Centrālā statistikas pārvalde

Informācija 2001.gada 24.oktobrī

Par bezdarba līmeni valstī

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka līdz 2001.gada 1.oktobrim valstī reģistrēti 93,5 tūkst. aktīvu darba meklētāju (2001.gada 1.septembrī — 94,5 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 91,3 tūkst. cilvēku jeb 7,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (2001.gada 1.septembrī — attiecīgi 92,2 tūkst. un 7,7%). 2000.gada 1.oktobrī valstī bija reģistrēti 96,5 tūkst. aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 94,3 tūkst.

Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (58%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevar atrast 24,9 tūkst. cilvēku (2000.gada 1.oktobrī — 27,6 tūkst.).

2001.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 9,4 tūkst. cilvēku, februārī — 8,9 tūkst., martā — 9,4 tūkst., aprīlī — 8,3 tūkst., maijā — 9 tūkst., jūnijā — 7,9 tūkst., jūlijā — 8,3 tūkst., augustā — 8,5 tūkst., septembrī — 8,3 tūkst.

Bezdarbnieka statusu augustā zaudējuši 9,1 tūkst. cilvēku, no tiem 42,4% atraduši darbu, 52% nepildīja likumdošanā paredzētos bezdarbnieka pienākumus, bet 5,6% to zaudējuši citu iemeslu dēļ (sasnieguši pensijas vecumu, izbraukuši no valsts u.c.).

Visaugstākais bezdarba līmenis 2001.gada 1.oktobrī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 26,9%, Balvu — 21,7%, Krāslavas — 20,8%, Ludzas — 20,3%, Preiļu — 20,2%, Daugavpils —16,1%.

Tāpat kā iepriekš, arī 2001.gada 1.oktobrī vairāk nekā puse bezdarbnieku (52%) bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Joprojām katrs septītais bezdarbnieks ir jaunietis līdz 25 gadiem.

Tikai 9,3% bezdarbnieku, t.i., 8,5 tūkst., nav iepriekšējās darba pieredzes, taču, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo posmu, to īpatsvars ir pieaudzis — 2000.gada 1.oktobrī tas bija 8,7% (8,2 tūkst. cilvēku).

Visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuri veic nekvalificētus darbus karjeros, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, rūpniecībā un citur, — 24,1 tūkst. cilvēku jeb 26,4% no bezdarbnieku kopskaita. Savukārt augstākas kvalifikācijas profesiju grupu pārstāvju — dažāda līmeņa vadītāju — skaits bezdarbnieku vidū ir tikai 2,5 tūkst. cilvēku, tas veido 2,8% no visiem bezdarbniekiem.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo laika posmu, ievērojami samazinājies speciālistu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā: šā gada 1.oktobrī tas bija 6,8% jeb 6,2 tūkst. cilvēku (2000.gada 1.oktobrī — 7,4% un 6,9 tūkst.). Savukārt pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku vidū vērojams vislielākais īpatsvara pieaugums — šā gada septembra beigās tas sasniedza 15,4% (14 tūkst. cilvēku), 2000.gada atbilstošajā periodā attiecīgi 14,5% un 13,7 tūkst.

Joprojām trešā daļa — 26,2 tūkst. jeb 28,6% no bezdarbniekiem — ir ar vidējo vispārējo izglītību, bet vislielākais bezdarbnieku skaits ir vidējo profesionālo izglītību ieguvušo vidū — 35,3 tūkst. jeb 38,7%. Nedaudz pieauga augstāko izglītību ieguvušo bezdarbnieku skaits — šā gada 1.oktobrī tas bija 6,5 tūkst. cilvēku, t.i., 7,2% no bezdarbnieku kopskaita (2000.gada 1.oktobrī — 6,6 tūkst. jeb 7%).

2001.gada deviņos mēnešos ar Valsts nodarbinātības dienesta norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos bija nosūtīti 8,3 tūkst. cilvēku, bet algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistīti 12,7 tūkst. cilvēku.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija liecina, ka 2001.gada septembrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 38,4 tūkst. cilvēku jeb 42% no bezdarbnieku kopējā skaita. 2001.gada septembrī bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopsummā par 1,574 milj. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 41.

Darba statistikas daļa