“Gars putna spārnā visur skries. Viņš saulei savu gaismu lies”

— Dzejnieks
Rīt, 27. oktobrī, aprit 100 gadu, kopš dzimis dzejnieks Aleksandrs Čaks

Aleksandrs Čaks Afišas

Afišas, afišas — pilsētu dvēseles —

krāsainas, kliedzošas kā dāmu zeķes —

asiņu sarkanas, melnas un dzeltēnas —

no katra stūra man, staba un pievārtes

uzbāžas ciešāk kā pusnaktī netikles.

Afišas, afišas — pilsētu sakraments —

izrāžu, bāru un mītiņu kalendārs,

mīlu es, mīlu jūs

kā savā zēnībā

kājbumbu, boksu un saldējumvafeles.

Daudz kas man dvēselei

tuvs jūsu raibuma

un burtu rindu spējkontrastiem, lūzumiem.

Afišas, afišas — jūs manas steidzīgās dvēseles

labākā pavāra grāmata.

Vakar, šodien, rīt

Ja Aleksandrs Čaks no kāda mākoņa ar sudraba maliņu nolūkotos uz to rosību, kas pārņēmusi viņam tik mīļo Rīgu dzejnieka 100. dzimšanas dienas priekšvakarā, iespējams, ka daža no 21. gadsimta rīdzinieku izdarībām gaviļniekam pat ietu pie sirds. Kaut vai košās un daudzveidīgās afišas pilsētas ielās, arī viena otra satraukums pirms svinīgā brīža 27. oktobrī Jaunajā Rīgas teātrī, saņemot nevis ielūgumu, bet pavēsti, lai būtu klāt sarīkojumā “Pats mierīgs gaidu savu sodu”. Un šai pavēstei galā arī piebilde: “Neierašanās sekas. Ja apsūdzētais, liecinieks vai cietušais bez dibinātiem iemesliem neierodas, viņu var atvest piespiedu kārtā, bet pret apsūdzēto bez tam var izraudzīties stingrāku drošības līdzekli (Latvijas KPK 54., 149., 162. un 73. pants).”

Lai nu kā, bet uz starptautisko zinātnisko konferenci “Aleksandrs Čaks — nezināmie konteksti, modernisms, totalitārais režīms” jubilārs piespiedu kārtā nebija jāved. Viņš bija klāt. Pierādījumi? Vai nu gluži bez gaviļnieka iejaukšanās būtu tā atgadījies, ka sanākušie gandrīz palika bez pirmā referāta “Čaks un noslēpumi”. Jo runātājs Valdis Rūmnieks pēkšņi nekādi nespēja dabūt vaļā savu diplomātkoferīti, kur bija sakopota ne tikai daļa dzejnieka noslēpumu, bet arī to dokumentārie pierādījumi. Aleksandrs Čaks acīmredzami pretojās: sak, vai nu visu var atklāt pasaulei... Tikai pēc brīža kādā astrālā ceļā referentam laikam izdevās ar dzejnieka garu vienoties, ka visi noslēpumi tomēr izpausti netiks, jo koferītis ļāvās atvērties. Noslēpumu stāstījums tika ierakstīts arī “LV” diktofonā, un, ja dzejnieks neliks neapjaušamus šķēršļus, referāts drīzumā nonāks pie mūsu laikraksta lasītājiem.

Toties jau šodien sniedzam filoloģijas doktora un mākslas zinātņu doktora Pētera Laķa referātu “Čaka erotiskās dzejas filozofija” un akadēmiķes Janīnas Kursītes referātu “Dzejnieka (Čaka) poētiskā fotogrāfija”, publicēšanai tiek gatavots arī Ievas Kolmanes filozofiskais pētījums “Dzejnieks kā kalps”. Rīta pusē vēl runāja Viesturs Vecgrāvis, apcerot A. Čaka 20. un 30. gadu dzeju romantisma ideju aspektā, daļēji viņa domām oponēja Silvija Radzobe, atklājot A. Čaka sakarus ar futūrismu un ekspresionismu, no neierastāka skatu punkta uz dekadenci un Aleksandra Čaka daiļradi rosināja palūkoties Ausma Cimdiņa. Viņa sniedza arī savu versiju, kāpēc A. Čaks tik ļoti pakļāvies komunistu prasībām: dzejnieks kolaborēja ne tik daudz, lai glābtu savu dzīvību, bet lai glābtu savu agrāk rakstīto dzeju. Ja A. Čaks netiktu uzskatīts par padomju dzejnieku, maz ticams, ka desmit gadus pēc autora nāves iznāktu viņa darbu Izlase divās grāmatās, vēlāk arī Raksti piecos sējumos. Un tad bez šī mantojuma varbūt pavisam citādi attīstītos arī dzeja Latvijā.

Pēcpusdienā konferences darbs turpinājās sekcijās līdz pat krietnai tumsai. Pirmās dienas noslēgumā tika apbalvoti labākie studentu referātu autori. Pirmā vieta un balva piešķirta Jānim Ogam par referātu “Modernisma iezīmes Čaka dzejoļu krājumos “Zem cēlās zvaigznes” un “Patrioti””. Otrā vieta — Danielai Kacai par referātu “Literārā maska Čaka daiļradē”, bet trešā — Austrai Popovai–Krūmiņai par referātu “”Pretējais dzimums” un multinacionalitāte Čaka 20. un 30. gadu dzejā”.

Bet novakarē gan klausītājus, gan referentus priecēja Aleksandra Čaka dzeja aktieru Viļa Daudziņa un Mārtiņa Vilsona lasījumā. Aleksandru Čaku dzeju dejā interpretēja Anda Rage un Vlads Burakovs.

Šodien starptautiskā zinātniskā konference, kas veltīta A. Čaka simtgadei, turpina darbu.

 

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors