Par Rolandu Rīgas Rātslaukumā

Pie Rolanda statujas — Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieki (no labās) Andris Ārgalis, Andris Grīnbergs Juris Rītiņš

Rolanda skulptūras jeb rolandi (arī rulandi) viduslaikos bija sastopamas daudzās Ziemeļvācijas pilsētās (Saksijā, Brandenburgā, Šlezvigā) rātes nama priekšā vai tirgus laukumā. Parasti tie bija 4–6 metrus augsti izkrāsoti (dažkārt apzeltīti) koka vai akmens tēli — jauns, plecīgs, bruņās tērpies vīrietis ar kailu galvu un labajā rokā paceltu zobenu.

Līdz šim nav īsti skaidra Rolanda skulptūru izcelsme un nozīme. Daļa pētnieku tās saista ar franku karaļa Kārļa Lielā leģendāro drošsirdīgo bruņinieku Rolandu, kas karojis 8.gadsimta beigās. Pastāv uzskats, ka Rolanda skulptūra viduslaikos simbolizēja pilsētas tiesas varu, pilsētas neatkarību un brīvību, kā arī tirgus drošību. Pēc dažām ziņām Rolanda tēli izveidojušies no tirgus laukumos uzstādītiem stabiem, kam piekārtas tiesas varas zīmes — zobens un vairogs. Pie Rolanda skulptūrām savulaik izpildīti nāves un miesas sodi, nolasīti tiesas spriedumi utt.

Arī Rīgā vismaz kopš 15.gadsimta Rātslaukumā ir bijusi Rolanda skulptūra. Neliela atzīme Rīgas pilsētas 1473. gada izdevumu sarakstā liecina, ka kokgriezējam Jākobam šajā gadā uzdots izgatavot teiksmainā bruņinieka Rolanda tēlu, ko novietot pilsētas Rātslaukumā. Diemžēl līdz mūsdienām neviena no kādreizējām koka skulptūrām nav saglabājusies.

1895.gadā tika nolemts atjaunot seno viduslaiku tradīciju — Rīgas Rātslaukumā uzcelt jaunu bruņinieka Rolanda statuju. Metu tai zīmējis arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimans, bet akmenī to 1896.gadā izkalis Rīgā dzīvojušais tēlnieks Augusts Folcs. Statuja Rātslaukumā (Rīgas ģeometriskajā centrā) uzstādīta 1897.gadā pirms pāris gadiem ierīkotās artēziskās akas vietā. Pati skulptūra un tās pamatne tika izgatavota no pelēka, smalkgraudaina Silēzijas smilšakmens. Četrskaldņu pamatnes stūros ievietotas četras nelielas no tumša Somijas granīta darinātas kolonnas. Bruņinieks stāvēja ar muguru pret Melngalvju namu un ar skatu uz Rātslaukumu. Labajā rokā tas tur paceltu zobenu, bet ar kreiso roku atbalstās uz nolaista vairoga, ko rotā Rīgas ģerbonis.

Otrā pasaules kara laikā 1941.gada jūnijā, kad tika apšaudīta Vecrīga, Rolanda statuja tikpat kā nebija cietusi, tomēr pirmajos pēckara gados to noņēma. 1970.gadā to daļēji restaurēja igauņu tēlniece M.Ehelaide. Ilgu laiku Rolanda skulptūra atradās Pētera baznīcā, līdz tika nolemts to atkal novietot kādreizējā vietā.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors

Foto: A.F.I.