Džemma Skulme:

Arī mūsu māksla palīdzēja graut Berlīnes mūri

Uzruna konferencē "Ceturtā maija deklarācija. Latvija ceļā uz neatkarīgu, demokrātisku valsti" Rīgas Dailes teātrī 2000.gada 3.maijā

Es nāku tikai ar dažiem pārdomu gabaliņiem. Tā pati nolemtība, kura manu ceļu mākslā tik nopietni krustoja ar politiku, šodien man liek arī ko teikt.

Īstenībā pārdomas par šo desmitgadi ietver vismaz 20 gadus garu vēstures gabalu — tas ir tik gadus, cik bija atvēlēts, dots neatkarīgajai Latvijai.

Cauri gadiem mana misija ir bijusi "dabūt cauri" tās lietas mākslā, kurās agrāk iejaucās cenzūra. Laika ritumā mēs panācām daudz.

MS jau pirms Latvijas valstiskās atzīšanas, 1989.gadā mūsu Mākslinieku savienība atdalījās no PSRS Mākslinieku savienības, tāpat kā mūsu Kultūras fonds no PSRS Kultūras fonda. Kopš 1988.gada vasaras izdevās sarīkot vairākas Latvijai nozīmīgas izstādes, piemēram, mūsdienu avangarda mākslas izstādi un Latviešu 20./30.gadu mākslas izstādi. Un atklāšanas runā Vācijā, Ķīlē Šlēzvigas Holšteinas toreizējais premjers Engholms atzina, ka mēs baltieši piedalāmies Berlīnes mūra graušanā. Tā ir mūsu kultūras deva Eiropas pārveidei. Šādi neatkarības, patstāvības pierādījumi noderēja arī tīri politiski un Eiropa mums likās tuvu.

Tā, lūk, manās pārdomās mijas kultūra un politika.

Viss mans dzīves ceļš patiesībā ir tāda lēna skaidrībā nonākšana ar sevi pašu.

Pats satraucošākais laiks manā dzīvē, protams, kā mums visiem, ir laiks, kad bijām vairāk nekā vienoti. Tas bija Tautas frontes laiks, kopējas laimes laiks, kad tu pilnībā juti, ka esat tautas daļa un tauta tevi kā tādu uzņem. Bet šis laiks mani pilnībā atņēma mākslai. Un laime nav ilglaicīga.

Diviem kungiem kalpot — te es domāju politiku un mākslu — nevar. Tikai mākslinieks pats vislabāk zina, ko gūst, ziedojoties politikai, to zaudē mākslā. Bet ir izņēmumi. Un šādas kombinācijas politiķu vidū ir veiksmīgākās. Tie ir lieli talanti, ar lielu izturību. Tāpēc mēs tā vērtējam Havelu, Landsberģi, Meri, Reiganu. Laikmets mums ir šīs personības dāvājis un te nu varētu jautāt, vai politika ir māksla? Lielākajam politiķu vairumam pietrūkst kādas vienas devas, dimensijas, krāsas, emocionalitātes, pat sentimenta. Kāda pasaules mēroga garīguma. Negribētos pieļaut domu, ka latviešu politiķiem ir kāda vēsturiska tendence nepieļaut izcelties liela stila personībām. (Es te gribētu minēt Marģeri Skujenieku, Miķeli Valteru, Ati Ķeniņu).

Nu mums, neskatoties uz mūsu grēcību, piešķirta vienkārši laime valsts priekšgalā redzēt personību, kura var celt valsts prestižu augstu, kura var skaidrot Latviju pasaulē. Bija jānāk tādam harmonizētājam spēkam.

Tagad mums jāprotas pašiem ieturēt stilu. Reizēm latviešu kriticisms pret igauņiem un lietuviešiem prāta cilvēkam nav pieņemams.

Normāli būtu no viņiem "smelties" mākslā ietekmes ir dinamisks spēks, tās ir pieņemamams, tas ir barotājs process, tas vairo kopējo spēku un veicina atradumus.

Lielas personības priekšā, tāpat liela Meistara priekšā būtu par daudz ko vienkārši jānokaunas. Valstī jāatdzīvina godaprāts, sirdsapziņa, morāle. Latvijas tautas labā — strādā Saeima, valdība. Ir jāveic viss iespējamais, jāpētī šīs iespējamības, jāprognozē nākotne. Noņemšanās ar nepārtrauktām domstarpībām ir nereizē. Tautas iekšējās brīvības un neatkarības pakāpe nav tik augsta.

Vislielākā laime ir neatkarībā. Iekšēja un pilnīga. Brīvība. Dievs, to piešķirdams, saprata, ka mēs esam gatavi tai atdot visu. Dievs noticēja. Dievs notic.

Karstā domu apmaiņā — Juris Bojārs, Jānis Freimanis un Tālavs Jundzis; trešo Atmodu ar savu gara spēku sekmēja garīdznieki Jānis Vanags un Juris Rubenis; Tālavam Jundzim šajā dienā divkārši svētki — arī viņa sastādītās grāmatas "4. maijs" atvēršanas brīdis, blakus domubiedrs Ivars Silārs; skan "Dievs, svētī Latviju", priekšplānā Romāns Apsītis, Sandra Kalniete, Anatolijs Gorbunovs, Ivars Godmanis

Atceroties un precizējot — Sandra Kalniete, Anatolijs Gorbunovs, Ivars Godmanis; divi juristi, kuru loģiskā doma pirms desmit gadiem bija ļoti noderīga — Ilmārs Bišers un Aivars Borovkovs; ieklausoties un pārdomājot — Ivars Godmanis, Juris Bojārs, Jānis Freimanis, Tālavs Jundzis, Juris Rubenis, Džemma Skulme; skan Latvijas himna — priekšplānā Jānis Dinēvičš, Dainis Īvāns, Jānis Škapars un Edgars Mucenieks              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Autori un viņu grāmatas —Tālava Jundža redakcijā tapušais rakstu, atmiņu un dokumentu krājums "4. maijs" un Sandras Kalnietes memuāri

"Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām, viņi lūza"

Konferences starpbrīdī skan Jāņa Lūsēna un Normunda Beļska dziesmu cikls: pie klavierēm Jānis Lūsēns, dzied Rodrigo Fomins un Zigfrīds Muktupāvels