“Esam gandarīti par mūsu tuvību”

28.oktobrī Čehijā:

Neatkarības diena

Jana Bulenova, Čehijas Republikas vēstniece, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kādā noskaņā jūs, čehi, šogad sagaidāt savus valsts svētkus?

— Pie mums tagad tiek daudz diskutēts par Čehijas gatavošanos dalībai Eiropas Savienībā (ES) un to, ko nepieciešams izdarīt mājas darbos, lai pēc iestāšanās ES mūs nepārsteigtu negatīvas sekas. No vienas puses, tiek meklēta politiska vienprātība valdības sarunās ar ES, it sevišķi sadaļā par personu brīvu pārvietošanos. No otras puses, vairums prioritāšu, gatavojoties Čehijas dalībai ES, šogad ir izpildītas. Čehijas Republikas parlamenta Senāts pavisam nesen pieņēma valdības ierosināto konstitūcijas grozījumu, kas ļaus Čehijai pievienoties ES.

Grozījums paredz, ka par iestāšanos ES tiks izlemts vai nu referendumā, vai arī abu parlamenta palātu balsojumā. Grozījums atļaus, balstoties uz starptautiskajiem līgumiem, nodot dažas Čehijas institūciju pilnvaras starptautiskām institūcijām.

Arī uzņēmumi gatavojas, lai varētu izturēt konkurences cīņā ar ES. Par uzlabojumu pamatu tiek uzskatīts menedžments — laba tirgus pārzināšana un pareiza uzņēmumu mērķu definēšana. Mūsu dalībai ES nākotnē tas būs vitāli svarīgi.

— Pastāv viedoklis, ka pēc 11. septembra mēs dzīvojam citā, savādākā pasaulē. Kā jūs raugāties uz dramatiskajiem 11. septembra notikumiem ASV un turpmāko notikumu attīstību pasaulē?

— Čehijas valdība ir kategoriski nosodījusi terora aktus pret ASV un tās cilvēkiem. ASV ir Čehijas Republikas sabiedrotā, mums ar Ameriku ir kopīgas morālās vērtības, tāpēc uzbrukums ASV ir uzbrukums šīm kopīgi atzītajām vērtībām. Valdība apstiprinājusi virkni drošības pasākumu, lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju drošību. NATO ir kolektīvi apstiprinājusi ASV prasību sarakstu ASV atbildes triecienam, un Čehijas Republikas valdība kā NATO sabiedrotā padarījusi iespējamu, lai Čehijas armija piešķirtu ASV lidmašīnu TU—154 ar divdesmit cilvēku apkalpi, kam vajadzētu nodrošināt satiksmi starp Vāciju un ASV. Valdība arī nolēmusi sniegt humāno palīdzību afgāņu bēgļiem, kā arī apstiprinājusi Čehijas Republikas pilsoņu aizsardzības sistēmu pret ļoti bīstamām bioloģiskām vielām. Saprotams, ka 11. septembra notikumi izraisījuši sašutuma vilni pret terorismu un čehu pilsoņu raizes. Čehija aktīvi piedalās starptautiskā pretterorisma pasākumu tīkla veidošanā starptautiskajās organizācijās, piemēram, ANO.

Par nozīmīgu pasākumu var uzskatīt nesen notikušo regulāro “Forumu 2000”, ko jau piekto reizi rīkoja prezidents Vāclavs Havels. Šogad intelektuāļi no visas pasaules diskutēja par globalizācijas un cilvēka tiesību problēmām. Piemēram, diskutēja par valsts suverenitāti un starptautiskās sabiedrības iespējām iejaukties, ja tiek pārkāptas cilvēka tiesības. Tika uzsvērta nepieciešamība veikt ANO reformu, lai šī organizācija būtu spējīga efektīvāk reaģēt uz mūsdienu pasaules konfliktiem. Lai gan sākotnēji bija lemts, ka šis forums būs pēdējais, dalībnieki nolēma, ka tas turpināsies arī turpmākajos gados, taču ierobežotākā apjomā.

— Kā jūs vērtējat mūsu valstu divpusējo attiecību jaunāko attīstību? Kāds ir šis gads mūsu attiecībās?

