Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Mūsu nācijas augsti vērtē demokrātiju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.10.2001., Nr. 155 (2542) https://vestnesis.lv/ta/id/55099

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Jūsu tauta pelnījusi gaišu nākotni"

Vēl šajā numurā

30.10.2001., Nr. 155 (2542)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Mūsu nācijas augsti vērtē demokrātiju”

Valsts prezidente no 28. līdz 29.oktobrim uzturējās darba vizītē Spānijā, kur piedalījās konferencē “Demokrātijas pārveide un konsolidācija” un tikās ar citu valstu politiķiem

VIKE.JPG (28886 bytes)Spānijā, Madridē, 2001.gada 26.oktobrī: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Spānijas premjerministrs Hosē Marija Asnars Foto: A.F.I./epa

Sarunā ar Spānijas premjerministru 

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 26.oktobrī Madridē tikās ar Spānijas premjerministru Hosē Mariju Asnaru.

Sarunas laikā abas puses secināja, ka Latvijas un Spānijas divpusējās attiecībās nav nekādu problēmu.

H.M.Asnars pauda nožēlu, ka sakarā ar 11.septembra terora aktiem ASV nav varējis ierasties plānotajā vizītē Latvijā, taču pauda savu ieinteresētību apmeklēt Latviju līdz šī gada beigām.

Spānijas premjerministrs atzina, ka sadarbībā ar Latviju nākamā pusgada laikā Spānija īpaši pievērsīsies Eiropas Savienības (ES) jautājumiem, jo 2001.gada janvārī sāksies Spānijas prezidentūra ES. Viņš informēja prezidenti par Spānijas noteiktajām vadlīnijām prezidentūras laikā, kā prioritāti minot paplašināšanās procesu. “Mēs maksimāli un noteikti atbalstām ES paplašināšanos,” prezidentei sacīja H.M.Asnars.

Kā vēl vienu vadlīniju Spānijas premjers minēja ekonomisko jautājumu virzību prezidentūras laikā. Pēc viņa sacītā, lēmumi par ekonomikas jautājumiem varētu ilglaicīgi noteikt jaunās Eiropas ekonomikas attīstību, tādēļ ir svarīgi, lai kandidātvalstis dziļāk iesaistītos šo lēmumu pieņemšanā. Viņš informēja, ka Spānija ir nolēmusi savas prezidentūras laikā radīt jaunu sadarbības modeli starp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, paredzot, ka kandidātvalstis varētu novērotāju statusā piedalīties ES Ministru padomē. H.M.Asnars pauda cerību, ka 2002.gada pirmajā pusē gaidāmā ES galotņu sanāksme Barselonā būs pirmā iespēja, kur šādu formulu īstenot darbībā. Spānijas premjerministrs pauda savas valsts nostāju, sakot, ka Spānija cer izpildīt Eiropas Komisijas noteikto grafiku, pabeidzot valstu iestāšanās sarunu sadaļas jau Spānijas prezidentūras laikā. Viņš sacīja, ka Spānija vienmēr ir uzskatījusi, ka tās valstis, kas ir izpildījušas mājas darbus, ir jāuzaicina iestāties organizācijā un tām nevar tikt likti kādi jauni šķēršļi. Viņš arī vēlētos redzēt, ka Latvija slēdz savas sarunu sadaļas jau 2002.gada pirmajā pusgadā.

Prezidente sacīja, ka 2002.gads būs svarīgs laiks Latvijas vēsturē, jo tad izšķirsies Latvijas iestāšanās ES un NATO.

“Mums ir skaidrs plāns par integrāciju abās organizācijās, un mēs ceram, ka nākamgad varēsim to izpildīt,” sacīja prezidente.

Pārrunājot konferences tematiku, Spānijas premjers un Latvijas prezidente pauda uzskatu, ka šī ir svarīga vieta, kur tiekas bijušie un esošie valstu līderi, lai runātu par to, kā veicināt demokrātiju un meklētu praktiskus risinājumus šīm idejām.

Spānijas premjers augstu novērtēja Latvijas prezidentes runu, atzinīgi izsakoties par Vairas Vīķes-Freibergas lieliskajām spāņu valodas zināšanām.

VIKE1.JPG (38196 bytes)Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga preses konferencē pēc darba vizītes Spānijā Rīgas lidostā 29.oktobrī Foto: A.F.I.

Sarunā ar Spānijas parlamenta Deputātu palātas spīkeri

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 26.oktobrī Madridē tikās ar Spānijas parlamenta Deputātu palātas spīkeri Luisu Fernandu Rudi.

Tikšanās laikā abas puses novērtēja Latvijas un Spānijas attiecības kā labas, taču tika atzīmētas turpmākās sadarbības plašās iespējas. V.Vīķe-Freiberga pauda cerību, ka Spānija drīzumā atvērs vēstniecību Latvijā, kas būtiski veicinātu abu valstu attiecības. Viņa augstu novērtēja Spānijas ārlietu ministra Hosē Pikē i Kampa vizīti Latvijā un izteica ielūgumu Luisai Fernandai Rudi arī viesoties Latvijā. Deputātu palātas spīkere pateicās par šo ielūgumu.

Abas puses pārrunāja Latvijas un Spānijas parlamentu sadarbību. Prezidente atzīmēja, ka sadarbības grupa, kas darbojas Latvijas parlamentā, ir apmeklējusi Spāniju un plāno tālāku sadarbību ar kolēģiem Madridē.

Luisa Fernanda Rudi interesējās par Latvijas Saeimas aktivitātēm un sieviešu iesaisti parlamentā. Abas puses bija vienisprātis, ka nav lietderīgi noteikt kvotas sieviešu iesaistei parlamentā, jo tas neveicina līdztiesību, bet gan — gluži otrādi — tādējādi netiek ņemtas vērā sievietes profesionālās spējas darbībai parlamentā.

Abas puses pārrunāja sabiedrības integrāciju Latvijā. Prezidente uzsvēra, ka Latvija ir vienīgā valsts Austrumeiropā, kur astoņām nacionālajām minoritātēm ir iespēja iegūt izglītību savā valodā, šo skolu skaits pat palielinās, šobrīd Latvijā trijās skolās darbojas čigānu klases, tādējādi apliecinot, ka Latvijas sabiedrība ir atvērta un ciena citu tautu kultūru. Prezidente arī uzsvēra latviešu valodas kā valsts valodas tiesības un latviešu valodas iespējas veicināt harmonisku sabiedrību.

Spānijas parlamenta Deputātu palātas spīkere interesējās par ekonomisko izaugsmi Latvijā un virzību uz Eiropas Savienību. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Latvija ir viena no dinamiskākajām valstīm Eiropā attīstības ziņā, par to liecina arī augstais iekšzemes kopprodukta pieaugums, kā arī stabila ekonomiskā attīstība kopumā. Viņa arī sacīja, ka Latvija ir ļoti aktīva kandidātvalsts iestāšanās sarunu procesā un tuvāko mēnešu laikā plāno pabeigt vēl vairākas sarunu sadaļas, kā arī ar cerību sagaida Spānijas prezidentūru Eiropas Savienībā, kad Latvija varētu tikpat dinamiski turpināt iestāšanās sarunas.

Viņa novērtēja arī Hosē Ortegas i Gaseta fonda interesi par Latviju un konsultācijas, ko fonds sniedzis Latvijai reformu gaitā.

Prezidente arī uzsvēra, ka Latvija vēlas atbildīgi iesaistīties Eiropas drošības un stabilitātes jautājumos un domā saistīt šīs drošības saites ar NATO. Pēc prezidentes sacītā, Latvija uzskata NATO arī par garantu labklājības veicināšanai un demokrātisko vērtību stiprināšanai valstī.

Atvadoties Luisa Fernanda Rudi uzdāvināja prezidentei Spānijas parlamenta goda medaļas, kas ir veltījums Spānijas divām konstitūcijām — 1812.gada un 1978.gada konstitūcijai, kas paredzēja tautas suverenitāti un pašnoteikšanās iespējas.

Piedaloties konferencē “Demokratizācijas pārveide un konsolidācija”

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 26.oktobrī, piedaloties konferences par demokrātisko pārveidi un konsolidāciju atklāšanas sesijā, stāstīja par Latvijas neatkarības vēsturi.

Pēc viņas teiktā, Latvija ir piedzīvojusi arī tādas tumšas lappuses vēsturē, kad šķita, ka demokrātija uz mūžiem ir iznīcināta. Latvijas prezidente atzīmēja, ka PSRS sabrukums ļāvis Latvijai atgriezties pie demokrātiskām vērtībām un konstitucionalitātes. “Taču mēs bijām zaudējuši 50 gadus šī padomju totalitārā režīma dēļ, tās bija vairākas paaudzes, tie bija likteņi, zaudētas dzīves,” sacīja V.Vīķe–Freiberga.

Latvijas prezidente uzsvēra to, ka desmit atjaunotās neatkarības gados Latvija ir varējusi ātri atbrīvoties no centralizētas ekonomikas, kā arī iedibināt demokrātiskas vērtības sabiedrībā. Viņa sacīja, ka Latvija savu nākotni saista ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un šobrīd aktīvi strādā pie likumdošanas saskaņošanas ar ES.

Prezidente atzīmēja, ka Latviju varētu dēvēt arī par atjaunotās demokrātijas veiksmes stāstu, to apliecina ekonomiskie rādītāji, kā arī tas, cik strauji sabiedrība maina savu domāšanu.

V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka Latvijai ES ir svarīga arī tādēļ, ka tā piedāvā gatavu modeli, kurā funkcionē demokrātija un pastāv sociālais taisnīgums, taču arī šie ideāli var izrādītie nedroši, tādēļ Latvija ar pilnu atbildību iesaistās arī Eiropas drošības jautājumos.

“Mēs vēlamies iestāties NATO, mums ir skaidrs mērķis, un mēs zinām, kādi soļi ir īstenojami,” sacīja prezidente, uzsverot NATO paplašināšanās nepieciešamību.

“Mēs, kas šeit piedalāmies konferencē, visi esam cietuši savā vēsturē, taču mēs varam dalīties savā pieredzē un gudrībā. Un ceru, ka mēs šajā konferencē atradīsim kopīgas vadlīnijas, kā pārvarēt pagātni un iespaidot mūsu valstu un arī pasaules demokrātijas nostiprināšanos,” esošajiem un bijušajiem valstu vadītājiem uzrunas noslēgumā sacīja Valsts prezidente.

Konferences dalībnieki pieņēma deklarāciju, nosodot terora aktus ASV un atzīmējot nepieciešamību kopīgi vērsties pret teroristiem un stiprināt demokrātiju pasaulē.

Uzstājoties Hosē Ortegas i Gaseta fondā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 25.oktobrī teica runu Hosē Ortegas i Gaseta fondā, ko 1978.gadā dibinājusi 20.gadsimta izcilā spāņu filozofa meita.

Fonda darbības mērķis ir veicināt akadēmiskās un kultūras aktivitātes sociālo un humanitāro zinātņu jomā. Fonda goda prezidents ir Spānijas karalis Huans Karloss I. 2001.gadā fondā ir uzstājušies Meksikas un Īrijas prezidenti, tagad arī Vaira Vīķe-Freiberga.

Uzrunājot klātesošos, prezidente uzsvēra to, ka Latvijai un Spānijai ir lieliskas attiecības, taču ne tuvu nav izsmeltas visas sadarbības iespējas, līdz ar jaunās Eiropas veidošanos šai sadarbībai ir iespēja vērsties plašumā. Viņa atzīmēja, ka Spānija ir svarīga un interesanta zeme arī tāpēc, ka tā savieno Eiropā Rietumu un Austrumu vērtības, tātad Rietumu un arābu pasauli.

Prezidente sacīja, ka abas valstis vieno 80 gadu ilgu diplomātisko attiecību vēsture un ka Latvija uzskata par ļoti svarīgu gaidāmo Spānijas prezidentūru Eiropas Savienībā. 20.gadsimtā, pēc prezidentes sacītā, kā latvieši, tā arī spāņi pārdzīvoja totalitārus režīmus, kas bija uzbrukums demokrātijai, un tāpēc abas nācijas augstu vērtē brīvību un demokrātiju, kuras uzvaru arī Latvija panāca 20.gadsimta beigās.

V.Vīķe-Freiberga stāstīja par Latviju demokrātiskās pārveides laikā, ko Latvija jau ir izdarījusi atjaunotās neatkarības desmit gados. Viņa atzīmēja, ka šodien, kad Latvija ir demokrātiska, parlamentāra valsts ar cilvēkiem dotām iespējām iesaistīties tajā notiekošajos procesos, tā ir viena no dinamiskākajām valstīm šobrīd Eiropā, raugoties uz ekonomiskajiem rādītājiem, kas par to liecina.

Prezidente informēja par tiem uzdevumiem, ko Latvija sev ir izvirzījusi, dodoties pa “ceļa karti”, lai iestātos Eiropas Savienībā un NATO. Viņa atzīmēja, ka Latvija vēlas kopīgi risināt dažādas problēmas, kas saistītas ar šodienas pasauli, tajā skaitā ar cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību.

Runājot par Latvijas integrāciju NATO, prezidente uzsvēra, ka Latvija neprasa atlaides, tā, gluži otrādi, vēlas uzņemties atbildību un iesaistīties jaunas, drošas Eiropas veidošanā. Viņa sacīja, ka Latvija to jau ir pierādījusi, piedaloties miera misijās Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā.

Prezidente uzsvēra, ka tie principi, uz kuriem balstās NATO, ir saprotami arī Latvijai un nav pieļaujami ne ģeogrāfiski, vēsturiski vai citādi šķēršļi valstij, kas vēlas iesaistīties NATO, par pamatu ņemama tikai katras valsts gatavība uzņemties atbildību.

Prezidente salīdzināja, kādu demokrātijas attīstības ceļu ir gājusi Spānija pēc 1975.gada un kāds ir izdevies Latvijai pēc 1991.gada.

Runājot par filozofisko pamatu jaunās Eiropas idejai, prezidente atzīmēja Hose Ortegas i Gaseta lomu, atzīmējot, ka arī viņa darbos ir runāts par tādu institūciju veidošanas nepieciešamību, kas risinātu kopīgus Eiropai liktus izaicinājumus tās nākotnes veidošanā. Viņa sacīja: “Ortega šodien būtu gandarīts uzzināt, ka jau pēc dažiem mēnešiem daudzām Eiropas valstīm būs vienota valūta — eiro un tās apvienosies Eiropas Monetārajā savienībā.”

Prezidente savā runā īpaši uzsvēra, ka, pēc viņas domām, jaunā Eiropa nebūs drauds nāciju kultūrai, vēsturei un identitātei, tieši otrādi, tā sniegs iedvesmu attīstīties un jaunu stimulu savas identitātes stiprināšanai, ko pierāda arī Spānijas iestāšanās Eiropas Savienībā, nezaudējot savas tautas identitāti. Viņa uzsvēra, ka cilvēki “nav vientuļa sala”, tieši šāda radoša mijiedarbība vienu tautu var darīt slavenu, bet tās vērtības ir pieņemamas plašai pasaulei, par to liecina arī Spānijas rakstnieka Migela de Servantesa piemērs. “Lieli gari vienmēr ir kā nacionāli, tā arī pasaulei saprotami, pasaulē cienīti.”

Prezidente sniedza intervijas Spānijas laikrakstam “La Razon” un divām Spānijas televīzijām. Vakarā Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās Madrides komunitātes prezidenta rīkotās vakariņās par godu konferences “Demokrātijas pārveide un konsolidācija” viesiem, kurā ar uzrunām uzstājās Bils Klintons un Mihails Gorbačovs.

Tiekoties ar Lietuvas prezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 26.oktobrī Madridē tikās ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku.

Sarunas laikā abas puses dalījās pārdomās par konferences pirmās dienas rezultātiem, kā arī par abu prezidentu tikšanos ar Spānijas premjeru.

Vaira Vīķe-Freiberga un Valds Adamkus pārrunāja pēdējās aktualitātes NATO paplašināšanās kontekstā.

Tiekoties ar Rumānijas prezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 27.oktobrī Madridē konferences “Demokrātijas pārveide un konsolidācija” ietvaros tikās ar Rumānijas prezidentu Jonu Iliesku.

V.Vīķe-Freiberga un Rumānijas prezidents pārrunāja gaidāmo I.Iliesku vizīti Latvijā šī gada novembra beigās.

Abas puses pārsprieda abu valstu līgumu tapšanas gaitu. Prezidente ar gandarījumu pauda, ka, iespējams, jau vizītes laikā tiks parakstīti starpvalstu līgumi, tai skaitā par sadarbību militārajā jomā.

Abas puses arī pārrunāja sociālās integrācijas jautājumus Latvijā, Rumānijā, kā arī citās Austrumeiropas valstīs.

V.Vīķe-Freiberga un J. Iliesku pārrunāja konferences tematiku, uzsverot tās nozīmību.

Strādājot konferences darba grupās

27.oktobrī Madridē ar Spānijas karaļa Huana Karlosa I runu beidzās konference “Demokrātijas pārveide un konsolidācija”.

Konferences dalībnieki — bijušie un esošie valstu vadītāji no 25 valstīm — nolēma, ka šīs konferences tematiku turpinās pastāvīgā padome, kuras nosaukums būs “Madrides klubs”. Tā darbība būs vērsta trīs praktiskos virzienos, tai skaitā konsultāciju sniegšana tām valstīm, kurās attīstās demokrātija, kā arī konferenču rīkošana par demokrātijas stiprināšanas praktiskajiem apsvērumiem.

Valsts prezidente piedalījās darba grupās, kurās tika spriests par tieslietu sistēmu stiprināšanu, politisko partiju caurspīdību vēlēšanu kampaņas laikā, par sabiedrības un masu mediju lomu vēlēšanu kampaņā, par pretkorupcijas pasākumiem, sabiedrības attieksmes maiņu un citiem jautājumiem, kas skar demokrātijas stiprināšanu.

Preses konferencē pēc vizītes Spānijā

— Vizītei Spānijā bija labi rezultāti trīs dažādās jomās: pirmkārt, Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās kontekstā, otrkārt, saistībā ar konferenci “Par demokrātisko pārveidi un konsolidāciju” un, treškārt, Latvijas atpazīstamības Spānijā sakarā. Runājot par pēdējo, gribu atzīmēt mūsu delegācijas labās attiecības ar vietējiem masu medijiem. Man bija trīs intervijas — televīzijā, lielākajiem Spānijas un Portugāles laikrakstiem. Ļoti palīdzēja tas, ka ar spāņiem varēju sarunāties viņu valodā.

Tā bija izdevība aktualizēt Latvijas vārdu zemē, kas ir ģeogrāfiski ļoti tālu no mūsu valsts. Šī vizīte mazināja arī piecdesmit gadus ilgo informācijas vakuumu — ja Spānijā kāds vispār ir dzirdējis par Baltijas valstīm, tad noteikti jauc visas trīs.

