Ministru prezidents:

— atklājot izstādi "Enerģētika 2000"

Uzruna 5.starptautiskajā energoapgādes sistēmu un aprīkojuma izstādē "Enerģētika 2000" 2000.gada 3.maijā

Dāmas un kungi!

Man ir prieks, ka šī Baltijā lielākā enerģētikas nozares izstāde jau piekto reizi notiek Rīgā un ka ar katru gadu tā pulcē aizvien vairāk dalībnieku.

Man ir prieks arī par to, ka šī izstāde ir viens no indikatoriem pieaugošajai investoru interesei par enerģētikas nozari Latvijā. Pagājušajā gadā šajā izstādē piedalījās 30 ārvalstu kompānijas, bet šogad jau 56, tas ir būtisks un ārkārtīgi iepriecinošs pieaugums.

Izstāde notiek visu triju Baltijas valstu enerģētikas sektoru pārmaiņu laikā. Laikā, kad rit lielāko Baltijas valstu energokompāniju pārstrukturizēšanas un privatizācijas procesi, tiek strādāts pie vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus izveides. Tieši šie faktori ir ārkārtīgi būtiski nozares attīstībai, un es gribu apliecināt šeit savu lielo optimismu šajā sakarā.

Es ceru, ka vienotu elektroenerģijas tirgu, vismaz Latvijas un Igaunijas mērogā, mums izdosies izveidot vistuvākajā laikā. Es domāju, ka visi stratēģiskie lēmumi šajā sakarā tiks pieņemti šogad.

Es esmu optimists arī par to, ka mums izdosies realizēt valdības pieņemto un Saeimas apstiprināto "Latvenergo" restrukturizācijas un privatizācijas plānu, neskatoties uz opozīcijas un arodbiedrību aktivitātēm šajā jomā.

Tāpat ir nobriedis jautājums par likumdošanas uzlabošanu enerģētikas sektorā. Latvija atteiksies no dubultā tarifa koģenerācijas un vēja elektrostacijām un veiks visus pasākumus, kas ir vērsti uz tirgus liberalizāciju un atvērtību.

Es vēlu veiksmi visiem izstādes dalībniekiem un ceru, ka valdības un enerģētikas sektorā strādājošo sadarbība kļūs aizvien labāka. No savas puses un arī kā Tautas partijas priekšsēdētājs es apliecinu mūsu gatavību darīt visu, lai tas tā arī būtu.

Par Baltijas valstu enerģētikas demonstrāciju Rīgā

Nu jau piekto gadu Rīga kļūst par mājvietu Baltijas valstu lielākajai enerģētikas nozaru izstādei — no 3. līdz 5. maijam Olimpiskajā Skonto hallē notiks 5. starptautiskā izstāde "Enerģētika 2000". Izstādi organizē: izstāžu sabiedrība PRIMA un izstāžu sabiedrība RASA Ekspo. Izstādi atbalsta: Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Latvijas Attīstības aģentūra un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Izstāde "Enerģētika" datos un statistikā

Izstāžu sabiedrības PRIMA direktors Oskars Apse pirmsizstādes preses konferencē tika uzsvēris, ka izstāde "ENERĢĒTIKA 2000" ir kļuvusi par vienu no lielākajiem pasākumiem Baltijas valstīs enerģētikas jomā.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, nozīmīgi pieauguši gan izstādes dalībnieku skaits, gan izstādes platība: kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 200 firmas (tas ir par 16% vairāk nekā pagājušajā gadā). Izstādēs aizņemtais ekspozīcijas laukums ir 4000 kvadrātmetri. Olimpiskajā SKONTO hallē tā būs vislielākā izstāde un, kā teica Oskars Apse, tas ir nopietns pamats jau nākamā gada pavasarī realizēt iecerēto projektu par jaunas halles celtniecību.

18% no izstādes dalībniekiem ir kompānijas, kas līdz šim nav piedalījušās izstādē, 10% — Latvijas ražotāji. Īpaši nozīmīgs ir ārvalstu dalībnieku skaita pieaugums — ja pagājušajā gadā izstādē piedalījās 30 ārvalstu firmas, tad šogad — 56.

