Cauri laikiem un paši caur sevi mēs ar tautas dvēseles spoguli

Latviešu virsnieku apvienībai —
10 gadu Latvijā

Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors pulkvežleitnants Juris Maklakovs saņem zobenu no Latviešu virsnieku apvienības valdes priekšsēdētāja jūras spēku virsleitnanta Tālivalža Bērziņa rokām

Latviešu virsnieku apvienība 26. oktobrī atzīmēja 10. gadadienu kopš savas pastāvēšanas Latvijā. Par svinību vietu tika izvēlēta Nacionālās aizsardzības akadēmijas tradīciju zāle. Daudz pieredzējušie virsnieki tā izlēma, jo viņi par savu pašreizējo uzdevumu uzskata latviešu virsniecības labāko tradīciju atdošanu mantojumā jaunākajiem virsniekiem, kā arī vēl topošajiem — kadetiem. Kadetiem šī nedēļa bija emocionāli piesātināta. Vēl pirms pāris dienām Eduards Pāvuls ar Aleksandra Čaka “Mūžības skartajiem” lika viņiem pārdzīvot strēlnieku izjūtas Piņķu baznīcā, bet Imants Skrastiņš — nu jau A.Čaka balvas laureāts — mulsināja kadetes ar brīnišķo dzejnieka mīlas liriku. Bet te jau viņu priekšā Otrā pasaules kara traģisko pavērsienu aizrautie vīri, kuri tad bija tikpat jauni kā kadeti šodien. Viņi trīsdesmitajos gados saņēma leitnanta zīmotnes, beidzot Latvijas Karaskolu, bet daži no viņiem — zobenu no Kārļa Ulmaņa rokām. Vai kadeti aizdomājās, ka viņu priekšā stāv vēsturisko kauju pie Veļikajas, Volhovas un Ziemassvētku lielkauju dalībnieki? Par šīm kaujām kadetiem māca kara mākslas un vēstures stundās. Bet tajā vakarā par karu netika runāts. Visbiežāk dzirdētie vārdi bija uzticība, Dzimtenes mīlestība, virsnieka gods un karavīra pienākums.

Dibināta Brīvības cīņu atblāzmā

Latviešu virsnieku apvienību (LVA) 1922. gadā nodibināja Latvijas Karaskolas 2. izlaiduma virsnieki, kuru vidū daudzi bija Brīvības cīņu dalībnieki, sākumā kā karaskolu beigušo kadetu savstarpējās palīdzības biedrību. Tajā gadā sāka izdot gadskārtējo žurnālu “Kadets”. Divdesmitajos gados organizācija vairākkārt mainīja savu nosaukumu un paplašināja darbības jomu, nodibinot Dāmu komiteju, Krājaizdevumu sabiedrību un Virsnieku ģimeņu apvienību. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā visas virsnieku organizācijas bija spiestas pārtraukt savu darbību.

LVA atjaunošana trimdā

Leitnants Eduards Svenčs sveic sirmos virsniekus Latviešu virsnieku apvienības desmit gadu jubilejā

Pēc Otrā pasaules kara trimdā nonākušie latviešu virsnieki savās mītnes zemēs sāka meklēt bijušos cīņu biedrus un iespējas atjaunot Latviešu virsnieku apvienību. Tika nolemts LVA uzņemt visus latviešu virsniekus neatkarīgi no tā, vai pakāpe iegūta karaskolā vai kauju laukos. Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados nodibināja LVA nodaļas mītnes zemēs — ASV, Kanādā, Austrālijā u.c. Darba koordinācijai izstrādāja Latviešu virsnieku apvienību Satversmi un rotācijas kārtībā ievēlēja globālās apvienības priekšnieku. LVA izvēlējās devīzi “Mēs ticam Latvijas neatkarības atgūšanai un uzticīgi kalposim savai tautai un Tēvzemei”. Viņi joprojām ticēja. Tie bija vīri, kuri Jāņu naktī Nāves kalnā starp diviem ezeriem aiz Opočkas klusi gulēja ierakumos, un katram pie krūtīm bija piesprausts jāņuzāles pušķītis — balts vai sarkans. Tur pļavā ziedēja sarkanais āboliņš un mežmalā baltās naktsvijolītes. No rīta daudzi no viņiem bija krituši, citi ievainoti. Katram bija novītusi puķīte pie krūtīm.

“Kopš tā Jāņu vakara neesmu sev pie krūtīm nevienu ziedu piespraudis, kaut gan man ļoti patīk ziedi” — atceras kāds no šīs kaujas virsniekiem. Karš bija beidzies. Latviešu virsnieku apvienībai bija jāatjauno un jāpilnveido savas darbības joma. Bija daudz kara invalīdu, grūtības ar svešu valodu, iedzīvošanos jaunajās mītnes zemēs, profesiju apgūšana, darbā iekārtošanās, izglītības iegūšana u.tml. Vēlāk kopā ar citām trimdas sabiedriskajām organizācijām LVA aktīvi iesaistījās arī politiskajā darbībā. LVA trimdā saglabāja latviešu virsniecības tradīcijas un savstarpēju brālību. Katru gadu tika atzīmēta Karaskolai gadadiena decembrī, uzturēja draudzīgas saites ar Igaunijas virsnieku apvienību. Tikai trimdas zemēs pēc kara dzīvību bija saglabājuši pazīstami augstākie virsnieki, kā Vilis Janums, Aleksandrs Plensners, Arvīds Krīpens u.c.

