Par valsts budžetu 2002. gadam

Paskaidrojumi

Finansu ministrijas sagatavotais dokuments

“Latvijas Vēstnesī”

Saturā

1. Makroekonomiskā attīstība “LV” Nr.151, 23.10.2001.

1.1. Ārējā ekonomiskā vide “LV” Nr.151, 23.10.2001.

1.2. Pašreizējā ekonomiskā attīstība “LV” Nr.151, 23.10.2001.

1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs “LV” Nr.151, 23.10.2001.

Galvenie makroekonomiskie rādītāji “LV” Nr.151, 23.10.2001.

IKP sadalījumā pa nozarēm “LV” Nr.151, 23.10.2001.

IKP izlietojums “LV” Nr.151, 23.10.2001.

Maksājumu bilance, miljonos latu,

Maksājumu bilance, % no IKP “LV” Nr.151, 23.10.2001.

2. Fiskālais apskats sadalījumā pa budžetiem “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi

funkcionālā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi

ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts pamatbudžeta izdevumi

funkcionālā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās

klasifikācijas sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts pamatbudžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts speciālā budžeta izdevumi

funkcionālā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts speciālā budžeta izdevumi ekonomiskās

klasifikācijas sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts speciālā budžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Budžeta kopapjoms 2002. gadā un objektīvo

kritēriju īpatsvari atbilstoši likumam

“Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķins

2002. gadam, Ls “LV” Nr.152, 24.10.2001.

3. Ieņēmumu analīze “LV” Nr.153, 25.10.2001.

4. Nodokļu atvieglojumu (atlaižu)

un nodokļu parādu summas “LV” Nr.154, 26.10.2001.

5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi “LV” Nr.154, 26.10.2001.

Valsts Investīciju programma

2002.-2004. gadam, milj. latu

6. Valsts saistības un fiskālie riski

Valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu

prognoze 2001.-2006. gadam

Ārējā parāda prognoze 2002/2006

Valsts ārējo aizņēmumu izmaksu, atmaksu un

apkalpošanas izdevumu prognoze 2002-2006

Valsts ārējā parāda apkalpošanas maksājumu

prognoze 2002. gadā

Valsts iekšējā parāda apkalpošanas maksājumu

prognoze 2002. gadā

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas plāns

2002. gadam (prognoze)

Valsts izsniegtie galvojumi un to kredītriska

novērtējums

Maksājumi par riskantajiem kredītiem 2002. gadā

(prognoze)

Izmaksas un apkalpošanas maksājumi par Valsts

galvotiem aizdevumiem 2001.- 2006. gadā

7. Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti

valsts budžeta likumprojekta paketē

 

Turpinājums. Sākums — “LV” 23.10.2001., Nr.151; “LV” 24.10.2001., Nr.152;

“LV”25.10.2001., Nr.153; “LV” 26.10.2001., Nr.154; “LV” 30.10.2001., Nr.155; “LV” 31.10.2001., Nr.156

5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

5.3. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi

Lauksaimniecības subsīdiju uzdevums ir veicināt Lauksaimniecības likumā noteikto mērķu realizāciju:

· izstrādāt efektīvu lauksaimniecības politiku pārejas periodam līdz Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā, lai realizētu nepieciešamos strukturālos pārkārtojumus un palielinātu nozares konkurētspēju starptautiskajā tirgū;

· veicināt ekonomiski stabilas, vidi saudzējošas un sociāli orientētas lauksaimniecības attīstību, zemes, ūdeņu, mežu un citu dabas resursu līdzsvarotai izmantošanai un saglabāšanai, lauku kultūrvēsturiskās vides attīstībai, ievērojot atšķirīgos sociālos, ekoloģiskos un reģionālos apstākļus;

· veicināt racionālu un daudzveidīgu lauku uzņēmumu attīstību, lai ražotu iespējami lētāku, kvalitatīvu un konkurētspējīgu produkciju, paaugstinātu lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti;

· veicināt nodarbinātības nodrošināšanu lauku apvidos;

· radīt priekšnoteikumus no lauksaimniecības un tās produktu ražošanas un pārstrādes gūtā gada vidējā ienākuma izlīdzināšanai ar gada vidējo ienākumu tautsaimniecībā;

· kompensēt nelabvēlīgos faktorus lauksaimniecībā salīdzinājumā ar citām tautsaimniecības nozarēm, radot tajā nodarbinātajiem līdzvērtīgas sociālās un ekonomiskās labklājības iespējas;

· īstenot lauksaimniecības produktu tirgus regulēšanas pamatprincipus;

· attīstīt lauksaimniecības zinātni un izglītību.

2002. gadā paredzēts saņemt 13 545,8 tūkst. latu ES valstu finansiālo palīdzību SAPARD programmas īstenošanai. Minētās programmas nacionālais līdzfinansējums 4 402,6 tūkst. latu tiks nodrošināts no lauksaimniecības subsīdijām.

Realizējot SAPARD programmu 2000.–2006. gados, lauksaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs investīciju veidā iespējams piesaistīt 230 milj. latu, tādējādi, veicinot lauksaimniecības un pārstrādes nozares attīstību un modernizāciju, kas savukārt paaugstinās lauksaimniecības produkcijas konkurētspēju un apturēs lauksaimniecības lejupslīdi.

Programmu izpilda Lauku atbalsta dienests, kas darbojas Zemkopības ministrijas pārraudzībā un atbild par vienota valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta politikas realizāciju valstī.

Izdevumi:

Samazinājums:

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 313,2 tūkst. latu — Phare projekts P98 LE9805.03.02 “Lauku attīstītības pilotprojekta investīcijas” tiks pabeigts 2001. gadā.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 2469 tūkst. latu — papildus subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lai nodrošinātu Lauksaimniecības likumā paredzēto valsts atbalsta apjomu lauksaimniecībai.

02.00.00 Lauksaimniecība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	6 322	780	906,5	6 448,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	4 956,6	381,4	906,1	5 481,3
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	1 008,3	41,5	0,4	967,2
Ārvalstu finansu palīdzība	357,1	357,1		0
Izdevumi — kopā	6 322	780	906,5	6 448,5

Budžeta programmā “Lauksaimniecība” ar kopējo izdevumu apjomu 6 448,5 tūkst. latu apvienotas vairākas lauksaimniecības nozares attīstībai un integrācijai Eiropas Savienībā nozīmīgas apakšprogrammas:

· 02.01.00 “Pasākumi augsnes auglības uzlabošanai” — 1 392,8 tūkst. latu;

· 02.03.00 “Kontroles, uzraudzības un sertifikācijas dienesti” — 4 190,6 tūkst. latu;

· 02.04.00 “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra” — 34,5 tūkst. latu;

· 02.06.00 “Pārējie lauksaimniecības pasākumi un konkursi” — 55 tūkst. latu;

· 02.07.00 “Pasākumi integrācijai Eiropas Savienībā” — 133,0 tūkst. latu;

· 02.11.00 “Lauksaimniecības zinātnes materiālās bāzes attīstība” — 150,0 tūkst. latu;

· 02.13.00 “Integrētā administratīvā kontroles sistēma” — 492,5 tūkst. latu.

Būtiskas izmaiņas ir 02.01.00, 02.03.00, 02.07.00, 02.011.00 apakšprogrammās.

Pamatojoties uz Ministru kabinetā akceptētajām valsts budžeta prioritātēm, un lai veicinātu LR sarunu ar Eiropas Komisiju Pozīcijas dokumentā noteikto uzdevumu izpildi Kopējās lauksaimniecības politikas administrēšanas mehānismu izveidošanā, programmā “Lauksaimniecība” ir izveidota jauna apakšprogramma 02.13.00 “Integrētā administratīvā un kontroles sistēma”.

2002. gadā netiek turpināta apakšprogrammu 02.08.00 “Daļēja kompensācija bijušajiem īpašniekiem par valsts vajadzībām atsavināto zemi”, 02.09.00 “Ilgtermiņa kredītu dzēšana” un 02.12.00 “Kompensācijas izmaksa par valsts vajadzībām paturēto kapitāla daļu” finansēšana.

02.01.00 Pasākumi augsnes auglības uzlabošanai tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1 305,5		87,3	1 392,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1 302		86,9	1 388,9
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	3,5		0,4	3,9
Izdevumi — kopā	1 305,5		87,3	1 392,8

Apakšprogrammas darbības mērķis ir zemes, kā galvenā lauksaimniecības ražošanas pamatlīdzekļa, racionālas izmantošanas un ražotspējas saglabāšana, nodrošinot meliorēto sistēmu ekspluatāciju un saglabāšanu kā vienu no svarīgākajiem zemes auglības faktoriem, lai spētu integrēties Eiropas koptirgū un konkurēt ar citām valstīm lauksaimniecības produkcijas ražošanas izmaksu jomā.

Apakšprogrammu izpilda Lauku atbalsta dienesta Aiviekstes Meliorācijas sistēmu valsts pārvalde, LAD reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, kā arī BO SIA “Agroķīmisko pētījumu Centrs”.

Resursi:

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 0,4 tūkst. latu — ieņēmumu palielinājums no transporta pakalpojumiem un telpu nomas.

Izdevumi:

Palielinājums: 86,9 tūkst. latu, t.sk.:

Regulārie izdevumi:

· 20,9 tūkst. latu — minimālās darba algas (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) nodrošināšanai pilnam gadam.

Citas izmaiņas:

· 16 tūkst. latu — no apakšprogrammas 02.03.00 “Kontroles, uzraudzības un sertifikācijas dienesti” pārdalīta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai izstrādātu hidromelioratīvajai būvniecībai nepieciešamo būvnormatīvu bāzi (specializēto hidrotehniskās un meliorācijas būvju atbilstībai Būvniecības likuma 6. panta prasībām) un nodrošinātu pasākumus, kas saistīti ar Mēslošanas līdzekļu aprites likuma stāšanos spēkā ar 2002. gada 1. janvāri.

· 0,4 tūkst. latu — kārtējie izdevumi, kas saistīti ar transporta pakalpojumu sniegšanu un telpu nomu.

Investīcijas:

· 50 tūkst. latu — saskaņā ar Valsts investīciju programmu, projekts “Zemju meliorācija valsts un koplietošanas objektos” no valsts budžeta dotācijas tiks finansēts lielākā apjomā atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2001. gadam” 14. pielikumā apstiprinātajiem ilgtermiņu saistību limitiem.

02.03.00 Kontroles, uzraudzības un sertifikācijas dienesti tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	4 503,2	599,3	286,7	4 190,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	3 309,1	368,5	286,7	3 227,3
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	1 004,8	41,5		963,3
Ārvalstu finansu palīdzība	189,3	189,3		0
Izdevumi — kopā	4 503,2	599,3	286,7	4 190,6

Apakšprogrammu izpilda Lauku atbalsta dienesta centrālais aparāts, 9 reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, Valsts augu aizsardzības dienests, BO VSIA “Lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas un testēšanas centrs”, Ciltsdarba valsts inspekcija.

Resursi:

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 41,5 tūkst. latu — Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests ar attiecīgiem finansu resursiem, ieskaitot arī pašu ieņēmumus, iekļauts 04.00 programmā “Pārtikas un veterinārā valsts uzraudzība un kontrole”.

Izdevumi:

Samazinājums:

Strukturālās izmaiņas:

362,3 tūkst. latu, tai skaitā:

· 274 tūkst. latu — investīciju projekts “Lauksaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmas izveide un attīstība atbilstoši ES prasībām” pārcelts uz jaunizveidoto apakšprogrammu 02.13.00 “Integrētās administratīvās un kontroles sistēma”;

· 88,3 tūkst. latu — izveidojot Vienoto pārtikas un veterināro dienestu, no apakšprogrammas 02.03.00 izslēgts Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests.

Citas izmaiņas:

45,9 tūkst. latu — tai skaitā:

· 29,9 tūkst. latu — pamatojoties uz MK 2001. gada 29. maija sēdes protokola Nr. 25 32.¤ 17. punktu finansējums novirzīts apakšprogrammai 06.01.00 “Centrālais aparāts”, lai nodrošinātu SAPARD uzraudzības komisijas darbu;

· 16 tūkst. latu — finansu resursi novirzīti apakšprogrammai 02.01.00 “Pasākumi augsnes auglības uzlabošanai” (paskaidrots pie apakšprogrammas 02.01.00).

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 189,3 tūkst. latu — 2001. gadā tiek pabeigti šādi Phare projekti:

— P98 LE9804.01.02 “Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai”;

— P98 LE9804.01.01/02 “Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai”.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

286,7 tūkst. latu, t.sk.:

· 74,3 tūkst. latu — administratīvās kapacitātes nodrošināšanai saistībā ar SAPARD procedūrām. Papildus finansējums Lauku atbalsta dienesta Centrālajam aparātam — SAPARD programmas procedūru un rokasgrāmatu izstrādei atbilstoši Daudzgadējā finansu līguma un Lauku attīstības plāna prasībām. Veicot šo procesu darbiniekiem tiek izvirzītas augstas prasības, jo jāstrādā ar dažādām EK regulācijām, kuras ir juridiski sarežģītas un pieejamas tikai angļu un franču valodās.

· 177,6 tūkst. latu — administratīvo spēju attīstīšana strukturālo pārveidojumu lauksaimniecībai un lauku attīstības īstenošanai. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta likumu Dienests pilda šādas funkcijas:

— ievieš administratīvo, finansu un tehniskās vadības sistēmu valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta realizēšanai;

— administrē valsts atbalstu un Eiropas Savienības atbalstu laukiem, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai;

— veido, uztur un aktualizē integrētās informācijas sistēmas lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas, valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta administrēšanai.

Lai Latvija, kā ES kandidātvalsts, administrētu finansu līdzekļus Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD) ietvaros atbilstoši Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas sagatavotajam Daudzgadējam finansu līgumam, Lauku atbalsta dienests realizēs SAPARD aģentūras funkcijas Latvijas Republikā, tas ir, pieņems atbalsta saņemšanai iesniegtos projektus, izvērtēs dokumentus, veiks maksājumus, veiks uzskaiti un atskaišu sagatavošanu, kā arī veiks kontroles.

Lauku atbalsta dienesta Centrālā aparāta Kontroles departamenta un reģionālo lauksaimniecības pārvalžu Kontroles daļu darbinieki ar patreizējo darbinieku skaitu (2 katrā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē un 8 centrālajā aparātā) nodrošina arī valsts subsīdiju fiziskās kontroles.

Sākoties SAPARD programmas administrēšanai, šie darbinieki Atbilstoši SAPARD programmas administrēšanas procedūrām minētie darbinieki veiks:

· pieteikumu pārbaudes pirms projektu apstiprināšanas uz vietas visās atbalsta pretendentu saimniecības un pārstrādes uzņēmumos;

· projekta realizācijas uzraudzību pēc līgumu noslēgšanas ar atbalsta pretendentu (būvniecības projektiem pārbaudes jāveic pēc katra būvniecības slēgto darbu cikla nobeiguma);

· pirmsmaksājumu fiziskās kontroles uz vietas visās atbalsta pretendentu saimniecības un pārstrādes uzņēmumos, lai pārliecinātos par maksājumu pieprasījuma likumību un atbilstību apstiprinātajam projektam.

Lauku attīstības plānā paredzēts, ka SAPARD programmas atbalstu saņems vidēji 670 atbalsta saņēmēji gadā. Uzsākot SAPARD programmu būs jāveic 2679 fiziskās kontroles 1. gadā. 2. gadā papildus tekošā gada kontrolēm (2679) jānodrošina uzraudzība arī par 1. gadā atbalstu saņēmušajām saimniecībām (670), kopā jāpārbauda 3349 saimniecībās.

Bez tam, attiecībā uz kontroles daļas darbiniekiem jāievēro rotācijas princips. Tas nozīmē, ka projektu fiziskās kontroles un pirmsmaksājumu kontroles viens darbinieks atkārtoti tajā pašā saimniecībā var veikt ne ātrāk kā pēc 2 gadiem.

Lai nodrošinātu sekmīgu turpmāko programmas norisi, ievērojot darbinieku rotāciju, kontroles daļās papildus tiks izveidotas 23 štata vietas ar attiecīgo atalgojumu.

Citas izmaiņas:

· 10,7 tūkst. latu — minimālās darba algas nodrošināšanai (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) pilnam gadam.

· 24,1 tūkst. latu — ministrijas valsts budžeta programmu strukturālo izmaiņu rezultātā plānoti papildus kārtējie izdevumi Ciltsdarba valsts inspekcijai, lai nodrošinātu lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzību atbilstoši Ciltsdarba likuma 13. pantā noteiktajam.

02.07.00 Pasākumi integrācijai Eiropas Savienībā tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	309,9	176,9		133
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	142,1	9,1		133
Ārvalstu finansu palīdzība	167,8	167,8		0
Izdevumi — kopā	309,9	176,9		133

Programmas darbības mērķis ir nodrošināt Latvijas lauksaimniecības integrācijas procesu Eiropas Savienībā. Integrācijas process paredz:

· Latvijas likumdošanas harmonizāciju atbilstoši ES prasībām;

· ES normatīvo dokumentu un harmonizēto Latvijas normatīvo dokumentu tulkošanu.

ES Lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības likumdošanas kopums jeb acquis ir ~ 4051 normatīvie dokumenti. Lauksaimniecības acquis veido ~ 45% no visa ES likumdošanas kopuma. Taču jāņem vērā, ka acquis nav statisks dokumentu kopums — tas tiek nepārtraukti atjaunots un pilnveidots. Pašlaik Zemkopības ministrija ir harmonizējusi ~ 8% no visa lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības acquis.

Pamatojoties uz Latvijas Nacionālo programmu integrācijai ES:

· 2001. gadā tiks harmonizēti 130 ES normatīvie akti;

· 2002. gadā plānots harmonizēt 130 ES normatīvos aktus.

Zemkopības ministrijas izstrādātie normatīvie dokumenti ES likumdošanas harmonizācijai (skaits) ir programmas izpildi raksturojošs rezultatīvais rādītājs. Programmu izpilda uz līguma pamata atalgoti eksperti ES integrācijas jautājumos.

Izdevumi:

Samazinājums:

Vienreizēji pasākumi:

· 9,1 tūkst. latu — kapitālās iegādes (datori un programmatūras) veiktas 2001. gadā.

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 167,8 tūkst. latu — 2001. gadā tiek pabeigti divi Phare projekti:

— P99 LE9904.01 “Integrācija Eiropas Savienībā, likumdošanas saskaņošana”;

— P98 LE09805.03.06 “Lauku attīstības plāna iepriekšējais izvērtējums”.

02.11.00 Lauksaimniecības zinātnes materiālās

bāzes attīstība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	110,0		40,0	150,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	110,0		40,0	150,0
Izdevumi — kopā	110,0		40,0	150,0

Izdevumi:

Palielinājums:

Investīcijas:

· 40,0 tūkst. latu — atbilstoši likuma “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2001. gadam”” 14. pielikumā apstiprinātajiem ilgtermiņa saistību limitiem tiek turpināti 2001. gada investīciju projekti: “Valsts Priekuļu selekcijas stacijas kartupeļu meristēmu laboratoriju komplekss”, “Valsts Stendes selekcijas stacija — moderna laukaugu bāzes sēklu ražošanas centra izveide konkurētspējīgas produkcijas ieguvei” un “Valsts Dobeles DIS — moderna augļu uzglabāšanas kompleksa izveide”.

02.13.00 Integrētā administratīvā kontroles sistēma tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai			492,5	492,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem			492,5	492,5
Izdevumi — kopā			492,5	492,5

Eiropas Savienības valstīs pastāv prasība par vienotu Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu — IAKS. Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma ES ir viens no galvenajiem instrumentiem lauksaimniecības atbalsta administrēšanas un kontroles sistēmas darbībā.

Katrai ES kandidātvalstij ir jāizveido integrētā administrēšanas un kontroles sistēma, jo no tās darboties spējas būs atkarīga ES tiešo maksājumu lauksaimniecībai saņemšana. Latvijas lauksaimniecībai katru gadu pēc Latvijas uzņemšanas ES būs tiesības saņemt ES atbalstu vismaz 65–100 milj. latu apjomā. Šo atbalstu varēs saņemt tikai tad, ja IAKS Latvijā darbosies.

Lielākā daļa IAKS darbību ir datorizētas. Ja SAPARD saņemšanas nosacījumi pieļauj iespēju darboties neizmantojot IT sistēmas, tad tiešo maksājumu apjoms, to kontroles mehānisms un maksājumi izslēdz manuālās sistēmas iespējamību.

2001. gadā IAKS izveidei Latvijā ir paredzēti līdzekļi tikai datortehnikas un datorprogrammu iegādei, kā arī programmēšanai.

Izdevumi:

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

· 272 tūkst. latu — Lauku identifikācijas sistēmas (Lauku reģistrs) izveidei, uzturēšanai un administrēšanai, kā arī tiešo maksājumu pieteikumu datorizētai apstrādei. Līdzekļi plānoti 26 štata vietu finansēšanai.

Investīcijas:

· 220,5 tūkst. latu — no apakšprogrammas 02.03.00 “Kontroles uzraudzības un sertifikācijas dienesti” pārcelts projekts “Lauksaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmas izveide un attīstība atbilstoši ES prasībām”.

03.00.00 Sanitārā robežinspekcija tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1 380,9	1 380,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	486,6	486,6
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	840,3	840,3
Ārvalstu finansu palīdzība	54	54
Izdevumi — kopā	1 506,7	1 506,7
Fiskālā bilance	-125,8	-125,8
Maksas pakalpojumu un citu pašu
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikuma
samazinājums (+), palielinājums (-)	125,8	125,8

Resursi:

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 840,3 tūkst. latu — pārcelti uz programmu 04.00 “Pārtikas un veterinārā valsts uzraudzība un kontrole” sakarā ar Vienotā pārtikas un veterinārā dienesta izveidošanu.

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem:

· 486,6 tūkst. latu — pārcelta uz programmu 04.00 “Pārtikas un veterinārā valsts uzraudzība un kontrole” sakarā ar Vienotā pārtikas un veterinārā dienesta izveidošanu.

04.00.00 Pārtikas un veterinārā valsts uzraudzība un kontrole tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	6 000,7	1 166	1 748	6 582,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	3 081,2	0,6	626,1	3 706,7
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	1 754,1		975,9	2 730,0
Ārvalstu finansu palīdzība	1 165,4	1 165,4	146	146
Izdevumi — kopā	6 000,7	1 166	1 748	6 582,7

Ņemot vērā to, ka ar 2002. gada 1. janvāri darbu sāks jaunais Vienotais pārtikas un veterinārais dienests, tiek mainīts programmas 04.00.00 “Veterinārmedicīna” nosaukums — “Pārtikas un veterinārā valsts uzraudzība un kontrole”, apakšprogrammas 04.01.00 “Veterinārā dienesta funkciju nodrošināšana” nosaukums uz — “Pārtikas un veterinārā dienesta funkciju nodrošināšana” un apakšprogrammas 04.03.00 “Piena, gaļas un zivju eksporta kontroles nodrošināšana” nosaukumu uz “Nacionālā atliekvielu kontroles programma”. Izveidojot Vienoto pārtikas un veterināro dienestu 2002. gadā, apakšprogrammā 04.01.00 “Vienotā pārtikas un veterinārā dienesta funkciju nodrošināšana” tiek apvienots trīs dienestu (Pārtikas un veterinārais dienests, Sanitārā robežinspekcija, Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests) darbības funkcionēšanai nepieciešamais finansējums, lai veiktu pārtikas aprites uzraudzību Latvijas Republikā.

Programmas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas un cilvēka veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgas pārtikas apriti, novēršot risku, veicinot tirdzniecību un aizsargājot patērētāju intereses, kā arī regulēt dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu un profilaksi, veterinārmedicīnisko praksi, dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta veterināro kontroli un noteiktu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī personu tiesības un pienākumus šajā jomā.

Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk tekstā — PVD) ir valsts pārvaldes institūcija, kura īsteno pārtikas aprites uzraudzību atbilstoši valsts deleģētajām funkcijām un vienotu valsts politiku veterinārmedicīnas nozarē un darbojas Zemkopības ministrijas pārraudzībā. PVD organizē un nodrošina vienotu, reglamentētu valsts uzraudzību un kontroli, pamatojoties uz valsts uzraudzības programmām un normatīvo aktu prasībām:

· pārtikas produkcijas apritē, t.sk., dzīvnieku un augu izcelsmes produktu apritē;

· pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu (savas kompetences ietvaros) atbilstības novērtēšana, atzīšana un reģistrācija;

· dzīvnieku infekcijas slimību profilaksē un apkarošanā;

· dzīvnieku labturībā;

· dzīvnieku izcelsmes atkritumu apritē;

· veterināro zāļu, veterinārfarmaceitisko produktu un dzīvnieku ķīmisko kopšanas līdzekļu apritē;

· dzīvnieku barības un barības piedevu apritē;

kā arī

· kontrolē kravu atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām veterinārajām, fitosanitārajām un obligātajām nekaitīguma un drošuma prasībām uz valsts robežas (no 2002. gada 1. janvāra);

· kontrolē labības intervences noliktavu un labības atbilstību noteiktajām prasībām un piedalās valsts labības rezerves kvalitātes un apjoma inventarizācijā, (no 2002. gada 1. janvāra);

· veic labības references laboratorijas funkcijas un organizē ar kvalitātes atbilstības noteikšanu saistīto laboratoriju atestāciju un starplaboratoriju testēšanu (no 2002. gada 1. janvāra);

· pilda citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

Dienesta uzdevums — patērētāju veselības un dzīvības aizsardzība, nodrošinot:

· nekaitīgas un drošas pārtikas apriti iekšējā un ārējā tirgū;

· apkarojot dzīvnieku, kā arī dzīvnieku un cilvēku kopīgās infekcijas slimības.

Latvijas Republikai kā asociētajai valstij uzdevumu izpildē integrācijas procesā Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā — ES), cilvēka veselībai nekaitīgas pārtikas aprites nodrošināšana un veterinārmedicīnas nozares sakārtošana, to pārvaldes atbilstība ES prasībām, ir būtiski integrācijas kritēriji.

Resursi:

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 975,9 tūkst. latu — no apakšprogrammas 02.03.00 “Kontroles, uzraudzības un sertifikācijas dienesti” pārcelti Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienestam plānotie ieņēmumi — 41,5 tūkst. latu; no programmas 03.00 pārcelti Sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumu ieņēmumi, palielinot to apjomu atbilstoši prognozētajam pieprasījumam pēc sniedzamajiem pakalpojumiem- 891 tūkst. latu un plānotais pašu ieņēmumi palielinājums Pārtikas un veterinārajam dienestam — 43,4 tūkst. latu. Attiecīgi palielinās izdevumi.

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 0,6 tūkst. latu — atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2001. gadam” 14. pielikumā apstiprinātajām ilgtermiņa saistībām 2002. gadam maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem.

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 1 165,4 tūkst. latu — 2001. gadā tiek pabeigti šādi Phare projekti:

— P98 LE9804.01.02 “Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai”;

— P98 LE9804.01.01/02 “Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai”;

— P99 LE9904.02.05 “Pārtikas kontroles sistēmas modernizācija”.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 20,4 tūkst. latu — minimālās darba algas (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) nodrošināšanai 2002. gadam.

· 124 tūkst. latu — Phare projekts P99 LE9904.02.05 “Pārtikas kontroles sistēmas modernizācija” 2001. gadā netiks pabeigts pilnībā, un tādēļ 2002. gada budžeta projektā ir jāparedz nepieciešamā summa šī projekta pabeigšanai.

Strukturālās izmaiņas:

· 473,6 tūkst. latu — sakarā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izveidi Sanitārās robežinspekcijas finansējums ir pārcelts no programmas 03.00.00 “Sanitārā robežinspekcija, vienlaicīgi tiek pārdalīti līdzekļi starp programmām.

· 48,6 tūkst. latu — izdevumu pieaugums sakarā ar to, ka izveidojot Vienoto pārtikas un veterināro dienestu tajā tiek iekļauts Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests.

Investīcijas:

· 83,5 tūkst. latu — saskaņā ar Valsts investīciju programmu, projekts “Dzīvnieku izcelsmes pārtikas valsts uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošana un ieviešana atbilstoši ES” 2002. gadā no valsts budžeta dotācijas tiks finansēts lielākā apjomā atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2001. gadam” 14. pielikumā Zemkopības ministrijai apstiprinātajiem ilgtermiņa saistību limitiem.

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 22 tūkst. latu — Sanitārajai robežinspekcijai projekta “Integrētās Latvijas robežas vadības un infrastruktūras attīstība” uzsākšanai.

05.00.00 Zivsaimniecība un zvejniecība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	251,3		56,3	307,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	251,3		56,3	307,6
Izdevumi — kopā	251,3		56,3	307,6

Izdevumi:

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 9,3 tūkst. latu — minimālās darba algas (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) nodrošināšanai 2002. gadam.

Investīcijas:

· 47,0 tūkst. latu — atbilstoši likuma “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2001. gadam”” 14. pielikumā apstiprinātajiem ilgtermiņa saistību limitiem projekta “Braslas zivju audzētavas rekonstrukcija un ceha celtniecība”, “Valsts uzņēmuma zivju audzētavas Tome ražošanas cehu rekonstrukcija” un projekta “Kārļu zivju audzētavas rekonstrukcija” realizācijai.

06.00.00 Nozares vadība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	2 680,9	508,0	114,7	2 287,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1 803,9	45,0	113,5	1 872,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	79	7	1,2	73,2
Ārvalstu finansu palīdzība	798	456		342
Izdevumi — kopā	2 980,9	508,0	114,7	2 287,6

06.01.00 Centrālais aparāts tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1 643,1	15,0	83,5	1 711,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1 631,1	15,0	82,3	1 698,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	12,0		1,2	13,2
Izdevumi — kopā	1 643,1	15,0	83,5	1 711,6

Resursi:

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 1,2 tūkst. latu — paredzēts ieņēmumu palielinājums no zemes nomas.

Izdevumi:

Samazinājums:

Strukturālās izmaiņas:

· 15 tūkst. latu — pārcelti uz apakšprogrammu 06.02 Valsts zivsaimniecības pārvaldes administratīvās kapacitātes paaugstināšanai.

Palielinājums:

Strukturālās izmaiņas:

· 29,6 tūkst. latu — izdevumi SAPARD uzraudzības komisijas darba nodrošināšanai pārdalot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem apakšprogrammas 02.03.00 “Kontroles, uzraudzības un sertifikācijas dienesti”.

Citas izmaiņas:

52,7 tūkst. latu, t.sk.:

· 27,7 tūkst. latu — administratīvās kapacitātes nodrošināšanai (atalgojumu palielināšana ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) saistībā ar SAPARD procedūrām. Centrālais aparāts, saskaņā ar SAPARD Daudzgadējā finansu līguma prasībām, ir atbildīgs par visas programmas Starpnovērtējuma (mid-term) un Galīgā novērtējuma (ex-post) savlaicīgu sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijā;

· 25 tūkst. latu — Integrētās administratīvās un kontroles sistēmas (IAKS) tiesiskās bāzes sagatavošanai, kā arī, lai nodrošinātu nacionālā un ES atbalsta shēmu analīzi un pieteikumu formu sagatavošanu atbilstoši IAKS.

06.02.00 Valsts zivsaimniecības pārvalde tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1 037,8	493	31,3	576,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	172,8	30	31,3	174,1
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	67,0	7		60,0
Ārvalstu finansu palīdzība	798,0	456		342
Izdevumi — kopā	1 037,8	493	31,3	576,1

Latvijas Republikas Valsts zivsaimniecības pārvalde izstrādā un realizē valsts politiku zivsaimniecības nozarē. Apakšprogrammas izpildi raksturo sekojošie rezultatīvie rādītāji: realizēto starpvalstu zvejniecības līgumu un vienošanos skaits, izstrādāto normatīvo aktu skaits zivsaimniecības jomā, noslēgto zvejas tiesību nomas līgumu un protokolu par zveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī skaits, izsniegto uzņēmējdarbības licenču skaits un noslēgto publisko ūdenstilpju nomas līgumu skaits.

Resursi:

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 7 tūkst. latu — Latvijas kopējās nozvejas kvotu samazinājuma ietekmē, samazināsies ieņēmumi no citām valstīm iedalītajām nozvejas kvotām, saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu zvejniecības līgumiem.

Izdevumi:

Samazinājums:

Investīcijas:

28,5 tūkst. latu — projekta “Zivsaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmas izveide un attīstība atbilstoši ES prasībām” realizācijai atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2001. gadam” 14. pielikumā apstiprinātajiem ilgtermiņa saistību limitiem.

Citas izmaiņas:

1,5 tūkst. latu — līdzekļu pārdale programmai 02.03.00 “Kontroles, uzraudzības un sertifikācijas dienesti”.

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 456 tūkst. latu — atbilstoši likuma “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2001. gadam”” 14. pielikumu projektā “Latvijas zivsaimniecības administrācijas vadības funkciju stiprināšana, piemērojoties ES kopējās zivsaimniecības prasībām” ir samazināta ārvalstu finansu palīdzība.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

16,3 tūkst. latu, t.sk.:

· 16,2 tūkst. latu — 2 vecākā referenta štata vietu izveidošanai (atalgojumi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), lai nodrošinātu Latvijas saistību izpildi (vienotas zivsaimniecības informācijas sistēmas izveidošana), kas izvirzītas sarunu pozīcijas dokumenta 8. sadaļā “Zivsaimniecība” — Latvija atzīst un ievieš ES Kopējo zivsaimniecības politiku un ir gatava pieņemt acquis communautaire zivsaimniecības sadaļā līdz ar iestāšanās brīdi ES — 2003. gada 1. janvārī;

· 0,1 tūkst. latu — minimālās darba algas nodrošināšanai (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2002. gadam.

Citas izmaiņas:

15 tūkst. latu — saistībā ar administratīvās kapacitātes paaugstināšanas nepieciešamību no apakšprogrammas 06.01.00 “Centrālais aparāts”.

07.00.00 Izglītība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	16 891,7	195,1	1 109,7	17 806,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	13 591,2	85,7	960,2	14 465,7
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	3 300,5	109,4	149,5	3 340,6
Izdevumi — kopā	16 891,7	195,1	1 109,7	17 806,3

Programmas “Izglītība” mērķis ir nodrošināt katra cilvēka iespējas veidoties par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu un atbildīgu, radošu, kulturālu personību, nodrošināt izglītības garantijas un tās pēctecību. Zemkopības ministrija kā galvenos uzdevumus izglītībā uzskata:

· profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanu,

· augstākās izglītības un zinātnes integrāciju, paaugstinot Latvijas lauksaimniecības universitātes zinātnisko, izglītības un konsultatīvo potenciālu līdz starptautiski salīdzināmam līmenim, gatavojot kvalitatīvus speciālistus konkurētspējīgai uzņēmējdarbībai lauku reģionos.

Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs darbojas kopš 1991. gada un veic šādas valsts funkcijas:

· lauksaimniecības darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanas organizēšana;

· lauku uzņēmējdarbības veicināšana;

· Zemkopības ministrijas pakļautībā, pārziņā un pārraudzībā esošo organizāciju, iestāžu, uzņēmumu darbinieku, speciālistu tālākizglītība pēc valsts pasūtījuma;

· jaunākās informācijas sagatavošana un izplatīšana laukos;

· Zemkopības ministrijas pārziņā esošo mācību iestāžu skolotāju tālākizglītība, mācību programmu pilnveidošana, metodiskā darba koordinācija, mācību un metodiskās literatūras sagatavošana;

· pieejamas un pietiekošas profesionālās izglītības sniegšana lauku reģionu iedzīvotājiem, kuri spētu ražot tirgus prasībām atbilstošu preču produkciju un konkurēt Eiropas Savienības darba tirgū;

· veicināt Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas palielināšanos pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, palielināt un nostabilizēt lauksaimniecībā veiksmīgi strādājošo skaitu un kāpināt viņu sabiedrisko aktivitāti.

Latvijai kā Eiropas Savienības kandidātvalstij būs pieejams finansiālais atbalsts Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD) ietvaros, bet, lai Latvijas lauksaimnieki varētu veiksmīgi realizēt dažādus attīstības projektus ir nepieciešams valsts atbalsts ES kvalitātes un higiēnas standartu ieviešanai lauksaimniecības produkcijas ražošanā. Atbalsts būtu jāvirza uz zemnieku izglītošanu un iepazīstināšanu ar ES kopējo lauksaimniecības politiku.

Resursi:

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 109,4 tūkst. latu — samazinās maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi apakšprogrammai 07.01.00 “Vispārējā un profesionālā izglītība” sakarā ar to, ka lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomi izglītības iestāžu mācību saimniecībām samazinās atbilstoši reālajam pieprasījumam. Ieņēmumu apjoma samazināšanos ietekmē arī iepirkumu cenu lejupslīde.

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 149,5 tūkst. latu — apakšprogrammai 07.02.00 “Augstākā izglītība”, sakarā ar jaunām maksas studiju programmām, kā arī ar mācības maksas pieaugumu atsevišķās specialitātēs.

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

52,7 tūkst. latu — tai skaitā:

· 50 tūkst. latu — samazināti plānotie finansu resursi kapitālajiem izdevumiem.

· 2,7 tūkst. latu — ņemot vērā izmaiņas likuma “Par valsts budžetu 2001. gadam” 14. pielikumā apstiprinātajām ilgtermiņa saistībām 2002. gadam Zemkopības ministrijai pozīcijās — aizņēmumu atmaksa un maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem ir ieplānots samazinājums.

Investīcijas:

· 33 tūkst. latu — saskaņā ar Valsts investīciju programmu, apakšprogrammai 07.01.00 “Vispārējā un profesionālā izglītība” 2002. gadā paredzētie investīciju projekti no valsts budžeta dotācijas tiks finansēti mazākā apjomā, atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2001. gadam” 14. pielikumā Zemkopības ministrijai apstiprinātajiem ilgtermiņa saistību limitiem.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 252,1 tūkst. latu — minimālās darba algas (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) nodrošināšanai 2002. gadam.

Citas izmaiņas:

· 276,1 tūkst. latu — pedagogu algu paaugstināšanai apakšprogrammā “Vispārējā un profesionālā izglītība” 2002. gadam (2001. gadā izdevumi paredzēti 3,5 mēnešiem);

· 250 tūkst. latu — Apmācības pasākumiem lauksaimnieku sagatavošanai integrācijai ES, tai skaitā:

— Latvijas lauksaimnieku sagatavošana Eiropas Savienības, speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai SAPARD (Special Action Programme for Agriculture and Rural Development) apgūšanai.

— Radīt priekšnoteikumus Latvijas lauksaimniecības sektora sekmīgai attīstībai vienotajā Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā uz līdztiesīgiem pamatiem.

— Informēt un izskaidrot sabiedrībai par Latvijas darbu ceļā uz integrāciju ES struktūrās un par kopējo ES lauksaimniecības politiku.

— Uzlabot Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra struktūru darbu, lai būtu iespējams sagatavot lauksaimniekus kvalitatīvai ražošanas pārorientācijai, lai tie atbilstu tādas ražošanas prakses apguvei, kas nodrošinātu ainavas saglabāšanu, apkārtējās vides aizsardzību un higiēnas standartu, dzīvnieku labturības noteikumu ievērošanu, veicinātu ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību attīstību.

— Saglabāt nodarbinātību laukos adekvāti ekonomiski pamatotam lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomam un kā būtisku lauku vides sastāvdaļu (daba, sociālie faktori, kultūra).

— Pilnveidot pieaugušo tālākizglītības sistēmas darbu lauku reģionos.

— Atbalstīt lauku ekonomikas dažādošanu, tādējādi samazinot migrāciju no laukiem uz pilsētu.

Investīcijas:

· 182 tūkst. latu — projekta “Latvijas Lauksaimniecības universitāte — Jelgavas pils rekonstrukcija, katlumājas un siltumtrašu rekonstrukcija, Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikas telpu rekonstrukcija un modernizācija” realizācijai no valsts budžeta dotācijas atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2001. gadam” 14. pielikumā apstiprinātajiem ilgtermiņa saistību limitiem.

08.00.00 Kultūra tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	58,6	1,1	2,8	60,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	56,4	1,1	2,8	58,1
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	2,2			2,2
Izdevumi — kopā	58,6	1,1	2,8	60,3

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 1,1 tūkst. latu — 2001. gadā muzejs “Kalēji” veica izdevumus, lai izpildītu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteiktās prasības.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 2,8 tūkst. latu — minimālas darba algas (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) nodrošināšanai.

10.00 Iemaksas starptautiskajās organizācijās tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	242,5			242,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	242,5			242,5
Izdevumi — kopā	242,5			242,5

Programmas mērķis — nodrošināt Latvijas pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās.

Paredzētas iemaksas šādās starptautiskajās organizācijās:

· 1. ZR Atlantijas Zvejniecības organizācijā (NAFO) — 9 tūkst. latu.

· 2. Starptautiskajā graudu zinātniskā un tehniskā organizācijā (ICC) — 1,8 tūkst. latu.

· 3. Starptautiskajā Baltijas jūras zvejniecības komisijā (IBSCF) — 22,3 tūkst. latu.

· 4. Starptautiskajā Jūras pētniecības padomē (ICES) — 26,2 tūkst. latu.

· 5. Starptautiskajā arāju organizācijā — 1,2 tūkst. latu.

· 6. Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijā (EPPO) — 8,3 tūkst. latu.

· 7. Starptautiskajā sēklu kontroles asociācijā (ISTA) — 2,3 tūkst. latu.

· 8. Starptautiskajā epizootiju birojā (OIE) — 6,7 tūkst. latu.

· 9. Organizācijā ekonomiskai sadarbībai un attīstībai (OECD) — 2,1 tūkst. latu.

· 10. Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā (FAO) — 142,9 tūkst. latu.

· 11. Starptautiskajā augu šķirņu aizsardzības organizācijā (UPOV) — 4,4 tūkst. latu.

· 12. Starptautiskajā cukura organizācijā (ISO) — 2,3 tūkst. latu.

· 13. Starptautiskajā organizācijā zivsaimniecības attīstībai Austrumu un centrālajā Eiropā (EUROFISH) — 12,0 tūkst. latu.

· 14. Starptautiskajā dzīvnieku pārraudzības organizācijā (ICAR) — 1,1 tūkst. latu.

14.00.00 Valsts meža dienests tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	7 900,2	26,2	141,5	8 015,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	7 412,2	20	141,5	7 533,7
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	488	6,2		481,8
Izdevumi — kopā	7 900,2	26,2	141,5	8 015,5

Latvijas meža politikas ekonomiskais mērķis ir nodrošināt mežsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un rentabilitāti, ievērojot ekoloģiskos un sociālos nosacījumus un paaugstināt pievienoto vērtību. Vispārējs meža politikas mērķis ir mežu un mežaiņu ilgtspējīga apsaimniekošana.

