrolei ir tiesības revīzijā pieaicināt konsultantus.

14. pants

Pamatojoties uz revīzijā iegūtajiem pierādījumiem un pārbaudītajiem dokumentiem, tiek sastādīts Valsts kontroles revidentu ziņojums, kuru nosūta revidējamai vienībai.

15.pants

Pamatojoties uz Valsts kontroles revidentu ziņojumu un tam pievienotajiem revidējamās vienības rakstveida skaidrojumiem, tiek sastādīts revīzijas atzinuma projekts.

16.pants

(1) Revīziju slēdz ar revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu par revīzijas atzinuma un ziņojuma vadībai apstiprināšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais revīzijas departamenta kolēģijas lēmums stājas spēkā 30 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, ja revidējamā vienība nav šo lēmumu pārsūdzējusi Valsts kontroles padomei.

(3) Valsts kontroles padomes lēmums par revidējamās vienības motivēto prasību stājas spēkā 30 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, ja revidējamā vienība nav šo lēmumu pārsūdzējusi Augstākās tiesas Senātā.

17.pants

Valsts kontrolei ir tiesības dot saistošus norādījumus revidējamām vienībām grāmatvedības uzskaites uzlabošanai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un sniegt priekšlikumus iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.

18.pants

(1) Valsts kontrole nosūta kolēģijas lēmumu un revīzijas atzinumu revidējamai vienībai un nepieciešamības gadījumā — atbildīgajai ministrijai un Finansu ministrijai.

(2) Valsts kontrole nosūta Finansu ministrijai revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu un revīzijas atzinumu par Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju piešķirto līdzekļu izlietojumu.

III nodaļa

Revidējamās vienības tiesības un pienākumi

A. Revidējamās vienības tiesības

19.pants

Revidējamai vienībai ir tiesības iepazīties ar revīzijas uzdevumu.

20.pants

Revidējamai vienībai ir tiesības revidentu ziņojumam pievienot rakstveida paskaidrojumu par Valsts kontroles revidentu ziņojumu.

21. pants

Revidējamās vienības pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas sēdē, kurā tiek izskatīts revīzijas atzinuma projekts par šajā revidējamajā vienībā veikto revīziju, un pamatot savus revidentu ziņojumam pievienotos paskaidrojumus.

22.pants

(1) Revidējamā vienība 30 dienu laikā no revīzijas slēgšanas dienas ir tiesīga iesniegt Valsts kontroles padomei motivētu prasību pārskatīt revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu.

(2) Revidējamās vienības pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Valsts kontroles padomes sēdē, kurā tiek izskatīta šā panta pirmajā daļā minētā prasība, un sniegt paskaidrojumus, pamatojoties uz tiem pierādījumiem, ko revidējamā vienība sniegusi Valsts kontrolei revīzijas veikšanas laikā.

23.pants

Revidējamā vienība Valsts kontroles padomes pieņemto lēmumu par šīs revidējamās vienības iesniegto prasību 30 dienu laikā, skaitot no lēmuma pieņemšanas dienas, var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.

B. Revidējamās vienības pienākumi

24.pants

Revidējamās vienības pienākums ir Valsts kontroles pilnvarotos darbiniekus revīzijas veikšanā nodrošināt ar darba telpām un darbam piemērotiem apstākļiem.

25.pants

Revidējamai vienībai jāiesniedz Valsts kontrolei tās noteiktajā kārtībā un termiņā visi ar revīziju saistītie grāmatvedības reģistri un dokumenti, kā arī jāsniedz visa ar revīziju saistītā informācija un paskaidrojumi.

26.pants

Revidējamās vienības pienākums ir parakstīt Valsts kontroles revidentu ziņojumu un nosūtīt to atpakaļ Valsts kontrolei tās noteiktajā termiņā.

IV nodaļa

Valsts kontroles amatpersonu iecelšanas, apstiprināšanas

un atbrīvošanas kārtība

27.pants

Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi un revīzijas departamentu kolēģijas locekļi ir valsts amatpersonas.

28.pants

(1) Valsts kontrolieri ieceļ Saeima uz septiņiem gadiem Saeimas Kārtības rullī paredzētajā kārtībā.

(2) Stājoties amatā, valsts kontrolieris Saeimā dod šādu zvērestu:

“Zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, ievērot tās likumus un godīgi pildīt savus pienākumus.”

(3) Valsts kontrolieri amatā var iecelt atkārtoti.

29.pants

(1) Valsts kontroles padomes locekļus un revīzijas departamentu kolēģiju locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem.

(2) Valsts kontroles padomes un revīzijas departamentu kolēģiju locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti.

30. pants

(1) Valsts kontrolieri no amata pirms šā likuma 28.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa, kā arī Valsts kontroles padomes locekli un revīzijas departamenta kolēģijas locekli no amata pirms šā likuma 29.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa atbrīvo Saeima vienīgi uz tiesas sprieduma pamata.

