Par saziņas lomu administratīvi teritoriālajā reformā

Pēc šā gada maijā valdības akceptētā administratīvi teritoriālās reformas (ATR) projekta, kas Latvijas 552 pašvaldības nosacīti pārveido par 102 savstarpēji vienotām teritorijām, pamazām citu starpā izdalās tās pašvaldības, kas ATR redz sev labvēlīgā gaismā un jau tagad sākušas teritoriju apvienošanos. Kopumā valstī aina vēl nav pārāk optimistiska, jo nedrošību rada ne tikai iesīkstējušas bažas par neveiksmi vai progresa noliegums, bet, iespējams, vēl nesenā padomju varas gadu reformu pieredze. Otrs biežāk minētais pretarguments ir pārliecības trūkums par valdības piedāvāto bāzes modeli kā optimālāko variantu.

Tai pašā laikā skaidrs ir viens: pastāvēt tā, kā ir šobrīd, arī nav iespējams. Vizuāli uzskatāms piemērs teiktajam ir sadrumstalotā Latvijas valsts karte ar pašreizējo pirmā līmeņa pašvaldību teritorijām, kas lielākoties ir mazi un attīstībā atpalikuši pagasti. Tieši tādēļ valdība pieņem lēmumus un nosaka pamatvirzienus. Pašvaldību uzdevums ir domāt un rīkoties tā, lai valdības lēmumu ietekme katrā konkrētā apvienošanās gadījumā būtu pēc iespējas veiksmīgāka. Jāpiezīmē gan, ka 102 pašvaldību modelis gan Saeimā, gan valdībā vēl papildus tiks apspriests pēc 2002. gada valsts budžeta projekta izskatīšanas.

Divas pēdējās aizvadītās nedēļas darba dienas — 25. un 26.oktobri — atsevišķu Vidzemes, Latgales un Zemgales pašvaldību vadītāji, sabiedrisko attiecību speciālisti un reģionālo laikrakstu žurnālisti pēc Pašvaldību lietu pārvaldes uzaicinājuma pavadīja Siguldā, risinot dialogu ar Dānijas konsultantiem par komunikācijas lomu administratīvi teritoriālās reformas norisē. Šis bija divpusēji organizēts seminārs, un tā veidošanā atbalstu sniedza Dānijas Iekšlietu ministrija.

Jautājot Pašvaldību lietu pārvaldes ATR padomes sekretārei Veronikai Jurčai, kam tika piedāvāta iespēja piedalīties šajā seminārā, “Latvijas Vēstnesis” uzzināja, ka pasākuma auditorija izvēlēta pēc tāda principa, lai teorētiskās zināšanas papildina un pieredzē dalās tās pašvaldības, kas jau ir sākušas ATR savā pusē vai vienojušās par noteiktu kopdarbības pozīciju.

Kā seminārā uzsvēra dāņu speciālisti, tam, ka gandrīz ikviena reforma sākotnēji tiek uzņemta skeptiski un ar pretestību, pamatā nereti ir neziņa un emocijas. Dānijā sākotnēji bija salīdzinoši līdzīga situācija — ATR ar valdības noteiktu lēmumu tika sākta jau 1976.gadā, bet līdz galam nav beigusies — šobrīd notiek brīvprātīga pašvaldību apvienošanās. Taču skaidrs ir tas, ka vairs neviena Dānijas pašvaldība atgriezties vecajā sistēmā nevēlētos. Viena no semināra dalībniecēm, kas pabijusi pieredzes apmaiņā Dānijā, klātesošajiem apliecināja, ka redzētais ļauj nešaubīties par turienes pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās vai sadalīšanās iespēju demokrātiskumu — to risina vietējā referenduma ceļā, kas ļauj veiksmīgi noskaidrot iedzīvotāju viedokli.

