Par korupciju Latvijā

Sabiedrība par atklātību - DELNA.

Pētījums "Korupcijas seja Latvijā" 2000.gada aprīlis

Saturā

Ievads

Pētījuma mērķi un uzdevumi	"LV" nr.142/144, 13.lpp.
Pētījumā izmantotās metodes	"LV" nr.142/144, 13.lpp.
Pētījuma rezultātu izkārtojums
1. Latvijas iedzīvotāju priekšstati par
korupcijas būtību, pastāvēšanas
priekšnoteikumiem un attīstības tendencēm
1.1. Kas ir korupcija	"LV" nr.142/144, 13.lpp.
1.2. Attaisnojumi korupcijas pastāvēšanai	"LV" nr.142/144, 13.lpp.
1.3. Attieksme pret dažādiem apgalvojumiem	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.1. "Latvijas valdība nepietiekoši pārņem citu
valstu pozitīvo pieredzi"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.2. "Valsts nodrošina veicinošus apstākļus
korupcijas attīstībai"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.3. "Kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme
pret valsti, kurā tie dzīvo?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.4. "Vai Latvijas valdība ir ieinteresēta
korupcijas novēršanā?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.5. "Kāda ir korupcijas loma valsts ekonomikas
un citu sabiedrisko sfēru attīstībā?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.6. "Vai korupcija veicina valsts ekonomisko
izaugsmi?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.7. "Kāda ir attieksme pret ierēdniecību?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.8. "Vai Latvijā godīgā ceļā var kļūt bagāts?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.4. Faktori, kas attur no kukuļa došanas	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.5. Korupciju veicinošie faktori	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.6. Korupcijas attīstības tendences	"LV" nr.151/153, 10.lpp.
2. Korupcijas izplatība
2.1. Iedzīvotāju uzticēšanās valsts un
sabiedriskajām institūcijām	"LV" nr.151/153, 10.lpp.
2.2. Institūciju, valsts iestāžu un uzņēmumu
godīguma novērtējums	"LV" nr.151/153, 10.lpp.
2.3. Valsts un pašvaldību institūciju attieksme
pret iedzīvotāju problēmu risināšanu	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.1. Valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestādes	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.2. Vietējās pašvaldības un to namu pārvaldes	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.3. CSDD (Automobiļu reģistrācija un tehniskā apkope)	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.4. Ceļu policija	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.5. Valsts izglītības institūcijas	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.6. Valsts ieņēmumu dienests	"LV" nr.158/160, 14.lpp.
2.3.7. Zemes dienests	"LV" nr.158/160, 14.lpp.
2.3.8. Muita	"LV" nr.158/160, 14.lpp.
2.3.9. Pārējās iestādes	"LV" nr.158/160, 14.lpp.
2.4. Respondentu pieredze saskarsmē ar valsts vai
pašvaldību iestādēm	"LV" nr.158/160, 15.lpp.
2.5. Respondentu uzskati par Latvijas ierēdņu
korumpētības pakāpi	"LV" nr.158/160, 15.lpp.	2.6. Nepieciešamība dažādu problēmu risināšanā veikt
ārpuskārtas maksājumus	"LV" nr.158/160, 15.lpp.
2.6.1. Ārstēšanās poliklīnikā, slimnīcā	"LV" nr.158/160, 15.lpp.
2.6.2. Īpašuma lietu kārtošana	"LV" nr.158/160, 15.lpp.
2.6.3. Lietu kārtošana pašvaldībās vai to namu pārvaldēs	"LV" nr.158/160, 15.lpp.
2.6.4. Autotransporta reģistrācija vai
tehniskā apskate (CSDD)	"LV" nr.158/160, 15.lpp.
2.6.5. Bērna mācības vai iekārtošana skolā	"LV" nr.158/160, 15.lpp.
2.6.6. Saskare ar Ceļu policiju	"LV" nr.158/160, 16.lpp.
2.6.7. Pārējās problēmas	"LV" nr.158/160, 16.lpp.
2.6.8. Faktori, kas traucē sekmīgi atrisināt
aptaujāto problēmas	"LV" nr.158/160, 16.lpp.
3. Korupcijas sekas un novēršanas iespēju vērtējums
3.1. Korupcijas ietekme uz valsti	"LV" nr.158/160, 16.lpp.
3.2. Respondentu uzskati par to, kam jāuzņemas
galvenā loma cīņā pret korupciju	"LV" nr.158/160, 16.lpp.
3.3 Vērtējums amatpersonu un valdības vēlmei
cīnīties ar korupciju	"LV" nr.158/160, 16.lpp.
3.4.Korupcijas novēršanas pasākumu vērtējums	"LV"

nr.158/160, 16.lpp.

4. Respondentu demogrāfiskais raksturojums

5. Aptaujas rezultātu salīdzinājums ar

Pasaules Bankas aptauju

5.1. Korupcijas cēloņu novērtējums

5.2. Korupcijas situācijas novērtējums

5.3. Respondentu viedoklis par amatpersonu un

valdības vēlmi cīnīties ar korupciju

5.4. Iestāžu korumpētības novērtējums

6. Secinājumi

Aivita Putniņa.

Iedzīvotāju personiskā pieredze un priekšstati

par korupciju Latvijā

Ievads

1. Korupcijas definīcija

2. Korupcija un morāle

3. Korupcijas prakse

4. Korupcijā iesaistītie aģenti

5. Zināšanas un vara

6. Informācija un tās kanāli

Nobeigums

Ieteikumi korupcijas apkarošanas pasākumiem

Klāvs Sedlenieks.

Lietderīgā korupcija: Latvijas iedzīvotāju uzskati

par valsti un tirgu

1. daļa. Teorētiskie apsvērumi

Brīvais tirgus un demokrātija

2. daļa. Pētījuma rezultātu analīze

Attieksme pret valsti

Valsts kā institūcija

Attieksme pret valsts pārstāvjiem:

lobisms ir korupcija

Tirgus pret valsti

Latvijas iedzīvotāji par korupcijas pozitīvo ietekmi

uz valsts attīstību

Latvijas iedzīvotāji par korupcijas pozitīvo ietekmi

uz viņu pašu ekonomiskajām aktivitātēm

Latvijā godīgā ceļā nevar kļūt bagāts

Korupcijas valoda, tirgus valoda, demokrātijas valoda

Blats: attīstība mūsdienu Latvijas apstākļos

Atbildība par korupciju valstī

Kopsavilkums par attieksmi pret valsti, tirgu un

korupciju

Secinājumi

Nobeiguma piezīmes par šo pētījumu

Pieminētā literatūra

LNKA. Ieskats Latvijas Republikas likumdošanas aktos

korupcijas jomā

LNKA. Korupcijas tēls Latvijā.

Ieskats preses publikācijās

Turpinājums. Sākums -

"LV" nr.142/144, 20.04.2000.,; "LV" nr.151/153, 28.04.2000.

2. Korupcijas izplatība

2.3. Valsts un pašvaldību institūciju attieksme

pret iedzīvotāju problēmu risināšanu

2.3.5. Valsts izglītības institūcijas

70.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas ātrumam valsts izglītības iestādēs,

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi katrā reģionā)

 

 

71.zīmējums

Vienā reizē nepieciešamā neoficiālā maksājuma

vai dāvanas summa valsts izglītības

( % no tiem, kuriem kontaktējoties ar valsts izglītības iestādēm dažreiz

vai katru reizi bija nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas)

 

2.3.6. Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienestā pēdējā gada laikā ir nācies apmeklēt 23,5% no visiem aptaujātajiem.

Aptaujāto sadalījums, kuri ir kontaktējušies ar valsts izglītības institūcijām ir ļoti tuvs kopējam sadalījumam gan pēc vecuma un tautības gan iegūtās izglītības tiem, kas apmeklējuši VID. Arī sadalījums pa reģioniem visumā atbilst visu aptaujāto sadalījumam pa reģioniem.

Ar sniegto pakalpojumu kvalitāti ļoti apmierināti bijuši 4,8%, 38,3% bijuši apmierināti, 39,1% attieksme ir neitrāla, 13,3% bijuši neapmierināti, bet 2,7% - ļoti neapmierināti.

Ar apkalpošanas ātrumu ļoti neapmierināti bijuši 3,6%, neapmierināti - 16,5%, neitrāla attieksme bijusi 36,6% - respondentu, apmierināti bijuši 35,9%, ļoti apmierināti - 4,5% no respondentiem, kuri kontaktējušies ar VID.

Summējot pozitīvās un negatīvās atbildes, varam secināt, ka ar Valsts ieņēmuma dienesta darbinieku pakalpojumu kvalitāti un apkalpošanas ātrumu aptaujātie pārsvarā ir apmierināti, jo tikai 16,9% respondentu nav apmierināti ar pakalpojumu kvalitāti un 20.2% - ar apkalpošanas ātrumu (72.zīm.).

72.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas kvalitātei un ātrumam

Valsts ieņēmumu dienestā

(% no tiem, kas kontaktējušies ar Valsts ieņēmumu dienestu)

 

73.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas kvalitātei Valsts ieņēmumu dienestā,

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi katrā reģionā)

 

 

74.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas ātrumam Valsts ieņēmumu dienestā,

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi katrā reģionā)

 

83,5% respondentu ir atzinuši, ka nekad šajā institūcijā nav bijuši nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas, 14,7% ir atbildējuši, ka tādi ir bijuši nepieciešami dažkārt, bet 1,9% - ka šādi maksājumi bijuši nepieciešami katru vai gandrīz katru reizi.

75.zīmējums

Neoficiālu maksājumu vai dāvanu nepieciešamība kārtojot darījumus VID, atkarībā no aptaujāto dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējās ar šo iestādi)

 

34,8% gadījumu respondentiem vienā reizē ir bijis jāmaksā līdz 5 Ls, 43,5% bija jāmaksā summa no 6 līdz 20 latu, 13,8% pieprasītā summa ir bijusi no 21 līdz 50 latiem, 1,6% - 51-100 Ls; 4,7% - 101-250 Ls, bet 1,6% - vairāk par 250 latiem. Tātad varam secināt, ka lielākā daļa pieprasīto maksājumu ir robežās no 6 līdz 20 latiem, bet atšķirībā no citām iestādēm, lielai respondentu daļai ir prasīti lieli un pat ļoti lieli neoficiālie maksājumi.

2.3.7. Zemes dienests

Ar Zemes dienestu pēdējā gada laikā ir kontaktējušies 23,4% no aptaujātajiem.

Aptaujāto sadalījums, kuri ir kontaktējušies ar Zemes dienestu ir ļoti tuvs kopējam sadalījumam gan pēc vecuma gan iegūtās izglītības. Arī sadalījums pa reģioniem visumā atbilst visu aptaujāto sadalījumam pa reģioniem, nelielas atšķirības ir Rīgā, kur zemes lietas kārtoja mazāk aptaujāto (26,7% pret 34,8%) un Latgalē, kur savukārt zemes lietas kārtoja vairāk aptaujāto, nekā tas bija vidējā sadalījumā (22,3% pret 16.2% attiecīgi).

Zemes dienestu sniegto pakalpojumu kvalitāte ir ļoti apmierinājusi 5,2% respondentu, apmierinājusi 30,9% respondentu, neitrāla attieksme ir palikusi 35,6% respondentu, 20,5% respondentu ir bijuši neapmierināti, bet 5,1% bijuši ļoti neapmierināti ar Zemes dienesta sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Ar apkalpošanas ātrumu ļoti apmierināti bijuši 4,2%, apmierināti - 25,1%, neitrāla attieksme ir bijusi 29,7%, 26,6% ir bijuši neapmierināti, bet 2,7% respondentu ir bijuši ļoti neapmierināti ar Zemes dienestā apkalpošanas ātrumu.

Summējot pozitīvās un negatīvās atbildes varam secināt, ka ar Zemes dienesta darbinieku pakalpojumu kvalitāti un apkalpošanas ātrumu aptaujātie ir visai neapmierināti, jo tikai 38,1% ir apmierināti ar pakalpojumu kvalitāti un 29.9% - ar apkalpošanas ātrumu (77.zīm.).

76.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas kvalitātei un ātrumam Zemes dienestā

(% no tiem, kas kontaktējušies ar Zemes dienestu)

 

77.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas kvalitātei Zemes dienestā,

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi katrā reģionā)

 

78.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas ātrumam Zemes dienestā,

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi katrā reģionā)

 

 

80,6% respondentu ir atbildējuši, ka nekad Zemes dienestā nav saskārušies ar situāciju, kad nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas, 15,7% respondentu dažkārt ir sastapušies ar šādu situāciju, bet 3,7% ir atbildējuši, ka ar situāciju, kurā ir bijuši nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas, ir sastapušies katru vai gandrīz katru reizi, kad kontaktējušies ar Zemes dienestu.

79.zīmējums

Neoficiālu maksājumu vai dāvanu nepieciešamība

kārtojot darījumus Zemes dienestā, atkarībā no aptaujāto dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējās ar šo iestādi)

 

Arī Zemes dienestā respondentiem nepieciešamās summas ir bijušas augstākas nekā citās iestādēs, jo lielākā daļa no tām ir robežās no 6 līdz 50 latiem, bet salīdzinoši liels īpatsvars ir nepieciešamajām summām, kuras ir lielas (virs 50Ls).

2.3.8. Muita

Ar muitu pēdējā gada laikā ir kontaktējušies 13,8% respondentu.

Aptaujāto sadalījums, kuri ir kontaktējušies ar Muitu nedaudz atšķiras no kopējā sadalījuma gan pēc vecuma un tautības gan iegūtās izglītības. Pārsvarā tie ir jaunāki cilvēki, starp kuriem vīriešu ir vairāk nekā sieviešu, ja salīdzina ar vidējo sadalījumu. Arī sadalījums pa reģioniem nedaudz atšķiras no visu aptaujāto sadalījumam - mazāk ir Rīgas iedzīvotāju ( 27,1% un 34,8% attiecīgi), bet vairāk - no Latgales (22,0% un 16,2% attiecīgi).

Summējot pozitīvās un negatīvās atbildes, varam secināt, ka ar Muitas darbinieku pakalpojumu kvalitāti un apkalpošanas ātrumu aptaujātie ir visai neapmierināti, jo tikai 26,0% ir apmierināti ar pakalpojumu kvalitāti un 20,1% - ar apkalpošanas ātrumu (80.zīm.).

80.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas kvalitātei un ātrumam Muitā

(% no tiem, kas kontaktējušies ar Muitu)

 

 

Ļoti spilgti parādās respondentu neapmierinātība ar apkalpošanas ātrumu muitā - neapmierināti ir gandrīz puse respondentu.

81.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas kvalitātei Muitā,

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi katrā reģionā)

 

 

82.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas ātrumam Muitā,

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi katrā reģionā)

Analizēsim sīkāk tieši neapmierināto respondentu atbildes.

Ar pakalpojumu kvalitāti neapmierināto vidū nelielā pārsvarā ir cittautieši (latvieši - 46,5%, cittautieši - 53,5% no neapmierināto sakaita). Līdzīgi sadalās uzskati arī par apkalpošanas ātrumu.

Salīdzinot aptaujāto apmierinātību ar Muitas darbu, atkarībā no aptaujātā dzīves vietas, redzam, ka visneapmierinātākie ir bijuši kurzemes iedzīvotāji (82.zīm.).

 

83.zīmējums

Neapmierināto respondentu sadalījums pa reģioniem

(% no tiem, kas kontaktējušies ar Muitu)

 

12,6% no visiem aptaujātajiem, kas ir kontaktējušies ar muitu, atbildēja, ka katru vai gandrīz katru reizi kontaktējoties ar šo institūciju ir bijuši nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas, 28,1% ir atbildējuši, ka tas bijis nepieciešams dažkārt, bet 59,2% - ka nekad nav bijuši nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas.

 

84.zīmējums

Maksājumu biežums Muitā atkarībā no aptaujāto dzimuma

(% no tiem, kas kontaktējās ar Muitu)

 

Visai atšķirīgs ir arī maksājumu nepieciešamības sadalījums pēc dzīves vietas - Rīgā, citā pilsētā vai pagastā.

85.zīmējums

Maksājumu biežums Muitā atkarībā no aptaujāto dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējās ar Muitu Rīgā, citā pilsētā vai pagastā)

 

Muitā nepieciešamo maksājumu lielums, kas respondentam bija jāmaksā vienā reizē ir apkopots 86.zīm.

86.zīmējums

Vienā reizē nepieciešamā maksājumu summa Muitā

(% no aptaujātajiem, kuriem kontaktējoties ar Muitu

bija neoficiāli maksājumi vai dāvanas)

Raksturīgi, ka visaugstākie kukuļi (virs 50 latiem), maksāti, kontaktējoties ar muitu.

2.3.9. Pārējās iestādes

Tā kā ar pārējām mūsu piedāvātajām iestādēm ir kontaktējušies mazāk respondentu, par šīm iestādēm sniegsim tikai vispārīgu pārskatu (87.zīm.).

87.zīmējums

Kontaktēšanās biežums ar pārējām iestādēm

(% no visiem aptaujātajiem)

 

 

Ar sniegto pakalpojumu kvalitāti apmierināto un neapmierināto respondentu skaits šajās iestādēs ir dažāds (12.tab.).

12.tabula

Ar pakalpojumu kvalitāti un apkalpošanas ātrumu apmierināto

un neapmierināto aptaujāto īpatsvara sadalījums pa institūcijām

(% no tiem, kas kontaktējušies ar konkrētu iestādi)

	Pakalpojumu	Apkalpošanas
	kvalitāte	ātrums
	Apmie-	Neapmie-	Apmie-	Neapmie-
	rināti (%)	rināti (%)	rināti (%)	rināti (%)
Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde	34,9	25,9	30	33,6
Tiesas	41,4	28,8	34,6	38,5
Institūcija ar tiesībām izsniegt licences
un atļaujas	30,1	27,8	27,5	32,9
Valsts policija	22,9	39,8	21,2	40,2
Valsts valodas centrs	41,6	17,5	45	14,1
Naturalizācijas pārvalde	35,2	16,8	37,8	24,5

Dati parāda, ka Valsts policijai, tiesām un prokuratūrām būtu jāuzlabo apkalpošanas ātrums kā arī sniegto pakalpojumu kvalitāte.

Analizējot datus par to, vai kontaktējoties ar nosauktajām iestādēm respondenti ir bijuši nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas, redzam, ka visbiežāk tas bija nepieciešams institūcijās ar tiesībām izsniegt licences un atļaujas (13.tab.).

13.tabula

Vai kontaktējoties ar šo institūciju

Jums bija nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas?

(% no tiem, kas kontaktējās ar konkrēto iestādi)

Prokuratūra	30,4	29,3	28,8	36,5
	Katru vai gandrīz	Dažkārt	Nekad
	katru reizi (%)	(%)	(%)
Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde	2,8	12,8	84,4
Tiesas	3,6	13,2	83,2
Institūcijas ar tiesībām izsniegt licences un atļaujas	11,6	26,2	62,1
Valsts policija	3,3	18,2	78,5
Valsts valodas centrs	2,8	7,7	89,4
Naturalizācijas pārvalde	3,1	15,2	81,7
Prokuratūra	4,5	13,4	82
Prokuratūra un tiesas ir tās institūcijas, kur bija nepieciešamas vislielākās neoficiālo maksājumu summas (14.tab.).
14.tabula
Vienā reizē nepieciešamās neoficiālo maksājumu summas konkrētā iestādē, %
	līdz	6-20	21-50	51-100	101-250	250 +
	Ls 5 (%)	Ls (%)	Ls (%)	Ls (%)	Ls (%)	Ls (%)
Pilsonības un imigrācijas
lietu pārvalde	51,5	18,3	10,1	5	5,2	9,9
Institūcijas ar tiesībām izsniegt
licences un atļaujas	4,5	38,4	41,1	7,5	5,2	3
Valsts policija	29,3	31,9	26,5	12,3	-	-
Tiesas	12,1	19,1	19	26,4	13,6	9,8
Valsts valodas centrs	43,2	46,7	10,1	-	-	-
Naturalizācijas pārvalde	67,6%	32,4%	-	-	-	-

Respondentiem tika uzdots arī jautājums par to, kā viņi uzzina par kukuļu nepieciešamību, lai noskaidrotu pa kādiem kanāliem līdz iedzīvotājiem nonāk informācija par to, vai un cik liels kukulis ir nepieciešams jautājuma pozitīvai risināšanai (15.tab.).

15.tabula

Informācijas avots tam, ka jādod kukulis (iespējamas vairākas atbildes)

(% no visu atbilžu skaita)

Prokuratūra	33,5%	-	-	37,5%	29,0%	-
	Informācijas avots	%
Radu, draugu un paziņu stāstītais	74.4
Tā ir tradīcija/ visi tā dara	32.6
Pasaka paši iestādes darbinieki	30.5
Attiecīgajā iestādē sastapti cilvēki	28.6
Masu saziņas līdzekļi	13.5

Rezultāti liecina, ka informāciju par kukuļošanas nepieciešamību aptaujātie galvenokārt iegūst no radiem, draugiem un paziņām. Vienlaicīgi pētījums parādīja masu informācijas līdzekļu divējādo lomu korupcijas novēršanā. No vienas puses, tie ir vareni ieroči, lai pievērstu sabiedrības uzmanību korupcijas problēmai kādā iestādē, t.i., tie darbojas kā korupciju bremzējoši līdzekļi, jo, iestādei atrodoties pastiprinātas sabiedrības uzmanības iespaidā, vismaz uz kādu laiku sarūk kukuļņemšanas, došanas un citu koruptīvo likumpārkāpumu skaits. Turklāt, parasti pastiprināta sabiedrības uzmanība nereti izraisa arī pastiprinātu Valsts kontroles vai prokuratūras uzmanību, kas noteikti uz kādu laiku pārtrauc korupciju iestādē.

Taču no otras puses, gandrīz katrs astotais respondents par to, ka būs jādod kukuļi, uzzina no masu saziņas līdzekļiem. Tātad, lasot par korupciju kādā iestādē, iedzīvotāji sāk uzskatīt, ka arī viņiem, kontaktējoties ar šo iestādi, būs jādod kukuļi.

Acīmredzot šis divējādais efekts prasa tālāku izpēti.

Kopumā var teikt, ka, kontaktējoties ar apskatītās grupas iestādēm, saņemto pakalpojumu kvalitāte vairāk ir apmierinājusi iedzīvotājus, nekā neapmierinājusi, bet pakalpojumu ātrums tiek vērtēts negatīvāk, jo neapmierināto īpatsvars dominē. Izņemot tiesas un prokuratūru, kur kukulis var būt visai liels, pārējās iestādēs dominē maksājumi līdz 50 Ls.

2.4. Respondentu pieredze

saskarsmē ar valsts vai pašvaldību iestādēm

Noskaidrojot iedzīvotāju pieredzi saskarsmē ar valsts vai pašvaldību iestādēm, tika uzdoti vairāki jautājumi par to, vai aptaujātie sūdzējās par pakalpojuma izpildes kvalitāti, vai zināja , kur viņiem jāgriežas un kāds bija problēmas risinājums.

Gadījumos, kad neesat bijis apmierināts ar sniegto pakalpojumu kvalitāti valsts vai pašvaldību iestādēs, vai Jūs reāli iesniedzāt sūdzību?

800 respondenti jeb 40% ir atbildējuši, ka nav bijis tāda gadījuma, bet pārējie ir bijuši neapmierināti, no kuriem 131 respondents, jeb 6,5% ir atbildējuši, ka šādu sūdzību ir iesnieguši, bet 49,6% - ka nav snieguši sūdzību. Tātad varam teikt, ka vairāk nekā puse respondentu ir sastapušies ar situāciju, kad nav bijuši apmierināti ar sniegto pakalpojumu kvalitāti valsts vai pašvaldību iestādēs.

Interesanti būtu analizēt to respondentu atbildes, kas ir atbildējuši ar - jā - un ir iesnieguši sūdzības.

51,1% no šiem respondentiem, kas iesnieguši sūdzības, bija sievietes - tātad sievietes ir nedaudz aktīvākas, reaģējot uz neapmierinošu pakalpojuma kvalitāti. Izrādās, ka visaktīvāk rīkojas 25-44 gadus vecie aptaujātie (88.zīm.).

 

88.zīmējums

Sūdzības iesniegušo aptaujāto sadalījums pa vecuma grupām

(% no tiem, kas iesniedza sūdzību)

Šajā grupā lielākajai daļai ir vidusskolas izglītība - 60,8%, 4,6% ir pamatskolas, bet 34,6% - augstskolas izglītība.

No 131 respondenta, kas iesniedza sūdzību, 45 jeb 34,2% ir atbildējuši, ka uz viņu sūdzību tika reaģēts un sūdzība atrisināta apmierinoši. Uz 35,9% jeb 47 respondentu sūdzībām tika reaģēts, bet sūdzība netika atrisināta apmierinoši, 15,3% neko nezina par sūdzības tālāko likteni, bet uz 19 sūdzībām netika reaģēts vispār.

Tātad tikai divas trešdaļas valsts un pašvaldību iestādēs iesniegto sūdzību tiek izskatītas un tikai apmēram viena trešdaļa - apmierināta. Tas liecina par nepilnībām sūdzību izskatīšanas kārtībā valsts un pašvaldību iestādēs.

Tagad analizēsim to respondentu grupu, kura jau aprakstītajā situācijā sūdzību neiesniedza - 49,6% no respondentu kopējā skaita. Vismazāk sūdzas Latgales un Rīgas reģionā aptaujātie (89.zīm.).

89.zīmējums

Respondentu, kas nav iesnieguši sūdzību, sadalījums pa reģioniem

(% no katrā reģionā aptaujātiem respondentiem)

Kādi tad bija viņu nesūdzēšanās iemesli. 61,7% no neapmierinātajiem aptaujātajiem, kas neiesniedz sūdzību, ir atbildējuši, ka tāpat tam nebūtu nekāda rezultāta, 32,8% uzskata, ka tas prasītu pārāk daudz laika, 27% domāja, ka cietēji būs tikai paši, 24,6% ir pārliecināti, ka tas prasītu pārāk lielus izdevumus, vēl 22,3% nav īsti zinājuši, kam sūdzēties, bet 10,5% atzīst, ka nav bijuši pietiekami informēti un zinoši.

Uz jautājumu, vai viņi zina kādu valdības iestādi vai nevalstisku organizāciju, pie kuras varētu griezties gadījumā, ja tiek pieprasīts kukulis, vai kurā būtu iespējams ziņot par korupciju , 69,3% respondentu no kopējā aptaujāto skaita atbildēja, ka nezina nevienu Tas liecina par nepilnīgu iedzīvotāju informēšanu par viņu tiesībām, kā arī par problēmām tiesībaizsardzības iestāžu publiskā tēla veidošanā. Tāpat tas varētu liecināt arī par iedzīvotāju zemo tiesiskās apziņas un izglītības līmeni, jo daudzi pat neinteresējas par to, kur ziņot vai arī neuzticas tiesībaizsardzības iestādēm.

Tātad, 615 respondenti jeb 30,7% no kopējā respondentu skaita tomēr zina, pie kā var griezties gadījumā, ja kukuli izspiež vai kur var ziņot par korupciju. Tālāk analizējam šo grupu.

57% (jeb 351) no aptaujātajiem, kas atbildēja, ka zina šādu iestādi, ir nosaukuši policiju . Jāatzīmē, ka respondenti paši ierakstīja atbilžu lapās šīs atbildes.

42,4% no respondentiem, kas uzskata, ka par korupciju var ziņot policijai, ir sievietes, bet 57,6% - vīrieši, tātad pēdējie acīmredzami vairāk uzticas policijai.

Policijai visvairāk uzticas aptaujātie ar pamatizglītību (67.2% no dotās vecuma grupas), bet vismazāk - ar vidējo izglītību (54.9% no dotās vecuma grupas).

Policiju visbiežāk nosauca Vidzemes reģionā dzīvojošie (90.zīm.)

90.zīmējums

Respondentu, kas nosaukuši policiju, sadalījums pa reģioniem

(% no katrā reģionā aptaujātajiem, kuri zina, kam jāziņo)

 

 

Nākamā iestāde, kas respondentu atbildēs ir saņēmusi vislielāko atbalstu ir prokuratūra . 122 respondenti jeb 19,9% uzskata, ka prokuratūra ir tā iestāde, kurā var griezties un ziņot par kukuļa izspiešanu vai korupciju.

91.zīmējums

Respondentu, kas nosaukuši prokuratūru, sadalījums pa reģioniem

(% no katrā reģionā aptaujātajiem, kas zina, kam jāziņo)

 

70 respondenti (11,4% no aptaujātajiem, kas zina, kam jāziņo,) uzskata, ka var griezties Valsts ieņēmumu dienestā un Ekonomikas policijā, 50 respondenti (8,1%), ka var grieztas tiesā, 20 (3,2%) - Valsts kontrolē, 18 (2,9%) - pie attiecīgās iestādes priekšnieka, bet 12 (2%) - sabiedriskajā organizācijā "Delna".

Pārējās nosauktās iestādes ir minētas tikai dažos gadījumos.

Tātad, varam secināt, ka iedzīvotāji tomēr zina, kur jāgriežas, lai ziņotu par korupciju. Cita lieta, protams, ir tas, kā policija reaģē uz šo ziņošanu.

2.5. Respondentu uzskati

par Latvijas ierēdņu korumpētības pakāpi

Respondentiem tika lūgts izteikt savu viedokli par Latvijas ierēdņu korumpētības pakāpi un novērtēt to deviņu ballu sistēmā, kur 1 nozīmē, ka lielākā daļa valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku ir korumpēti, bet 9 nozīmē, ka lielākā daļa valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku ir godīgi (92.zīm.).

92. zīmējums

Ierēdņu korumpētības pakāpe Latvijā

(1 - lielākā daļa valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku ir korumpēti,

9 - lielākā daļa valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku ir godīgi)

(% no visiem respondentiem)

Respondentu atbildēs dotais vidējais novērtējums ir 3,81. Principā varētu teikt, ka respondenti Latvijas ierēdņu korumpētību vērtē aptuveni pa vidu starp ļoti korumpētiem un vidēji korumpētiem.

Analizēsim sīkāk respondentu novērtējumu Latvijas ierēdņu korumpētībai atkarībā no dažādiem rādītājiem.

Sievietes salīdzinot ar vīriešiem vidēji vērtējot ir devušas augstāku vērtējumu - 3,83 (un attiecīgi vērtē ierēdņus kā godīgākus), bet vīrieši vērtē zemāk - 3,79. Atšķirība ir ļoti maza.

93.zīmējums

Vidējais vērtējums par ierēdņu korumpētību

( ballēs, katrā vecuma grupā)

 

 

 

1 balle - lielākā daļa valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku ir korumpēti

9 balles - lielākā daļa valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku ir godīgi

Ierēdņu korumpētības vidējais vērtējums ir atšķirīgs arī atkarībā no respondentu tautības (94.zīm.).

94.zīmējums

Vidējais vērtējums ierēdņu korumpētībai

(ballēs, atkarībā no tautības)

 

1 balle - lielākā daļa valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku ir korumpēti

9 balles - lielākā daļa valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku ir godīgi

Ierēdņu korumpētības novērtējumā ir vērojamas nelielas atšķirības atkarībā no respondentu pilsonības - LR pilsoņu vidējais vērtējums ierēdņu korumpētībai ir 3,92 balles, bet nepilsoņu - 3,35 balles. Tātad, nepilsoņi uzskata, ka ierēdņi ir korumpētāki.

Interesants ir fakts, ka respondenti, kas strādā valsts pārvaldes sfērā vai pašvaldībās vidēji vērtē ierēdņu korumpētību ar 4,49, kas nozīmē, ka šie respondenti, salīdzinot ar pārējiem, ierēdņus uzskata par godīgākiem

Par viskorumpētāko reģionu tiek uzskatīta Rīga (95.zīm.).

95.zīmējums

Respondentu dotais vidējais vērtējums ierēdņu korumpētībai

(ballēs, atkarībā no reģiona)

 

1 balle - lielākā daļa valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku ir korumpēti

9 balles - lielākā daļa valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku ir godīgi

2.6. Nepieciešamība dažādu problēmu risināšanā

veikt ārpuskārtas maksājumus

Lai noskaidrotu kukuļdošanas nozīmi dažādu problēmu atrisināšanā un noteiktu sfēras, kurās ir sastopama korupcija, pirmkārt, bija jāapzina jomas, ar kurām aptaujas dalībniekiem vispār nākas saskarties. Tikai izmantojot šos datus, varēja spert nākamo soli un jautāt, vai problēmu risināšanā bija nepieciešams veikt kādus ārpuskārtas maksājumus. Tādēļ vispirms respondentiem tika uzdots jautājums par to, kāds ir bijis viņu kontaktēšanās biežums ar tām sfērām, kurās ir potenciāli iespējamas korumpētas darbības (96.zīm.).

96.zīmējums

Respondentu saskarsme ar dažādām sfērām

(% no visiem aptaujātajiem)

Analizēsim sīkāk aptaujāto atbildes secībā, kurā kā pirmo apskatam institūciju, ar kuru saskarsme ir notikusi visbiežāk..

2.6.1. Ārstēšanās poliklīnikā, slimnīcā

Ar šo problēmu ir saskārusies vairāk nekā puse jeb 58,3% respondentu. Lielākā daļa no tiem (59,1%) ir sievietes. Saprotams, ka vecāka gada gājuma cilvēki ar medicīnisko personālu ir tikušies biežāk: vecuma grupā 18-24 gadi saskare ir bijusi 13.3% aptaujāto, vecuma grupā 25-34 gadi - 18.7% aptaujāto, vecuma grupā 35-44 gadi - 24.4% aptaujāto, vecuma grupā 45-54 gadi - 18.7% aptaujātu un vecāki par 55 gadiem - 25.0% aptaujāto.

Interesanti, ka ar ārstēšanos medicīniskajās iestādēs vairāk ir saskārušies latviešu tautības aptaujas dalībnieku. Saskare ar mediķiem ir bijusi biežāka Rīgas un Vidzemes reģiona iedzīvotājiem.

Šī "fona" informācija ir jāpatur prātā, vērtējot atbildes uz konkrētiem jautājumiem par iespējamo korupciju saskarsmē ar personālu medicīnas iestādēs.

38,3% no aptaujātajiem, kuri bija saskārušies ar ārstēšanās problēmām, atbildēja, ka ir bijis nepieciešams izmantot kādu no kukuļošanas paņēmieniem, bet 61,7% ārstēšanos veica bez papildus samaksas vai pazīšanās (97.zīm.):

97.zīmējums

Darījuma kārtošanas veids

(% no aptaujātajiem, kas saskārušies ar ārstēšanos slimnīcā vai poliklīnikā)

Analizējot sīkāk to respondentu atbildes, kuri savas problēmas ārstniecības iestādēs nokārtoja bez kādiem papildus (neoficiāliem) maksājumiem vai pazīšanās, varam mēģināt noteikt "godīgāko" reģionu Latvijā, t.i., reģionu, kurā vislielākajai daļai no respondentiem, kas saskārušies ar ārstēšanās problēmu, nav bijis nepieciešams neoficiāls maksājums vai pazīšanās, lai nokārtotu savu problēmu.

 

98.zīmējums

Aptaujāto, kuriem nav bijis nepieciešams papildus maksājums vai pazīšanās

kārtojot lietas medicīnas iestādēs, sadalījums pa reģioniem

(% no tiem, kas saskārās ar ārstēšanos slimnīcā vai poliklīnikā attiecīgajā reģionā)

 

Tātad varam teikt, ka visgodprātīgākās ārstniecības iestādes ir Vidzemē, jo tieši šeit ir vislielākais respondentu īpatsvars, kam nav bijis nepieciešams neoficiāls maksājums vai pazīšanās.

No tiem respondentiem, kuriem tomēr nācās izmantot kādu no minētajiem paņēmieniem sīkāk analizēsim tos, kam nācies dot naudu virs 5 Ls. 27,9% no tiem ir devuši kukuli vai dāvanu vērtībā līdz 10 Ls, 49,9% - 11-50Ls, vērtu kukuli vai dāvanu, 10% nācies šķirties no 51-100Ls, 2,7% - 101-200Ls, 3,3% - 201-500Ls, bet 0,5% nācies iztērēt pat vairāk nekā 501Ls.

2.6.2. Īpašuma lietu kārtošana

Īpašuma lietu kārtošana ir problēmu loks, ar kuru ir saskārusies otrā lielākā respondentu grupa - 46,1%. Šeit ar īpašuma lietām tiek domāti jautājumi, kas saistīti ar zemi, dzīvokļiem, mājas privatizāciju, to saņemšanu, pirkšanu un pārdošanu, kā arī citi jautājumi.

Jāatzīmē, vairumā gadījumu ar šīm problēmām ir nodarbojušās sievietes, - 54,7% no aptaujātajiem. Arī ar īpašuma lietu kārtošanu nodarbojas galvenokārt vecāki cilvēki: vecuma grupā 18-24 gadi saskare ir bijusi 10.2% aptaujāto, vecuma grupā 25-34 gadi - 18.4% aptaujāto, vecuma grupā 35-44 gadi - 27.9% aptaujāto, vecuma grupā 45-54 gadi - 21.0% aptaujātu un vecāki par 55 gadiem - 22.5% aptaujāto. Latviešu tautības aptaujātie ar šo problēmu ir saskārušies biežāk(%), nekā cittautieši.

Īpašuma lietas kārtojot, 62,8% respondentu tās varējuši nokārtot bez kādiem papildus (neoficiāliem) maksājumiem vai pazīšanās. Pārējo respondentu izmantotos paņēmienus redzam zīmējumā:

99.zīmējums

Darījuma kārtošanas veids

(% no aptaujātajiem, kas saskārušies ar īpašuma lietu kārtošanu)

 

 

Visai uzskatāmi parādās tas, ka vislielākais aptaujāto īpatsvars, kuri iztikuši bez papildus (neoficiāliem) maksājumiem, ir Vidzemē (67%).

100.zīmējums

Aptaujāto, kuriem nav bijis nepieciešams papildus maksājums vai pazīšanās

kārtojot īpašuma lietas, sadalījums pa reģioniem

(% no tiem, kas saskārās ar īpašuma lietu kārtošanu attiecīgajā reģionā)

Tiem respondentiem, kas devuši naudu vai kukuli, kas vērtīgāks par 5Ls, ir nācies šķirties no sekojošām naudas summām: 17,6% aptaujāto nācies šķirties no 5-10Ls, 41,1% ir samaksājuši 11-50Ls, 12,9% - 51-100Ls, 9,4% - 101-200Ls, 9,4% - 201-500Ls, bet 1,4% respondentu kārtojot īpašuma lietas nācies neoficiāliem maksājumiem vai dāvanām iztērēt vairāk nekā 501Ls.

Varam secināt, ka arī iestādēm, kurās kārto īpašuma lietas, ir diezgan !!!neslikta apetīte uz neoficiāliem maksājumiem, jo samērā liels ir to respondentu īpatsvars, kam nācies šķirties no lielām naudas summām (virs 50Ls).

2.6.3. Lietu kārtošana pašvaldībās vai to namu pārvaldēs

Ar lietu kārtošanu pašvaldībās vai to namu pārvaldēs ir saskārušies 40,8% aptaujāto iedzīvotāju.

Arī šeit aktīvākas izrādās sievietes - 54,8%, bet vīrieši - 45,2%. Ar lietu kārtošanu nodarbojas galvenokārt vecāki cilvēki: vecuma grupā 18-24 gadi saskare ir bijusi 10.3% aptaujāto, vecuma grupā 25-34 gadi - 20.3% aptaujāto, vecuma grupā 35-44 gadi - 24.0% aptaujāto, vecuma grupā 45-54 gadi - 20.3% aptaujātu un vecāki par 55 gadiem - 25.1% aptaujāto. Latviešu tautības aptaujātie ar šo problēmu ir saskārušies biežāk(%), nekā cittautieši.

Visumā varam teikt, ka ar lietu kārtošanu pašvaldībās un to namu pārvaldēs vairāk nodarbojas sievietes cienījamos gados. To principā ir diezgan viegli izskaidrot - pēc 55 gadu vecumu sasniegšanas liela daļa Latvijas iedzīvotāju kļūst par pensionāriem, kuriem ir daudz brīvā laika; tāpat arī - vīriešu dzīves ilgums ir daudz mazāks un sieviešu pensionāru īpatsvars iedzīvotājos ir krietni lielāks.

Arī šajā jautājumā respondentu - latviešu īpatsvars ir lielāks nekā citu tautību pārstāvjiem.

Uzreiz jāatzīmē, ka pašvaldības vai namu pārvaldes ir iestādes, par kurām visvairāk respondenti ir atzinuši, ka lietas nokārtojuši bez kādiem papildus (neoficiāliem) maksājumiem - tā ir atbildējuši 79% no respondentiem, kas kārtojuši darīšanas šajās iestādēs (101.zīm.).

101.zīmējums

Darījuma kārtošanas veids

(% no aptaujātajiem, kas saskārušies ar lietu kārtošanu

pašvaldībās vai to namu pārvaldēs)

 

Arī šeit redzamas, ka Vidzemē ir godīgākās pašvaldības, jo 87,1% respondenti ir iztikuši bez papildus (neoficiāliem) maksājumiem vai pazīšanās (102.zīm.).

 

102.zīmējums

Aptaujāto, kuriem nav bijis nepieciešams papildus maksājums vai pazīšanās

kārtojot lietas pašvaldībās vai to namu pārvaldēs, sadalījums pa reģioniem

(% no tiem, kas saskārās ar lietu kārtošanu

pašvaldībās vai to namu pārvaldēs attiecīgajā reģionā)

Tiem respondentiem, kam kārtojot darīšanas pašvaldības vai to namu pārvaldēs, nācās šķirties no naudas summas, kas lielāka par 5Ls, 37,2% gadījumu bija jādod dāvana vai kukulis līdz 10Ls, 36,2% - 11-50Ls lielumā, 9,5% - 51-100Ls, 2.0% - 101-200Ls, 2,2% - pat vairāk par 201Ls. Lai gan lielo kukuļu (virs 50Ls) īpatsvars ir mazāks nekā citās iestādēs, tomēr ir jāsaka, ka pašvaldības un namu pārvaldēs respondentiem salīdzinoši retāk nekā citās iestādēs bija nepieciešami šādi papildus (neoficiālie) maksājumi.

2.6.4. Autotransporta reģistrācija vai tehniskā apskate (CSDD)

Kopumā šādas problēmas ir kārtojuši 35,1% respondentu, jeb katrs trešais, un lielākā daļa no tiem ir bijuši vecumā no 25-44 gadiem (54.9%), tātad sociāli aktīvākā sabiedrības daļa.

70,1% respondenti, kas saskārušies ar autotransporta reģistrāciju vai tehnisko apskati (CSDD), šo problēmu nokārtojoši bez papildus (neoficiālajiem) maksājumiem vai pazīšanās, bet pārējie ir izmantojuši kādu no papildus atlīdzināšanas veidiem (103.zīm.).

103.zīmējums

Darījuma kārtošanas veids

(% no tiem aptaujātajiem,

kuri saskārušies ar autotransporta reģistrāciju vai tehnisko apskati)

 

 

Varam teikt, ka kārtojot autotransporta reģistrācijas vai tehniskās apskates problēmas vairumā gadījumu nebūs nepieciešami neoficiāli maksājumi vai pazīšanās.

 

104.zīmējums

Respondentu, kuriem nav bijis nepieciešams papildus maksājums,

sadalījums pa reģioniem

(% no visiem aptaujātajiem dotajā reģionā,

kas saskārušies ar auto reģistrāciju vai tehnisko apskati)

Šajā jautājumā par godīgāko reģionu varam saukt Zemgali, jo tajā ir vislielākais aptaujāto personu īpatsvars (76,4%), kam nav bijuši nepieciešami papildus (neoficiāli) maksājumi vai pazīšanās (36.zīm.).

Kārtojot darīšanas CSDD (reģistrējot auto vai veicot tehnisko apskati 14,8% respondentu ir tomēr nācies dot kukuli vai dāvanu, kuras vērtība ir bijusi lielāka par 5Ls. 30,7% no šiem respondentiem ir devuši kukuli līdz 10Ls, 57,6% kukulis bijis 11-50Ls vērts, bet 1,9% - 51-100Ls vērtībā.

Tātad izteikti lielākā daļa kukuļu ir bijusi 11 - 50Ls robežās.

2.6.5. Bērna mācības vai iekārtošana skolā

Ar bērnu mācību vai iekārtošanas skolās un bērnudārzos problēmu ir saskārušies 30,8% respondentu. No šiem respondentiem vairums ir sievietes (57.8%), taču atšķirība vīriešu un sieviešu īpatsvarā ir neliela.

Respondentu sadalījums pēc vecuma arī ir tāds, kas norāda uz to, kurā vecumā ir skolas vecuma bērni. Pārsvarā tie ir 25-44 gadus veci cilvēki (68.1%).

67,6% respondentu iekārtojot bērnus skolā vai risinot ar bērna mācībām maksu saistītās problēmas tās ir nokārtojuši bez kādiem papildus (neoficiāliem) maksājumiem vai pazīšanās (105.zīm.).

105.zīmējums

Darījuma kārtošanas veids

(% no tiem aptaujātajiem,

kas bija saskārušies ar bērna iekārtošanu skolā un mācību procesu)

 

106.zīmējums

Aptaujāto, kuriem nav bijis nepieciešams papildus maksājums,

sadalījums pa reģioniem

(% no visiem aptaujātajiem dotajā reģionā,

kas saskārušies ar bērnu iekārtošanu skolā vai mācību procesu)

 

Te nu paveras visai negaidīta aina - Rīgā tikai mazāk nekā puse aptaujāto ir varējuši nokārtoto bērnu mācību vai skolā iekārtošanas jautājumus bez papildus (neoficiāliem) maksājumiem. Visgodīgākās iestādes (skolas) ir Zemgalē - jo tur 87,3% iedzīvotāju ir varējuši nokārtot minētos jautājumus bez papildus (neoficiāliem) maksājumiem vai pazīšanās.

To, ka Rīgā tik daudz respondentiem ir bijuši vajadzīgi papildus (neoficiāli) paņēmieni, lai nokārtotu minētos jautājumus, var vismaz daļēji izskaidrot arī ar to, ka izglītība Rīgā tiek vairāk vai mazāk uzskatīta par elitāru.

Analizējot sīkāk to respondentu atbildes, kuriem nācās dot kukuļus virs 5Ls, jāatzīmē, ka 39,3% no tiem ir nācies dot kukuļus vai dāvanas līdz 10Ls vērtībā, 39,3% - nācies šķirties no 11-50Ls, 10,6% - 51-100Ls, 1,5% - 101-200Ls, bet 1,5% - arī no vairāk par 201Ls.

2.6.6. Saskare ar Ceļu policiju

Nesaskaņas ar Ceļu policiju bijušas 25,9% respondentu. Šajā jautājumā respondentu sadalījums pēc dzimumiem ir proporcionāls vīriešu un sieviešu - autovadītāju īpatsvaram - 61.7% un 38.3% atbilstoši:

Visplašāk ir pārstāvēta vecuma grupa no 35 līdz 44 gadiem - tā sastāda 29% no respondentiem, kam bijušas nesaskaņas ar Ceļu policiju, tālāk seko 25-34 gadus veco respondentu grupa (24,2%), 45-54 gadus veco (17,7%), 18-24 gadus veco (14,6%) respondentu grupa un respondenti, kas vecāki par 55 gadiem (14,4%).

Ceļu policija ir savā ziņā īpaša - kārtojot nesaskaņas, tikai 30,2% (mazāk kā trešā daļa) respondentu ir atzinuši, ka iztikuši bez papildus (neoficiāliem) maksājumiem vai pazīšanās, pārējiem tos nācās izmantot (107.zīm.):

107.zīmējums

Darījuma kārtošanas veids

(% no tiem aptaujātajiem, kas bija saskārušies ar Ceļu policiju)

 

No šiem rezultātiem redzams, ka Ceļu policijas gatavība korumpēties ir diezgan augsta - gandrīz pusei respondentu (42,9%) nācies izdot naudu vai dāvanas, kas vērtīgākas par 5 Ls, lai nokārtotu nesaskaņas ar Ceļu policiju.

108.zīmējums

Aptaujāto, kuriem nav bijis nepieciešams papildus maksājums,

sadalījums pa reģioniem

(% no visiem aptaujātajiem dotajā reģionā, kas saskārušies ar Ceļu policiju)

 

Visgodīgākā izrādās Ceļu policija Kurzemē, jo tur 40,6% aptaujāto kārtojot nesaskaņas ar Ceļu policiju ir iztikuši bez papildus (neoficiāliem) maksājumiem vai pazīšanās.

2.6.7. Pārējās problēmas

Pārējās problēmas neanalizēsim katru atsevišķi, jo ar tām ir saskārušies krietni mazāk aptaujāto.

To, cik bieži ar katru konkrēto problēmu vai jautājumiem respondenti ir saskārušies, parāda 21.zīmējums, kas atrodas šīs nodaļas sākumā.

Mazāk izplatītās problēmas, ar kurām respondenti ir saskārušies vairāk ir tādas, kas risināmas attiecībā uz darba vai biznesa jautājumiem, bet ne tik daudz iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Ar to arī ir izskaidrojama respondentu relatīvi nelielā saskarsme ar šīm problēmām.

Sarindojot pēc kārtas visas konkrētās problēmas atkarībā no to aptaujāto īpatsvara, kuriem risinot šos jautājumus nebija nepieciešami nekādi papildus (neoficiālie) maksājumi vai pazīšanās, iegūstam ainu, kas parāda godīgākās (pēc aptaujāto atbildēm vērtējot) institūcijas.

109.zīmējums

Aptaujāto, kuriem nebija nepieciešami papildus (neoficiāli) maksājumi,

sadalījums pa saskarsmes sfērām

(% no aptaujāto skaita, kas saskārušies ar konkrēto problēmu

 

Kārtējo reizi tiek pierādīts, ka Ceļu policija ir iestāde, kurā visbiežāk nākas maksāt papildus vai dot dāvanas, lai nokārtotu darījumus.

Diezgan interesanta aina veidojas, ja šādā pat veidā sakārtojam problēmas atkarībā no tā, kādi paņēmieni aptaujātajiem ir bijuši nepieciešami, lai nokārtotu jautājumu.

45. zīmējumā ir parādītas 5 iestādes, kurās visvairāk bija nepieciešama sakaru izmantošana (draugi, paziņas); un tas ir darīts tāpēc, ka pazīšanās ir viena no visbiežāk izmantotajām "svirām", lai tiktu atrisināti dažādi jautājumi.

Savdabīga aina veidojas, ja noskaidrojam 5 problēmas, kuras kārtojot visvairāk ir bijusi nepieciešama nauda vai dāvanas virs 5Ls vērtības (110.zīm.):

110.zīmējums

Pazīšanās (draugu, paziņu) izmantošana kārtojot dažādus jautājumus

(% no aptaujāto skaita, kas saskārušies ar konkrēto problēmu)

 

 

111.zīmējums

Aptaujāto, kuri bija devuši kukuli vai dāvanas virs 5Ls,

sadalījums pa problēmu risināšanas sfērām

(% no aptaujāto skaita, kas saskārušies ar konkrēto problēmu)

 

Redzam, ka papildus iepriekšējā zīmējumā minētajām problēmām, klāt pievienojas vēl arī darījumu kārtošana muitā, jo tur katram ceturtajam aptaujātajam ir bijuši nepieciešami kukuļi vai dāvanas virs 5Ls.

Ceļu policijā maksāto summu sadalījums parāda, ka visizplatītākais kukulis ir 5-10Ls robežās (112.zīm.).:

112.zīmējums

Kukulim Ceļu policijā nepieciešamo summu sadalījums

(% no tiem aptaujātajiem, kuriem nācies dot kukuli vai dāvanas virs 5Ls)

 

 

Lielo (61,5%) atbilžu skaitu, kurā ir norādīts, ka nepieciešamā summa ir bijusi 5-10 Ls robežās varētu izskaidrot ar to, kas labi zināms ir autobraucējiem. Tā kā Ceļu policisti parasti strādā divatā, tad bieži nākas dot katram pa piecītim - un tā rodas jau 10 iztērēti lati.

2.6.8. Faktori, kas traucē sekmīgi atrisināt aptaujāto problēmas

113.zīmējums

Faktoru, kuri traucēja atrisināt respondentu problēmas, īpatsvara sadalījums

(% no visiem aptaujātajiem)

 

Aptaujātajiem tika lūgts novērtēt arī tos faktorus, kuri traucēja sekmīgi atrisināt viņu problēmu. Katrs aptaujas dalībnieks varēja atzīmēt vairākas atbildes (48.zīm.).

No 48.zīmējuma redzam, ka kukuļi (neoficiālie maksājumi) ir tikai pašā saraksta beigu galā un tie traucē tikai 9,5 - 14% respondentu. Pārējie aptaujātie vai nu nav ar šo problēmu saskārušies, vai arī to neuzskata par īpašu traucēkli par kuru jābažijas.

Paanalizēsim sīkāk 5 visizplatītākos faktorus, kas traucē sekmīgi atrisināt respondentu problēmas atkarībā no viņu dzīvesvietas.

114.zīmējums

Faktoru, kuri traucē sekmīgi atrisināt aptaujāto problēmas,

īpatsvara sadalījums pa reģioniem

(% no aptaujāto skaita katrā reģionā)

a) Likumu biežās izmaiņas

 

b) Likumu pretrunīgums, sarežģītība

 

c) Nav informācijas kur un kā problēmas jārisina

 

 

d) Pārāk gari jautājuma izskatīšanas termiņi

 

 

e) Pats nezinu likumus

Varam teikt, ka Rīgā aptaujātajiem visvairāk traucē likumu pretrunīgums un sarežģītība, Vidzemē dzīvojošiem respondentiem visvairāk traucē likumu biežās izmaiņas, tāpat kā visu pārējo - Kurzemes, Zemgales un Latgales - reģionu respondentiem. No tā varam secināt, ka iedzīvotājiem Rīgā ir acīm redzami vieglāk izsekot likumu izmaiņām, tomēr ir problēmas ar sarežģītiem vai pretrunīgiem likumiem.

 

 

3. Korupcijas sekas un novēršanas iespēju vērtējums

3.1. Korupcijas ietekme uz valsti

16.tabula

Faktoru vērtējums, kuros izpaužas korupcijas ietekme uz valsti kopumā

(iespējamas vairākas atbildes, bet ne vairāk par 3)

(% no visiem aptaujātajiem)

Cits/nezina	9.8
	%
1	Paātrinās ārvalstu investīciju ienākšana Latvijā	4.4
2	Korupcija ļauj attīstīties biznesam un tādējādi sekmē valsts attīstību	4.3
3	Neienāk nauda valsts budžetā	60.3
4	Tiek bremzēta iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanās	36.1
5	Tiek veicināts nelegālais bizness	38.5
6	Tiek grauta iedzīvotāju ticība Latvijas valstij	41.1
7	Tiesiskais nihilisms (neticība likuma varai)	25.2
8	Paātrinās valsts ekonomiskā izaugsme	2.3
9	Ārzemēs tiek veidots negatīvs Latvijas tēls	20.4
10	Viena iedzīvotāju daļa iedzīvojas uz citu rēķina	43.1

Aptaujātie uzskata, ka galvenā korupcijas ietekme uz valsti kopumā ir tas, ka valsts budžetā neienāk nauda (15.tab.).

55,5% no šādi domājošiem respondentiem ir sievietes, bet vīrieši par 10% mazāk. Gados vecāki cilvēki tam piekrīt vairāk, nekā jaunākie (115.zīm.)

 

115.zīmējums

Respondentu, kas atzīst minēto korupcijas ietekmi,

sadalījums pa vecuma grupām

( % no aptaujāto skaita katrā vecuma grupā)

Izglītības ziņā šo respondentu vidū dominē respondenti ar vidējo izglītību - 62,0%, 10,2% ir pamatizglītība, bet 27,8% - augstākā. Milzīga atšķirība ir starp respondentiem latviešiem (82,6% no šiem respondentiem) un cittautiešiem (17,4%).

Strādājošie apskatāmajam faktoram piekrīt nedaudz vairāk nekā nestrādājošie (61.0% un .58.7% attiecīgi).

3.2. Respondentu uzskati par to,

kam jāuzņemas galvenā loma cīņā pret korupciju

Nospiedošais vairākums - 73,8% no kopējā aptaujāto skaita uzskata, ka galvenā loma cīņā pret korupciju jāuzņemas valdībai.

17.tabula

Korupcijas apkarošanā iesaistīto institūciju lomas vērtējums

(% no visiem aptaujātajiem)

11	Cits	0.4
	%
Valdība	73.8
Pašvaldības	1.7
Nevalstiskās organizācijas	3.4
Paši iedzīvotāji	12.0
Masu saziņas līdzekļi	3.3
Cits	0.8

No aptaujātajiem, kas korupcijas apkarošanas smagumu uzliek uz valdības pleciem. 54,8% ir sievietes, bet 45,2%. Vērtējuma sadalījums atkarībā no aptaujāto vecuma mainās nedaudz, tomēr vecāki cilvēki tā domā biežāk: 80.6% no aptaujātajiem, kas vecāki par 55 gadiem, 77.95% no tiem ,kas ir 45-54 gadus veci, 73.8% no 35-44 gadus veciem, 69.15 no 25-34 gadus veciem un 67.6% no jauniešiem 18-24 gadu vecumā. Aptaujāto domas, atkarībā no viņu izglītības ir visai līdzīgas un tuvas vidējam vērtējumam.

Īpaši augstu valdības lomu korupcijas apkarošanā vērtē Rīgas iedzīvotāji - 94.5% no Rīgā aptaujātajiem. Kurzemē - 81.75 no Kurzemes reģionā aptaujātajiem, Vidzemē - 72.8%, Zemgalē - 81.0%, Latgalē - 60.6% no konkrētā reģionā aptaujātajiem.

Diezgan maz respondentu - 239 jeb 12% - uzskata, ka galvenā loma korupcijas apkarošanā ir jāuzņemas pašiem iedzīvotājiem, ko var izskaidrot ar šo respondentu tiesiskās apziņas līmeni, kam tomēr vajadzētu būt augstākam, jo iedzīvotāji ir tie, kuri dot, un no kuriem var izspiest kukuļus. Ja iedzīvotāju tiesiskās apziņas līmenis būtu tik augsts, ka tie nedotu kukuļus, tad korumpētām amatpersonām būtu daudz grūtāk šos kukuļus iegūt. Tāpat arī, ja iedzīvotāju tiesiskās apziņas līmenis būtu attiecīgi attīstīts, tad arī sekojoši attīstīta būtu arī amatpersonu tiesiskā apziņa, jo amatpersonas nāk no iedzīvotāju vidus. Sekojoši, korupcijas līmenis būtu zemāks. Šo respondentu sadalījums pa reģioniem ir parādīts 125.zīmējumā.

No aptaujātajiem, kas korupcijas apkarošanas smagumu uzliek uz pašu iedzīvotāju pleciem 53.1% ir sievietes un 46.9% - vīrieši.. Vērtējuma sadalījums atkarībā no aptaujāto vecuma mainās nedaudz, tomēr jaunāki cilvēki tā domā biežāk: 8.4% no aptaujātajiem, kas vecāki par 55 gadiem, 9.3% no tiem, kas ir 45-54 gadus veci, 11.1% no 35-44 gadus veciem, 15.1 no 25-34 gadus veciem un 17.3% no jauniešiem 18-24 gadu vecumā. Aptaujāto domas, atkarībā no viņu izglītības ir visai līdzīgas: 19.2% no aptaujātajiem ar pamatizglītību, 11.7% - ar vidējo izglītību un 9.9% - ar augstāko izglītību (% no visiem aptaujātajiem katrā izglītības grupā).

Pašu iedzīvotāju lomu korupcijas apkarošanā aptaujātie dažādos reģionos vērtē nedaudz atšķirīgi: Rīgas iedzīvotāji - 9.0% no Rīgā aptaujātajiem. Kurzemē - 11.% no Kurzemes reģionā aptaujātajiem, Vidzemē - 12.6%, Zemgalē - 11.7%, Latgalē - 18.2% no konkrētā reģionā aptaujātajiem.

3.3 Vērtējums amatpersonu un valdības vēlmei

cīnīties ar korupciju

Respondentiem lūdzam arī novērtēt valsts amatpersonu un valdības vēlmi cīnīties ar korupciju 10 ballu sistēmā, kur "0" nozīmē, ka nav nopietnu nodomu cīnīties ar korupciju, bet "10" nozīmē, ka vēlēšanās cīnīties ar korupciju ir patiesa. Iegūtie rezultāti ir sekojoši.

116.zīmējums

Respondentu viedoklis par valsts amatpersonu

un valdības vēlmi cīnīties ar korupciju

( % no visiem aptaujātajiem)

 

 

Pēc ballēm aprēķinot vidējo, iegūstam, ka valdības un amatpersonu pausto vēlmi cīnīties pret korupciju respondenti ir novērtējuši ar 3,41, kas nozīmē, ka runu ir vairāk, nekā neviltotu nodomu un reālu darbību cīņā ar korupciju. Vidējais novērtējums ir atšķirīgs arī atkarībā no respondentu vecuma (117.zīm.)

 

117.zīmējums

Vēlmes cīnīties ar korupciju novērtējums atkarībā no aptaujāto vecuma, ballēs

0 - tikai runas, nav nopietnu nodomu cīnīties ar korupciju;

10 - patiešām neviltoti nodomi cīnīties ar korupciju.

Tāpat diezgan būtiskas atšķirības ir vērojamas atkarībā no respondentu izglītības, ko atspoguļo 118.zīm.

118.zīmējums

Vēlmes cīnīties ar korupciju novērtējums atkarībā no aptaujāto izglītības, ballēs

 

0 - tikai runas, nav nopietnu nodomu cīnīties ar korupciju;

10 - patiešām neviltoti nodomi cīnīties ar korupciju.

Tieši tāpat lielas atšķirības viedokļos nosaka respondentu tautība un pilsonība (sk.119.zīm.).

119.zīmējums

Vēlmes cīnīties ar korupciju novērtējums atkarībā no aptaujāto pilsonības, ballēs

 

 

 

0 - tikai runas, nav nopietnu nodomu cīnīties ar korupciju;

10 - patiešām neviltoti nodomi cīnīties ar korupciju.

Atšķirības ir vērojamas arī respondentu sadalījumā pa reģioniem (sk.120.zīm.).

 

120.zīmējums

Vēlmes cīnīties ar korupciju novērtējums atkarībā no aptaujāto dzīves vietas, ballēs

 

0 - tikai runas, nav nopietnu nodomu cīnīties ar korupciju;

10 - patiešām neviltoti nodomi cīnīties ar korupciju.

Tātad varam teikt, ka valdības amatpersonu vēlmi cīnīties ar korupciju kā patiesāku vērtē respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem, respondenti ar vidējo izglītību, cittautieši, respondenti ar LR pilsonību, kā arī Vidzemē dzīvojošie respondenti.

3.4.Korupcijas novēršanas pasākumu vērtējums

Vēlējāmies noskaidrot arī respondentu attieksmi pret pasākumiem korupcijas novēršanā, tāpēc jautājām - kā Jūs domājat, cik svarīgi varētu būt sekojoši pasākumi korupcijas samazināšanā?

Pirmais no piedāvātajiem pasākumiem bija legālās prezumpcijas ieviešana amatpersonām (katram pašam jāpierāda savu līdzekļu legālā izcelsme un nodokļu nomaksāšana). 26,1% respondentu uzskata, ka šis pasākums atrisinātu lielāko daļu problēmu, 48,1% respondentu uzskata, ka tas atrisinātu daļu problēmu, 14,7% domā, ka tas neatrisinātu neko, bet 11% uzskata, ka tas neatrisinās neko.

Otrais pasākums, ko lūdzām respondentiem novērtēt ir - nulles deklarāciju ieviešana (visu īpašumu un ienākumu sākumdeklarēšana. Jāuzrāda visi īpašumi)un ikgadējās ienākumu deklarācijas. 28,6% respondentu uzskata, ka tas atrisinātu lielāko daļu problēmu, 44,6% domā, ka tas atrisinātu tikai daļu problēmu, 16,8& ir pārliecināti, ka tas neatrisinātu neko, bet 10% nav izvēlējušies nevienu no šīm atbildēm.

Par trešo pasākumu - iedzīvotāju tiesisko izglītošanu - 20,5% respondentu ir izteikušies, ka tas atrisinātu lielāko daļu problēmu, 51,1% domā, ka tas atrisinātu daļu problēmu, bet 19,7% uzskata, ka tas neatrisinātu neko.

Nākamais pasākums - anonīmie telefoni, kur var ziņot par nelikumībām valsts un pašvaldību iestādēs - 19,8% respondentu atbildēs tiek vērtēts kā tāds, kas atrisinātu lielāko daļu problēmu, 45,1% respondentu uzskata, ka tas atrisinātu daļu problēmu, bet 26,4% uzskata, ka tas neko neatrisinātu.

Papildus līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta korupcijas apkarošanai par pasākumu, kas atrisinātu lielāko daļu problēmu, uzskata 18,6% respondentu, 35% respondentu ir pārliecināti, ka ar šī pasākuma palīdzību ir iespējams atrisināt tikai daļu problēmu, bet vairāk nekā trešā daļa jeb 35,4% respondentu domā, ka tas neko neatrisinātu.

Tālāk analizētas tikai tās atbildes, kas atbalsta konkrēto pasākumu, kā risinājumu korupcijas novēršanai (18.tab.).

 

 

Turpinājums - sekos

Nezin

5.0