(2) Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis un revīzijas departamenta kolēģijas loceklis var iesniegt Saeimai personīgu iesniegumu par atkāpšanos no amata.

31.pants

(1) Par valsts kontroliera amata, Valsts kontroles padomes locekļa amata un revīzijas departamenta kolēģijas locekļa amata kandidātu var būt persona, kura:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) brīvi pārvalda valsts valodu;

3) ir ieguvusi augstāko izglītību un kuras profesionālā kvalifikācija un pēdējo piecu gadu darba pieredze ir atbilstoša Valsts kontroles uzdevumu veikšanai.

(2) Par valsts kontroliera amata, Valsts kontroles padomes locekļa amata un revīzijas departamenta kolēģijas locekļa amata kandidātu nevar būt persona, kura:

1) sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

2) pēdējo trīs gadu laikā bijusi Ministru kabineta locekle;

3) pēdējo trīs gadu laikā bijusi vēlētos amatos politiskajās organizācijās (partijās);

4) sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) agrāk izdarījusi tīšu noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

6) ir vai ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR, vai ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, minēto institūciju aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

7) ir vai ir bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās Padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

32.pants

Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis un revīzijas departamenta kolēģijas loceklis uz amata pildīšanas laiku pārtrauc savu darbību politiskajās organizācijās (partijās).

V nodaļa

Valsts kontroles darbinieki

33.pants

Valsts kontroles darbinieki ir Valsts kontroles revidenti un Valsts kontroles kancelejas darbinieki.

34.pants

Uz Valsts kontroles darbinieku amatu kandidātiem attiecas ierobežojumi, kas šā likuma 31.panta otrajā daļā noteikti valsts kontroliera amata, Valsts kontroles padomes locekļa amata un revīzijas departamenta kolēģijas locekļa amata kandidātiem.

35.pants

Valsts kontroles darbinieks pilda darba līguma nosacījumus un amata aprakstā noteiktos pienākumus.

36.pants

Valsts kontrole var pārtraukt darba attiecības ar darbinieku Darba likumā noteiktajos gadījumos, kā arī:

1) ja apstiprinās, ka darbinieks, stājoties darbā, slēpis kādu no 31.panta otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem;

2) ja darbinieks nav pildījis šā likuma 70.panta nosacījumus;

3) par apkaunojošu rīcību vai nodarījumu, kas nav savienojams ar Valsts kontroles darbinieka amatu.

37.pants

Valsts kontrole uz vakantiem darbinieku amatiem izsludina atklātu konkursu un vērtē kandidātu atbilstību Valsts kontroles apstiprinātajām attiecīgā amata kvalifikācijas prasībām.

VI nodaļa

Valsts kontroles sastāvs un kompetence

38.pants

Valsts kontroles sastāvā ietilpst valsts kontrolieris, Valsts kontroles padome, revīzijas departamenti un Valsts kontroles kanceleja.

A. Valsts kontrolieris

39. pants

(1) Valsts kontrolieris

1) pārstāv Valsts kontroli;

2) vada Valsts kontroles darbu;

3) piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām;

4) ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs;

5) ir Valsts kontroles budžeta izpildītājs;

6) apstiprina Valsts kontroles padomes lēmumus;

7) deleģē tiesības rīkoties Valsts kontroles vārdā;

8) pieņem darbā Valsts kontroles darbiniekus;

9) iesaka Saeimai apstiprināšanai Valsts kontroles padomes un revīziju departamentu kolēģiju locekļu amata kandidātus.

(2) Valsts kontrolieris iesniedz ziņojumus Saeimai un Ministru kabinetam.

(3) Valsts kontrolieris savas kompetences ietvaros izskata administratīvo pārkāpumu lietas.

40.pants

Valsts kontroliera prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda tas Valsts kontroles padomes loceklis, kuru uz visu minētā Valsts kontroles padomes locekļa pilnvaru laiku nozīmējis valsts kontrolieris. Ja arī šis Valsts kontroles padomes loceklis ir prombūtnē, valsts kontroliera pienākumus pilda padomes loceklis – revīzijas departamenta direktors ar ilgāko pilnvaru stāžu.

B. Valsts kontroles padome

41.pants

Valsts kontroles padomes sastāvā ir valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi.

42.pants

Valsts kontroles padome:

1) apstiprina iekšējos Valsts kontroles darbību reglamentējošos normatīvos aktus;

2) apstiprina revīziju gada plānu un stratēģiskās attīstības plānu;

3) izlemj par revīziju jomu sadali starp revīzijas departamentiem;

4) izlemj Valsts kontroles padomes locekļu un revīzijas departamentu kolēģiju ierosinātos jautājumus;

5) apstiprina šā likuma 3.panta pirmajā daļā paredzēto atzinumu un pieņem lēmumu par tā iesniegšanu Saeimā;

6) apstiprina šā likuma 3.panta trešajā daļā paredzētos ziņojumus;

7) pieņem lēmumu par šā likuma 3.panta ceturtajā daļā paredzēto pieteikumu iesniegšanu Satversmes tiesā;

8) pieņem lēmumu par šā likuma 3.panta piektajā daļā paredzētajiem ziņojumiem;

9) apspriež kandidatūras Valsts kontroles padomes un revīzijas departamenta kolēģijas locekļu amatiem;

10) pieņem lēmumu par revidējamo vienību iesniegtajām prasībām pārskatīt revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu;

11) apstiprina Valsts kontroles budžeta projektu;

12) apstiprina Valsts kontroles darbinieku štatu sarakstu, amatu kvalifikācijas prasības un darba samaksas sistēmu.

43.pants

(1) Valsts kontroles padomes sēdes ir slēgtas.

(2) Valsts kontroles padomes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās padomes priekšsēdētājs un ne mazāk kā trīs tās locekļi. Jautājumus izlemj ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

C. Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģija

44.pants

(1) Revīzijas departamenta kolēģijas sastāvā ietilpst attiecīgā revīzijas departamenta direktors un attiecīgā revīzijas departamenta kolēģijas locekļi, ne vairāk par sešiem katrā revīzijas departamentā.

(2) Revīzijas departamenta direktors ir attiecīgā revīzijas departamenta kolēģijas priekšsēdētājs.

45.pants

Revīzijas departamenta kolēģija:

1) izlemj par revīzijas darbu sadali starp sektoriem;

2) izstrādā revīziju gada plāna projektu;

3) apstiprina revīzijas atzinumu un nosūta to revidējamai vienībai un nepieciešamības gadījumā, atbildīgajai ministrijai un Finansu ministrijai;

4) gatavo ziņojumu projektus Saeimai un Ministru kabinetam.

46.pants

(1) Revīzijas departamenta kolēģijas sēdes ir slēgtas.

(2) Revīzijas departamenta kolēģijas sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās revīzijas departamenta direktors un ne mazāk kā divi revīzijas departamenta kolēģijas locekļi. Jautājumus izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

D. Revīzijas departamenti

47.pants

Revīzijas darbus ar Valsts kontroles padomes lēmumu sadala starp revīzijas departamentiem.

48.pants

Revīzijas departamenti veic revīzijas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu.

49.pants

Revīzijas departamenta sastāvā ietilpst revīzijas departamenta direktors, revīzijas departamenta kolēģija un revīzijas sektori.

50. pants

(1) Revīzijas departamenta direktoru ieceļ amatā valsts kontrolieris no Valsts kontroles padomes locekļu vidus.

(2) Revīzijas departamenta direktora prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda šā revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, kuru uz visu viņa pilnvaru laiku norīkojis valsts kontrolieris. Ja arī šis kolēģijas loceklis ir prombūtnē, revīzijas departamenta direktora pienākumus pilda šā revīzijas departamenta kolēģijas loceklis ar ilgāko pilnvaru stāžu.

51. pants

Revīzijas departamenta direktors:

1) vada revīzijas departamenta darbu;

2) uzrauga pārējo kolēģijas locekļu un sektoru darbu;

3) apstiprina revīzijas uzdevumu un revīzijas darba plānu.

52. pants

(1) Revīzijas departaments ir sadalīts darbam sektoros.

(2) Sektors sastāv no sektora vadītāja un valsts revidentiem.

(3) Sektoru vadītājus valsts kontrolieris ieceļ amatā no attiecīgā revīzijas departamenta kolēģijas locekļu vidus.

53.pants

Revīzijas departamenta sektora vadītājs:

1) vada un atbild par sektora darbu;

2) uzrauga revidentu darbu;

3) izskata un saskaņo revīzijas darba plānu un Valsts kontroles revidentu ziņojumu;

4) pieņem lēmumu par Valsts kontroles revidentu ziņojuma nosūtīšanu revidējamai vienībai.

54.pants

Valsts kontroles revidenti atbilstoši kvalifikācijai un darba stāžam

Valsts kontrolē ieņem vecākā valsts revidenta, valsts revidenta un valsts revidenta palīga amatus.

E. Valsts kontroles kanceleja

55.pants

(1) Valsts kontroles kancelejas uzdevums ir radīt priekšnoteikumus Valsts kontroles saskaņotai un optimālai darbībai, sekmēt šajā likumā un citos normatīvajos aktos Valsts kontrolei noteikto uzdevumu veikšanu.

(2) Valsts kontroles kanceleju veido struktūrvienības, kas risina iestādes finansu, personāla, lietvedības, starptautisko sakaru, juridiskos, informācijas un saimnieciskos jautājumus.

56.pants

(1) Valsts kontroles kancelejas darbu vada Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks, kas ir tieši pakļauts valsts kontrolierim.

(2) Uz Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieka amatu izsludina konkursu un uz amata kandidātu attiecas šā likuma 31.pantā noteiktās prasības un ierobežojumi.

(3) Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks ir valsts amatpersona.

VII nodaļa

Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku sociālās garantijas
un tiesiskā aizsardzība

57.pants

Valsts kontrole veic Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku veselības un dzīvības apdrošināšanu pret negadījumiem, pildot amata pienākumus.

58.pants

(1) Valsts kontrole savu amatpersonu un darbinieku ikgadējo atvaļinājuma laiku saskaņo ar valsts pārvaldes institūciju atvaļinājuma laiku.

(2) Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem pabalstu ne mazāku kā vienas mēnešalgas apmērā.

59.pants

(1) Valsts kontroles amatpersonai un darbiniekam, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

(2) Valsts kontroles amatpersona un darbinieks atmaksā to mācību gada maksas daļu, kuru segusi Valsts kontrole:

1) ja amatpersona un darbinieks tiek atbrīvots no darba (amata) pēc paša vēlēšanās un pēc mācību maksas segšanas strādājis Valsts kontrolē mazāk nekā piecus gadus;

2) ja Valsts kontrole izbeigusi darba attiecības ar darbinieku, pamatojoties uz apstākļiem, kas paredzēti Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.—5.apakšpunktā;

3) ja Valsts kontroles amatpersona tiek atbrīvota no amata uz tiesas sprieduma pamata un tā pēc mācību maksas segšanas Valsts kontrolē strādājusi mazāk nekā piecus gadus.

60.pants

Valsts kontroles amatpersonai un darbiniekam kvalifikācijas celšanas laikā tiek saglabāta mēnešalga un segti mācību izdevumi līdz 45 dienām triju gadu laikā, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.

61.pants

Valsts kontroles amatpersona vai darbinieks saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā bērna piedzimšanas gadījumā. Ja abi bērna vecāki ir Valsts kontroles amatpersonas vai darbinieki, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

62.pants

(1) Valsts kontroles amatpersona un darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(2) Valsts kontroles amatpersonas un darbinieka nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā.

63.pants

(1) Valsts kontroles amatpersona un darbinieks, aizejot pensijā, saņem vienreizēju atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2) Ja amatpersonai un darbiniekam Valsts kontrolē ir vismaz piecu gadu nepārtraukts darba stāžs, šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu viņš saņem trīs mēnešalgu apmērā. Ja Valsts kontroles amatpersonai un darbiniekam Valsts kontrolē ir divdesmit gadu nepārtraukts darba stāžs, viņš minēto pabalstu saņem sešu mēnešalgu apmērā.

64. pants

(1) Valsts kontrolieris, atstājot amatu pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās, turpmāko trīs gadu laikā saņem no valsts ikmēneša pensiju 50 procentu apmērā no valsts kontroliera mēnešalgas neatkarīgi no tā, vai šai personai ir citi ienākumi.

(2) Valsts kontroles padomes loceklim un revīzijas departamenta kolēģijas loceklim, atstājot amatu pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās, izmaksājams pabalsts sešu mēnešalgu apmērā.

65. pants

Par Valsts kontroles amatpersonai un darbiniekam nepieciešamo apsardzi katrā atsevišķā gadījumā lemj Saeimas Prezidijs.

VIII nodaļa

Valsts kontroles finansēšanas un gada pārskata revīzijas kārtība

66. pants

(1) Valsts kontrole tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Valsts kontroles budžeta pieprasījums budžeta pieprasījuma izskatīšanas procesā līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.

67.pants

(1) Valsts kontrolē gada finansu pārskata revīziju veic ārējais revidents, kuru konkursa kārtībā izvēlas Saeima.

(2) Valsts kontrole savu gada finansu pārskatu kopā ar ārējā revidenta atzinumu iesniedz Saeimai, kā arī Valsts kasei saimnieciskā gada pārskata sastādīšanai.

IX nodaļa

Valsts kontroles revīzijas atklātums un darbinieku atbildība

68.pants

Valsts kontrole informē sabiedrību par savu darbību.

69.pants

(1) Valsts kontrole nodod atklātībai slēgtas revīzijas atzinumu pēc tā stāšanās spēkā un šā likuma 3.panta pirmajā daļā paredzēto atzinumu pēc tā iesniegšanas Saeimai.

(2) Slēgtas revīzijas atzinums un dati nav nododami atklātībai, ja tas satur ar normatīvajiem aktiem noteiktu ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu.

