Kultūras ministre Karina Pētersone:

Katra tikšanās ar Dzejnieku ir svētki dvēselei

Runa A.Čaka simtgadei veltītajā pasākumā Jaunajā Rīgas teātrī 27.oktobrī 

Cienījamie Aleksandra Čaka jubilejas viesi!

Jau 100 gadus Latvijai pieder Čaks.

Tomēr tas ir nozīmīgs laika nogrieznis tikai un vienīgi mums pašiem.

Čaku, tāpat kā visus ģeniālos cilvēkus, nevar saistīt ar laika kategoriju. Viņš vienādi pieder un piederēs visiem laikiem. Tiklab divdesmit pirmajam, kā divdesmitajam gadsimtam.

Kultūras ministre Karina Pētersone un A.Čaka balvas laureāts Valdis Rūmnieks dzejnieka simtgadei veltītajā starptautiskajā konferencē

Foto: A.F.I.

Čaka apdziedātā Rīga sen izskatās citāda, bet joprojām elpo viņam vien piemītošie jutekliskie pilsētas tēli. Mums paliek viņa mīlestība, mums paliek arī vientulība, skumjas, ilgas un prieks.

Tādēļ Čaka dzeja satrauks un pacilās cilvēku sirdis, kamēr vien pastāvēs pasaule.

Jubilejas gaidās mums bijis daudz darbu, kurus esam paveikuši, lai vēlreiz sev un citiem atgādinātu: Čaks — tā ir mūsu bagātība, tā ir vērtība latviešu literatūrai, latviešu kultūrai, latviešu tautai. Varētu teikt, ka šis laiks ir piesātināts ar Čaku, ar domām un pētījumiem par viņu, viņam veltītiem pasākumiem.

Savu pēdējo sējumu gaida Čaka Kopotie raksti, kurus lasot arvien no jauna varam atklāt kādu līdz šim nezināmu Čaka literatūras kritiķa, dzejnieka un personības šķautni. Daudz pilnīgi jauna un nezināma par it kā sen pazīstamo Čaku varējām uzzināt arī nupat aizritējušajā Čakam veltītajā zinātniskajā konferencē. Drīz sagaidīsim Čaka gadagrāmatu, kas, es ceru, aizsāks jaunu tradīciju mūsu grāmatniecībā. Šogad iznākušas vairākas Čaka darbu izlases, top arī romāns par Čaku un opera “Matīss — kausu bajārs”. Jau labu laiku pilnvērtīgu, azartisku un interesantu dzīvi dzīvo Čaka muzejs, darbojas Čaka fonds. Jauni mūziķi Latvijā atgriežas pie Čaka lirikas, arī Rīgas astoņsimtgade nebija iedomājama bez mūsu pilsētas lielākā dziesminieka. Visbeidzot, šodien kļūsim liecinieki vēl vienai tradīcijai — tiks pasniegta Čaka balva.

Šis bagātais uzskaitījums, manuprāt, liecina par vienu. Ja cilvēki vienojas kādam mērķim, vienā mīlestībā pret kaut ko, viņi var sasniegt ļoti daudz, pat citkārt neiespējamo.

Droši vien zinātnieki Čaku var pētīt un pētīs bezgalīgi, tomēr Čaks ir un būs mums katram savs, tāpēc arī mūsu mīlestība uz Čaku ir tik personiska un tai neskādē pat tas, ka Čaks ir skolas mācību programmā.

Daudzkārt citēti čehu profesora Radegasta Paroleka vārdi, ka “Čaks ir liela latviešu literatūras velte pasaules literatūrai”, bet šo vārdu dziļākā jēga ir uzurdījums tam, kas mums vēl darāms, lai pasaule to apjaustu.

Poēmā “Matīss — kausu bajārs”, Čaks teic:

Uz augšu, līdzās rīta vējam,

Kur lido sapnis, zilgmes gaiss.

Mēs drīkstam visu, ko mēs spējam,

Un kas ir neiespējamais?

Es sveicu visus klātesošos Čaka simtajā jubilejā, jau iepriekš apsveicu visus Čaka balvas laureātus. Es novēlu, lai dzeja mums nav tikai dzejnieka jubilejas pavadone. Lai tā dzeļ mūsos ilgas un ir pretpols ikdienas pelēkajai burzmai, lai tā palīdz mums sasniegt kaut nedaudz no tā, kas līdz šim šķitis neiespējams. Un visbeidzot. Katra tikšanās ar Čaku ir kā svētki dvēselei — neliegsim tos sev!

Aleksandra Čaka balvas laureāts aktieris Imants Skrastiņš

Aleksandra Čaka balvas laureāts dzejnieks Jānis Rokpelnis

Rīdzinieku velte Dzejniekam