Par zvejošanas režīmu Rīgas jūras līcī

Pēc gadu ilgušām intensīvām sarunām Latvija ir panākusi vienošanos ar Eiropas Savienību (ES) par īpaša zvejas režīma izveidi Rīgas līcī. Latvija šā gada 26. oktobrī ir slēgusi iestāšanās sarunas sadaļā “Zivsaimniecība”.

Ņemot vērā to, cik būtiski Latvijas zvejniekiem ir saglabāt resursu saudzējošu režīmu Rīgas līcī, Latvijas valdība to uzskatīja par vienu no galvenajām nacionālajām interesēm un noteica kā prioritāti iestāšanās sarunās.

Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, liela daļa Rīgas līča kļūs par ES kopējiem ūdeņiem. Tas varētu izraisīt situāciju, ka līcī palielinātos zvejojošo kuģu skaits un samazinātos zivju resursi. Lai to novērstu, valdība Latvijas zivsaimniecības organizāciju uzdevumā iestāšanās sarunās Eiropas Savienībai izvirzīja prasību, lai ES ietvaros zvejošanai Rīgas līcī tiktu piemērots īpašs režīms. Izstrādājot un aizstāvot Latvijas nostāju, sarunu delegācija cieši sadarbojās arī ar Valsts zivsaimniecības pārvaldes un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta speciālistiem. Panākto vienošanos atzinīgi novērtējušas arī zivsaimnieku sabiedriskās organizācijas.

Latvijas prasība ietvēra pašreizējās zivju resursus saudzējošās politikas saglabāšanu arī pēc Latvijas iestāšanās ES, vienlaikus nodrošinot, ka Rīgas līcī turpinātu zvejot tikai to valstu zvejnieki, kas šajā teritorijā zvejojuši vēsturiski, t.i., Latvijas un Igaunijas zvejnieki.

Savu pozīciju Latvija pamatoja ar nepieciešamību saudzēt Rīgas līcī esošos zivju resursus, un ES puse atzina, ka līdzšinējā Latvijas politika šajā jomā bijusi ļoti veiksmīga.

Lai Rīgas līča īpašo statusu nostiprinātu ES likumdošanā, tiks veikti nepieciešamie grozījumi. Zvejas režīmu Rīgas līcī noteiks divi galvenie elementi:

• pirms Latvijas iestāšanās ES tiks izveidots to kuģu saraksts, kuriem atļauts zvejot Rīgas līcī. Šajā sarakstā tiks iekļauti tie Latvijas un Igaunijas kuģi, kas pašlaik zvejo līcī. Līdz ar to citi kuģi līcī zvejot nedrīkstēs. Vienlaikus tiks izstrādāta zvejas uzraudzības sistēma. Latvija pati būs atbildīga par savas zvejas flotes kontrolēšanu līcī, ieskaitot zvejas kuģu nomaiņu;

• saskaņā ar Latvijas izvirzīto prasību līcī zvejojošo kuģu jauda nedrīkstēs pārsniegt 221kW un kopējā zvejas kapacitāte, kas izteikta dzinēju jaudā, nedrīkstēs pārsniegt pašreizējo.

Tādējādi tiks saglabāta gan Latvijas tagadējā zivju resursus saudzējošā politika, gan Latvijas zvejnieku zvejas iespējas Rīgas līcī, kas ir priekšnoteikums Latvijas piekrastes reģionu un zvejniecības nozares ilgtspējīgai sociāli ekonomiskai attīstībai.

Panāktā vienošanās apliecina, ka iestāšanās ES nav vienvirziena process, kur Latvija pielāgo savu likumdošanu ES normām, bet arī Eiropas Savienība ir gatava pielāgot savu likumdošanu Latvijas specifiskajām prasībām.

Otrs jautājums, ko Latvija bija izvirzījusi šajā sadaļā, bija brētliņu iekļaušana to zivju sugu sarakstā, kurām ES piemēro tirgus intervenci. Latvija kā dalībvalsts patstāvīgi varēs brētliņām piemērot tirgus intervences pasākumus nacionālajā līmenī.