70.pants

Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki bez valsts kontroliera atļaujas nav tiesīgi izpaust informāciju, kas viņiem ir kļuvusi zināma, pildot amata pienākumus.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Valsts kontroli” un likums “Valsts kontroles revīzijas reglaments”.

2. Valsts kontroles padomei līdz 2002.gada 1.janvārim apstiprināt šā likuma 6.pantā paredzēto Valsts kontroles nolikumu.

3. Ministru kabinets izstrādā projektu grozījumiem likumā “Par budžetu un finansu vadību”.

4. Ministru kabinets izstrādā projektu grozījumiem likumā “Kredītiestāžu likums”.

5. Ministru kabinets izstrādā projektu grozījumiem likumā “Korupcijas novēršanas likums”.

6. Ministru kabinets izstrādā projektu grozījumiem likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”.

Likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

 

 

Par likumprojektu

I. Kāpēc tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

Spēkā esošais tiesiskais regulējums neapmierina, jo:

1. Pēc SIGMA (Support for Improvement of Administration) ekspertu atzinuma Latvijai ir nepieciešams iekļauties kopīgo tiesību un pienākumu kopumā, kas saista visu dalībvalstu augstākās audita institūcijas Eiropas Savienībā. Lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvijas Republikas Valsts kontrolei jātiecas nostiprināt revīzijas (audita) sistēmu, jāpaplašina darba apjoms un jāuzlabo tā kvalitāte. Spēkā esošā Valsts kontroles darbību reglamentējošā likumdošana ir vispārīga un nevar nodrošināt šo prasību īstenošanu. Nepieciešams panākt Valsts kontroles darbību reglamentējošo likumu atbilstību INTOSAI IX kongresā Limas deklarācijai par finansu kontroles direktīvām, INTOSAI audita standartiem un vadlīnijām INTOSAI audita standartu ieviešanai Eiropā.

2. Pašreizējā situācija, kad Valsts kontroles darbību reglamentē divi likumi (likums “Par Valsts kontroli” un “Valsts kontroles revīzijas reglaments”), rada iespēju neviennozīmīgi interpretēt šos tiesību aktus.

3. Lai gan Satversmē ir deklarēta Valsts kontroles neatkarība, Valsts kontroles kā neatkarīgas iestādes statuss prasa skaidrojumus likumdošanā.

4. Spēkā esošā likumdošana neparedz Valsts kontrolei pienākumu kontrolēt Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju piešķirto līdzekļu izlietošanu.

5. Nav ievērota starptautiski pieņemtā terminoloģija. Nav noteikts, ka Valsts kontroles veiktajām revīzijām jāatbilst starptautisko revīziju standartu prasībām, Eiropas Savienības likumdošanai un starptautiskajai praksei un labākajai pieredzei, kā darbojas augstākās kontrolējošās iestādes Eiropā.

6. Nav noteiktas prasības Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku amata kandidātiem, formulētas Valsts kontroles struktūrvienību, amatpersonu un darbinieku veicamās funkcijas.

2. Tiesību akta projekta būtība;

Tiesību akts vajadzīgs, lai identificētu un nostiprinātu finansu kontroles (audita) funkcijas, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem Latvijas sagatavošanai līdzdalībai Eiropas Savienībā un integrācijai Eiropas vidē. Nepieciešama valsts augstākās kontroles (audita) institūcijas darbību reglamentējošās likumdošanas sakārtošana atbilstoši Acquis communautaire principiem, starptautiskajām revīzijas koncepcijām un terminoloģijai. Likumprojekts izstrādāts atbilstoši SIGMA rekomendācijām un rekomendācijām augstāko audita (revīzijas) iestāžu darbībai Eiropas integrācijas kontekstā, ko izstrādājusi starptautiska darba grupa pēc Viduseiropas un Austrumeiropas valstu augstāko audita (revīzijas) iestāžu (SAI — Supreme Audit Institutions) vadītāju un Eiropas Auditortiesas lūguma.

Alternatīvi mērķa sasniegšanas veidi nepastāv.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1.Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Sakārtojot un attīstot finansu kontroli, tiek uzlabota finansu vadība un finansu kontrole, sekmēta ekonomiskās vides sakārtotība.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Uzlabota finansu vadība un finansu kontrole, ekonomiskās vides sakārtotība nodrošinās un sekmēs integrācijas procesu.

Uzņemoties un īstenojot Eiropas Savienības tiesības un pienākumus finansu kontroles jomā, tiks panākta valsts un pašvaldību institūciju un uzņēmējsabiedrību nostiprināšanās, kā arī cilvēkresursu attīstība.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Panākot likumīgu, pareizu, ekonomisku un efektīvu rīcību ar valsts, pašvaldību, Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju piešķirtajiem līdzekļiem, sekmē iedzīvotāju labklājības attīstību valstī.

