“Pasaule ir viena: Eiropa – Austrumi”

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim” vakar, 25.oktobrī

Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un Kuveitas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Džasems Mohameds al Horafi

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume Kuveitas senāko un jaunāko laiku muzejā, saņemot kuveitiešu dāvanu Foto: Valdis Ziemelis

Nupat, naktī no 24. uz 25. oktobri, Latvijā atgriezās Saeimas oficiālā delegācija, kas uzturējās oficiālā vizītē Kuveitā no 19. līdz 23. oktobrim. Delegāciju vadīja Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, un tās sastāvā bija arī visu citu piecu Saeimas frakciju pārstāvji — Guntis Dambergs, Silvija Dreimane, Aleksandrs Golubovs, Vineta Muižniece un Pēteris Salkazanovs.

Saeimas delegācijai bija tikšanās ar Kuveitas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju jeb spīkeru Džasemu Mohamedu al Horafi, ar valdības īpašu uzdevumu ministru Muhammedu Šararu. Programmas ietvaros notika sarunas arī ar citām Kuveitas augstākajām amatpersonām. Bet papildus 22. oktobrī bija arī tikšanās ar Kuveitas kroņprinci un premjerministru šeihu Saadu al Abdallāhu al Sālimu as Sabāhu, bet 23. oktobrī ar faktisko premjerministra vietas izpildītāju un ārlietu ministru.

Pēc atgriešanās no tālās vizītes Jānim Straumem tika uzdoti daži “LV” jautājumi.

— Vai vizītes programma tika pilnībā īstenota?

— Notika vēl divas nozīmīgas tikšanās, kas sākotnēji nebija iekļautas programmā. Tās bija tikšanās ar Kuveitas kroņprinci un ar Kuveitas valdības faktisko vadītāju. Tātad tikāmies ar gandrīz visām šīs valsts augstākajām amatpersonām.

— Kādi bija šīs vizītes mērķi, un kādi, jūsuprāt, ir tās rezultāti?

— Šī bija pirmā Latvijas parlamenta deputātu vizīte Kuveitā. Jāsaka gan, ka jau līdz šim starpvalstu kontakti parlamentu līmenī ir bijuši diezgan rosīgi. Kuveitas parlamenta jeb Nacionālās sapulces pārstāvji kopš 1994. gada, kad tika nodibinātas diplomātiskās attiecības starp abām valstīm, jau trīs reizes ir bijuši Latvijā. Pēdējoreiz šā mēneša sākumā, kad Rīgā tika parakstīts līgums par ieguldījumu veicināšanu un to savstarpēju aizsardzību. Tas faktiski ir pamats tālākai konkretizētai sadarbībai ar Kuveitu.

Domāju, ka Latvijai lielāka interese varētu būt tieši par ekonomisko sadarbību, ievērojot Kuveitas lielo saimniecisko potenciālu. Mēs šīs vizītes laikā tikāmies ne tikai ar politiķiem, parlamenta deputātiem un valdības pārstāvjiem, bet arī ar Kuveitas Fonda un Tirdzniecības palātas vadību, lai ievadītu konkrētākas sarunas par ekonomisko sadarbību. Šobrīd jau tiek gatavota mūsu Ārlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvju un Latvijas uzņēmēju vizīte Kuveitā.

Galvenās sadarbības nozares, protams, ir naftas tranzīts, kokmateriālu bizness un pārtikas produktu tirdzniecība. Tika pārrunātas dažādas iespējas, kā šos pastāvošos vai paredzamos kontaktus veicināt. Uzskatu, ka līdz šim mēs neesam maksimāli izmantojuši to visu, ko šī sadarbība varētu dot.

— Bet kā praktiski varētu attīstīties šo divu ģeogrāfiski attālo valstu sadarbība, īpaši naftas un naftas produktu tranzīttirdzniecībā?

— Tie, protams, lielā mērā ir tehniska rakstura jautājumi. Laikam gan Kuveitu mazāk interesē tie jautājumi, kas saistīti ar naftas tirdzniecību, jo viņiem jau ir savi pastāvīgi un droši kanāli šajā ziņā. Domāju, ka savstarpējā interese tomēr varētu būt saistīta lielākoties ar lauksaimniecības produkciju. Īpaša interese kuveitiešiem ir par Latvijas kokmateriāliem un arī par pārtikas produktiem. Piemēram, tur diezgan liela problēma ir kaut vai dzeramais ūdens. Gandrīz viss tā apjoms tur tiek importēts. Varam, piemēram, lielos daudzumos pildīt mūsu ūdeni pudelēs un sūtīt uz Kuveitu. Tas, protams, ir vienkāršots mūsu ekonomisko attiecību veidošanas atainojums perspektīvā. Bet pastāv arī citi daudzsološi savstarpējās sadarbības projekti.

— Vai vizītes laikā tika pārrunāti arī politiska rakstura jautājumi?

— Saprotams. Kuveitas valsts vadītāji vairākkārt uzsvēra, ka viņi atbalsta pašreizējās ASV un Lielbritānijas pretterorisma akcijas. Bet joprojām Kuveitā ļoti sāpīgi un bažīgi attiecas pret 1990. un 1991. gada notikumiem, kad norisinājās Irākas agresija pret Kuveitu. Joprojām 605 kuveitiešu karagūstekņi atrodas Irānas teritorijā un par viņiem nav nekādas informācijas. Tur izveidotas vairākas gan parlamentārās, gan valdības, gan sabiedriskās komisijas, bet diemžēl pagaidām nekādu pozitīvu rezultātu nav. Šobrīd Irāka cenšas izvairīties no jebkādiem kontaktiem, kas varētu būt saistīti ar šo tematu.

Varu sacīt, ka kuveitiešiem patiešām šobrīd ir satraukums attiecībā uz Irākas valdītāju draudiem.

— Kāda Kuveitā kā islāmticīgo arābu valstī ir sabiedrības un preses attieksme pret ASV pretterorisma akcijām?

— Protams, Kuveitā ir daži tādi iedzīvotāju grupējumi, kas protestē pret amerikāņu rīcību Afganistānā. Bet šo grupu darbība Kuveitas valstī pastāvīgi tiek kontrolēta, un, kā mūsu sarunu biedri uzsvēra, pēdējā laikā nav bijis nekādu ekstrēmistu vai teroristu izlēcienu.

— Vai, visu rezumējot, varat pateikt, cik izdevīga varētu būt Latvijas un Kuveitas sadarbība mūsu valstij?

— Acīmredzot ir vērā ņemams šis ļoti lielais Kuveitas ekonomiskais potenciāls. Turklāt šajā valstī salīdzinājumā ar citām Āzijas valstīm ir daudz tālāk attīstītas demokrātijas tradīcijas. Kuveita patlaban ir viena no tām retajām arābu valstīm, kur patiešām ir iedibinājusies eiropeiska tipa konstitucionāla monarhija. Domāju, ka arī kultūrā un izglītībā sadarbība varētu gan paplašināties, gan padziļināties. Kuveitā jutos tikpat kā Eiropā. Šī valsts, manuprāt, ir visnotaļ atdarināms pozitīvs izņēmums vai paraugs islāma pasaulē.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors