No vienām saknēm, no dzīvā baltu koka

18.oktobrī tika atvērtas lietuviešu un latviešu kultūrai nozīmīgas grāmatas

Rakstnieki Andris Puriņš, Uldis Bērziņš un Jānis Baltvilks

Lietuviešu valodā izdotajai latviešu rakstnieku stāstu grāmatai nosaukumu devusi Dagnijas Zigmontes novele “Māja ar zaķa ausīm”. Krājumā ietverti arī Jāņa Baltvilka, Rudītes Kalpiņas, Nellijas Kovaļevskas, Viktora Lagzdiņa, Lienītes Mednes, Andras Neiburgas, Andra Puriņa, Evas Rubenes un Vijas Upmales stāsti un noveles, ko vieno jaunatnes tematika. Par katru autoru sniegtas arī īsas biogrāfiskas un bibliogrāfiskas ziņas. Kopā ar Lietuvas vēstnieku Latvijā Petru Vaitiekūnu jaunās grāmatas raudzībās piedalījās sastādītājs, tulkotājs un izdevējs Alvīds Butkus un māksliniece Daiva Šulgaite, kā arī vairāku krājumā uzņemto darbu autori. Sarīkojumu vadīja lietuviešu un latviešu kultūru dzīvie vienotāji — Rūta un Valdis Muktupāveli. Rūta bija paguvusi grāmatu jau izlasīt un izteica prieku par labo tulkojumu: “Es lasīju ar baudu. Tulkotājs te rīkojies kā īsts vārda mākslinieks. Tas ir kolosāls teksts, dzīva valoda, pat jauniešu slengs. Latviešu rakstnieku skartās sociālās un psiholoģiskās problēmas ir līdzīgas arī Lietuvā. Šie stāsti varētu varbūt mazliet atraut jauniešus no televizoru ekrāniem un mudināt viņus dziļāk just un dziļāk domāt par to dzīvi, kas mums apkārt.”

Grāmatai kūmās stāvējuši veseli trīs Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki: kopā ar Alvīdu Butku to kā recenzenti palīdzējuši veidot profesors Ķestutis Nastopka un Baltoskandijas akadēmijas vadītājs docents Silvestrs Gaižūns. Viņi visi ir Latvijas akadēmiskajā sabiedrībā labi pazīstami lietuviešu un latviešu valodniecisko un kultūrvēsturisko sakaru kopēji un tālākveidotāji. Un visi sadarbības loki ved caur abu valstu vēstniecībām, kur allaž tiek saņemts atbalsts. Vēstnieka Petra Vaitiekūna īpašo lomu kultūras kontaktu stiprināšanā izcēla akadēmiķe Janīna Kursīte, Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane un Rakstnieku savienības priekšsēdis Valdis Rūmnieks.

Abu grāmatu izdevējs, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Alvīds Butkus un dizainere Daiva Šulgaite

Alvīds Butkus neslēpa gandarījumu par grāmatas iznākšanu:

— Stāstus iztulkoju un aiznesu uz izdevniecību jau 1989. gadā, bet tā bankrotēja, un darbs apstājās. Es patiešām dižojos, ka spēju izveidot pats savu apgādu un tagad varu izdot tādas grāmatas, ko uzskatu par labām. Mēs vēl mazliet esam parādnieki — Latvijā ir izdots krietni vairāk lietuviešu literatūras nekā mēs esam izdevuši latviešu literatūru. Sevišķi tas attiecas uz prozu. Tāpēc es ļoti priecājos par šo grāmatu. Ceļš uz to būtu daudz grūtāks, ja nepalīdzētu mūsu vēstniecība. Naudu es nelūdzu. Man vajadzēja sapratni. Un es to sastapu. Vēstniecība man deva pajumti, es te varēju tikties ar autoriem, darbs straujāk gāja uz priekšu.

Valdis Muktupāvels neņēmās skaidrot, kurš no viņa spēlētajiem mūzikas instrumentiem lietuvisks, kurš latvisks, kura melodija kurai tautai vairāk piederīga. Viņš teica — tā ir ļoti enerģētiska mūzika, kas palīdz garīgi uzlādēties. Liela garīga enerģija strāvo arī no Daivas Šulgaites veidotā grāmatas vāka. Māksliniecei šīs noveles darījušas Latviju tuvāku un mīļāku, un viņa centusies savā darbā to parādīt: “Kaut gan ģeogrāfiski mūsu zemes atrodas tik tuvu, mēs maz pazīstam viens otru. Man līdz šim par Latviju bija tāds romantisks priekšstats: Vecrīgas šaurās ieliņas, Dziesmusvētki, priedes jūrmalā. Lasīju šīs noveles, un ieraudzīju citu pasauli, tik līdzīgu mūsu, lietuviešu, pasaulei — ar tādām pašām skumjām un ilgām, bēdām un priekiem. Katrs jaunietis, kas lasīs šo grāmatu, to jutīs un sapratīs.”

Prieku par jauno grāmatu kā konkrētu lietuviešu un latviešu literātu un valodas zinātnieku sadarbības paraugu izteica akadēmiķe Aina Blinkena: “Mums ir tik dziļa kopība gēnos, valodā un folklorā, pasaules un arī literatūras uztverē. Jo labāk mēs viens otru iepazīsim, jo dziļāk apzināsimies to, kas mums kopīgs un kas atšķirīgs, jo bagātāki būsim.”

Akadēmiķe prof. Janīna Kursīte pieteica otru svarīgo notikumu: ar Lietuvas vēstniecības atbalstu tas pats Alvīda Butkus vadītais apgāds “Aesti” laidis klajā zinātnisko almanahu “Acta Baltica 2001”, ko izdod Vītauta Dižā Universitāte, Latvijas Universitāte un Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Daugavpils Pedagoģisko universitāti, Liepājas Pedagoģijas augstskolu un Rēzeknes Augstskolu. Šo laidienu ievada prof. Pētera Laķa raksts “Baltijas valstu vienotības jautājums uz 21. gadsimta sliekšņa”. Lietuvas un Latvijas zinātnieku jaunākie pētījumi valodniecībā, literatūrzinātnē, etnoloģijā, mākslas zinātnē un socioloģijā publicēti lietuviešu, latviešu, angļu vai krievu valodā ar kopsavilkumu angļu vai vācu valodā. Šķiet, arī tie, kam lietuviešu valoda nav stiprā puse, centīsies izlasīt Alvīda Butkus pārdomas par lietuviešiem un latviešiem — kā mēs viens otru uztveram, ko viens par otru sakām.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Sarīkojuma vadītāji Valdis un Rūta Muktupāveli un Lietuvas vēstnieks Petrs Vaitiekūns Foto: Kārlis Pakārklis — “Latvijas Vēstnesim”