Saeimas priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 30.oktobrī

Intervijā Latvijas Radio 30. oktobra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnāliste Ingrīda Ābola

— Saeimas komisijās ir budžeta projekts. Vai jūs esat iekļāvuši to pirmajā lasījumā šajā ceturtdienā?

Jānis Straume: — Jā, šoceturtdien tiks izskatīts pirmajā lasījumā gan nākamā gada budžeta projekts, gan to pavadošo likumprojektu pakete.

— Kur, jūsuprāt, būs vislielākie strīdi pēc jūsu pieredzes?

J.Straume: — Strīdi, spriežot par budžetu, neapšaubāmi saistās ar visdažādākajām jomām, un vislielākās problēmas neapšaubāmi ir labklājības sektorā, izglītības sektorā, un es domāju, ka galvenie deputātu priekšlikumi būs tieši par šiem jautājumiem.

— Vai budžeta deficīta procents, kas neapmierina Starptautisko valūtas fondu, kaut kādā veidā tad, kad budžeta projekts nonāks arī Saeimā, var tikt ievērots uz mazāko pusi — tā, kā Starptautiskajam valūtas fondam tīk?

J.Straume: — Protams, mēs to varētu vēlēties, un es saprotu, ka finansu ministrs ir pilns optimisma, ka tā varētu notikt, taču parasti pēc tam, kad budžeta projekts tiek iesniegts Saeimā, tas tiek pieņemts pirmajā lasījumā un notiek priekšlikumu izskatīšana otrajam lasījumam. Deputāti bieži vien iesniedz priekšlikumus, kas lielā mērā ir vērsti uz šī deficīta palielināšanu, tā ka prognozēt, ka izdosies šo valdības kontrolskaitli pazemināt, šobrīd ir grūti.

— Tad tas, ka finansu ministrs Gundars Bērziņš ir piedāvājis šo deficīta procentu samazināt no 2,46 uz 1,7 — tādas sarunas bijušas ar Starptautisko valūtas fondu —, jums liekas nereāli?

J.Straume: — Tas būs grūti katrā ziņā, es neesmu pārliecināts, ka tas izdosies.

— Tad, kad klausītāji klausās šīs translācijas no Saeimas un kad par tiem latiem tur notiek lielie strīdi, bieži vien mēs domājam, ka stundām jūs tur strīdaties un ķīvējaties par to, cik to latu papildus būtu jādod vai jāatņem, un beigu beigās tie, kam ir vairāk balsu, tātad pozīcija, nobalso, un viss paliek tā, kā pozīcija vēlas. Kāda jēga ir tiem ārkārtīgi garajiem strīdiem?

J.Straume: — Es domāju, ka, izmantojot šo iespēju iesniegt priekšlikumus budžetā, deputāti gan no pozīcijas, gan no opozīcijas vienmēr izvēlas kādu konkrētu objektu — vai tā ir viņa dzimtā skola vai kāds cits objekts — un vēlas parādīt sevi kā savas dzimtās puses patriotu, tāpēc arī bieži vien ir tāds zināms paradokss, ka, debatējot par budžeta likumprojektu, bez debatēm tiek pieņemtas, akceptētas pozīcijas miljonu vērtībā, bet garas debates ir par pozīcijām, kur...

— Par dažiem latiem...

J.Straume: — ...kuras ir dažu tūkstošu latu vērtībā.

— Kad, pēc jūsu domām, budžets tiks pieņemts galīgajā variantā?

J.Straume: — Ja budžets tiks pieņemts pirmajā lasījumā un noteikta steidzamība, es domāju, ka reāli mēneša laikā varētu nonākt līdz otrajam lasījumam.

— Saeima ir saņēmusi pirms budžeta izskatīšanas arī dažu sabiedrisko organizāciju iesniegumu vai lūgumu — kā to lai pareizāk nosauc —, ka veselības aprūpe mūsu valstī ir prioritāte, bet tai tomēr netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība, un atkal laikam ir lūgums palielināt tieši šai jomai izdevumus.

J.Straume: — Apspriežot budžetu valdībā, kā mēs atceramies, tika izvirzītas un akceptētas trīs galvenās prioritātes — tas ir jautājums, kas skar mūsu virzību uz NATO un Eiropas Savienību, un izglītība. Lielā mērā pateicoties “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aktivitātēm, izdevās budžeta apspriešanas gaitā panākt nozīmīgu finansējuma palielinājumu veselības sektoram, un es domāju, ka šobrīd mēs, vērtējot šo budžeta projektu, varam teikt, ka arī veselības aprūpes sistēma ir viena no šīm prioritātēm.

— Kā jūs atbildēsit šīm sabiedriskajām organizācijām, kas ir iesniegušas savus priekšlikumus — te ir Pašvaldību savienība, Invalīdu biedrība, Pensionāru federācija?

J.Straume: — Es tikšos ar šo organizāciju pārstāvjiem, un mēs, es domāju, konstruktīvi pārrunāsim gan tās iespējas, kas ir budžetam, gan arī tās vēlmes, kuras ir izteiktas šajā vēstulē. Pats fakts, ka sabiedriskās organizācijas aktīvi iesaistās budžeta apspriešanas procesā, manuprāt, ir pozitīvi vērtējams. Vienīgi varbūt vajadzētu mazāk emociju, bet vairāk konkrētu priekšlikumu, balstoties uz tām iespējām, kādas budžets reāli paredz un dod.

— Vai šajā vēstulē bija arī kādi konkrēti priekšlikumi?

J.Straume: — Šajā vēstulē bija vairāki priekšlikumi par finansējuma palielināšanas nepieciešamību veselības aprūpē, un, izlasot šo vēstuli, jau var teikt, ka šis palielinājums, kurš ir apmēram desmit miljoni latu, vairākas no šajā vēstulē minētajām problēmām sāks risināt.

— Nauda ir tā lieta, ko vajag daudzām sfērām un arī daudziem cilvēkiem, dažādām ļaužu grupām. Viens no politiski represēto vadītājiem Rīgā Tālivaldis Pētersons uzdod jums tādu jautājumu, ka Rīgas dome vilcinās 18.novembrī piešķirt vienreizēju pabalstu politiski represētajiem, tas ir bijis katru gadu, un, jau apstiprinot Rīgas pilsētas šī gada budžetu, nauda ir bijusi paredzēta. Kā jūs lūkojaties uz to, ka 18.novembris vairs nav tālu, iepriekšējos gadus šī nauda bija ap šo laiku, bet tagad joprojām ir neziņa?

J.Straume: — Šis jautājums man ir zināms pārsteigums, jo, ja mani atmiņa neviļ, tad kopš 1998.gada — gan tajā laikā, kad Rīgas domi vadīja Andris Bērziņš, gan tajā laikā, kad to vadīja Andris Ārgalis, — katru gadu šādi pabalsti bija, un es tiešām neredzu argumentāciju, kāpēc tie nevarētu būt šogad. Manuprāt, tiem ir jābūt.

— Vai tas ir politisks vai ekonomisks jautājums, jūsuprāt?

J.Straume: — Ja budžetā katru gadu šie līdzekļi tika paredzēti, tad tas izskatās pēc politiska jautājuma.

— Tagad runāsim par tādiem asākiem jautājumiem, ko jūs Saeimā esat lēmuši un skatījuši. “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” iesniedza grozījumu projektu Pašvaldību vēlēšanu likumā, ka deputātu kandidātiem un pēc tam, ja viņi kļūst arī deputāti, nav jāpārzina valsts valoda. Jūsu komentārs — vai pasaulē ir šāda prakse?

J.Straume: — Es domāju, ka mūsu likumdošana ir pietiekami skaidri noteikusi valodas prasības, tajā skaitā personām, kuras vēlas ieņemt vēlētus amatus augstākajās valsts institūcijās. Manuprāt, vispār nav diskutējams jautājums par to, vai tās drīkst vai var nezināt valsts valodu. Manuprāt, šī jautājuma saasināšanās ir saistāma tieši ar pēdējā laikā aktualizēto EDSO misijas darbības pārtraukšanu Latvijā, kas bija paredzēta šī gada laikā. Kā zināms, konkrēts gadījums šobrīd tiek izskatīts Eiropas cilvēktiesību tiesā. Es domāju, ka likuma grozījumi — tas ir mans personīgais viedoklis — šeit nebūtu nepieciešami; iespējams, varētu būt kādi grozījumi procedūras jautājumos, tātad Ministru kabineta noteikumos.

— Vai EDSO misijai bija dažādas prasības Igaunijai un Latvijai šajā jautājumā?

J.Straume: — Cik man zināms, tad šajā jautājumā EDSO misijas mandātā Igaunijas gadījumā bija stingrākas prasības; Latvijas gadījumā šī pozīcija sākotnēji netika izvirzīta kā aktuāla.

— Atgādiniet, ko igauņi lēma!

J.Straume: — Igauņu valdība ir lēmusi, ka tā iniciēs un izdarīs grozījumus šajā likumā. Acīmredzot šis likumprojekts parlamentā Igaunijā tiks izskatīts jau tuvākajā laikā.

— Un kādas sekas jūs paredzat Latvijai?

J.Straume: — Es domāju, ka mums ir jāizvērtē šie procedūras jautājumi un jāskatās, kādi būs šī konkrētās Cilvēktiesību tiesas procesa rezultāti.

— Vai EDSO misija ir tiesīga vienu gadu teikt vienu, bet otru gadu atkal otru? Pirms kāda laika te bija augstais komisārs van der Stūls, un visas viņa prasības tika tomēr ņemtas vērā, Latvija tās izpildīja. Tad teica — viss, tur ir strīpa apakšā, punkts; tagad atkal nāk kas jauns klāt.

J.Straume: — Es domāju, ka mums jārēķinās vienmēr, ka var parādīties kas jauns, un, manuprāt, tieši no mūsu konsekventās nostājas šajos latviešu tautai tik būtiskajos jautājumos arī būs atkarīga mūsu nākotne. Es diezgan labi atceros, ka EDSO augstā komisāra darbības sākuma periodā vienīgais jautājums, kas bija aktuāls Latvijā, bija Pilsonības likums. Pēc tam parādījās vēl viens vienīgais aktuālais jautājums — tās bija problēmas, kas skar Izglītības likumu; pēc tam parādījās nākamais jautājums, kas skar Valsts valodas likumu. Neapšaubāmi, mums ir jābūt sadarbībai ar EDSO augsto komisāru, tagad ir jauns komisārs Maksa van der Stūla vietā, taču šai sadarbībai ir jābūt pietiekami korektai ne tikai no mūsu puses, bet arī no augstām EDSO institūcijām.

— Vēl par citu jautājumu, jo vēl ir vairāki jautājumi, ko gribu jums uzdot. Tātad — tuvojas 8. Saeimas vēlēšanas; vai jūs arī to izjūtat?

J.Straume: — To mēs parlamentā izjūtam neapšaubāmi, un jāsaka, ka šis priekšvēlēšanu periods, kurš, manuprāt, jau ir sācies, kaut gan līdz vēlēšanām ir gandrīz gads, ir sācies visagrāk, ja salīdzinām iepriekšējos vēlēšanu periodus.

— Vai Jura Bojāra jaunais Satversmes variants ir arī šāds priekšvēlēšanu solis, no jūsu viedokļa?

J.Straume: — Manuprāt, noteikti tas ir priekšvēlēšanu solis, un, manā uztverē, tā ir spēlēšanās ar uguni, taču es domāju, ka sabiedrība pietiekami detalizēti un konkrēti spēs novērtēt šo projektu. Skaidrs, ka Latvijas Satversme ir izturējusi laika pārbaudi gan mūsu brīvvalsts laikā līdz 1934.gadam, gan arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Grozījumi mūsu konstitūcijā būs nepieciešami kaut vai saistībā ar to, lai precizētu referenduma statusu par iestāšanos Eiropas Savienībā, taču šobrīd veidot jaunu Satversmi, kompilējot dažādu tiesību sistēmas, šībrīža situācijā Latvijā, manuprāt, nekādā ziņā nav vajadzīgs, lai neteiktu, ka tas ir bīstami.

— Bet jūs zināt, ka tautā ļoti populāra ir doma par jaukto vēlēšanu sistēmu, jo cilvēki negrib tikai pēc tā viena saraksta jeb listes, kā cilvēki saka, vēlēt, un ir arī populāra doma par visas tautas vēlētu prezidentu.

J.Straume: — Doma par visas tautas vēlētu prezidentu, manuprāt, ir pozitīvi vērtējama, taču tas ir nākotnes jautājums. Es domāju, ka mums pirmām kārtām ir jāpanāk situācija, ka Latvija jūtas droši un stabili kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts; pēc tam, es domāju, mēs arī nonāksim līdz visas tautas vēlētam prezidentam.

— Ja runājam par to, ka pēc gada atkal ir Saeimas vēlēšanas, tad — ļoti īsi — kā jūs vērtējat Einara Repšes partiju “Jaunais laiks”, kas top kā konkurentpartija, kurai šobrīd ir ļoti augsts reitings, augstākais?

J.Straume: — Es domāju, ka šis Repšes fenomens lielā mērā ir līdzīgs savulaik Zīgerista un savulaik Šķēles fenomenam. Cilvēki, kuri ir neapmierināti ar pašreizējām politiskajām partijām, ar valdības darbu, vienmēr cer, ka nāks kāds brīnumdaris un būs daudz labāki laiki. Kāds būs “Jaunais laiks”, to mēs redzēsim.

— Nesen jūs atgriezāties no vizītes Kuveitā, vakar tikāties ar Austrijas Nacionālās padomes prezidentu Heincu Fišeru, kam ir tāds pats amats kā jums. Kā jūs vērtējat ārpolitisko darbību mūsu valsts labā?

J.Straume: — Es domāju, ka šīs ārpolitiskās vizītes ir ļoti nozīmīgas kaut vai tā iemesla dēļ, ja runājam par konkrēto Austrijas parlamentāriešu vizīti Latvijā. Tā bija pirmā šāda augsta līmeņa vizīte pēc neatkarības atjaunošanas, un, ņemot vērā to faktoru, ka Austrija iestājās Eiropas Savienībā tikai 1995.gadā, tā ir viena no jaunākajām Eiropas Savienības valstīm, un, ņemot vērā arī to, ka pavisam nesen Austrijai bija ļoti ass konflikts ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm saistībā ar Haidera kunga pozīciju, es domāju, ka austrieši ļoti labi izprot gan tās problēmas, kas ir Latvijai ceļā uz Eiropas Savienību, gan arī Latvijas vēlmi būt pilntiesīgai Eiropas valstij.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā