Sadarbība Baltijas jūras reģionā: šodien, rīt

Līga Vīksne, īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta vecākā referente, un Ieva Kalniņa — “Latvijas Vēstnesim”

Šodien, 25. oktobrī, Rīgā pirmo kopīgo informācijas dienu un partneru meklēšanas forumu rīko Baltijas jūras reģiona “Interreg IIIB” programma un PHARE pārrobežu sadarbības (Cross–Border Co–operation — CBC) programma.

Nu jau astoto gadu Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstis, tajā skaitā Latvija, var izmantot ES finansētās PHARE pārrobežu sadarbības programmas līdzekļus, lai iesaistītos pārrobežu, starpvalstu un reģionālās sadarbības projektos.

Latvijas pašvaldības, izmantojot šo iespēju, jau piedalījušās 13 kopprojektos.

Pasākumam pieteikušies vairāk nekā 250 dalībnieku no Baltijas jūras reģiona valstīm, tajā skaitā no visām Skandināvijas valstīm, Vācijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas, arī Krievijas un Baltkrievijas. Dalībnieki pārstāv ne tikai nacionālās, bet arī reģionālās un vietējās pārvaldes institūcijas, aģentūras, nevalstiskās organizācijas, Baltijas jūras reģiona organizācijas u.c.

Dalībnieki tiks iepazīstināti ar abām programmām, veiksmīgākajiem jau realizētajiem kopprojektiem un jaunām nākotnes idejām, notiks diskusijas un konsultācijas par projektu pieteikumu gatavošanu un projektu īstenošanu.

Eiropa bez robežām

Līdz ar vienotas ekonomiskās telpas izveidošanu Eiropas Savienības teritorijā tās reģionālajā politikā parādījās jauna prioritāte — pārrobežu sadarbība.

Savstarpējo robežu izzušana pavēra jaunas attīstības iespējas no perifērijas problēmām cietušajiem pierobežu reģioniem. Agrāk šie reģioni cieta no robežas radītajiem fiziskajiem šķēršļiem, kas ierobežoja pārvietošanos un savstarpējos sakarus, kā arī ekonomisko aktivitāti. Atsevišķos gadījumos vienīgais pierobežas iedzīvotāju ienākumu avots bija kontrabanda. Arī infrastruktūra katrā valstī kopumā bija veidota tā, lai kalpotu iekšējā tirgus vajadzībām — valstis savienoja atsevišķas tranzīta maģistrāles, atvērti bija nedaudzi robežšķērsošanas punkti. Ceļi tika būvēti, lai galvenokārt nodrošinātu preču un iedzīvotāju kustību valsts iekšienē, nevis lai nodrošinātu transporta sakarus ar kaimiņvalstīm. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir agrākā Spānijas un Portugāles robeža, gar kuru abās pusēs bija izbūvētas simtiem kilometru garas automaģistrāles, kuras nevienā vietā nesavienojās.

Pēc robežu izzušanas pierobežas reģioniem pavērās iespēja aktivizēt sadarbību savā starpā — sadarbību starp reģioniem, kas vēsturiski, iespējams, bijuši vienoti. Bija jālikvidē pastāvošie šķēršļi, jābūvē jauni ceļi un robežu šķērsošanas punkti jāattīsta kopīga pašvaldību infrastruktūra un pakalpojumu klāsts.

Lai palīdzētu valstīm risināt šos jautājumus, Eiropas Savienības reģionālās politikas ietvaros tika noteikts atsevišķs mērķis — sekmēt pārrobežu sadarbību. Šī mērķa īstenošanai 90. gadu sākumā tika nodibināta ES kopienas iniciatīvas programma “Interreg”. Sākotnēji šīs programmas pasākumi tika vērsti uz savstarpējo transporta un komunikāciju tīklu attīstību pierobežas reģionu starpā, pārrobežu vides problēmu risināšanu, ekonomiskās aktivitātes un pārrobežu tūrisma veicināšanu, kā arī plūdu un sausuma radīto seku novēršanu. Ar laiku arvien lielāka uzmanība tika pievērsta sadarbībai valstu starpā, kopīgi plānojot attīstību plašāku ES reģionu ietvaros. Tā “Interreg II” programmas ietvaros Baltijas jūras reģiona valstis izstrādāja reģiona telpiskās attīstības dokumentu “Vīzijas un stratēģijas ap Baltijas jūru”.

2000.–2006.gada programmēšanas periodam Eiropas Savienība kopienu iniciatīvas programmas “Interreg III” ietvaros ir definējusi 3 prioritātes:

• “Interreg IIIA”: pārrobežu sadarbība uz ES iekšējām un ārējām robežām. Šīs programmas ietvaros tiek finansētas atsevišķas pierobežas reģionu izstrādātas sadarbības programmas. Jāpiebilst, ka “Interreg IIIA” programmas ietvaros Baltijas jūras reģionā darbosies tikai 2 programmas ar kandidātvalstu piedalīšanos — Somijas un Igaunijas un Vācijas un Polijas pierobežu reģionu sadarbības programmas;

• “Interreg IIIB”: sadarbība telpiskās plānošanas jomā plašāku ES reģionu ietvaros. Šīs programmas ietvaros ir izstrādātas vairākas reģionālas apakšprogrammas, tai skaitā atsevišķa programma Baltijas jūras reģionam. Baltijas jūras reģiona programmas izstrādē piedalījās 11 reģiona valstis: Somija, Zviedrija, Dānija, Vācija, Norvēģija, Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Krievija un Baltkrievija. Baltijas jūras reģiona “Interreg IIIB” programmas pamatmērķis ir sekmēt ciešāku reģiona integrāciju (īpaši Rietumu — Austrumu virzienā) un vairot tā konkurētspēju globālā tirgus kontekstā. Programmas ietvaros paredzēts atbalstīt sadarbības aktivitātes tādās jomās kā telpiskā plānošana un attīstības pasākumu īstenošana konkrētās teritorijās (makroreģionos, piekrastes zonā, salās), ilgtspējīgas attīstības veicināšana Baltijas jūras reģionā (policentrisku apdzīvoto vietu struktūras attīstība, savstarpējo transporta un komunikāciju tīklu uzlabošana, dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un efektīva izmantošana), kā arī atbalsts sadarbības institūcijām un transnacionāliem telpiskās attīstības pasākumiem;

• “Interreg IIIC”: sadarbība Eiropas reģionu starpā, lai sekmētu pieredzes apmaiņu un sadarbības tīklu veidošanos. Šīs programmas ietvaros var tikt finansētas aktivitātes visplašākajās pašvaldību un reģionu kompetences sfērās.

Finansējums “Interreg” programmai tiek piešķirts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, un laika posmam no 2000. līdz 2006.gadam tas ir 97,1 miljons eiro. Tas pārsvarā tiek novirzīts ES dalībvalstu aktivitāšu finansēšanai. Kandidātvalstu piedalīšanās šajās programmās tiek nodrošināta ar PHARE pārrobežu sadarbības programmas palīdzību.

Latvijas līdzdalība pārrobežu sadarbības aktivitātēs

Lai arī Latvija kā kandidātvalsts nevar tieši piedalīties “Interreg” programmā, kā jau minēts, sadarbības iespējas šajās jomās mūsu reģioniem, pašvaldībām un citām institūcijām piedāvā ES PHARE finansētā pārrobežu sadarbības programma. Šī programma tika izveidota 1994.gadā kā “Interreg” programmas aizsācēja kandidātvalstīs.

Līdz šim programmas ietvaros ir atbalstīti projekti transporta infrastruktūras sakārtošanai: vairāku posmu atjaunošana maģistrālē “Via Baltica”, Rīgas un Liepājas ostu infrastruktūras un kuģošanas drošības uzlabošana. Lielas investīcijas ieguldītas piekrastes pilsētu ūdenssaimniecību sakārtošanā, tādējādi veicinot ūdens kvalitātes uzlabošanos Baltijas jūrā. No programmas līdzekļiem atbalstīti projekti Jūrmalā, Saulkrastos, Ainažos, Talsos un citās Latvijas pilsētās, izveidota sistēma pārrobežu gaisa piesārņojuma novērošanai, iegādāts aprīkojums naftas savākšanai noplūžu gadījumos, izveidota viena no modernākajām bīstamo atkritumu savākšanas un glabāšanas sistēmām reģionā. Programma arī devusi savu ieguldījumu pirmo reģionālo telpisko pētījumu sagatavošanā teritorijai, kas ieskauj “Via Baltica” transporta maģistrāli posmā Tampere–Helsinki–Tallina–Rīga, un veicinājusi Latvijas pašvaldību darbinieku izglītošanu Eiropas integrācijas un projektu vadības jautājumos.

Tomēr vislielākā popularitāte programmas ietvaros ir bijusi tiešajiem pašvaldību sadarbības projektiem. Jau kopš 1996.gada Baltijas jūras reģiona Mazo projektu fondu, programmu “ECOS–Ouverture” un “Credo” ietvaros atbalstīti vairāki desmiti sadarbības projektu ar Baltijas valstu pašvaldību piedalīšanos. Ar PHARE atbalstu sāktas sadarbības aktivitātes Latvijas — Igaunijas — Krievijas pierobežas reģionā, izveidotas sadarbības struktūras, īstenotas biznesa atbalsta un tūrisma veicināšanas aktivitātes. Šo programmu ietvaros atbalstīti starptautiski uzņēmējdarbības forumi Valmierā un Rīgā, izveidotas dabas tūrisma takas un ceļveži, tiek plānota jahtu ostu tīkla attīstība. Arī šonedēļ notiekošo Baltijas valstu apakšreģionu komitejas (BSSSSC) konferenci finansē “PHARE CBC” programma.

Baltijas jūras reģiona PHARE pārrobežu sadarbības programma 2001.–2006. gadam

Analizējot pašreizējo stāvokli Latvijas pierobežas reģionos, jāatzīst, ka pierobežas pašvaldības ir ekonomiski visvājāk attīstītas. Pēc neatkarības sekojošā valsts robežu nostiprināšana ir novedusi pie ekonomiskās un sabiedriskās aktivitātes panīkuma šajos reģionos. No tā izrietošās sekas ir strauja pierobežas reģionu depopulācija un infrastruktūras degradācija.

Kontekstā ar Baltijas valstu un Polijas paredzamo drīzo iestāšanos ES jau vistuvākajā laikā būs jāizvērtē, kādas izmaiņas pierobežu reģioniem radīs savstarpējo robežu „nojaukšana” un ES nākotnes ārējo robežu nostiprināšana. Pat neveicot detālu izpēti, ir skaidrs, ka iekšējo robežu nojaukšana starp Baltijas valstīm tikai sekmēs pierobežu teritoriju attīstību. Tai pašā laikā, lai šī sadarbība varētu veiksmīgi atjaunoties un attīstīties, būs nepieciešamas investīcijas sabrukušās infrastruktūras atjaunošanai. Kas attiecas uz austrumu robežu, tad, neraugoties uz Šengenas režīma stingrajām prasībām, aktīvu sadarbību būtu iespējams attīstīt arī šajos reģionos. To pierāda kaut vai Somijas un Igaunijas veiksmīgā pieredze, sadarbojoties ar Krievijas pierobežas reģioniem.

Lai analizētu un risinātu iepriekš minētās problēmas, kā arī iesaistītu Baltijas jūras reģiona kandidātvalstis reģiona “Interreg IIIB” programmā, 2000.gadā tika sākta Baltijas jūras reģiona PHARE pārrobežu programmas izstrāde no 2001. līdz 2006.gadam. Programmas izstrādi vadīja Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāts, un tās gaitā vislielākā uzmanība tika veltīta tam, lai maksimāli koordinētu “PHARE CBC” programmas aktivitātes ar reģionā izstrādātajām “Interreg” programmām.

Programma ir unikāla Viduseiropas un Austrumeiropas valstu kontekstā, jo tā vienīgā aptver visus 3 “Interreg” programmas virzienus. Pārējās kandidātvalstīs CBC programmas tiek izmantotas, tikai lai finansētu “Interreg A” veida pasākumus, t.i., tiešo sadarbību starp pierobežas reģioniem.

Tātad — Baltijas jūras reģiona PHARE pārrobežu sadarbības programma, kuras īstenošana, visticamāk, tiks sākta 2002.gada otrajā pusē, dos iespēju Baltijas valstu un Polijas reģioniem, pašvaldībām un citām institūcijām sadarboties pārrobežu projektu ietvaros, iesaistīties reģiona telpiskās attīstības programmas “Interreg IIIB” pasākumos, kā arī kopīgi ar citu ES valstu pašvaldībām un reģioniem dalīties pieredzē par pašvaldību problēmu risināšanu.

Likumsakarīgi vai ne, bet šī gada jūlijā Eiropas komisijas paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens un reģionālās politikas komisārs Mišels Barnjē nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par pārrobežu, starpvalstu un starpreģionālās sadarbības veicināšanu, sākot ar 2003.gadu. Paredzams, ka no ES struktūrfondiem un pirmsiestāšanās finansu instrumentiem šīm aktivitātēm tiks piešķirti papildu resursi. Tāpat iecerēts veikt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, lai nodrošinātu “PHARE CBC” programmas pielāgošanu “Interreg” programmas prioritātēm. Šī iniciatīva jau tuvākajā nākotnē pavērs iespējas vēl vairāk paplašināt sadarbību arī Baltijas jūras reģionā.