Dānijas profesionālās sabiedrisko attiecību kompānijas “Merkuri Urval” darbinieki semināra auditorijai piedāvāja pašu izstrādātu “komunikāciju ratu” ar astoņiem “soļiem”, kas ļautu atrisināt arī pretestību pret ATR. Tā ir savā ziņā loģiska rīcības stratēģija, kā panākt vēlamo mērķi un novērst radušos problēmu. Visa sākums ir problēmas identifikācija, kam seko mērķa grupu definēšana, stratēģijas izstrādāšana, pasākuma plāna veidošana, konkrētu rīcības pasākumu definēšana, reālas darbības soļi, sekošana pasākumu gaitai, rezultātu izvērtēšana un secinājumi par to, vai ir nepieciešamas vēl kādas papildu darbības. Lektori uzsvēra, ka bieži vien kļūdas tiek pieļautas, ignorējot kādu no nosauktajiem soļiem, tādējādi apliecinot patiesību, ka ne vienmēr īsākais ceļš nozīmē pareizāko izvēli.

Semināra gaitā tā dalībnieki tika iepazīstināti arī ar citām Latvijas un Dānijas komunikāciju projekta norisēm. Sekojot ATR procesam Latvijā, Dānijas kompānijas “Merkuri Urval” konsultanti bija veikuši sešu tā saukto fokusa grupu intervijas laikā no šā gada marta līdz septembrim. Fokusa grupas veidotas no atsevišķu mērķa grupu pārstāvjiem, piemēram, mājsaimnieces, uzņēmēji, studenti utt. Kopumā aptaujā piedalījās 51 dalībnieks vecumā no 15 līdz 82 gadiem, kas pārstāvēja gan rajonu pilsētas, gan pagastus, gan Rīgu. Uzdoto jautājumu loks — informācijas iegūšanas avoti, uzticība masu medijiem, politiskajai sistēmai, politiķiem, kā arī informācijas apjoms par ATR.

Sniegtās atbildes ļāva secināt, ka mūsu valstī iedzīvotāji informāciju iegūst no dažādiem avotiem, īpaši neuzticoties kādam konkrētam masu medijam. Bieži cilvēkiem ir vēlme gūt jau iepriekš saņemtās informācijas apstiprinājumu vai noliegumu. Attieksme pret politiku ir rezervēta, lielāku uzticību izpelnījušies vietējā līmeņa politiķi, taču salīdzinoši ar diviem iepriekšējiem gadiem arī viņiem vērojams uzticības kritums. Bet par ATR aptaujātie izjūt gan vispārēja rakstura, gan konkrētas un izskaidrojošās informācijas trūkumu.

Aptaujā iegūtās atbildes komentārus neprasa, tādēļ, lai reformas mūsu valstī risinātos veiksmīgi, dāņu konsultanti iesaka steidzami sākt izvērstas un sistemātiskas informācijas par ATR sniegšanu visiem masu medijiem, līdztekus tam veidojot arī labu koordināciju starp politiķiem un komunikāciju speciālistiem.

Uz brīdi iejūtoties profesionālas komunikāciju kompānijas darbinieku pienākumos, semināra dalībnieki darba grupās modelēja komunikāciju stratēģiju ATR veikšanai kādās abstraktās Latvijas pašvaldībās. Prezentācijā rezultāts bija četras atšķirīgas un savdabīgas vīzijas par jaunveidotām pašvaldībām ar lieliskām attīstības iespējām, veiksmīgi ieviestu vienotas informācijas sistēmu, sakārtotu ceļu tīklu, sabalansētu ekonomiskās augšupejas modeli, apmierinātiem un savas pašvaldības perspektīvā ieinteresētiem iedzīvotājiem. Kaut arī tie bija tikai domu lidojumi, ko pavadīja latviešu mentalitātei raksturīgais humors un neiegrožoja ne finansiālas problēmas, ne citādi bremzējošie faktori, savā dziļākajā būtībā šīs vīzijas pauda semināra dalībnieku cerības un ticību administratīvi teritoriālās reformas pozitīvam rezultātam Latvijas valsts nākotnē.

Semināra noslēgumā Pašvaldību lietu pārvalde visiem bija sagādājusi iespēju noskatīties jauno dokumentālo filmu par ATR — “Simtu divas ligzdas”, kas apstiprināja realitāti, ka ceļš, ko šobrīd valsts reformu lietās ir sākusi Latvija, nav uztverams tikai kā pasaka — aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām lejām...

Zinaīda Kalniņa — “Latvijas Vēstnesim”