— Šis gads ir īpaši nozīmīgs. Apritējuši astoņdesmit mūsu savstarpējo attiecību vēstures gadi un desmit gadi kopš to atjaunošanas pēc vairāk nekā piecdesmit gadu pārtraukumu. Abas mūsu valstis ir pārdzīvojušas smagus un grūtus laikus. Ar to saistīts ļoti svarīgs mūsu attiecību aspekts — savstarpējā sapratne starp mūsu tautām. Manuprāt, mūsu savstarpējo attiecību tradīcija starpkaru periodā, pieredze, kuru esam ieguvuši totalitārā režīma laikā, un kopīgie integrācijas centieni sasniegt vienotu un drošu Eiropu veido savstarpējo sapratni starp mūsu cilvēkiem un institūcijām un veicina sadarbību politikā, kultūrā un ekonomikā.

Piemēram, nesen Čehijas tieslietu ministra vizītes laikā — sakarā ar konferenci par Eiropas Savienības sociālajiem aspektiem — viņam bija ļoti sekmīga tikšanās ar Latvijas tieslietu ministri Ingrīdu Labucku. Tika nolemts sadarboties tieslietās un tiesnešu izglītošanā, kā arī sekmēt pieredzes apmaiņu. Mūsu kultūras ministra vizītei ir konkrēti rezultāti mūsu nacionālo teātru sadarbībā, sekmīgs bijis arī Čehijas projekts jaunatnes integrācijai un izglītībai Latvijā.

— Kā Čehija vērtē Latvijas virzību uz NATO, kuras dalībvalsts Čehija jau ir, un Eiropas Savienību — mūsu abu valstu kopīgo mērķi?

— Pēdējos divos gados sadarbība ES un NATO jautājumos ir kļuvusi par mūsu regulāro konsultāciju priekšmetu. Latvijai ir liels progress sarunās ar ES. Tagad mēs stāvam pie sarežģītām sarunu sadaļām, kas saistītas ne vien ar mūsu valstīm, bet arī ar pašai ES jutīgiem jautājumiem — nodokļu politiku, lauksaimniecību, reģionālo politiku... Pirms iestāšanās sarunas būs smagākas un atlikušie jautājumi — steidzamāki.

Latvija un Čehija pilda līdzīgu laika plānu sarunās ar ES. Es domāju, abām zemēm ir arī līdzīga pieeja savai sarunu risināšanas stratēģijai, kad tās cenšas aizstāvēt un argumentēti pamatot savas nacionālās intereses un tādējādi uzturēt augstu sarunu līmeni. Jāpiemēro arī iekšējie likumdošanas procesi, lai kvalitatīvā līmenī uzturētu iekšējo juridisko sistēmu. Sadarbība drošības jautājumos un Latvijas gatavošanās dalībai NATO ir mūsu sadarbības vissvarīgākā joma. Mums ir intensīvi kontakti izglītībā Čehijas Militārajā akadēmijā un citos kursos. Mēs novērtējam Latvijas labo sagatavotību NATO dalības kritēriju izpildē, kas koncentrēti ikgadējos rīcības plānos. Mums ir laba pieredze jau no mūsu kopīgajām aktivitātēm. Paredzam izmantot arī līgumu par sadarbību aizsardzības rūpniecībā. Šogad attīstījušies arī parlamentārie sakari šajos jautājumos, un paredzam, ka tie turpināsies arī nākamgad.

— Kā jūs vērtējat vēstniecības darba apstākļus Rīgā?

— Man ir prieks, ka izdevās īstenot nodomu par Čehijas vēstniecības rekonstrukciju tieši mūsu sadarbības jubilejas gadā. Valsts svētku priekšvakarā notika mūsu vēstniecības jauno telpu svinīga atklāšana, un mēs pamazām pārcelsimies no pašreizējās ēkas uz turieni. Ticu, ka jaunie darba apstākļi ļaus arī paplašināt mūsu savstarpējās attiecības. Es gribētu pateikties Latvijas puses institūcijām un uzņēmumiem, kuri mums palīdzēja būvi sākt un pabeigt, it sevišķi Ārlietu ministrijai, Rīgas pilsētas domei un arhitektu birojam “Kubs”, kuru palīdzību es ļoti augstu novērtēju. Šogad man bija iespēja iepazīties arī ar vairāku Latvijas pilsētu pārstāvjiem un iedzīvotājiem. Es allaž sastapos ar bagātīgām zināšanām par Čehiju un patiesu ieinteresētību sadarboties ar mūsu valsti. Nākamgad es gribētu turpināt darbību šajā jomā. Mums jau ir dažas idejas, taču es priecātos par vēl kādu konkrētu intereses izpausmi, lai sadarbotos ar Čehijas pilsētām.