"Latvijas Vēstneša" speciālkorespondenta Jāņa Ūdra vērojumi Norvēģijas Karalistē

Nobeigums. Sākums — "LV" Nr.440, 23.12.1999., Nr.444, 29.12.1999., Nr.446/451, 30.12.1999.

Par darbu Latvijā — gada vēstnieka gods

Knuta Torasena vārds pastāvīgajiem "Latvijas Vēstneša" lasītājiem ir pazīstams. 1995. gada pavasarī iesniedzis Latvijas Valsts prezidentam savu akreditācijas vēstuli, staltais diplomāts līdz 1998. gada decembrim mūsu valstī pārstāvēja Norvēģijas Karalistes intereses. Trīs spriegajos gados vēstnieks Torasens sniedza arī vairākas aktuālas intervijas "Latvijas Vēstnesim", allaž uzsverot savas valsts simpātijas pret Latviju un konsekvento Norvēģijas atbalstu mūsu ārpolitikas stratēģiskajiem mērķiem — iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Tagad man bija patiess prieks vērt vecākā padomnieka Knuta Torasena kabineta durvis Norvēģijas Ārlietu ministrijā.

Kabineta saimnieks mani sagaidīja ar platu smaidu. "Cik labi, ka beidzot esat manā valstī! Es tik bieži atceros Latviju! Mums tagad kārtīgi jāizrunājas."

Taču vispirms K.Torasens izrādīja savu visai iespaidīgo kabinetu. Tas atrodas Ārlietu ministrijas augšējā stāvā, ēkas stūrī un ar savām šaurajām logu ailēm un plašo skatu uz Oslo namu jumtiem atgādina bruņinieku pili. Taču kabineta senlaicīgo veidolu jūtami atdzīvina Knuta Torasena klātbūtnes liecības: tuvinieku fotogrāfijas, piemiņas lietas no Latvijas. Goda vietā — Triju Zvaigžņu ordeņa diploms.

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un Norvēģijas gada vēstnieks Knuts Torasens

Pirmā stunda pagāja atmiņās par kopīgiem paziņām un spilgtākajiem deviņdesmito gadu notikumiem Rīgā. Tad pēc vēstnieka laipna uzaicinājuma devāmies uz svinīgo Teātra kafejnīcu, kas ir arī Norvēģijas ārlietu resora darbinieku iecienīta pulcēšanās vieta. Šeit arī tapa intervija ar Knutu Torasenu.

— Kāds jums bijis šis gads kopš aizbraukšanas no Latvijas?

— Vispirms, mans draugs, atļaujiet izteikt prieku, ka varu jūs redzēt savā valstī. Kontakti starp mūsu valstīm kļūst aizvien ciešāki, un žurnālistu apmeklējumiem tajos ir ļoti nozīmīga vieta. Jā, pagājis jau gads, kopš atstāju Latviju. Pēc vēstnieka darba Rīgā tiku iecelts par īpašo padomnieku miera uzturēšanas operāciju jautājumos. Tas ir ļoti nozīmīgs un arī ļoti interesants darbs. Norvēģija taču ir viena no aktīvākajām valstīm starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās. Bet pēc aizbraukšanas no Rīgas es biju ļoti noskumis. Rīgā man palika tik daudz labu draugu! Latvijā es aizvadīju fantastisku laiku. Gan profesionālā, gan personīgā aspektā. Aizlidojot no Rīgas, man bija asaras acīs. Latvijas laiks bija īpašs manā diplomāta mūžā. Laiks, ko nevar salīdzināt ne ar vienu citu valsti manā diplomāta karjerā. Latvijai tas bija vēsturisks laiks. Latvija šajos gados tika uzņemta dažādās starptautiskajās organizācijās, sekmīgi gatavojās iestāties Eiropas Savienībā. Latvija ir arī NATO kandidātvalsts.

Būt Norvēģijas vēstniekam Latvijā šajā vēsturiskajā laikā — man tas nozīmēja ļoti daudz. Rīgā man palika daudz labu draugu, un es jūs lūdzu ar "Latvijas Vēstneša" starpniecību nodot viņiem visiem manus sveicienus. Man ļoti pietrūkst manu draugu no Rīgas Rotari kluba, no golfa kluba Jaunmārupē un vēl daudz citu draugu.

— Jūsu vēstnieka darbs Latvijā ir augstu novērtēts — gan ar Latvijas valsts augstāko apbalvojumu, gan Norvēģijas gada diplomāta nosaukumu.

— Jā, man tas bija liels gods, kad toreizējais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis man pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni. Manā kabinetā pie sienas karājas šī ordeņa diploms. Kad atgriezos Oslo, man tika piešķirts gada vēstnieka nosaukums. Man šo goda nosaukumu piešķīra 1999. gada janvārī par 1998. gadu. Tas tika piešķirts, augstu novērtējot manu ieguldījumu mūsu valstu ekonomisko sakaru sekmēšanā. Šo nosaukumu piešķir Norvēģijas rūpnieku un tirgotāju asociācija, un es esmu piektais diplomāts Norvēģijas vēsturē, kas izpelnījies šo augsto godu.

— Esmu pārliecināts, ka arī tagad, strādājot atkal Norvēģijā, jūs turpināt sekot notikumiem Latvijā. Kāds ir jūsu iespaids par 1999. gadu Latvijā?

— Jums taisnība, es ļoti rūpīgi sekoju notikumiem Latvijā. Jo vairāk tāpēc, ka drīz pēc atgriešanās Oslo tiku ievēlēts par Norvēģijas un Latvijas kultūras asociācijas prezidentu. Varu ar prieku teikt: šis gads parādīja, ka jūs esat uz pareizā ceļa. Visās jomās. Ļoti skaidri tas tika apliecināts arī Eiropas Komisijas progresa ziņojumā, kur Latvija bija īpaši izcelta. Jūs esat sekmīgi attīstījušies gan ekonomikā, gan kultūrā. Tas tad arī nodrošina Latvijas sekmīgu virzību uz Eiropas Savienību. Kaut arī Norvēģija nav ES locekle, mēs esam daudz darījuši, lai sekmētu šo jūsu valsts virzību.

— Atklāti runājot, mani, tāpat kā daudzus manus tautiešus, sarūgtina aplamā negatīvā informācija un dažkārt pat melīgie apgalvojumi par Latviju, kas joprojām mēdz parādīties arī Latvijai draudzīgu rietumvalstu plašsaziņas līdzekļos. Joprojām jūtams adekvātas informācijas trūkums par mūsu valsti. Jūs esat daudz darījis, veidojot reālu mūsu zemes tēlu Norvēģijā.

— Jā, es daru visu to labāko arī šajā jomā. Vēl būdams vēstnieks Latvijā, es piedalījos ļoti populārajā Norvēģijas televīzijas programmā "Stunda ar Veselundu". Kad šīs programmas vadītājs bija ieradies Rīgā, es viņam daudz stāstīju par Latviju, sniedzot reālu priekšstatu par stāvokli jūsu valstī, kā arī par Latvijas senāko un jaunāko vēsturi. Pēc tam viņš mani uzaicināja piedalīties savā programmā. Es norvēģiem īpaši uzsvēru, ka latvieši ir sena kultūras tauta ar bagātu kultūru. Ar unikālām tautasdziesmām, tautas mūziku. Es arī īpaši uzsvēru, ka laikā, kad cita tauta varbūt būtu ķērusies pie ieročiem, jūs, latvieši, par savu ieroci izvēlējāties dziesmu. Es arī uzsvēru, ka Latvija ir Ziemeļvalsts, kas pieder pie Ziemeļvalstu grupas. Es arī savā vēstnieka darbā centos padziļināt sadarbību starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Mēs taču dzīvojam vienā reģionā. Es esmu pārliecināts, ka jaunajā gadsimtā Eiropas Savienība paplašinoties vienlaikus arī decentralizēsies un mūsu Ziemeļu reģions, ko veido Ziemeļu un Baltijas valstis, kļūs īpaši dinamisks un nozīmīgs Eiropas reģions. Esmu pārliecināts, ka tieši tā notiks jaunajā gadsimtā. Tādēļ es esmu arī pārliecināts, ka, padziļinot Ziemeļu un Baltijas valstu sadarbību, mēs jau esam uz pareizā ceļa. Es dziļi ticu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības perspektivitātei. Tas ir arī viens no veidiem, kā mēs varam atbalstīt jūsu virzību uz Eiropas Savienību.

— Ko jūs gribētu novēlēt latviešu tautai gadu un gadu tūkstošu mijas priekšvakarā?

— Vispirms es gribu teikt, ka man ļoti pietrūkst manu latviešu draugu. Taču es ceru drīzumā jūs atkal apciemot Rīgā. Es vēlu visu labāko Jaunajā gadā un gadu tūkstotī gan visiem saviem labajiem latviešu draugiem, gan visai Latvijas tautai. Es jums vēlu patiešām laimīgu Jauno gadu un gaišu nākotni! Jūs to noteikti esat pelnījuši!

Foto: Jānis Ūdris, "LV"