LVA atjaunošana Latvijā

Latviešu virsnieku apvienības atjaunošanu atceras virsleitnants Eduards Stauers, kurš nesen nosvinēja 88. gadskārtu. Viņa karavīra biogrāfija ir raiba kā daudziem to gadu latviešu jaunekļiem. Saņēmis virsnieka zobenu no kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža rokām 1939. gadā, nozīmēts dienestā, 1941. gada aprīlī ieskaitīts Sarkanajā armijā, tad Latvijas robežas apsardzē, leģionā, 15. divīzija, kara beigās kaujas pašā Berlīnes centrā, ievainojums un krievu karavīri pie lazaretes gultas, Vorkutā līdz 1947. gadam, tad vēlreiz tiesāts un izsūtīts uz 25 gadiem. Eduards Stauers ir to apzināto virsnieku vidū, kuri 1991. gada 26. oktobrī Latvijā atjaunoja Latviešu virsnieku apvienību. Pašreiz dzīvi palikuši tikai deviņi no viņiem. Par pirmo valdes priekšsēdētāju ievēlēja kapteini Arnoldu Zariņu. Sākumā LVA mājvieta bija bijušajā Latvijas Karaskolā Krišjāņa Barona ielā 99. Kad dibināšanas sanāksmē lūdza piecelties virsniekus, kuri pārcietuši Noriļskas un citas nometnes, kājās bija visi — ap četrdesmit dalībnieku, izņemot vienu, kurš izrādījās atbraucis no ASV. Laiks un šausmīgās lēģeru mocības bija tā pārvērtušas viņu sejas un augumus, ka bijušie kara biedri nepazina cits citu. Eduards Strauers lūdza LVA vadībā ievēlēt vīru, kas saprastu vecos karotājus, viņu domas, vajadzības un cerības. Ilgus gadus par to rūpējās kapteinis Arnolds Zariņš, tagad, kopš 1995. gada, jūras spēku virsleitnants Tālivaldis Bērziņš.

Kara ārsts, Dr.med. virsleitnants Nikolajs Skuja; virsleitnants Stauers savā 88.gadu jubilejā; Latviešu virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs jūras spēku virsleitnants Tālivaldis Bērziņš

LVA darbības mērķi un uzdevumi

Latviešu virsnieku apvienībā tagad ir ap 120 biedru, tajā skaitā arī 22 ārzemēs dzīvojošie. Viņu vidū ģenerālis Vilmārs Kukainis, ASV aviācijas brigādes ģenerālis Rūdolfs Pēkšēns, ASV pulkvežleitnanti Ilmārs Dambergs, Visvaldis Ķimenis, franču ārzemnieku leģiona virsnieka vietnieks Ernests Bonaparts un daudzi citi. Daudzi no vecajiem vīriem aiziet aizsaulē, bet viņu vietā nāk jauni — gan aktīvā dienesta, gan rezerves virsnieki.

Galvenais LVA darbības mērķis ir palīdzēt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) izveidot saliedētu, valstij un tautai uzticamu virsnieku korpusu, sekojot Latvijas Karaskolas laikā iedibinātajai devīzei “Savam godam, latvju slavai, Tēvzemei un brīvībai!”

Darba uzdevumos ietilpst stiprināt kopības un savstarpējās palīdzības apziņu, atjaunot un ieviest latviešu virsniecības labākās tradīcijas, sekot līdzi jauno virsnieku profesionālajai izaugsmei, sadarboties ar NBS vadību un struktūrvienībām un, jo sevišķi, ar jauno virsnieku audzināšanas skolu — Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Pēc dažādām juridiskām peripētijām izdevies noslēgt sadarbības līgumu ar bijušo Armijas ekonomisko veikalu — tagad a/s “Universālveikals Centrs” un SIA “Linstow Varner”, kas sniedz jūtamu finansiālu palīdzību apvienības biedriem.

Nesiet ar godu karavīra labo slavu un uzticību

Aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska vārdā LVA sveica ministra padomnieks, bijušais ASV virsnieks Andrejs Mežmalis. Ministrs dāvināja LVA viesu grāmatu ar ierakstu:

Un viss,

kas mēs esam

Ir tas,

kā mēs nesam

Cauri laikiem un tautām,

Un paši caur sevi

Tautas dvēseles spoguli

(Ojārs Vācietis)

NBS komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube savā apsveikuma runā uzsvēra Latviešu virsnieku apvienības biedru nozīmīgo lomu jauno Nacionālo bruņoto spēku izveidē. Pulkvedis atzina, ka pēc Melnās kafijas vakara vai kādas citas tikšanās ar daudz pieredzējušajiem vecajiem virsniekiem arī viņam personīgi rodas pārdomu brīži, kas liek pacelties pāri ikdienas dienesta pienākumiem. Šobrīd jaunie virsnieki, kuri pirmie beidza Nacionālo aizsardzības akadēmiju, ir sasnieguši kapteiņa pakāpes. Akadēmijas rektors pulkvežleitnants Juris Maklakovs savā apsveikumā minēja trīs vaļus — gudrību, spēku un skaistumu. Gudrību un pieredzi no sirmajiem vīriem lai pārmanto spēks — jaunie virsnieki, kadeti. Tas nāks par labu skaistumam — dvēseles tīrībai un uzticībai. Šo pārmantojamību simboliski apstiprināja Latviešu virsnieku apvienības dāvinātais zobens kadetiem. Lāčplēša kara ordeņa apbalvotā pulkvežleitnanta Anša Laša (1893—1943) zobens, ilgus gadus nogulējis zemē, tagad spodrināts kadetu rokās, lai atgādinātu un apliecinātu — cauri laikiem un tautām, un paši caur sevi — nesiet tautas dvēseles spoguli!

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”