Aktualizēt kontaktus ar Spāniju bija svarīgi arī ES paplašināšanās kontekstā, jo Latvijai ir nozīmīgs visu ES dalībvalstu atbalsts. Jāņem vērā arī fakts, ka no nākamā gada 1.janvāra Spānija būs ES prezidējošā valsts. Vizītes laikā man bija ļoti daudz divpusējo tikšanos ar visu līmeņu Spānijas amatpersonām — Viņa majestāti Spānijas karali Huanu Karlosu, ar Spānijas premjerministru Hosē Mariju Asnaru, ar Spānijas parlamenta Deputātu palātas spīkeri Luisu Fernandu Rudi, kas ļauj tieši un sekmīgi attīstīt mūsu valstu divpusējās attiecības.

Interesanta un vērtīga bija arī konference “Par demokrātisko pārveidi un konsolidāciju”, kuras sākumā tika akceptēta kopīga rezolūcija par solidarizāciju cīņā pret terorismu, bet nobeigumā nolemts turpināt aizsākto atsevišķās darba grupās, konsultācijās, un konferences dalībnieki kļūs par tā sauktā Madrides kluba locekļiem.

— Cik liela nozīme Latvijas un Spānijas divpusējo attiecību stiprināšanai ir faktam, ka Spānija pavisam drīz kļūs par ES prezidējošo valsti?

— Jautājums par ES paplašināšanos bija mūsu sarunu pašā centrā, jo, kā apgalvoja Spānijas premjers Asnara kungs, Spānija ir pilnīgi gatava šī gada 31.decembrī pulksten 24 pārņemt ES prezidentūru un sākt tajā darboties tik enerģiski, lai tās kandidātvalstis, kas būs gatavas pabeigt pirmsiestāšanās sarunas, tostarp arī Latvija, to varētu arī izdarīt. Man bija ilgstoša un padziļināta saruna ar Spānijas karali un valdības vadītāju par šo tematu, un, kā pastāstīja Hosē Marija Asnars, Spānija ir nopietni strādājusi un ieguldījusi ļoti lielus līdzekļus, lai sagatavotos savam prezidentūras laikam, un Spānija ir pilna apņēmības darīt visu, lai no ES puses nebūtu nekādu šķēršļu paplašināšanās procesam. Tas Latvijai ir ļoti būtiski un ļoti svarīgi.

— NATO ģenerālsekretārs ir izteicis priekšlikumu arī NATO kandidātvalstīm gatavoties iespējai palielināt savu karavīru skaitu miera uzturēšanas spēkos Bosnijā, jo ASV līdz ar citu prioritāšu izvirzīšanos varētu vairs nekoncentrēt tik lielus spēkus šajā valstī. Kā jūs vērtējat to, ka arī no Latvijas uz Bosniju tiktu sūtīti papildus karavīri?

— Es domāju, ka tā Latvijai būtu iespēja parādīt, ka mūsu valsts ne tikai sagaida iespējamu aizstāvību no NATO, bet ir gatava arī pati iesaistīties miera uzturēšanas pasākumos Eiropā. Cik noprotu, pašlaik valdībā tiek spriests par to, kā konkrēti Latvija varētu palīdzēt. Es domāju, ka Latvijai ir būtiski neatpalikt no citiem un parādīt savu labo gribu, un aktīvi piedalīties šajos pasākumos.

— Kāpēc Sabiedrības integrācijas fondā jūsu padomnieku Oļģertu Tipānu ir nomainījis Sols Bukingolts?

— Bija domāts, ka šo posteni jau no paša sākuma ieņems S.Bukingolts, bet, tā kā viņš fonda pirmās sēdes laikā atradās ASV, tad Tipāna kungs tika lūgts aiziet uz šo pasākumu. S.Bukingolts būtu šim postenim ļoti piemērots arī tāpēc, ka pats pārstāv minoritāti un no savas pieredzes var runāt par integrācijas procesu mūsu valstī.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!