“Kazahstānai ir svarīgs politiskais dialogs ar Latviju”

Šodien Kazahstānā: Republikas diena

Ikrams Adirbekovs, Kazahstānas Republikas vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieka kungs, jūsu valstij šie nav kārtējie, bet jubilejas valsts svētki.

— Jā, jums taisnība. 2001. gadā Kazahstānas tauta svinīgi atzīmē savas valsts desmito gadadienu. Šodien jau var ar pilnu pārliecību teikt, ka mēs esam īstenojuši vēsturisko izdevību kļūt par pilntiesīgiem partneriem pasaules neatkarīgo valstu saimē. Par to liecina mūsu valsts sasniegumi visas valstiskās un sabiedriskās darbības jomās. Mūsu valstī konsekventi tiek īstenots stratēģiskais kurss uz pakāpenisku visu sabiedriski politiskās dzīves nozaru demokratizāciju. Reālo demokrātiju raksturo cilvēka tiesību un brīvību nodrošinājums, neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu attīstība un pilsoniskas sabiedrības struktūru veidošanās. Sabiedrībā saglabājas un nostiprinās arī politiska stabilitāte un starpnāciju saskaņa. Ne mazāk nozīmīgi desmit neatkarīgās attīstības gados bijuši arī ekonomiskie sasniegumi. Kazahstānā radīta liberāla ekonomika ar attīstītu tirgus infrastruktūru, kā arī viena no progresīvākajām finansu un ekonomiskajām sistēmām visā postsovetiskajā telpā ar stabilu nacionālo valūtu. Mūsu valstī izveidojies arī labvēlīgs klimats investīcijām. Valsts ekonomikā tiešo ārvalstu investīciju veidā ieguldīts jau vairāk nekā 12 miljardu ASV dolāru. Tiek sekmīgi īstenots arī visas nācijas uzdevums uzcelt un iekārtot mūsu valsts jauno galvaspilsētu Astanu, kas īsā laikā kļuvusi par administratīvu centru, dodot jaunus impulsus mūsu ekonomiskajai un sabiedriski politiskajai dzīvei. Daudz efektīvāk tagad tiek izmantoti mūsu valsts dabas resursi. Ik gadu Kazahstānā iegūst 35 miljonus tonnu naftas, bet pēc pieciem vai sešiem gadiem mēs iegūsim 100 miljonus tonnu. Neapšaubāmi, nozīmīgs ieguvums mūsu desmit gadu attīstībā bija savu bruņoto spēku radīšana. Atsaucoties tautas gribai, Kazahstāna slēgusi Semipalatinskas atompoligonu, panākusi no kodolieročiem brīvas valsts statusu un kodollielvalstu drošības garantijas.

Tieši šāda nostāja mums ļāvusi saglabāt iekšējo un ārējo stabilitāti un panākt augstu ekonomiskās izaugsmes tempu. Pērn mūsu iekšzemes kopprodukts pieauga par 9,5 procentiem, rūpnieciskā ražošana — par 14,6 procentiem, tai skaitā derīgo izrakteņu ieguve — par 21,5 procentiem. Ārējās tirdzniecības kopapjoms pieauga par 35 procentiem: eksports — par 48 procentiem, bet imports par 20 procentiem. Pozitīvais tirdzniecības saldo salīdzinājumā ar 1999. gadu pieaudzis četras reizes un tagad ir 1,6 miljardi ASV dolāru. Šī gada pirmajā pusē iekšzemes kopprodukts bija pieaudzis jau par 11,5 procentiem.

— Diemžēl pasauli šogad satriekuši dramatiski notikumi. Kāda ir jūsu valsts pozīcija pret baisajiem 11. septembra terora aktiem?

— Briesmīgie terora akti ASV kazahus satrieca un izraisīja mūsu tautas visdziļāko sašutumu. Tai pašā traģiskajā dienā, 11. septembrī, Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs nosūtīja ASV prezidentam Džordžam Bušam un ASV tautai līdzjūtības telegrammu. Kazahstāna izteikusi gatavību sniegt visu iespējamo palīdzību un atbalstu Savienotajām Valstīm gan notikušā seku likvidēšanā, gan arī tālākajos kopīgajos pasākumos terorisma novēršanai visās tā izpausmēs.

— Kā jūsu valsts vērtē ASV un sabiedroto militārās operācijas terorisma apkarošanai Afganistānā?

— Afganistānas tematika pastāvīgi ieņēmusi svarīgu vietu mūsu valsts ārpolitikā. Jau ilgi pirms traģiskajiem septembra notikumiem Kazahstāna nāca klajā ar iniciatīvu sasaukt īpašu ANO Drošības padomes sēdi, lai apspriestu situāciju ap Afganistānu un meklētu tai risinājumus. Izstrādāts dokuments “Kazahstānas Republikas konceptuālā pieeja afgāņu problēmas noregulējumam”, ko atbalstījusi starptautiskā sabiedrība. Pēc Kazahstānas puses iniciatīvas sarīkotas vairākas afgāņu problēmai veltītas starptautiskas konferences. Turklāt Kazahstāna ir iniciatore apspriedes par sadarbību un uzticības pasākumiem Āzijā sasaukšanai. Tā notiks novembrī Almaatā. Šo mūsu iniciatīvu atbalstījusi ANO Ģenerālā asambleja.

— Domāju, ka mans nākamais jautājums — par Latvijas un Kazahstānas divpusējām attiecībām — dos jums pamatu priecīgākai atbildei.

— Jā, es ar lielu gandarījumu varu konstatēt, ka Kazahstānas un Latvijas divpusējās attiecības sasniegušas kvalitatīvi jaunu līmeni. Starp mūsu valstīm pastāv pilnīga savstarpējā politiskā sapratne un abpusēji centieni attīstīt pilnasinīgu ekonomisko sadarbību. Kazahiem mūsdienu Latvija ir viens no visiespaidīgākajiem reģionālās politikas un starptautiskās tirdzniecības centriem, īpaši saistībā ar Latvijas drīzo iestāšanos Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās. Arī šogad Kazahstānas un Latvijas attiecībās bijuši vairāki nozīmīgi notikumi. Februārī Rīgu apmeklēja mūsu parlamenta delegācija Medžlisa (apakšpalātas) priekšsēdētāja Ž. Tujakbajeva vadībā. Augustā Latvijā tika atvērts mūsu goda konsulāts, ko vada pazīstamais Latvijas sabiedriskais darbinieks Alfrēds Čepānis. Jau kopš septembra Latvijas pilsoņi turpat Rīgā var saņemt Kazahstānas vīzas. Taču, neapšaubāmi, centrālais šī gada notikums mūsu valstu attiecībās bija Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa septembra vizīte Kazahstānā. Latvijas delegācijas uzņēmēju grupā bija vairāk nekā četrdesmit pazīstamu jūsu valsts darījuma aprindu pārstāvju. Plašsaziņas līdzekļu vērtējumā, tā bija pati plašākā uzņēmēju delegācija, kas jebkad pavadījusi Andri Bērziņu viņa ārzemju vizītēs. Abu valdību vadītāju sarunās īpaša vērība tika veltīta ekonomiskajai sadarbībai. Abas puses bija vienisprātis, ka visperspektīvākā sadarbības joma ir un būs tranzīta transports. Kazahstāna un Latvija var efektīvi izmantot savu ģeogrāfisko un ekonomisko stāvokli kā “tilta valsts”, kas ar transporta un komunikāciju artērijām saista Ziemeļeiropas valstis ar Centrālo, Dienvidu, Austrumu un Dienvidaustrumu Āziju. Tranzīts no Kazahstānas uz Latviju iet caur Krievijas un Baltkrievijas teritoriju, tāpēc abas puses vienojās par nepieciešamību piesaistīt attiecīgo sadarbības jautājumu izskatīšanā arī Krievijas un Baltkrievijas pārstāvjus.

Svarīgs notikums šīs vizītes laikā bija arī Kazahstānas un Latvijas starpvaldību komisijas pirmā sēde tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jautājumos. Tās laikā abas puses akcentēja divpusējo ekonomisko attiecību diversifikācijas nozīmīgumu. Tika izteikts viedoklis, ka nozīmīgs sadarbības potenciāls rodams arī banku sistēmas sadarbībā, informātikas tehnoloģiju attīstībā, tūrismā un vēl citās jomās.

— Kā jūs vērtējat Latvijas virzību uz ES un NATO, kas ir mūsu ārpolitiskās stratēģijas prioritārie uzdevumi?

— Manā skatījumā, Baltijas reģions kļūst par vienu no svarīgākajiem elementiem dialogā starp Rietumiem un Austrumiem, kam ir liela nozīme ES un NATO attieksmes veidošanā pret vadošajām NVS valstīm. Šai sakarā Astana ar lielu interesi seko līdzi Rīgas soļiem starptautiskajā jomā. Kazahstānai ir svarīga politiskā dialoga attīstība ar Latviju un pārējām Baltijas valstīm — nākamajām ES un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm. Mēs apsveicam būtisko progresu, ko Latvija guvusi iestāšanās sarunās ar ES. Kā lielu Latvijas panākumu Kazahstāna vērtē to, ka Latvijai jau izdevies atvērt divdesmit deviņas sarunu sadaļas un sešpadsmit sadaļas sekmīgi slēgt. Kazahstāna ar interesi un izpratni vēro arī Rīgas soļus integrācijai Ziemeļatlantijas savienībā. Latvijas iestāšanās NATO ar nosacījumu saglabāt konstruktīvas attiecības ar kaimiņvalstīm kļūtu par papildu drošības garantiju un nodrošinātu Latvijas valstij tālāku ekonomisko attīstību, kā arī pozitīvi ietekmētu kopējo situāciju Baltijas reģionā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors