Par pašvaldību vadītāju sanāksmi

28.aprīlī kārtējā pašvaldību vadītāju sanāksmē tika paplašināti spriests par pašvaldību pārziņā esošajiem ceļiem.

Sanāksmē Valsts autoceļu direkcijas Autoceļu fonda vadītājs V.Millers pašvaldību vadītājiem stāstīja par Valsts autoceļu fonda finansiālajām iespējām 2000.gadā, dodot ieskatu arī fonda 1999. gada budžetā un nākotnes prognozēs.

Visvairāk jautājumu radās par degvielas akcīzes nodokļa iekasēšanu un šīs naudas tālāku kontroli: izskanēja pārmetumi Finansu ministrijai, ka nav informācijas un kontroles mehānisma pār to, kādam nolūkam degvielas akcīzes nodokļa nauda tiek tālāk izmantota un kur tā paliek. Ar informāciju par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem un problēmām sanāksmē uzstājās Pasažieru pārvadājumu departamenta direktors A.Ļubļins. Arī pasažieru pārvadājumu pakalpojumi cieš no finansu trūkuma, un, iespējams, visasāk šīs problēmas tuvākajā laikā izjutīs cilvēki, kas dzīvo Rīgas apkārtnē un ikdienā kā satiksmes līdzekli izmanto vilcienu, jo tiks samazināts kursējošo vilcienu skaits un mainīti maršrutu saraksti. Pasažieru pārvadājumu departamenta direktors aicināja klātesošo uzmanību pievērst arī maršruta atklāšanas un slēgšanas formalitātēm un nelegālajiem pārvadātājiem savu pašvaldību teritorijās.

Valsts kontroles (VK) padomes loceklis A.Krūmiņš savukārt informēja pašvaldību vadītājus par VK atzinumu par pašvaldību budžetu pārskatiem 2000.gadā saņemšanas kārtību. Pašvaldību vadītāji tika iepazīstināti ar VK Pašvaldību revīzijas departamenta rīkojumu par procedūrām, kas veicamas sakarā ar 1999.gada 25.novembra likumu "Grozījumi "Likumā par budžetu un finansu vadību"". Likuma "Par budžetu un finansu vadību" 30.panta 3.daļa nosaka, ka, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, pašvaldības iesniedz Valsts kasei tās noteiktajos termiņos gada pārskatu, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sastādīšanas pareizību. Pašvaldību gada pārskata saturs noteikts likuma "Par pašvaldību budžetiem" 34.pantā. Tādējādi reāli iespējamā shēma, kādā veidā Valsts kontroles pašvaldību revīzijas departaments varētu sniegt atzinumus pašvaldībām, ir šāda:

1) likuma "Par pašvaldībām" 73.pants nosaka, ka pašvaldība (revīzijas komisija) ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmu vai zvērinātu revidentu finansu revīzijas veikšanai. Uzaicināto auditorfirmu vai zvērinātu revidentu darbu apmaksā no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem. VK atzīst, ka liela daļa pašvaldību šo likuma pantu nepilda, un pieprasa obligāti pildīt 73.panta prasības;

2) pašvaldības pirms gada pārskata iesniegšanas Valsts kasē iesniedz to VK Pašvaldību revīzijas departamentā kopā ar zvērināta revidenta atzinumu, (Pie šī punkta arī izskanēja pašvaldību viedoklis, ka revidentu atzinumi ne vienmēr parāda patieso situāciju pašvaldībā.);

3) VK Pašvaldību revīzijas departamenta direktors (kolēģija), pamatojoties uz zvērināta revidenta atzinumu, dod savu atzinumu un izsniedz to pašvaldībai iesniegšanai Valsts kasē;

4) VK Pašvaldību revīzijas departaments pēc apstiprināta plāna gada laikā veic līdz 50 pašvaldību finansu revīzijas, pārbaudot arī zvērinātu revidentu darba kvalitāti.

Apspriežot šo kārtību, atzīts, ka par pašvaldību revīzijām tiek neveiksmīgi spriests jau vairākus gadus. Pašvaldību vīri diskusijā ar LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini piekrita, ka ir nopietni jāapspriež iespējamo revidentu monopolstāvoklis, jo 128 revidenti darbojas noteiktā tirgus sektorā, kur pasūtītājs ir 581 pašvaldība.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore