Par valsts budžetu 2002. gadam

Paskaidrojumi

Finansu ministrijas sagatavotais dokuments

“Latvijas Vēstnesī”

Saturā

1. Makroekonomiskā attīstība	“LV” Nr.151, 23.10.2001.
1.1. Ārējā ekonomiskā vide	“LV” Nr.151, 23.10.2001.
1.2. Pašreizējā ekonomiskā attīstība	“LV” Nr.151, 23.10.2001.
1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs	“LV” Nr.151, 23.10.2001.
Galvenie makroekonomiskie rādītāji	“LV” Nr.151, 23.10.2001.
IKP sadalījumā pa nozarēm	“LV” Nr.151, 23.10.2001.
IKP izlietojums	“LV” Nr.151, 23.10.2001.
Maksājumu bilance, miljonos latu,
Maksājumu bilance, % no IKP	“LV” Nr.151, 23.10.2001.

 

2. Fiskālais apskats sadalījumā pa budžetiem	“LV” Nr.152, 24.10.2001.
2.1. Valsts budžets	“LV” Nr.152, 24.10.2001.
2.2. Valsts konsolidētais budžets	“LV” Nr.152, 24.10.2001.
Valsts konsolidētā budžeta izdevumi
funkcionālā sadalījumā	“LV” Nr.152, 24.10.2001.
Valsts konsolidētā budžeta izdevumi
ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā	“LV” Nr.152, 24.10.2001.
Valsts konsolidētā budžeta izdevumi
administratīvajā sadalījumā	“LV” Nr.152, 24.10.2001.
Valsts pamatbudžeta izdevumi
funkcionālā sadalījumā	“LV” Nr.152, 24.10.2001.
Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās
klasifikācijas sadalījumā	“LV” Nr.152, 24.10.2001.
Valsts pamatbudžeta izdevumi
administratīvajā sadalījumā	“LV” Nr.152, 24.10.2001.
Valsts speciālā budžeta izdevumi
funkcionālā sadalījumā	“LV” Nr.152, 24.10.2001.
Valsts speciālā budžeta izdevumi ekonomiskās
klasifikācijas sadalījumā	“LV” Nr.152, 24.10.2001.
Valsts speciālā budžeta izdevumi
administratīvajā sadalījumā	“LV” Nr.152, 24.10.2001.
2.3. Pašvaldību budžeti	“LV” Nr.152, 24.10.2001.
Budžeta kopapjoms 2002. gadā un objektīvo
kritēriju īpatsvari atbilstoši likumam
“Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”	“LV” Nr.152, 24.10.2001.
Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķins
2002. gadam, Ls	“LV” Nr.152, 24.10.2001.
3. Ieņēmumu analīze	“LV” Nr.153, 25.10.2001.
3.1. Nodokļu ieņēmumi	“LV” Nr.153, 25.10.2001.
3.2. Pārējie ieņēmumi	“LV” Nr.153, 25.10.2001.
3.3. Pašu ieņēmumi un ārvalstu finansu palīdzība	“LV” Nr.154, 26.10.2001.
4. Nodokļu atvieglojumu (atlaižu)
un nodokļu parādu summas	“LV” Nr.154, 26.10.2001.
4.1. Nodokļu atvieglojumi un atlaides	“LV” Nr.154, 26.10.2001.
4.2. Nodokļu parādi	“LV” Nr.154, 26.10.2001.
5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi	“LV” Nr.154, 26.10.2001.
5.1. Valsts budžeta plānošanas būtiskākie
elementi	“LV” Nr.154, 26.10.2001.
5.2. Valsts budžeta likuma struktūra	“LV” Nr.154, 26.10.2001.
5.3. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta
izdevumi
5.4. Valsts investīciju projektu finansēšana
2002. gadam un turpmākajos gados
Valsts Investīciju programma
2002.-2004. gadam, milj. latu
6. Valsts saistības un fiskālie riski
6.1. Valsts parāds un galvojumi
Valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu
prognoze 2001.-2006. gadam
Ārējā parāda prognoze 2002/2006
Valsts ārējo aizņēmumu izmaksu, atmaksu un
apkalpošanas izdevumu prognoze 2002-2006
Valsts ārējā parāda apkalpošanas maksājumu
prognoze 2002. gadā
Valsts iekšējā parāda apkalpošanas maksājumu
prognoze 2002. gadā
Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas plāns
2002. gadam (prognoze)
Valsts izsniegtie galvojumi un to kredītriska
novērtējums
Maksājumi par riskantajiem kredītiem 2002. gadā
(prognoze)
Izmaksas un apkalpošanas maksājumi par Valsts
galvotiem aizdevumiem 2001.- 2006. gadā
6.2. Fiskālie riski
7. Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti
valsts budžeta likumprojekta paketē

 

Turpinājums. Sākums — “LV” 23.10.2001., Nr.151; “LV” 24.10.2001., Nr.152; “LV” 25.10.2001., Nr.153

3. Ieņēmumu analīze

3.2. Pārējie ieņēmumi

Procentu maksājumi par kredītiem

Ieņēmumus no procentu maksājumiem par kredītiem prognozē atbilstoši noslēgtajiem aizdevumu līgumiem par ārējiem un iekšējiem kredītiem.

Ieņēmumi no procentu maksājumiem par kredītiem 2002. gadā tiek plānoti 20,5 milj. latu apmērā jeb 26,1% no kopējiem valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2001. gada plānu ieņēmumi ir palielinājušies par 5,9 milj. latu. Procentu maksājumi tiek veikti par aizdevumiem valūtā un par aizdevumiem latos. Procentu maksājumi par aizdevumiem latos veido lielāko daļu ieņēmumu no procentu maksājumiem par kredītiem. Kopumā lielāko īpatsvaru šajos ieņēmumos veido ieņēmumi no procentu maksājumiem par valsts pamatbudžeta aizdevumiem valsts speciālajiem budžetiem un pašvaldībām.

Valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem

Ieņēmumus no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem veido daudzas nelielas ieņēmumu pozīcijas (piemēram, valsts nodeva un kancelejas nodeva par juridiskajiem pakalpojumiem, zemesgrāmatu kancelejas nodeva, valsts nodeva par rūpnieciskā īpašuma tiesisko aizsardzību un citas). 2002. gadā ieņēmumos no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem tiek iekļauti jauni ieņēmumu posteņi - valsts nodeva par pasu izsniegšanu un valsts nodeva par identifikācijas karšu izsniegšanu, saskaņā ar jaunās identifikācijas karšu sistēmas ieviešanu. 2002. gadā ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu tiek plānoti 1,1 milj. latu apmērā, bet ieņēmumi no valsts nodevas par identifikācijas karšu izsniegšanu — 1,7 milj. latu apmērā. Kopumā 2002. gadā ieņēmumi no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem ir plānoti 24,6 milj. latu, un tie veidos 31,3% no kopējiem valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2001. gada plānu, ieņēmumi ir palielinājušies par 3,5 milj. latu.

Valsts nodeva par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai

2002. gadā ieņēmumi no licenču izsniegšanas atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai tiek plānoti 0,9 milj. latu apmērā, kas ir par 17,4 tūkst. latu vairāk nekā 2001. gada plāns.

Ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas

2002. gadā ieņēmumi no valsts īpašuma iznomāšanas tiek plānoti 0,7 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu vairāk nekā 2001. gada plāns.

Pārējās valsts nodevas

Pie pārējām valsts nodevām pieskaita šādas valsts nodevas:

· valsts nodeva par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodeva),

· valsts nodeva par azartspēļu iekārtu marķēšanu.

Atbilstoši likumdošanas izmaiņām, 2002. gadā no pārējo valsts nodevu posteņa tiek izslēgts postenis “Izložu un azartspēļu valsts nodeva”. Ieņēmumi no pārējām valsts nodevām 2002. gadā tiek plānoti 2,1 milj. latu apmērā jeb 2,7% no kopējiem valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2001. gada plānu, ieņēmumi no pārējām valsts nodevām ir samazinājušies par 1,4 milj. latu.

Sodi un sankcijas

Ieņēmumi no sodiem un sankcijām 2002. gadā ir plānoti 8,9 milj. latu apmērā jeb 11,3% no kopējiem valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2001. gada plānu, plānotie ieņēmumi no sodiem un sankcijām palielināsies par 0,3 milj. latu.

Pārējie nenodokļu ieņēmumi

Pārējos nenodokļus veido:

· pārskaitījums valsts pamatbudžetā sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai,

· Valsts a/s “Latvijas meži” fiksētais maksājums,

· iemaksas no Dzelzceļa infrastruktūras fonda,

2002. gadā pie pārējiem nenodokļu ieņēmumiem tiek saglabāts postenis — VAS “Latvijas meži” fiksētais maksājums. Tiek plānots, ka 2002. gadā VAS “Latvijas meži” fiksētais maksājums veidos 8,1 milj latu jeb 10,4% no kopējiem pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumiem. Kopējie pārējie nenodokļu ieņēmumi 2002. gadā tiek plānoti 13,7 milj. latu apmērā jeb 17,4% no kopējiem valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2001. gada plānu, pārējie nenodokļu ieņēmumi palielināsies par 0,1 milj. latu.

Kopumā valsts speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumi 2002. gadā ir plānoti 97,7 milj. latu apmērā (ieskaitot pārskaitījumus no valsts pamatbudžeta 78,6 milj. latu apmērā), kas ir par 14,3 milj. latu jeb 17,2% vairāk nekā 2001. gada plāns.

Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ieņēmumi

2002. gadā ieņēmumi no dzīvojamo māju privatizācijas tiek plānoti 1,5 milj. latu apmērā, kas ir par 1,4 milj. latu mazāk nekā 2001. gada plāns. Ieņēmumu samazinājuma pamatā ir privatizācijas procesa tuvošanās beigu posmam.

Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēma

Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmas ieņēmumi 2002. gadā tiek plānoti 2,7 milj. latu apmērā, kas ir par 0,1 milj. latu mazāk nekā 2001. gada plāns. Ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar to, ka no 2001. gada 1. jūlija atbilstoši likumam “Par Finansu un kapitāla tirgus komisiju”, Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda pārvaldes tiesības tika nodotas Finansu un kapitāla tirgus komisijai.

Augstas klases sasniegumu sports

Augstas klases sasniegumu sporta speciālā budžeta ieņēmumus veido valsts pamatbudžeta dotācija un ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodokļa un nodevas. 2002. gadā ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodokļa un nodevas tiek plānoti 2,5 milj. latu apmērā.

Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”, kas stāsies spēkā 2002. gada 1. janvārī, ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa likuma noteiktajā kārtībā turpmāk tiks ieskaitīti speciālajā budžetā un tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze vai azartspēle. Speciālā budžeta ieņēmumus 50% apmērā ieskaita Kultūrkapitāla fondā un 50% Latvijas Olimpiskajai komitejai. Kopumā ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodokļa un nodevas valsts speciālajā budžetā 2002. gadā tiek plānoti 4,9 milj. latu apmērā.

Zivju fonda ieņēmumi

2002. gadā Zivju fonda ieņēmumi tiek plānoti 0,5 milj. latu apmērā, no kuriem 0,3 milj. latu veido maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu. Salīdzinot ar 2001. gada plānu kopējie Zivju fonda ieņēmumi ir samazinājušies par 0,1 milj. latu.

Transportlīdzekļu ikgadējā nodeva

Lielāko īpatsvaru speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumos 2002. gadā veidos transportlīdzekļu ikgadējā nodeva. Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas apjoms 2002. gadā tiek plānots 10,7 milj. latu apmērā jeb 11,0% no kopējiem valsts speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2001. gada plānu, ieņēmumi no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas ir palielinājušies par 2,4 milj. latu. Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas ieņēmumu pieaugums ir plānots saskaņā ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””, kas paredz paaugstināt transportlīdzekļu ikgadējo nodevu 2002. gadā vidēji par 50 procentiem.

Ostu attīstības fonda ieņēmumi

2002. gadā Ostu attīstības fonda ieņēmumi, kurus veido atskaitījumi no ostas maksām, tiek plānoti 0,5 milj. latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2001. gada plānu ieņēmumi ir par 0,4 milj. latu mazāki.

Izlidošanas nodeva

Ieņēmumi no izlidošanas nodevas 2002. gadā tiek plānoti 2,2 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2001. gada plānu ir par 0,1 milj. latu vairāk, paredzot, ka 2002. gadā palielināsies pasažieru skaits, kas izmanto lidostas “Rīga” pakalpojumus.

Ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodokļa un nodevas

Kopumā 2002. gadā ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodokļa un nodevas tiek plānoti 4,9 milj. latu apmērā. Ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodokļa un nodevas 2002. gadā gan Augstas klases sasniegumu sporta speciālajā budžetā, gan Kultūrkapitāla fondā veidos 2,5 milj. latu.

3.3. Pašu ieņēmumi un ārvalstu finansu palīdzība

3.3.1. Pašu ieņēmumi

2002. gada valsts budžeta projektā ministriju un centrālo valsts iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā prognozēti 68,1 milj. latu apmērā, kas ir par 3,1 milj. latu vairāk salīdzinājumā ar 2001. gada plānu, bet valsts speciālajā budžetā - 3,6 milj. latu apmērā. Plānotais palielinājums galvenokārt saistīts ar mācību maksas un studentu skaita, kas mācās par maksu, palielinājumu.

Sadalījumā par ministrijām un citām valsts iestādēm 2002. gadā plānoti šādi maksas pakalpojumi:

Saeima

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2002. gadā 233 tūkst. latu:

·LR Saeimas un Ministru kabineta “Ziņotājs” — 30 tūkst. latu;

·Transporta pakalpojumi — 172,6 tūkst. latu;

·Automašīnu remonts un tehniskā apkope — 29,6 tūkst. latu;

· Autostāvvietu izmantošana — 0,8 tūkst. latu.

Ministru kabinets

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2002. gadā 292 tūkst. latu:

· Ieņēmumi no Tulkošanas un terminoloģijas centra tulkojumiem Phare–Twinning projekta ietvaros — 282 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no veselības un atpūtas kompleksa izmantošanas — 2 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no Eiropas integrācijas biroja telpu nomas — 8 tūkst. latu.

Aizsardzības ministrija

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2 305 tūkst. latu:

· Ieņēmumi no sniegtajiem apsardzes pakalpojumiem — 1 479 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no īpašuma aizsardzības fonda — 322 tūkst. latu;

· Baseina, pirts, tenisa un sporta zāles un viesnīcas pakalpojumi — 204 tūkst. latu;

· Autostāvvietu noma, autotransporta pārvadājumi un remonts — 32 tūkst. latu;

· Telpu noma — 184 tūkst. latu;

· Ieejas biļetes kara muzejā un suvenīru tirgošana — 8 tūkst. latu;

· Spridzināšanas darbi — 14 tūkst. latu.

Ārlietu ministrija

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 2002. gadā salīdzinot ar 2001. gadu samazinājās par 43,5 tūkst. latu (55,0 tūkst. latu bija piešķirti no Latvijas Ostu attīstības fonda Latvijas Republikas konsulāta Kaļiņingradā atvēršanai tikai 2001. gadam un palielinās nomas maksa par ēkas Raiņa bulv. 9 izmantošanu par 11,5 tūkst. latu)

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 2002. gadā 327,5 tūkst. latu:

· Ieņēmumi no pakalpojumiem, ko sniedz konsulārās amatpersonas — 77 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no ēkas nomas Raiņa bulvārī 9 — 124,5 tūkst. latu.

· Kompensācija par dzīvošanu viesu namā “Tālava” (vēstniecība Krievijas Federācija) — 126,0 tūkst. latu

Ekonomikas ministrija

2002. gada budžeta projektā ieņēmumi no Ekonomikas ministrijas struktūrvienību un institūciju sniegtiem maksas pakalpojumiem paredzēti 1 440,2 tūkst. latu apmērā, kas par 4,7 tūkst. latu mazāk kā šī gada budžetā apstiprināts.

Maksas pakalpojumus un citus pašu ieņēmumus plānots saņemt:

· programmā 01.00.00 “Nozares vadība” no telpu īres 225,2 tūkst. latu;

· programmā “Centrālā statistikas pārvalde” no speciāli sagatavotās informācijas realizācijas 150,0 tūkst. latu;

· programmā “Laboratoriju, sertificēšanas un inspicēšanas institūciju akreditācija” no testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju, kvalitātes sistēmu sertificēšanas in inspicēšanas institūciju akreditācijas 65,0 tūkst. latu;

· programmā “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija” no valsts budžetā iemaksātās nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts regulējamās nozarēs 1 000,0 tūkst. latu.

Par 80,8 tūkst. latu samazinājušies ieņēmumi sakarā ar Merita Bank Plc īres līguma laušanu par telpu nomu Brīvības ielā 55.

Par 15,8 tūkst. latu samazinājušies ieņēmumi sakarā ar Pašvaldību kreditēšanas fonda darbības izbeigšanu.

Par 75 tūkst. latu palielinājušies Centrālās statistikas pārvaldes pašu ieņēmumi, jo palielinās pieprasījums pēc speciāli sagatavotas statistiskās informācijas gan no vietējo statistikas lietotāju puses, gan arī no ārvalstu informācijas lietotājiem. Paplašinās arī pakalpojumu un produktu piedāvājums: informācija un publikācijas kompaktdiskos, informācijas centra bibliotekas pakalpojumi.

Par 13 tūkst. latu palielinājušies pašu ieņēmumi, kas saistīti ar pieprasījuma pieaugumu pēc testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju un kvalitātes sistēmu, personāla un produktu sertificēšanas un inspicēšanas institūciju akreditācijas

Par 3,9 tūkst. latu palielinājušies ieņēmumi, ko plānots saņemt no valsts budžetā iemaksātās valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts regulējamās nozarēs.

Finansu ministrija

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2002. gadā 4 466 tūkst. latu:

· Valsts kase — ieņēmumi no aizdevumu un galvojumu līgumu apkalpošanas 620 tūkst. latu;

· Maksa par telpu nomu 118 tūkst. latu;

· Preferenciālo preču izcelsmes sertifikāta EUR.1 realizācija 100,3 tūkst. latu;

· Valstij piekritīgās mantas realizācija 400 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no preču pavadzīmju realizācijas 2 297,4 tūkst. latu;

· Atskaitījumi no apdrošināšanas sabiedrību iekasētajām obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijām Satiksmes biroja darbībai 930,3 tūkst. latu.

Iekšlietu ministrija

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2002. gadā — 7 959,7 tūkst. latu:

· Sakaru pakalpojumi — 11,0 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no dokumentu izsniegšanas — 252,9 tūkst. latu;

· Telpu nomas ieņēmumi — 315,3 tūkst. latu;

· Maksas ekspertīzes juridiskām un fiziskām personām — 60,0 tūkst. latu;

· Autotransporta centrālās bāzes sniegtie maksas pakalpojumi — 71,4 tūkst. latu;

· Valsts policijas pašu ieņēmumi (konfiscētās mantas realizācija, ieņēmumi no veiktajām pārbaudēm ar alkohola kontroles aparātu, apsardzes pakalpojumi, ieņēmumi no dokumentu izsniegšanas) — 819,9 tūkst. latu;

· Apvienības “Apsardze” ieņēmumi par sniegtajiem apsardzes pakalpojumiem fiziskajām un juridiskajām personām — 5 480,0 tūkst. latu;

· Valsts apsardzes dienesta sniegtie maksas pakalpojumi — 297,0 tūkst. latu;

· Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ieņēmumi par valsts materiālo rezervju uzglabāšanas pakalpojumiem — 42,7 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zinātniski pētnieciskās laboratorijas sniegtajiem pakalpojumiem — 47,2 tūkst. latu;

· Ugunsdrošības tehniskās skolas sniegtie apmācības pakalpojumi fiziskām un juridiskām personām ugunsdrošības jautājumos — 41,3 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no studentu maksas par mācībām — 521,0 tūkst. latu.

Izglītības un zinātnes ministrija

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2002. gadā 23 984 tūkst. latu, kas ir par 2 300 tūkst. latu vairāk kā 2001. gada apstiprinātajā budžetā. Plānotais pieaugums ir galvenokārt apakšprogrammā “Augstskolas” un tas saistīts ar mācību maksas un studentu skaita, kuri studē par maksu palielinājumu. Lielākie ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem:

· Ieņēmumi no mācību maksas — 18 453 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no telpu nomas un dienesta viesnīcu izmantošanas — 1 608 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no zinātniskās pētniecības līgumdarbiem — 1 522 tūkst. latu.

Zemkopības ministrija

Prognozētie ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2002. gadā — 7 595,1 tūkst. latu

Galvenie pašu ieņēmumu veidi:

· Ieņēmumi no mācību maksas — 858 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no dokumentu izsniegšanas, noformēšanas un izgatavosanas, apliecībām, veterināriem sertifikātiem, atļaujām — 440,7 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no telpu nomas un dienesta viesnīcu izmantošanas, kustamo īpašumu un zemes nomas — 814,1 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no palīgražošanas — 936,9 tūkst. latu;

· Ieņēmumi par kvalitātes kontroli un kvalitātes apliecinošu dokumentu izsniegšanu ārējai tirdzniecībai, laboratoriskajiem izmeklējumiem un analīzēm, šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšana — 952,6 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas un uzturēšanas resursu pārpalikumu realizācijas (stādāmā materiāla) — 315,8 tūkst. latu;

· Citi ieņēmumi — 549,6 tūkst. latu;

· 29 izglītības iestāžu sniegtie pakalpojumi — 437,8 tūkst. latu;

· LLU struktūrvienību iekšējie pakalpojumi — 100 tūkst. latu;

· Par kravu kontroli — 887,9 tūkst. latu;

· Pārtikas uzņēmumu atzīšana un reģistrācija — 290 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no fitosanitārā sertifikāta izsniegšanas eksportam un karantīnai pakļautajai augu valsts produkcijai — 676 tūkst. latu

· Veterinārā ekspertīze — 135,8 tūkst. latu;

· Veterināro zāļu, veterinārfarmaceitisko produktu, dzīvnieku barības un barības piedevu, dzīvnieku kopšanas līdzekļu reģistrācija — 70 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no zinātniskiem pētījumiem — 80 tūkst. latu;

· Cirsmu iestigošana — 50 tūkst. latu.

Satiksmes ministrija

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2002. gadā 64,6 tūkst. latu:

Ministrijas sakaru sistēmas darbības specifika nedod iespēju veikt diferencētus norēķinus tieši ar SIA “Lattelekom” par atsevišķiem abonentu numuriem, kuri atrodas ministrijas telpās, bet ministrija nav to lietotāja. Tiek paredzēts iekasēt līdzekļus no šo tālruņu lietotājiem, kā arī par ministrijas telpu nomu un autotransporta pakalpojumiem.

Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu veidi:

· Ieņēmumi nomaksai par sakaru pakalpojumiem;

· Telpu noma;

· Maksa par autotransporta pakalpojumiem.

Labklājības ministrija

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2002. gadā 5 333,6 tūkst. latu vai par 3,2% vairāk nekā 2001. gadā.:

· Lielākais maksas pakalpojumu apjoms tiks veikts programmas “Veselības aprūpe” ietvaros 2 473,7 tūkst. latu apjomā. Tie ir ieņēmumi no vakcīnu piegādes, analīžu un laboratorisko pārbaužu veikšanas, ieņēmumi no maksas par telpu iznomāšanu, klīnisko analīžu veikšana medicīnas iestādēm.

· Programmā “Sociālā palīdzība” maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi plānoti 1 524,8 tūkst. latu apjomā Tos veido maksas pakalpojumu ieņēmumi no palīgsaimniecībām un citi pašu ieņēmumi no sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošo iemītnieku — pensionāru pensijām.

· Programmai “Izglītība” maksas pakalpojumi plānoti 1 227,8 tūkst. latu apjomā, kurus galvenokārt veido ieņēmumi no studentu mācību maksas, medicīnas skolu ieņēmumi no telpu nomas, dienesta viesnīcu un kopmītņu sniegtie maksas pakalpojumi.

· Programmai “Vides veselība” maksas pakalpojumi plānoti 35,0 tūkst. latu apjomā. Tos veido ieņēmumi no atzinumu sniegšanas par uztura bagātinātajiem.

Tieslietu ministrija

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2002. gadam — 1 433,2 tūkst. latu:

· Informācijas sniegšana no ārvalstu komercreģistriem — 0,5 tūkst. latu;

· Reģistrācijas dokumentu sagatavošana jauna subjekta reģistrācijai — 2,8 tūkst. latu;

· Reģistrācijas dokumentu sagatavošana grozījumu reģistrācijai — 2,0 tūkst. latu;

· Konsultāciju sniegšana pa tālruni — 0,2 tūkst. latu;

· Arhīva pakalpojumi — 1,1 tūkst. latu;

· Informatīvo materiālu realizācija — 4,4 tūkst. latu;

· Izziņa par valsts valodas prasmes apliecību autentiskumu — 0,01 tūkst. latu;

· Izziņa par uzņēmumu, organizāciju nosaukumu atbilstību Valsts valodas likumam — 0,4 tūkst. latu;

· Mācību un metodisko materiālu realizēšana — 3,9 tūkst. latu;

· Tiesu sniegtie maksas pakalpojumi — 34,3 tūkst. latu;

· Telpu noma — 42,5 tūkst. latu;

· Atlīdzība par sprieduma izpildi — 52,8 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no maksas ekspertīzēm — 7,0 tūkst. latu;

· Starpbibliotēku abonoments — 0,3 tūkst. latu;

· Nozaru žurnālu abonoments — 0,4 tūkst. latu;

· Dokumentu kopiju izgatavošana — 3,4 tūkst. latu;

· Preču zīmju meklējumi, izmantojot digitālo informāciju — 0,8 tūkst. latu;

· Identitātes meklējumi — 19,3 tūkst. latu;

· Preču zīmju paātrināta izskatīšana — 5,4 tūkst. latu;

· Uzziņas, izraksti, apliecinātas kopijas — 0,5 tūkst. latu;

· Preču zīmju starptautiska reģistrācija — 1,4 tūkst. latu;

· Ieņēmumi no notiesāto ražotās produkcijas realizācijas — 912,6 tūkst. latu;

· Medicīniska rakstura pakalpojumi — 3,3 tūkst. latu.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2002. gadā 1 409,8 tūkst. latu :

· Laboratoriju veiktas vides analīzes novērtēšana — 160,5 tūkst. latu;

· Ietekmes uz vidi un ekoloģisko situāciju novērtēšana — 18,0 tūkst. latu;

· Vides aizsardzības projektu realizācijas nodrošinājums ar vides novērošanas datiem, kadastru pakalpojumi — 115,0 tūkst. latu;

· Radiācijas drošības centra individuālās dozimetrijas veikšana — 16,1 tūkst. latu;

· Meteoroloģiskās, hidrometeoroloģiskās, klimatoloģiskās, sinoptiskās, agrometeoroloģiskās un citas līdzīgas informācijas izziņu sagatavošana — 295,0 tūkst. latu;

· Tūrisma firmu maksājumi piedalīšanos tūrisma gadatirgos — 30,0 tūkst. latu;

· Ģeololoģiska rakstura līgumdarbu veikšana, informācijas sniegšana un dokumentu noformēšana — 136,2 tūkst. latu;

· Būvekspertīzes veikšana un būvniecības firmu, organizāciju darba analīze un izvērtēšana — 152,0 tūkst. latu;

· Koksnes realizācija un citi nacionālo parku un rezervātu sniegtie pakalpojumi — 410,2 tūkst. latu;

· Citu veidu pakalpojumi — 76,8 tūkst. latu.

Ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 2002. gadā plānoti par 49,2 tūkst. latu lielāki nekā paredzēti 2001. gadā, tajā skaitā ieņēmumi palielināti par 82,3 tūkst. latu un samazināti par 35, 1 tūkst. latu:

· 17,2 tūkst. latu — apakšprogrammai 02.04. “Vides politikas realizācija reģionos” sakarā ar pieprasījuma pieaugumu pēc laboratorijas analīzēm (ūdenim, augsnēm);

· 19,0 tūkst. latu — apakšprogrammas 02.05. “Dabas aizsardzība” ieņēmumiem no jauniem dabas tūrisma apmeklējuma objektiem Gaujas un Ķemeru nacionālajā parkā;

· 16,1 tūkst. latu — apakšprogrammai 02.05. “Radiācijas drošības centrs” plānoti ieņēmumi no individuālās dozimetrijas veikšanas;

· 30,0 tūkst. latu — programmai 06.00. “Tūrisma attīstība” plānoti tūrisma firmu maksājumi par piedalīšanos tūrisma gadatirgos;

· 2,0 tūkst. latu — programmai 08.00. “Būvniecība” sakarā ar pieprasījuma pēc būvprojektu ekspertīzes pieaugumu;

· 35,1 tūkst. latu — programmai 16.00. “Vides aizsardzības informatīvais nodrošinājums” sakarā ar pieprasījuma samazināšanos pēc ķīmiskām analīzēm un pēc spacifiskās programmatūras.

 

Kultūras ministrija

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2002. gadā 2 724,9 tūkst. latu, salīdzinājumā ar 2001. gadu plānots palielinājums 157,7 tūkst. latu apmērā.

Lielākie pašu ieņēmumi ir plānoti programmā “Kultūra”, kur nozīmīgākie ieņēmumi no maksas pakalpojumiem ir:

· Ieņēmumi no muzeju biļešu realizācijas;

· Ieņēmumi no telpu nomas;

· Ieņēmumi no gleznu un pārējo muzeju eksponātu ekspertīzes.:

· Ieņēmumi no mākslas priekšmetu ekspertīzes,

· Ieņēmumi no Nacionālās operas biļešu realizācijas:

· Profesionālajā un augstākajā izglītībā ieņēmumi no maksas par mācībām.

· Ieņēmumi no filmu realizācijas.

· No arhīvu lietu sakārtošanas un pārņemšanas glabāšanā un saglabāšanā;

· Ieņēmumi no lekcijām, ekskursijām un izstādēm;

· Audiovizuālo dokumentu izsniegšanas uz laiku, kopēšanas un kopiju izgatavošanas.

 

Valsts zemes dienests

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2002. gadā 8 490,3 tūkst. latu:

· Zemes īpašumu uzmērīšana un ierādīšana — 2 698,6 tūkst. latu;

· Nekustamā īpašuma formēšana — 1 218,1 tūkst. latu;

· Ēku un būvju tehniskā inventarizācija — 3 380,8 tūkst. latu;

· Plānu un kartogrāfisko materiālu kopiju izgatavošana fiziskām, juridiskām personām, pašvaldībām un citām valsts institūcijām — 135,6 tūkst. latu;

· Arhīvu materiālu izmantošana, plānu materiālu skanēšana, ortofoto karšu izgatavošana un vektorkaršu izgatavošana pašvaldībām, valsts iestādēm, uzņēmējsabiedrībām un citiem digitālā veidā — 527,7 tūkst. latu;

· Rīgas pilsētas vektorkartes un ortofoto karšu izgatavošana — 86,1 tūkst. latu;

· Kadastra informācija Internetā — 11,3 tūkst. latu;

· Valsts robeždarbi — 169,6 tūkst. latu;

· Poligrāfijas darbi — 180 tūkst. latu;

· Topogrāfiskā uzmērīšana — 82,5 tūkst. latu.

 

Valsts kontrole

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi — 0,9 tūkst. latu.

· Maksa par telpu nomu.

 

Satversmes tiesa

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi — 15,5 tūkst. latu.

· Maksa par telpu nomu.

 

Prokuratūra

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi — 15 tūkst. latu.

· Maksa par telpu nomu — 12 000 tūkst. latu.

· Ieņēmumi no dokumentu kopēšanas — 3 000 tūkst. latu

 

Radio un televīzija

Plānotie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi — 2,0 tūkst. latu.

· Maksa par dalību konkursā.

 

3.3.2. Ārvalstu finansu palīdzība

2002. gadā ieņēmumi no ārvalstu finansu palīdzības ir plānoti 49,1 milj. latu apmērā, kas ir par 4,9 milj. latu mazāk nekā 2001. gada plāns. 2002. gadā valsts pamatbudžeta ieņēmumi no ārvalstu finansu palīdzības ir plānoti 48,7 milj. latu apmērā, bet valsts speciālā budžeta ieņēmumi — 0,4 milj. latu apmērā.

2002. gadā valsts pamatbudžetā ieņēmumi no ārvalstu finansu palīdzības 17,0 milj. latu apmērā tiek plānoti PHARE programmu īstenošanai, 18,0 milj. latu apmērā — ISPA programmu īstenošanai, bet 13,6 milj. latu apmērā — SAPARD programmu īstenošanai.

Savukārt, valsts speciālā budžeta ieņēmumi no ārvalstu finansu palīdzības 2002. gadā tiek plānoti PHARE programmu īstenošanai.

4. Nodokļu atvieglojumu (atlaižu) un nodokļu parādu summas

4.1. Nodokļu atvieglojumi un atlaides

Virknē Latvijas nodokļu un citos likumos ir paredzētas dažādas atlaides un atvieglojumi.

2000. gadā nodokļu atlaides kopumā ir piemērotas 38,9 milj. latu apmērā.

 

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Pašreiz saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un citiem likumiem spēkā ir vairākas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, kuras samazina uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus.

Likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredzētas šādas atlaides:

· nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli — aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli var samazināt par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa nomaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem. Šī summa nedrīkst pārsniegt tādu summu, kas būtu vienāda ar Latvijā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienākumu. Minētā nodokļa atlaide 2000. gadā bija 233,4 tūkst. latu;

· nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem — 20% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas. Šai atlaidei raksturīgs salīdzinoši plašs izmantotāju skaits — aptuveni 10–12 tūkst. uzņēmumu. Šīs nodokļa atlaides radītais budžeta ieņēmumu samazinājums pēdējo četru gadu laikā nav krasi mainījies, lai gan vērojama neliela pieauguma tendence. 2000. gadā minētā atlaide bija 3760,7 tūkst. latu;

· nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem — 40% apmērā no veikto ieguldījumu summas (ar tiesībām neizmantoto nodokļa atlaides daļu izmantot nākamajos 10 taksācijas periodos). Pagaidām nav iespējams novērtēt šīs atlaides radītos nesaņemtos budžeta ieņēmumus, paredzams, ka pirmie investīciju projekti šīs atlaides piemērošanai Ministru kabinetā varētu tikt akceptēti ne ātrāk kā 2001. gada nogalē;

· nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību —atlaide 10 latu apmērā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Šīs atlaides radītais budžeta ieņēmumu samazinājums ir relatīvi neliels un ar tendenci pakāpeniski samazināties. Kopējā nodokļa atlaide 1998. gadā bija 521,2 tūkst. latu, 1999. gadā — 371,2 tūkst. latu, bet 2000. gadā — vairs tikai 311,0 tūkst. latu;

· nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus — 30% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem piemērotās atlaides summa 2000. gadā bija tikai 14,1 tūkst. latu, taču ņemot vērā, ka pieaug uzņēmumu skaits, kuriem piešķirts ISO kvalitātes sertifikāts, paredzams, ka turpmākajos gados piemērotās nodokļa atlaides summa varētu pieaugt;

· nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas kā darbaspēku izmanto notiesātos, — 20% no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa. Kopš likuma spēkā stāšanas brīža piemērotās atlaides summas ir bijušas ļoti mazas. 2000. gadā kopējā piemērotās atlaides summa bija tikai 6,7 tūkst. latu;

· nodokļa atlaide ziedotājiem — 85% (90%) apmērā no ziedotajām summām, bet ne vairāk kā 20% no kopējās nodokļa summas. Salīdzinājuma ar citām likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajām atlaidēm šī atlaide rada vienu no lielākajiem valsts budžeta ieņēmumu samazinājumiem. 2000. gadā piemērotās atlaides summa bija 7020,9 tūkst. latu;

· īpašā nodokļa atlaide invalīdu biedrību, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem — šie uzņēmumi tiek atbrīvoti no nodokļa, ja pārskaita minētajiem fondiem (programmām, organizācijām) summas, kuras ir lielākas par šo uzņēmumu aprēķinātajām uzņēmumu ienākuma nodokļa summām. Piemērotās atlaides summa 2000. gadā bija 42,3 tūkst. latu.

Kopā par 2000. gadu nodokļa atlaides saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normām ir izmantotas 11,4 milj. latu apmērā no kurām 61,6% veidoja atlaides, kas tika saņemtas par veiktajiem ziedojumiem.

Citos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides:

· likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” noteiktā peļņas nodokļa (uzņēmumu ienākuma nodokļa) atlaide 100% (50%), kuru tiesīgi izmantot uzņēmumi ar ārvalstu ieguldījumiem, kas reģistrēti līdz 1995. gada 1. aprīlim un kuri atbilda nodokļa atlaides saņemšanai izvirzītajiem kritērijiem. Šī atlaide joprojām ievērojami samazina uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus. Tomēr piemērotā nodokļu atlaides summa samazināsies, jo pakāpeniski samazinās to uzņēmumu skaits, kuriem vēl ir tiesības šo atlaidi izmantot. 1999. gadā piemērotās atlaides summa bija 7162,91 tūkst. latu, 2000. gadā — 6810,1 tūkst. latu. Lielāko šī veida atlaidi 2000. gadā saņēma SIA “Lattelekom” (2,98 milj. latu) un AS “Pareks banka” (1,24 milj. latu);

· likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide 80% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas, pie nosacījuma, ka tiešo nodokļu atlaižu uzkrātā summa un taksācijas periodā saskaņā aprēķinātās tiešo nodokļu atlaides kopā nepārsniedz 50 procentus no zonas uzņēmējsabiedrības veikto ieguldījumu uzkrātās summas. Minētā nodokļa atlaide tiks piemērota Liepājas speciālās ekonomiskās zonas, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām, kā arī Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas uzņēmumiem. Minētā atlaide aizvietos līdz 31.12.2001. spēkā esošo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 80% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas. Uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide speciālo ekonomisko zonu uzņēmējsabiedrībām līdz šim radīja relatīvi mazu budžeta ieņēmumu samazinājumu (2000. gadā abās speciālajās ekonomiskajās zonās piemērotā atlaide bija 398,4 tūkst. latu). Tomēr, ņemot vērā, ka, pieņemot likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, būtiski ir mainījušies atlaides piemērošanas nosacījumi un ievērojami paplašināsies atlaides saņēmēju loks, paredzams, ka speciālo ekonomisko zonu un brīvostu uzņēmējsabiedrībām piemēroto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu summa varētu sasniegt aptuveni 8–10 milj. latu gadā.

2000. gadā kopā uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides bija 18,6 milj. latu apmērā.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājumu veido nodokļa atvieglojumi, kuriem raksturīgs relatīvi neliels apmērs, taču tos izmanto ļoti liels nodokļu maksātājus skaits.

Nozīmīgākie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi 2000. gadā bija šādi:

· atvieglojumi par apgādājamiem — 7656,4 tūkst. latu;

· atvieglojumi par invaliditāti — 375,2 tūkst. latu;

· atvieglojumi politiski represētajām personām — 373,0 tūkst. latu;

· atvieglojumi nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem — 0,9 tūkst latu.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 1. punktam 2000. gadā bija 7403 tūkst. latu. Tādējādi vērojams būtisks palielinājums salīdzinājumā ar 1998. un 1999. gadu, kad šī summa bija attiecīgi 5724,8 tūkst. latu un 5390,4 tūkst. latu.

Fizisko personu deklarētie attaisnotie izdevumi izglītības un specialitātes iegūšanai 2000. gadā bija 1654,1 tūkst. latu.

Fizisko personu deklarētie attaisnotie izdevumi par medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem 2000. gadā bija 890,4 tūkst. latu.

2000. gadā kopā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides tika piemērotas 11,0 milj. latu apmērā.

 

Nekustamā īpašuma nodoklis

Kā nozīmīgākās nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kas samazina budžeta ieņēmumus, var minēt:

· atvieglojumus sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem saskaņā ar Saeimas apstiprinātu sarakstu, kas paredz no nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvot tām piederošās ēkas un būves, kā arī tām piederošo uzņēmumu ēkas un būves. 2000. gadā piemērotās atlaides summa bija 135,0 tūkst. latu;

· nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 50% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas politiski represētajām personām par to īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo zemi. 2000. gadā piemērotās atlaides summa bija 255,0 tūkst. latu;

· nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 80% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas speciālo ekonomisko zinu uzņēmējsabiedrībām par to īpašumā, tiesiskajā valdījumā esošo vai lietojumā piešķirto nekustamo īpašumu, kas atrodas zonas vai brīvostas teritorijā. Pēc pašvaldību sniegtās informācijas piemērotās atlaides summa 2000. gadā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām bija 170,0 tūkst. latu, bet Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām — aptuveni 36,5 tūkst. latu.

2000. gadā nekustamā īpašuma nodokļa atlaides tika piemērotas 0,6 milj. latu apmērā.

 

Akcīzes nodoklis

Atbilstoši likumam “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksā akcīzes nodokli par izmantoto dīzeļdegvielu, rēķinot 100 litrus dīzeļdegvielas (gāzeļļas) par katru īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantoto zemes hektāru. Līdzekļi atmaksai tiek paredzēti valsts pamatbudžetā. Atmaksas sistēma un tās kontroles mehānisms pakāpeniski tiek pilnveidots un uzlabots. 2000. gadā akcīzes nodoklis par lauksaimniecībā izmantoto dīzeļdegvielu tika atmaksāts 8,2 milj. latu apmērā. 2001. gada plānā atmaksām paredzēti 7,5 milj. latu.