Kā preses konferencē informēja izstāžu sabiedrības RASA Ekspo prezidents Gunārs Pīlādzis, enerģētika kā tautsaimniecības nozare izstādē būs redzama visā tās daudzveidībā: izstāde iepazīstinās gan ar enerģētikas materiālu un produktu iespējamās ieguves izpēti, ieguvi, pārstrādi, sadali, tirdzniecību, iepirkšanu vai pārdošanu, gan ar siltumenerģijas piegādi patērētājiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu izstādēm, paplašinājies produkcijas klāsts, kas saistīta ar procesu automatizāciju, kontroli un regulēšanu, dodot iespēju ekonomēt enerģiju. Enerģētikas iekārtu izgatavošanā arvien straujāk tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas un materiāli, taču varētu vēlēties lielāku Latvijas ražotājfirmu aktivitāti.

Ikgadējās izstādes ENERĢĒTIKA Rīgā ir kļuvušas par vietu, kur uzņēmēji, enerģētikas speciālisti un enerģijas patērētāji apmainās viedokļiem, nodibina kontaktus un slēdz darījumus, atzina LR Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Aleksandrs Ošs. Viņš arī izteica cerību, ka veidojoties jaunajai valdībai, būtiski nemainīsies valsts enerģētikas politika, kas nosaka virzību uz energoresursu efektīvu izmantošanu: izmešu samazināšanu, minimālu iespaidu uz vidi un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu.

Izstāde "Enerģētika 2000" kā praktisks palīgs ikvienam

Izstādes organizatori prognozē, ka šogad izstādi "Enerģētika 2000" apmeklēs aptuveni 10 000 interesentu un speciālistu. Nopietnā enerģētikas tēma izstādē būs pieejama ikvienam, apmeklētājus gaida praktiski piedāvājumi, mūsdienīgi risinājumi un novitātes.

Ikviens izstādes apmeklētājs varēs saņemt jaunāko nozares informāciju, iegūt atbildes uz interesējošiem jautājumiem un iepazīties ar plašo izstādes ekspozīciju — siltumtehnikas, elektrotehnikas, santehnikas, ventilācijas, ūdens un siltuma skaitītājiem un citu mēraparatūru, vietējo un alternatīvo energoresursu izmantošanas iespējām un dažādām enerģiju taupošām iekārtām un tehnoloģijām.

Piemēram, firmas "Blumbergi" stendā ikviens varēs pārbaudīt sava dzeramā ūdens kvalitāti, firma "Bek–Konsult" piedāvās katlumāju rekonstrukciju kurināšanai ar salmiem, daudzas firmas piedāvās automatizētos apkures katlus, kuriem kā kurināmais tiek izmantota koksne, tās atkritumi, šķelda. Firma "MRK" sagatavojusi īpašu pārsteigumu — pilnīgas kontroles un vadības sistēmu katlumājai vai siltumsistēmai ar telefona līnijas vai mobilā telefona palīdzību, kas ir viena no modernākajām Baltijas valstīs. Interesanti ir alternatīvās apkures veidu piedāvājumi — vairākas firmas piedāvā apkurei izmantot infrasarkano starojumu, siltās grīdas, u.c. Firmu "Danfoss" un "Aura" stendos tiks demonstrēti jauna veida siltuma un ūdens patēriņa skaitītāji, savukārt, firmas "Arcus Elektronika", "RB Elektronika" un "LatNDT" piedāvās jaunas elektrosadales sistēmas un iekārtu komplektus elektrisko lielumu reģistrācijai un analīzei. Jaunus ēku siltumizolācijas un būvniecības materiālus piedāvās firmas "Manass" un "Neoss". Interesantas būs arī dažādās tehnoloģijas vides aizsardzībai firmu "Ameto", "Aura" un "Mesako" stendos.

Savukārt uzņēmēji varēs iegūt informāciju par finansējuma piesaistīšanu progresīvu tehnoloģiju iegādei. Latvijas Attīstības aģentūras Enerģētikas departamenta direktors Valdis Krēgers preses konferencē uzsvēra, ka Energoefektivitātes fonds atbalsta projektus tieši enerģijas taupīšanas un videi draudzīgu tehnoloģiju iegādei.

Ar vērienīgu semināru programmu

Vērienīgā semināru programma dos papildus iespēju gūt informāciju ne tikai par firmu produkciju un servisa pakalpojumiem, bet arī par valsts enerģētikas nozaru politikas jautājumiem, valstiskas nozīmes projektiem, vides aizsardzības jautājumiem.

Tā, piemēram, 3. maijā Eiropas Kopienas OPET Latvijas birojs organizēs semināru ciklu "Enerģētiskā koksne mazas jaudas katlos". Savukārt 4. maijs būs veltīts Latvijas siltumapgādes Uzņēmumu asociācijas semināriem "Energodinamika un siltumapgāde Latvijā". 5. maijā ikviens interesents varēs piedalīties semināros "Racionālas enerģijas izmantošana rūpniecības uzņēmumos un ēkās".

Latvijas uzņēmumi izstādē

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šī gada izstādē piedalīsies vietējie uzņēmumi; firmas, kuru produkcija un izstrādnes saistītas ar pašu veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem; lielākie mūsu valsts energouzņēmumi "Latvenergo" un "Latvijas gāze". Uzņēmuma "Latvijas gāze" Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Kārlis Anitens informēja presi, ka šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta ģimenes māju apkures sistēmām, sniedzot praktiskus padomus un konsultācijas par dabasgāzes priekšrocībām attiecībā pret citiem kurināmajiem. Tāpat kompānijas speciālisti būs gatavi atbildēt arī uz jebkuriem jautājumiem par jauno norēķinu kārtību — izlīdzināto patēriņa maksājumu. "Latvijas gāze" pavērs arī iespēju interesentiem ielūkoties Inčukalna pazemes gāzes krātuvē: pirmo reizi plašākai sabiedrībai tiks demonstrēts ilgus gadus veidotais gāzes burbuļa datormodelis.

Savukārt, a/s "Latvenergo" viceprezidents Aigars Meļko pastāstīja, ka uzņēmuma stendā galvenokārt pievērsies klientu apkalpošanas problemātikai, kā arī Rīgas elektrotīklu attīstības perspektīvu demonstrējumam. Rīgas elektrotīkli šogad svinēs savu 95. gadu jubileju.

Izstāde demonstrēs arī enerģētikas uzņēmumu ģeogrāfiju Latvijā: izstādē piedalīsies, piemēram, Ikšķiles firma "RB Elektronika", "Aura" no Daugavpils, a/s "Komforts" no Tukuma, firmas "Resurss", "Nits", "Poliurs" un "Elk" no Jelgavas un Jelgavas rajona, firmas "Universs 2000" un "Ekoterm" no Saldus, firma "Maivro" no Limbažu pagasta, "Lubiņš un Co" no Salacgrīvas, "Lekifa" no Ķekavas, "Dalagro" no Ventspils, u.c.

Latvijas augstais attīstības potenciāls un ārvalstu firmu interese

Šogad izstādē piedalīsies īpaši daudz ārvalstu firmu un to pārstāvniecību no 10 pasaules valstīm: Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Somijas, Lielbritānijas, Dānijas, Vācijas, Čehijas, Zviedrijas un Polijas. Šeit var minēt tādas firmas kā "Felten & Guilleaume" un "Moeller" (Čehija), "IWK Regler und Compensatoren" un "Fa Adolf Net ZW" (Vācija), "Schutz Polska" (Polija), "Bel Energo Maš" un "Podoļsk Kabeļ" (Krievija), "Cleanodans" (Dānija), "FVB District Energy"(Zviedrija), u.c.

Lielais ārvalstu firmu skaits, kas atsaukušās uz aicinājumu piedalīties izstādē, liecina, ka enerģētikas sektorā ir izveidojusies izdevīga tirgus situācija un Latvija ieņem arvien nozīmīgāku vietu starptautiskajā tirdzniecībā. Minēsim konkrētus piemērus.

Elektroapgādes jomā deviņdesmito gadu sākumā, samazinoties iekšzemes kopprodukta apjomiem, saruka arī pieprasījums pēc elektroenerģijas. Taču pēdējo gadu laikā tas ir stabilizējies 6,2–6,3 miljrd. KWh līmenī. Sākot ar 1998. gada pirmo ceturksni, pakāpeniski — par 5,5% pieaug elektroenerģijas patēriņš rūpniecībā, par 1% — sadzīvē.

Savukārt, siltumapgādes sfērā, pēc pēdējo gadu datiem, aptuveni 40–50% no visas ikgadējās energoresursu plūsmas tiek patērēts centralizētas siltumapgādes nodrošinājumam ar kurināmo. Siltumtīklu garums Latvijā ir aptuveni 3000 km. Latvijas reģionu griezumā Rīgā ir 1000 km, lielākajās pilsētās — 670 km, rajonos — 1330 km. Vidēji valstī ar centralizēto apkuri un gāzi ir nodrošināti 45 % dzīvojamās platības, bet reģionu griezumā Rīgā — 64%, lielākajās pilsētās — 65%, rajonos — 27%.

Gāzes apgādes jomu Latvijā regulē valsts. Reģionālās gāzes apgādes stabilizācijai tiek izmantota pazemes gāzes krātuve Inčukalnā, kas piegādā gāzi ne tikai Igaunijai un Lietuvai, bet arī uzglabā Krievijas stratēģiskās gāzes rezerves un ziemas mēnešos pārdod gāzi atpakaļ uz Krieviju. Bez tam Latvijas teritorijā ir unikālas ģeoloģiskas struktūras papildu gāzes krātuvju izbūvei, kuru apjoms pārsniegtu 50 mljrd. kubikmetru un kas teorētiski spētu nosegt slodžu svārstības visā Eiropas gāzes tirgū. Jau izpētītās ģeoloģiskās struktūras Dobelē var izmantot gāzes krātuves izbūvei ar ietilpību 10 mljrd. kubikmetru.

Enerģētikas izstāde Latvijā — ceļš uz Baltijas jūras valstu sadarbības veicināšanu

Uzdevumi enerģētikas jomā Baltijas valstīm pēc neatkarības atgūšanas ir līdzīgi, un tie visi ir saistīt ar energoefektivitātes paaugstināšanu. Enerģētikai jākļūst par vienojošu spēku, padarot reģionu neatkarīgāku, veicinot visu triju Baltijas valstu sadarbību un pastiprinot infrastruktūras saiknes ar Ziemeļvalstu un Eiropas kaimiņiem — tā savas vizītes laikā Latvijā šī gada sākumā atzina ASV enerģētikas ministrs Bils Ričardsons.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs, stāstot par enerģētikas nozaru attīstības Eiropas Savienības direktīvu kontekstā, presei atzina, ka, balstoties uz pārdomātu politiku gan elektroapgādes, gan dabasgāzes, gan šķidrā kurināmā un naftas apgādes jomā, Latvijai tiešām ir visas izredzes 10–15 gadu laikā izvirzīties pasaules līdera pozīcijās.

Latvijas enerģētikas jomas augstais attīstības potenciāls, iespējams, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jau tradicionāli izstādes dalībnieku vidū ir daudz Baltijas jūras valstu firmu. Lielākajai daļai no tām Latvijā ir savas pārstāvniecības vai sadarbības partneri, kas veicinājuši šo firmu produkcijas ienākšanu Latvijas tirgū. Starp tām kā patstāvīgus izstāžu ENERĢĒTIKA dalībniekus jāmin Igaunijas firmas — "Keila Cables" — vienu no lielākajiem vadu un kabeļu piegādātājiem lielajiem Latvijas elektroenerģētikas uzņēmumiem, firmas "LPM — Balti" un "Swep", kas Latvijā guvušas atzinību ar savām siltummezglu iekārtām, "Harju Elekter" un "Vallin Eesti AS" — ar elektrotehnisko aparatūru un ierīcēm, un citi uzņēmumi. Izstādē piedalīsies arī Lietuvas uzņēmumi "Imi International", "Katra" un "Oto Heat", kā arī somu firmas "Whealer Energia Oy", "Fin Energy", "Foster", "Calortec" u.c.

Baltijas jūras reģiona attīstība un stabilitātes nostiprināšana ir Latvijas, visu reģiona valstu un Eiropas Savienības interesēs. Sadarbība enerģētikas jomā ir viens no nākotnes sociālās un ekonomiskās izaugsmes rādītājiem. Turklāt cieša starpvalstu sadarbība ir reģiona enerģētikas infrastruktūras sekmīgas attīstības pamatnoteikums. Tāpēc mēs, izstādes organizatori, ceram, ka nākotnē Baltijas jūras valstu dalībfirmu skaits arvien palielināsies.

Izstādes organizētāju apkopota informācija