4. Ietekme uz vidi.

Tiesību akts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

1. Izmaiņas budžeta

ieņēmumos

161 622

161 622

161 622

161 622

161 622

2. Izmaiņas budžeta

izdevumos

161 622

161 622

161 622

161 622

161 622

3. Finansiālā ietekme

Valsts

Valsts

Valsts

Valsts

Valsts

budžets

budžets

budžets

budžets

budžets

4. Prognozējamie

Valsts

Valsts

Valsts

Valsts

Valsts

kompensējošie

budžets

budžets

budžets

budžets

budžets

pasākumi papildu

izdevumu

finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

a)veselības un
dzīvības apdro-
šināšana pret
negadījumiem,
pildot amata
pienākumus 10 000 10 000 10 000 10 000
b) pabalsts,
aizejot ikgadējā
atvaļinājumā 67 000 67 000 67 000 67 000
c) mācību maksas 7000 7000 7000 7000
d) amatpersonu
un darbinieku
kvalifikācijas
celšanai 17 300 17 300 17 300 17 300
e) sociālās
garantijas 7 500 7 500 7 500 7 500
f) vienreizējs
pabalsts VK
darbiniekiem
un amatper-
sonām, aizejot
pensijā 2 500 2 500 2 500 2 500
g) VK amat-
personu nodro-
šinājums pēc
pilnvaru
termiņa
izbeigšanās 15 680 15 680 15 680 15 680
h) VK amat-
personu apsar-
dzes nodroši-
nājums 1 200 1 200 1 200 1 200
i) darba devēja
sociālais
nodoklis 33 442 33 442 33 442 33 442

 

*) Vidēji piecus gadus pēc kārtas

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Valsts kontroli” un Valsts kontroles revīzijas reglaments.

Nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos:

1) likumā “Kredītiestāžu likums”;

3) likumā “Korupcijas novēršanas likums”;

4) likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”;

5) Valsts kontrolei jāizstrādā un Valsts kontroles padomei jāapstiprina likumprojekta 6.pantā paredzētais Valsts kontroles nolikums.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Atbilst Nacionālajai programmai integrācijai ES, EUROSAI (European Organization of Supreme Audit Institutions) direktīvām un rekomendācijām audita jomā.

2. Saistības ar citām starptautiskajām organizācijām.

Atbilst Limas deklarācijai un INTOSAI (International Organization of Supreme Audit Institutions) audita standartiem.

Atbilstības novērtējuma tabula

Attiecīgie ES tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.) numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Rekomendācijas augstāko audita (revīzijas) iestāžu darbībai Eiropas integrācijas kontekstā — izstrādājusi starptautiska darba grupa pēc Viduseiropas un Austrumeiropas valstu augstāko audita (revīzijas) iestāžu (SAI — Supreme Audit Institutions) vadītāju un Eiropas Auditortiesas lūguma (1999.g.jūnijs)

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punka Nr.) ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr. Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst) Komentāri
Likumprojekts 1.rekomendācija atbilst Projekts rada stingru, stabilu un
kopumā pielietojamu tiesisko pamatu,
kas noteikts Satversmē.
1.panta 2.daļa 2.rekomendācija atbilst Tiek noteikta funkcionāla,
6.pants organizatoriskā, darbības un
9.pants finansiālā neatkarība, kas ļaus
66.panta 2.daļa objektīvi un iedarbīgi veikt
paredzēto uzdevumu.
2.pants 3.rekomendācija atbilst Nosaka pilnvaras un līdzekļus, kā
3.panta 3.daļa pārbaudāmi visi valsts un
4.panta 1.daļa pašvaldību finansu līdzekļi,
7.pants 8.pants resursi un darbības jomas
(ieskaitot ES finansējumu un
resursus) neatkarīgi no tā, vai tie
atspoguļoti nacionālajā budžetā,
un neatkarīgi no tā, kas saņem
vai pārvalda šos valsts finansu
līdzekļus, resursus un darbības
jomas.
2.panta 2.daļa 4. rekomendācija atbilst Nosaka pienākumu veikt
8.pants visplašākā spektra finansu
kontroli valsts sektorā, ietverot
gan likumības revīziju, gan arī
lietderības revīziju.
3.panta 5.rekomendācija atbilst Nodrošina Valsts kontrolei
3.—4.daļa iespēju brīvi un bez
18.pants ierobežojumiem ziņot par sava darba rezultātiem. Ziņojumus var iesniegt parlamentam, Ministru kabinetam, kā arī publiskot.
1.panta 3.daļa 6.rekomendācija atbilst Noteikts pienākums apstiprināt,
6.pants izsludināt un izplatīt INTOSAI
17.pants audita standartiem atbilstošu
audita politiku un standartus.
Pienākums izstrādāt detalizētus
norādījumus, lai veicinātu
standartu praktisku pielietošanu
un sasniegšanu.

13.pants

7.rekomendācija

atbilst

Reglamentē iestādes to rīcībā esošo

36.pants

cilvēkresursu un naudas līdzekļu

54.pants

izmantošanu visiedarbīgākajā

veidā, lai nodrošinātu savu

uzdevumu veiksmīgu izpildi.

Nosaka kompetentu iestādes

organizāciju, lai veiktu kvalitatīvu

un iedarbīgu audita darbu un

sastādītu ziņojumus.

2.panta 1.daļas

8.rekomendācija

atbilst

Nosaka iestādes iekšējo

3.apakšpunkts

organizāciju kā atbalsta struktūru

pirmsiestāšanās perioda prasībām

paredzētā darba pareizai veikšanai.

31.panta 1.daļa

9.rekomendācija

atbilst

Nodrošina, ka iestādes darbinieki

37.pants

ir kompetenti, spējīgi un atdeves

pilni, lai garantētu efektīva revīzijas

darba veikšanu atbilstoši

starptautiskajiem standartiem un

labākajai Eiropas praksei.

59.pants

10.rekomendācija

atbilst

Nodrošina iespēju izglītības

60.pants

un apmācības ceļā paaugstināt

darbinieku profesionālo un

tehnisko lietpratību.

17.pants

11.rekomendācija

atbilst

Pievēršas kvalitatīvu un iedarbīgu

vadības (iekšējās) kontroles

sistēmu attīstībai revidējamās

vienībās.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Ar SIGMA ekspertiem, Eiropas Komisijas ekspertiem, Eiropas Audita (European Union Court of Auditors) tiesas ekspertiem.

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Likumprojekta izpildes īstenošana notiks ar jau esošo valsts institūciju spēkiem, esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likums neierobežo indivīda tiesības.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs V.Balodis

 

 

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā

Saeimas dok. Nr.3660; likumprojekts Nr. 1042

Saeimas deputātu grupas (J.Jurkāns, B.Cilevičs,

M.Mitrofanovs, M.Bekasovs, I.Solovjovs, B.Rastopirkins,

A.Golubovs, P.Maksimovs, J.Urbanovičs, J.Pliners)

2001. gada 18. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt Saeimas vēlēšanu likumā šādus grozījumus:

1. Izslēgt 5. panta 7. punktu.

2. Izslēgt 11. panta 5. punktu.

3. Izslēgt 13. panta trešās daļas 7. punktu.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka deputāta kandidātam, kas nav beidzis latviešu mācībvalodas skolu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāiesniedz augstākās (trešās) valsts valodas prasmes pakāpes apliecības notariāli apliecināts noraksts, pretējā gadījumā pieteiktais deputāta kandidāts tiek no kandidātu saraksta svītrots. Bez tam Valsts valodas centrs ir pilnvarots veikt norādīto deputātu kandidātu valsts valodas prasmes pārbaudes un uz Valsts valodas centra izziņas pamata pieteiktais deputāta kandidāts arī var tikt svītrots no iesniegtā deputātu kandidātu saraksta.

Saeimas Kārtības rullis paredz Valsts valodas centra veiktas pārbaudes arī attiecībā uz jau ievēlētajiem deputātiem.

2. Likumprojekta būtība.

Likumprojekts paredz izslēgt no Saeimas vēlēšanu likuma normas, kas diskriminē daļu no pieteiktajiem deputātu kandidātiem atkarībā no tā, kādas mācībvalodas skolu šie kandidāti beiguši, kā arī ierobežo vēlētāju izvēli ievēlēt par deputātiem personas, kas pārstāv Latvijas mazākumtautības.

 

II. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs Latvijas sabiedrības demokratizācijas procesu, sabiedrības integrāciju un paaugstinās sabiedrības izpratni par mūsdienu cilvēktiesību standartu ievērošanas nozīmi Latvijā. Aktīvāka nelatviešu līdzdalība valsts pārvaldē savukārt atstās pozitīvu iespaidu uz tautsaimniecības attīstību.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Piedāvātie grozījumi tieši neietekmēs ne valsts, ne pašvaldību budžetus.

 

IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Piedāvātie grozījumi var radīt nepieciešamību precizēt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz valsts valodas prasmes pārbaudēm.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst Starptautiskajam paktam par pilsoņu un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, par ko liecina ANO Cilvēktiesību komitejas atzinums lietā par Latviju.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Ministru prezidents A.Bērziņa kungs EDSO augstajam komisāram un ANO Cilvēktiesību komitejai ir publiski solījis pārskatīt Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumus, lai tos saskaņotu ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

 

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildi kontrolēs jau esošā Centrālā vēlēšanu komisija, un jaunu valsts institūciju izveidošana nebūs vajadzīga. Bez tam samazināsies Valsts valodas centra darba slodze.

Papildu mehānisms indivīda tiesību aizsardzībai nebūs vajadzīgs, jo likums samazina indivīdam noteiktos ierobežojumus.

 

 

No redakcijas.

Likuma 5. panta 7. punkts ir šāds:

“5.pants. Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras:

(..) 7) neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei.”

Likuma 11. panta 5. punkts ir šāds:

“11. pants. Kandidātu sarakstam pievienojami šādi dokumenti:

(..) 5) ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav beigusi latviešu mācībvalodas skolu vai divplūsmu skolu latviešu plūsmā, — augstākās (trešās) valsts valodas prasmes pakāpes apliecības notariāli apliecināts noraksts.”

Likuma 13. panta trešās daļas 7. punkts ir šāds:

“(3) Šā panta otrās daļas 1. punkta “a” un “d” apakšpunktā noteiktajos gadījumos kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgās iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

(..) 7) neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei, — apliecina Valsts valodas centrs;”

 

 

 

Grozījumi Pilsētas domes, novada padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā

Saeimas dok. Nr. 3661; likumprojekts Nr. 1043

Saeimas deputātu grupas (J.Jurkāns, B.Cilevičs, M. Mitrofanovs,

M. Bekasovs, I. Solovjovs, B. Rastopirkins,

A. Golubovs, P. Maksimovs, J. Urbanovičs, J. Pliners)

2001. gada 18. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt Pilsētas domes, novada padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā šādus grozījumus:

1. Izslēgt 9. panta 7. punktu.

2. Izslēgt 17. panta 4. daļu.

3. Izslēgt 22. panta trešās daļas 8. punktu.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Spēkā esošais Pilsētas domes, novada padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums nosaka, ka deputāta kandidātam, kas nav beidzis latviešu mācībvalodas skolu, attiecīgajai vēlēšanu komisijai ir jāiesniedz augstākās (trešās) valsts valodas prasmes pakāpes apliecības notariāli apliecināts noraksts, pretējā gadījumā pieteiktais deputāta kandidāts tiek no kandidātu saraksta svītrots. Bez tam, Valsts valodas centrs ir pilnvarots veikt norādīto deputātu kandidātu valsts valodas prasmes pārbaudes un uz Valsts valodas centra izziņas pamata pieteiktais deputāta kandidāts arī var tikt svītrots no iesniegtā deputātu kandidātu saraksta.

2. Likumprojekta būtība.

Likumprojekts paredz izslēgt no Pilsētas domes, novada padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma normas, kas diskriminē daļu no pieteiktajiem deputātu kandidātiem atkarībā no tā, kādas mācībvalodas skolu šie kandidāti beiguši, kā arī ierobežo vēlētāju izvēli ievēlēt par deputātiem personas, kas pārstāv Latvijas mazākumtautības.

 

II. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs Latvijas sabiedrības demokratizācijas procesu, sabiedrības integrāciju un paaugstinās sabiedrības izpratni par mūsdienu cilvēktiesību standartu ievērošanas nozīmi Latvijā. Aktīvāka nelatviešu līdzdalība pašvaldību darbā savukārt atstās pozitīvu iespaidu uz tautsaimniecības attīstību.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Piedāvātie grozījumi tieši neietekmēs ne valsts, ne pašvaldību budžetus.

 

IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Piedāvātie grozījumi var radīt nepieciešamību precizēt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz valsts valodas prasmes pārbaudēm.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst Starptautiskajam paktam par pilsoņu un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, par ko liecina ANO Cilvēktiesību komitejas atzinums lietā par Latviju.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Ministru prezidents A.Bērziņa kungs EDSO augstajam komisāram un ANO Cilvēktiesību komitejai ir publiski solījis pārskatīt Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumus, lai tos saskaņotu ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

 

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildi kontrolēs jau esošās vēlēšanu komisijas, un jaunu valsts institūciju izveidošana nebūs vajadzīga. Bez tam samazināsies Valsts valodas centra darba slodze.

Papildu mehānisms indivīda tiesību aizsardzībai nebūs vajadzīgs, jo likums samazina indivīdam noteiktos ierobežojumus.

 

 

No redakcijas.

Likuma 9.panta 7.punkts ir šāds:

“9. pants. Domes (padomes) vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē (padomē) nevar ievēlēt personas:

(..) 7) kuras neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei.”

17. panta ceturtā daļa ir šāda:

“Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav beigusi latviešu mācībvalodas skolu, kandidātu sarakstam jāpievieno arī augstākās (trešās) valsts valodas prasmes pakāpes apliecības notariāli apliecināts noraksts.”

22. panta trešās daļas 8. punkts ir šāds:

“ Šā panta otrās daļas 1.punkta “a”, “b” un “e” apakšpunktā paredzētajos gadījumos kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgās iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

(..) 8) neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei, — apliecina Valsts valodas centra izziņa;”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!