Atbilstoši likumam “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” juridiskajām personām atmaksā akcīzes nodokli par degvieleļļu, kas izmantota siltuma ražošanai, telpu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. 2000. gadā akcīzes nodoklis par degvieleļļu, kas izmantota kā kurināmais, tika atmaksāts 503,9 tūkst. latu apmērā, bet 2001. gada 6 mēnešos - 241,3 tūkst. latu.

Saskaņā ar Saeimā 2001. gada 27. jūlijā pieņemto likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” ar 2002. gada 1. janvāri akcīzes nodokļa piemērošana, kā arī nodokļa atbrīvojumi un atvieglojumi, brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās ir piemērojami, ievērojot konkrētos akcīzes nodokļu likumus. Papildus tam likums paredz, ka no akcīzes nodokļa ir atbrīvoti naftas produkti, kas tiek piegādāti licencētām uzņēmējsabiedrībām, zonas uzņēmējsabiedrībām, zonas pārvaldēm vai brīvostas pārvaldēm un tiek izmantoti kuģos vai citos peldošos objektos, kā arī celtņos, ceļamkrānos un citos tamlīdzīgos objektos, kas darbojas tikai brīvās zonas teritorijā.

2000. gadā akcīzes nodokļa atmaksas ir veiktas 8,7 milj. latu apmērā.

 

Pievienotās vērtības nodoklis

Saskaņā ar Saeimā 2001. gada 27. jūlijā pieņemto likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajā zonās” ar 2002. gada 1. janvāri pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, kā arī nodokļa atbrīvojumus un atvieglojumus Rīgas brīvostā, Ventspils brīvostā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā un Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā nosaka šis likums.

Ar nodokļa 0 procentu likmi tiek apliktas preces, ko licencētai uzņēmējsabiedrībai, zonas uzņēmējsabiedrībai, zonas pārvaldei vai brīvostas pārvaldei brīvostas vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā ietilpstošajā brīvās zonas teritorijā piegādā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, kā arī preces, kas tiek eksportētas no brīvās zonas teritorijas.

Ar nodokļa 0 procentu likmi tiek aplikti pakalpojumi, ko:

· licencētai uzņēmējsabiedrībai vai zonas uzņēmējsabiedrībai brīvās zonas teritorijā sniedz ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona;

· brīvostas pārvaldei vai zonas pārvaldei sniedz ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona.

 

Privatizēto un privatizējamo valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu pamatparādu kapitalizācija

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. pantu, kā arī ar Ministru kabineta 1997. gada 3. jūnija noteikumiem Nr. 200 “Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju” un Ministru kabineta 1999. gada 11. maija noteikumiem Nr. 177 “Noteikumi par īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizāciju” 2000. gadā Finansu ministrija ir dzēsusi kapitalizētos nodokļu maksājumu pamatparādus un ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas 16 uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 7620,5 tūkst. latu apmērā, bet 2001. gada astoņos mēnešos — 5 uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1100,6 tūkst. latu apmērā.

4.2. Nodokļu parādi

Valsts budžeta ieņēmumus negatīvi ietekmē nodokļu parādi.

4.1. tabula

Nodokļu parādi

(milj. latu)

	2000.	2001.	2001.	Izmaiņas	Izmaiņas
	gada	gada	gada	latos	% (2001.
	1. janvārī	1. janvārī	1. sep-	(sep-	gada sep-
			tembrī	tembris–	tembris/
				janvāris)	2001.gada
					janvāris)
Pievienotās vērtības nodoklis	95,3	125,8	134,3	8,5	6,8%
Akcīzes nodoklis	26,0	25,9	26,7	0,7	2,8%
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	44,9	54,8	60,4	5,6	10,2%
Sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas	27,8	31,5	36,0	4,5	14,1%
Sociālais nodoklis	111,6	99,0	87,7	-11,3	-11,4%
Īpašuma nodoklis	25,1	10,9	9,2	-1,7	-15,4%
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	57,6	61,9	68,2	6,3	10,2%
KOPĀ:	389,2	410,7	422,9	12,2	3,0%

 

2001. gada 1. septembrī salīdzinājumā ar 2001. gada sākumu ir pieaudzis gan pievienotās vērtības, gan uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds, jo netika nomaksātas audita rezultātā uzrēķinātās summas. Salīdzinājumā ar 2001. gada sākumu pievienotās vērtības nodokļa parāds ir palielinājies par 8,5 milj. latu jeb 6,8%, bet uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds — par 5,6 milj. latu jeb 10,2 procentiem. Salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri akcīzes nodokļa parāds ir palielinājies par 0,7 milj. latu jeb 2,8 procentiem.

2001. gada 1. septembrī, salīdzinot ar 2001. gada 1. janvāri, par 11,3 milj. latu jeb 11,4% ir samazinājies sociālā nodokļa parāds, ko noteica parādu dzēšana. Sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds ir pieaudzis par 4,5 milj. latu jeb 14,1 procentu.

2001. gada 1. septembrī salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri par 6,3 milj. latu jeb 10,2% ir palielinājies iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds. Īpašuma nodokļa parāds salīdzinājumā ar 2001. gada sākumu ir samazinājies par 1,7 milj. latu jeb 15,4 procentiem.

Aplūkojot nodokļu parādus pēc to struktūras, redzams, ka lielāko īpatsvaru kopējā nodokļu parādu struktūrā veido apturētie parādi, kas 2001. gada 1. septembrī ir 220,5 milj. latu jeb 52,2% no kopējiem parādiem. Salīdzinājumā ar 2001. gada sākumu apturētie parādi ir palielinājušies par 0,8 milj. latu jeb 0,4%, sakarā ar uzņēmumu kapitalizāciju. Tomēr, vienlaicīgi ir samazinājies to uzņēmumu skaits, kas ir atzīti pat maksātnespējīgiem.

Aktuālie parādi 2001. gada 1. septembrī veidoja 197,1 milj. latu jeb 46,6% no kopējiem nodokļu parādiem. Salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri, aktuālie parādi ir palielinājušies par 13,9 milj. latu jeb 7,6%, palielinoties to uzņēmumu skaitam, kam nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu.

 

4.2. tabula

Nodokļu parādi

(milj. latu)

	2000.	2001.	2001.	Izmaiņas	Izmaiņas
	gada	gada	gada	latos	% (2001.
	1. janvārī	1. janvārī	1. sep-	(sep-	gada sep-
			tembrī	tembris–	tembris/
				janvāris)	2001.gada
					janvāris)
Aktuālie parādi	166,6	183,3	197,1	13,9	7,6
Termiņa pagarinājumi	17,8	7,7	5,2	-2,5	-32,7
Apturētie parādi	204,8	219,7	220,5	0,8	0,4
KOPĀ:	389,2	410,7	422,9	12,2	3,0%
t.sk., kopējie reāli piedzenamie
parādi		64,0	76,3	12,3	19,3%

 

Termiņa pagarinājumu parādu apjoms 2001. gada 1. septembrī veidoja 5,2 milj. latu jeb 1,2% no kopējās nodokļu parādu summas. Termiņa pagarinājumu parādu summai ir tendence samazināties, jo uzņēmumi veic nodokļu maksājumus tiem piešķirtajos termiņa pagarinājumos. Salīdzinājumā ar 2001. gada sākumu, termiņa pagarinājuma parādu summa ir samazinājusies par 2,5 milj. latu jeb 32,7 procentiem.

5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

5.1. Valsts budžeta plānošanas būtiskākie elementi

1. Pakāpeniska daudzgadīga valsts budžeta programmu pārskatīšana

Uzsākot gadskārtējo valsts budžeta plānošanas procesu, viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem ir nākošā budžeta gada bāzes izdevumu pārskatīšana ar mērķi radīt priekšnoteikumus valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā, vienlaicīgi pamatojot un analizējot budžeta programmu (apakšprogrammu) pamatotību, mērķtiecību un efektivitāti. Viens no galvenajiem uzdevumiem ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm ir valsts budžeta programmu, apakšprogrammu pārskatīšana. Tādējādi, izstrādājot valsts budžeta projektu 2002. gadam, turpināja pārskatīt valsts budžeta programmas (apakšprogrammas), kā arī budžeta finansētas institūcijas — valsts uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kuras administrē valsts budžeta līdzekļus. Izvēli noteica to nozīmīgums un nepieciešamība uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti, piemēram, budžeta finansētas institūcijas — BO VAS Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, BO VAS Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra un tās filiāles, BO VAS Latvijas Autoceļu direkcija, BO VAS Nodarbinātības valsts dienests, VAS Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, BO VAS Privatizācijas aģentūra, programmas (apakšprogrammas) “Interešu izglītības pasākumi”, “Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa”, “Medikamentu apmaksa”, “Pagaidu sabiedriskie darbi”, “Reģionālās attīstības plānošana” u.c.

Turpmāk paredzēts ministrijās pārskatīt visu programmu (apakšprogrammu) izdevumus atbilstoši Finansu ministrijas sagatavotajai metodikai un nepieciešamības gadījumā pārstrukturēt programmas (apakšprogrammas). Visaptverošas programmu (apakšprogrammu) izdevumu pārskatīšanas mērķis ir veikt optimizāciju — novirzīt resursus no mazsvarīgām programmām (apakšprogrammām/pasākumiem) uz prioritārām.

2. Valsts ilgtermiņa saistību budžeta plānošana

Valsts budžeta projektā 2002. gadam, paredzēts valsts budžeta likuma atsevišķā pielikumā iekļaut valsts ilgtermiņa saistības, kuras tiek plānotas 2003. gadam, 2004. gadam un tālākām laika posmam — līdz projekta, pasākuma īstenošanai.

Valsts ilgtermiņa saistības ir vienotas valsts politikas īstenošanai paredzētie projekti un pasākumi, kuru izpildes termiņš pārsniedz saimniecisko gadu un kurus budžeta finansētas institūcijas uzņemas realizēt, slēdzot līgumu ar konkrētiem izpildes nosacījumiem.

Saistību objekts ir budžeta finansētu institūciju pasūtījumi, tām nepieciešamie pakalpojumi, dažādi maksājumi, kuru īstenošanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus asignē atbilstoši gadskārtējā likumā par valsts budžetu noteiktajām apropriācijām.

Saistību plānošana sniedz labvēlīgu, pozitīvu ietekmi uz valsts budžeta līdzekļu plānošanu:

· Saeima, apstiprinot valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam, vienlaicīgi apstiprina ilgtermiņa saistības, tādējādi jau iepriekš nodrošinot finansu resursus projektu, tai skaitā Valsts investīciju programmas projektu pilnīgai un savlaicīgai realizācijai;

· ministrijas turpmāk izstrādās savas nozares stratēģiskos plānus un gada rīcības plānus ciešā saistībā ar valsts budžetā plānotajām valsts ilgtermiņa saistībām;

· palielina ministriju un to padotībā esošo budžeta finansētu institūciju atbildība par sasniedzamo rezultātu;

· budžeta līdzekļu izlietojums tiek plānots ilglaicīgi un nepārtraukti —atbilstoši vidēja termiņa valsts budžeta plānošanas pamatnostādnēm.

Valsts budžeta projektā 2002. gadam paredz šādus ilgtermiņa saistību veidus:

· maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem kā ilgtermiņa saistības plāno tās budžeta finansētas institūcijas, kuras ir uzņēmušās saistības maksāt ikgadējos procentus par saņemtajiem aizņēmumiem;

· maksājumus starptautiskajās organizācijās, pro–grammās kā ilgtermiņa saistības plāno tās budžeta finansētas institūcijas, kuras ir uzņēmušās saistības maksāt dalības maksu attiecīgajās starptautiskajās organizācijās, kā arī plāno piedalīties ar valsts budžeta līdzekļiem Eiropas Savienības izglītības, zinātnes, kultūras u.c. programmās;

· valsts investīciju programmā apstiprināto projektu ilgtermiņa saistības, tajā skaitā ES strukturālās politikas pirmsiestāšanās finansu instrumenta — ISPA projektu saistības;

· nomas ar izpirkumu (finansu līzinga) ilgtermiņa saistības pamatlīdzekļu iegādei, kas ir nomas objekta (pamatlīdzekļa) nodošana nomas ņēmējam uz izpirkuma pamata, pieprasot par izpirkumu kredīta procentus;

· aizņēmumu pamatsummu atmaksa, kuru kā ilgtermiņa saistības plāno valsts budžeta finansētas institūcijas, kuras uzņēmušās saistības atmaksāt no valsts pamatbudžeta ņemto kredītu.

 

3. Eiropas Savienības finansu palīdzības līdzekļu plānošana valsts budžetā

Eiropas Savienība sniedz finansu palīdzība no šādiem avotiem:

· Phare programmas — Phare nacionālā programma, Phare Pārrobežu sadarbības programma. Šos resursus piešķir kandidātvalstīm katru gadu un tos var izlietot vairāku gadu laikā (līdz trijiem gadiem, ievērojot, ka pirmajā gadā šie resursi ir pieejami nelielā apjomā tikai gada otrajā pusē vai vispār nav pieejami);

· Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finansu instrumenta — ISPA līdzekļi tehniskai palīdzībai — atbalsts vides aizsardzības, transporta infrastruktūras attīstībai. Plānojot šos resursus, jāievēro finansējamo projektu īstenošanas grafiks un reālās naudas plūsmas: ES ieskaita ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu avansu tikai 20% apmērā no atbalstīto izmaksu summas, neņemot vērā nodokļu maksājumus, ar inflāciju saistītos izdevumus u.c. Pārējos līdzekļus var saņemt no ES tikai tad, kad ir veikts attiecīgā projekta konkrēts īstenošanas posms un Latvijas puse veikusi kases izdevumus atbilstoši noteiktajiem termiņiem. Pēdējo — 20% maksājumu — saņem pēc projekta apgūšanas.

· Eiropas Savienības Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai — SAPARD līdzekļi, kurus plāno atbilstoši ES noteiktajām SAPARD pieprasījuma pamatnostādnēm.

Ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi 2002. gadam plānoti, ievērojot šādus nosacījumus:

· ES finansu palīdzības līdzekļi no iepriekšējo gadu programmām plānoti, ņemot vērā ES piešķirtos un reāli apgūstamos apjomus;

· Eiropas Savienības finansu palīdzības līdzekļi plānoti ministriju, programmu (apakšprogrammu) un projektu līmenī;

· Phare2001 līdzekļi plānoti, ievērojot iespējamos īstenošanas tempus — ņemot vērā reālos konkursu realizācijas grafikus;

· ISPA un SAPARD līdzekļi plānoti reāli — atbilstoši īstenošanas grafikam un prognozējamām naudas plūsmām.

 

4. Valsts budžeta ieguldījuma plānošana projektiem, kuru finansēšana piedalās ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi

Saskaņā ar EK vadlīnijām ES piešķir līdzekļus institūciju stiprināšanas projektiem (pasākumiem) ne vairāk kā 90% no kopējā izmaksu apjoma un investīciju projektiem (pasākumiem) ne vairāk kā 75% no kopējā izmaksu apjoma.

Valsts budžeta ieguldījums — gadskārtējā likumā par valsts budžetu noteikto finansu resursu un turpmāko valsts ilgtermiņa saistību apjoms, kas tiek ieguldīts attiecīgā projekta (pasākuma) īstenošanā.

Valsts budžeta ieguldījumu finansē no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, īpašiem mērķiem iezīmētiem līdzekļiem, no maksas pakalpojumu ieņēmumiem.

Valsts budžeta ieguldījums institūciju stiprināšanas projektiem plānots uzturēšanas izdevumu segšanai — atalgojumiem, telpu uzturēšanai, komunālajiem maksājumiem, kancelejas precēm u.c. maksājumiem.

Valsts budžeta ieguldījums investīciju projektiem plānots izdevumu kapitālieguldījumiem — iegāžu, būvniecības darbu nodrošināšanai.

 

5. Izdevumu kapitālieguldījumiem racionāls plānojums

Uzsākot valsts budžeta sagatavošanu 2002. gadam, tika veikts nozīmīgs darbs, lai analizētu un racionāli plānotu izdevumus kapitālajām iegādēm un kapitālajam remontam:

· valsts pamatbudžeta bāzes izdevumu valsts speciālā budžeta kontrolskaitļu noteikšanas gaitā visas ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, ņemot vērā Finansu ministrijas ieteikumus, pārskatīja un pamatoja izdevumu kapitālieguldījumiem nepieciešamību;

· ministrijas, citas centrālās valsts iestādes sagatavo valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu kapitālieguldījumiem, vadoties atbilstoši principam, ka attiecīgajām iegādēm/remontiem pieprasītie resursi budžeta izpildes gaitā nav novirzāmi citiem mērķiem;

· turpmākajā budžeta izstrādes gaitā tika analizētas kapitālās iegādes pa to veidiem un apjomiem naudas izteiksmē, izdevumu apjomus pa kapitālo remontu nozīmīgākajiem projektiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un izpildi 2001. gada sešos mēnešos.

 

6. Precīzāka valsts budžeta iestāžu maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu plānošana

Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu — visām valsts budžeta iestādēm 2002. gadā jāpalielina ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem vidēji par 10% no 2001. gada budžetā apstiprinātā apjoma. Šāds lēmums samazina virsplāna ieņēmumu veidošanos un rosina ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm savlaicīgi plānot nepieciešamos izdevumus.

 

5.2. Valsts budžeta likuma struktūra

Likuma projekts “Par valsts budžetu 2002. gadam” nosaka:

· valsts budžeta ieņēmumus;

· valsts budžeta izdevumus;

· tīros aizdevumus;

· valsts budžeta mērķdotāciju apjomu pašvaldībām;

· valsts budžeta dotāciju pašvaldībām;

· ministriju un citu centrālo valsts iestāžu ilgtermiņa valsts saistību limitus;

· ārvalstu finansu palīdzības un valsts budžeta līdzdalības maksājumus;

· maksimālo valsts parādu gada beigās;

· valdības rīcības pieļaujamās robežas valsts parāda saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumā;

· izsniedzamo valsts galvojumu apjomus;

· pašvaldību aizņēmumu un galvojumu saistību kopējo pieļaujamo palielinājumu.

Tāpat, lai nodrošinātu finansu vadības nosacījumu izpildi, likumprojektā ir iekļauti šādi valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas un izpildes īstenošanas norādījumi:

· noteikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognoze Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu budžeta sadales kontā;

· sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā;

· prasība reģistrēt ministriju un citu centrālo valsts iestāžu ilgtermiņa saistības Valsts kasē;

· uzdevums ministrijām un centrālajām valsts iestādēm nodrošināt to padotībā esošo budžeta finansētu institūciju finansēšanas plānu un tāmju apstiprināšanu un finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasē;

· iemaksu likmes apmērs valsts fondēto pensiju shēmā.

Likumprojekta “Par valsts budžetu 2002. gadam” pielikumos noteikti prognozējamie valsts budžeta ieņēmumi pa veidiem, kā arī detalizēti ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pamatbudžeta un speciālā budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumi kārtējā saimnieciskajā gadā, kā arī ilgtermiņa valsts saistību limiti 2003., 2004. un turpmākajiem gadiem.

 

1. pielikums “Valsts konsolidētais budžets”

Valsts konsolidētais budžets ietver valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summu, izslēdzot no tā ieņēmumu un izdevumu daļas transfertus (savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem).

Valsts budžeta izdevumi sastāv no uzturēšanas izdevumiem, kapitāliem izdevumiem un izdevumiem investīcijām.

Noteikts arī valsts budžeta tīrā aizdevuma kopējais apjoms.

 

 

Tīrie aizdevumi ir kopējie aizdevumi, kurus no valsts budžeta līdzekļiem piešķir juridiskajām personām valstij nozīmīgu programmu un pasākumu īstenošanai un no kuriem atskaitīti atmaksātie aizdevumi.

 

Šajā pielikumā ir noteikts valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta finansiālā un fiskālā deficīta apjoms.

 

 

Finansiālais deficīts ir valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība (ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem).

 

Fiskālais deficīts ir valsts budžeta finansiālā deficīta un tīro aizdevumu starpība.

 

Fiskālā bilance veido līdzsvaru starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, ieskaitot tīros aizdevumus, parāda rezultātu — pārpalikumu vai deficītu.

 

 

2. pielikums “Valsts budžeta ieņēmumi”

2. pielikums ietver Valsts pamatbudžeta ieņēmumus 2002. gadā, Valsts speciālā budžeta ieņēmumus 2002. gadā, pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citus maksājumus no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības.

Šajā pielikumā prognozētie valsts budžeta ieņēmumi sadalīti divās lielās grupās — pamatbudžeta ieņēmumi pa ieņēmumu veidiem: nodokļu ieņēmumi (tiešie un netiešie nodokļi), nenodokļu ieņēmumi, pašu ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzība un valsts speciālā budžeta ieņēmumi, kā arī norāde par fondēto pensiju shēmas līdzekļiem.

Noteiktas arī ministriju un citu centrālo valsts iestāžu ieņēmumu summas no veiktās darbības, kuras ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontos.

 

3. pielikums “Valsts budžeta kopsavilkums”

Šajā pielikumā noteikts valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums ieņēmumu, resursu izdevumu segšanai un budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas griezumā, kā arī šo resursu izdevumu segšanai un izdevumu sadalījums pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm.

Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkuma ieņēmumu apjoms atbilst 2. pielikumā “Valsts budžeta ieņēmumi” noteiktajam, savukārt resursosizdevumu segšanai iekļauti šādi finansu līdzekļi:dotācija no vispārējiemieņēmumiem (ieņēmumu avots ir nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, ieņēmumi no valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas, ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas), dotācija īpašiem mērķiem (tās izlietojums paredzēts valsts pamatbudžetā finansētām institūcijām, kuru realizējamiem projektiem ir valsts aizņēmumi), ārvalstu finansu palīdzība unmaksas pakalpojumi.

4. pielikums “Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”

Valsts budžeta projektā 2002. gadam ministriju un citu centrālo valsts iestāžu resursi izdevumu segšanai un izdevumi tiek plānoti sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām.

 

Ar programmu saprot savstarpēji saistītus pasākumus vai pakalpojumus, kuri orientēti uz kopēju vai cieši saistītu mērķu grupu.

 

Programmu budžets dod iespēju noteikt valsts funkciju realizācijai nepieciešamo pakalpojumu visefektīvāko un visracionālāko veicēju.

Valsts budžetā 2002. gadam tiek iekļauta ārvalstu finansu palīdzība, kuru plānots saņemt un izlietot ministriju un centrālo valsts iestāžu programmu (apakšprogrammu) finansēšanai atbilstoši Eiropas Savienības palīdzības programmām.

Programmu un apakšprogrammu izdevumi plānoti divās lielās ekonomiskās klasifikācijas grupās: uzturēšanas izdevumi, kuri sastāv no kārtējiem izdevumiem, maksājumiem par aizņēmumiemun kredītiem unsubsīdijām un dotācijām un izdevumi kapitālieguldījumiem, kurus veido kapitālie izdevumi un valsts investīciju programmas realizācijai paredzētie līdzekļi.

 

 

Uzturēšanas izdevumi ir izdevumi, kuri ir regulāri katru gadu un ir saistīti ar kārtējā gada patēriņu, neradot jaunas vērtības, kuras izlieto turpmākajos gados.

 

Izdevumi kapitālieguldījumiem ir izdevumi, kas saistīti ar programmu un apakšprogrammu attīstību un to pielietojums ir ilglaicīgs.

 

Saskaņā ar likumā “Par budžetu un finansu vadību” noteikto tikai finansu ministrs drīkst kārtot valsts aizņēmumu un aizdevumu lietas valsts budžeta likuma noteiktajos apjomos, tāpēc Finansu ministrijai valsts pamatbudžetā plānoti valsts budžeta tīrie aizdevumi — kopējie aizdevumi, kurus no valsts budžeta līdzekļiem piešķir juridiskajām personām valstij nozīmīgu projektu un pasākumu īstenošanai un no kuriem atskaitīti atmaksātie aizdevumi.

 

5. pielikums “Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”

Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts speciālā budžeta programmu un apakšprogrammu ieņēmumus veido: īpašiem mērķiemiezīmēti ieņēmumi un maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzība.

Valsts speciālā budžeta īpašiem mērķiem iezīmētus ieņēmumus veido ieņēmumi, kas paredzēti īpašu izdevumu segšanai un kuru līdzekļi izlietojami saistībā ar minētajiem ieņēmumiem. Valsts speciālā budžeta lielāko ieņēmumu daļu veido ieņēmumi no: sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, akcīzes nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, u.c., kā arī valsts pamatbudžeta dotācijas speciālajam budžetam.

Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts speciālā budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumi plānoti atbilstoši budžeta izdevumu ekonomiskajai klasifikācijai.

 

Speciālie budžeti, kuri saņem valsts pamatbudžeta aizdevumu valsts investīciju projektu realizācijai, plāno to izlietojumu budžeta izdevumu daļā un norāda finansēšanas avotu — aizņēmums no pamatbudžeta.