Valsts meža dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts civiliestāde, kas atbild par vienotu meža politikas realizāciju visos Latvijas mežos, veic likuma “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”, “Medību likuma” un “Aizsargjoslu likuma” un citu normatīvo aktu, ciktāl tas attiecas uz meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ievērošanu, ievērošanas uzraudzību visos Latvijas Republikas teritorijā esošajos mežos, realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.

Dienests savas kompetences ietvaros pilda šādas funkcijas:

· novērtē normatīvo aktu darbību attiecībā uz meža apsaimniekošanu un izmantošanu, iesniedz priekšlikumus Zemkopības ministrijai normatīvo aktu darbības efektivitātes palielināšanai;

· piedalās meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu projektu izstrādāšanā;

· izsniedz normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, apliecības, licences, apliecinājumus un citus dokumentus;

· atestē meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu un sertificē meža reproduktīvo materiālu;

· veic meža patoloģiskā stāvokļa un meža monitoringu;

· pārbauda meža inventarizācijas datu kvalitāti;

· kārto Meža valsts reģistru;

· eksaminē medniekus un izsniedz mednieka apliecības;

· organizē meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku ierobežošanu;

· administrē valsts un starptautiski finansēto atbalsta programmu realizāciju mežsaimniecībā;

· informē sabiedrību par meža un medību resursu stāvokli un to izmantošanu;

· pārvalda zinātniskās izpētes mežus ilglaicīgo zinātnisko pētījumu veikšanai mežsaimniecībā;

· informē un konsultē meža īpašniekus par mežsaimniecības jautājumiem un attiecīgo normatīvo aktu prasībām.

Resursi:

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 6,2 tūkst. latu — Meža pētīšanas stacijas ieņēmumi no zinātniskās izpētes mežiem (samazinoties stādāmā materiāla realizācijas apjomam)

Izdevumi:

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 61,5 tūkst. latu — minimālās darba algas (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) nodrošināšanai 2002. gadam.

Citas izmaiņas:

· 50 tūkst. latu — papildus plānots finansējums autotransporta iegādei, ņemot vērā kritisko situāciju Valsts meža dienesta autoparkā, kura pašreizējais tehniskais stāvoklis nenodrošina VMD deleģēto funkciju izpildi, (autoparka vidējais vecums ir 18 gadi).

Investīcijas:

· 30 tūkst. latu — investīciju projekts “Mežu resursu reģistra “mežu fonds” datu bāzes izveide” 2002. gadā no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2001. gadam” 14. pielikumā apstiprinātajiem ilgtermiņa saistību limitiem.

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 20 tūkst. latu — investīcijas ugunsapsardzības torņu celtniecībai.

15.00.00 Latvijas līdzdalības un atbalsta nodrošinājums

celulozes rūpnīcas projektam tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	373,8	343,1		30,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	373,8	343,1		30,7
Izdevumi — kopā	373,8	343,1		30,7

Programmas mērķis ir izveidot jauktu Latvijas un ārvalstu investoru (Metsaliitto Grupa no Somijas un Sodra Grupa no Zviedrijas) akciju sabiedrību “Baltic Pulp” un veikt tiešos sagatavošanas un izpētes darbus jaunas celulozes rūpnīcas būvei Latvijā ar jaudu 600 000 t. balinātas preču celulozes gadā. 2002. gadā šai programmai ir paredzēts finansējums 30,7 tūkst. latu apmērā darba grupas nodrošinājumam Latvijas pārstāvniecībai Celulozes rūpnīcas projektā.

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 343,1 tūkst. latu — dotācija no vispārējie ieņēmumiem, tai skaitā:

— 174,2 tūkst. latu — 2001. gadā ir veiktas nepieciešamās iemaksas a/s “Baltic Pulp” pamatkapitālā;

— 138,9 tūkst. latu — zemes iegāde rūpnīcas celtniecībai tiks veikta 2001. gadā

— 30 tūkst. latu — darbi, kas saistīti ar celulozes rūpnīcai nepieciešamās zemes uzmērīšanu un ierakstīšanu zemes grāmatā, tiks veikti 2001. gadā.

Speciālais budžets

01.00.00 Zivju fonds tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	500	50		450
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	500	50		450
Izdevumi — kopā	500	50		450

Zivju fonda mērķis un uzdevums ir nodrošināt papildu finansu līdzekļus zivju resursu izpētei, atražošanai un aizsardzībai.

Lai atrisinātu problēmas, kuras radīja trūcīgais zivsaimniecības finansējums no valsts budžeta, kura apjoms gadu no gada samazinājās, Latvijā, pamatojoties uz Zvejniecības likumu (pieņemts 1995. gada 12. aprīlī), Ministru kabineta 1995. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 388 “Zivju fonda nolikums” un Ministru kabineta 1996. gada 16. janvāra noteikumiem Nr. 21 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kartību”, tika izveidots speciāls budžets — Zivju fonds.

Fonda turētājs ir Valsts zivsaimniecības pārvalde. Fonda pārvaldītājs ir Fonda padome. Zivju fondu administrē, tehniski apkalpo un finansu plūsmas kontroli veic Valsts zivsaimniecības pārvalde, šo darbību apvienojot ar pārvaldes pamatfunkciju veikšanu.

Zivju fonda ieņēmumus veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· Maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un izmantošanu 250,0 tūkst. latu.

· Naudas sodi par zvejas resursiem nodarītajiem zaudējumiem 70,0 tūkst. latu.

· Pārējie ieņēmumi 130,0 tūkst. latu.

Zivju fonds pēc savas būtības nav tikai papildus finansu līdzekļu uzkrājējs, bet organizatoriski tehnisku pasākumu komplekss, kas uztur saikni ar vairāk nekā 500 pagastu un pilsētu pašvaldībām zivju resursu pārzināšanā, ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomā, nomnieku un nozvejas uzskaitē, zivju resursu aizsardzības materiāli tehniskā nodrošināšanā, kā arī ārvalstu finansiālās un tehniskās palīdzības piesaistīšanā, t.sk. saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas nolīgumu par sadarbību zivsaimniecības jomā.

Ieņēmumi:

Samazinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 50 tūkst. latu — Turpmākajos gados tiek prognozēta zivju krājumu samazināšanās, kā rezultātā samazināsies zvejniekiem piešķirto nozvejas limitu daudzumi un Zivju fonda ieņēmumi no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksām. Tā kā Latvijas kopējā nozvejas kvota ir kļuvusi mazāka par Latvijas zvejniecības uzņēmumu pieprasīto zvejas limitu apjomu, samazinās iespējas citām valstīm iedalīt nozvejas kvotu daļu saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu zvejniecības līgumiem, rezultātā samazināsies Zivju fonda ieņēmumi.

17 Satiksmes ministrija

Pamatbudžets

Satiksmes ministrija izstrādā un kopīgi ar citām valsts pārvaldes iestādēm īsteno vienotu valsts politiku transporta, sakaru un informātikas jomā, kā arī koordinē šo nozaru darbību. Transporta nozares attīstība tiek īstenota balstoties uz “Transporta attīstības nacionālo programmu” (1996.–2010. g.), kas tiek aktualizēta un precizēta katru gadu. Informātikas attīstības programma tiek realizēta saskaņā ar valdībā akceptēto nacionālo programmu “Informātika”. Ministru kabinets ar Satiksmes ministrijas starpniecību realizē likumos noteiktos uzdevumus transporta, sakaru un informātikas jomā.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	15 819,0	4 256,5	13 564,3	25 126,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	9 585,8	402,0	3 786,8	12 970,6
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	58,7		5,9	64,6
Ārvalstu finansu palīdzība	6 174,5	3 854,5	9 771,6	12 091,6
Izdevumi — kopā	15 819,0	4 256,5	13 564,3	25 126,8

Resursi:

Palielinājums:

Ārvalstu finansu palīdzība:

Līdzekļi lielākajā apmērā tiks saņemti no ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās instrumenta (ISPA) fonda dzelzceļa nozares projektu īstenošanai pamatbudžeta 17.00.00 programmā “Dzelzceļa nozares investīciju projektu īstenošana (ISPA)” un investīciju projekta TRm04 — Uzlabojumi Via Baltica maršrutā un Rietumu — Austrumu koridorā (ISPA) realizācijai.

01.00.00 Dotācija transporta izdevumu kompensācijām tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	3 204,9		1 928,4	5 133,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	3 204,9		1 928,4	5 133,3
Izdevumi — kopā	3 204,9		1 928,4	5 133,3

Programmas finansējums paredzēts, lai garantētu sabiedrības mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem (invalīdi, politiski represētas personas) tiesības saņemt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar braukšanas maksas atvieglojumiem.

Saskaņā ar 1999. gada 2. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 370 “Noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā” visiem 1. grupas un 2. grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem un personai, kura pavada 1. grupas invalīdu vai bērnu invalīdu, uzrādot invalīda apliecību ir tiesības bez maksas izmantot noteikumos norādīto sabiedrisko transportu. Atbilstoši iepriekš minētiem noteikumiem politiski represētām personām (arī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), uzrādot attiecīgo apliecību, ir tiesības noteikumos norādīto sabiedrisko transportu izmantot ar 50% atlaidi no braukšanas maksas.

Iepriekšējos gados šim mērķim nepietiekošo dotāciju apjomu sedza transporta kompānijas.

Izdevumi:

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 1 928,4 tūkst. latu — dotācija no vispārējiem ieņēmumiem pilnā apjomā tiek paredzēta 1. un 2. grupas invalīdu un politiski represēto personu transporta izdevumu kompensācijām.

02.00.00 Sakari tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	30,3	30,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	30,3	30,3
Izdevumi — kopā	30,3	30,3

Saskaņā ar Saeimā 2000. gada 19. oktobrī pieņemto likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz 2001. gada 1. oktobrim pārņem no Telekomunikāciju tarifu padomes telekomunikāciju regulēšanu un tā tiks finansēta no regulatora pašu ieņēmumiem — valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

Izdevumi:

Samazinājums:

Regulārie izdevumi:

· 30,3 tūkst. latu — sakarā ar Telekomunikāciju tarifu padomes likvidāciju nav paredzēta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem telekomunikāciju pakalpojumu regulēšanai, jo šo funkciju pārņems sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

03.00.00 Nozares vadība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	5 039,0	3 854,5	197,5	1 382,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1 125,8		191,6	1 317,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	58,7		5,9	64,6
Ārvalstu finansu palīdzība	3 854,5	3 854,5
Izdevumi — kopā	5 039,0	3 854,5	197,5	1 382,0

Satiksmes ministrijas 03.00.00 programmā “Nozares vadība” tiek koordinēta transporta, sakaru un informātikas nozaru darbība, kā arī nodrošināta darbība, kas saistās ar ES finansu instrumentu (ISPA, Phare) līdzekļu izmantošanu.

Resursi:

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 5,9 tūkst. latu — ieņēmumi no maksas pakalpojumiem palielināsies par ministrijas telpu nomu kā arī, veicot norēķinus ar SIA “Lattelekom” par atsevišķiem abonentu numuriem, kuri atrodas ministrijas telpās, bet ministrija nav to lietotāja, jo ministrijas sakaru sistēmas darbības specifika nedod iespēju veikt diferencētus norēķinus tieši ar SIA “Lattelekom”.

Izdevumi:

Samazinājums:

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 3 854,5 tūkst. latu — samazināts ārvalstu finansu palīdzības apjoms 03.00.00 programmā “Nozares vadība” programmu pārstrukturizēšanas rezultātā, jo ES Phare programmas finansēti projekti tiks pabeigti 2001. gadā, bet ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās instrumenta (ISPA) fonda finansēto dzelzceļa nozares projektu īstenošana tiek paredzēta pamatbudžeta 17.00.00 programmā “Dzelzceļa nozares investīciju projektu īstenošana (ISPA)”.

Palielinājums:

Funkciju paplašināšanās:

· 177,5 tūkst. latu — tajā skaitā 72,6 tūkst. latu no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem tiek paredzēti kapacitātes nodrošināšanai un gatavībai ES finansu instrumentu (ISPA, Phare) izmantošanai, jo ievērojami pieaug darba apjoms, kas saistīts ar projektu pieteikumu sagatavošanu un izvērtēšanu, naudas plūsmas plānošanu, valsts budžeta līdzfinansējuma uzskaites un kontroles nodrošināšanu, iekšējā audita darbības pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām, kā arī efektīvai līdzekļu apsaimniekošanai pilnas decentralizētās projektu ieviešanas apstākļos paredzētas papildu 5 štata vienības un ar to darbību saistītie izdevumi. Bez tam ministrijas “mērķa griestu” ietvaros 13.00.00 programmai “Latvijas Jūras administrācijai — valsts funkciju nodrošināšana” tika samazināti līdzekļi un palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 100,0 tūkst. latu apmērā 03.01.00 apakšprogrammai “Centrālais aparāts”, jo atbilstoši grozījumiem “Likumā par ostām”, kas stājas spēkā 2000. gada 1. jūlija, 22. pants nosaka, ka ostu attīstības fonda turētāja un rīkotāja ir Satiksmes ministrija, un līdz ar to tika pārņemtas arī ostu attīstības fonda uzraudzības un kontroles funkcijas, ko iepriekš veica Latvijas Jūras administrācija. Šo līdzekļu ietvaros tika nodrošināts arī minimālo darba algu palielinājums un plānots valsts civildienesta ierēdņu daļējs atalgojumu un pabalstu palielinājums saskaņā ar Valsts civildienesta likumā un Ministru kabineta 2001. gada 2. janvāra noteikumos Nr. 20 “Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu un ierēdņu pabalstiem” noteikto.

Investīcijas:

· 20,0 tūkst. latu — Valsts investīciju projekta TRr14 — Baltijas valstu datu pārraides tīkla izveide īstenošana 2002. gadā notiks lielākajā apjomā un šim projektam paredzēti 250,0 tūkst. latu.

04.00.00 Valsts pasūtījums dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem

Izdevumi:

Valsts pasūtījums dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem nodrošināts 2001. gada līmenī — 300,0 tūkst. latu.

09.00.00 Iemaksas starptautiskajās organizācijās

Izdevumi:

Iemaksas starptautiskajās organizācijās 2002. gadā tiks veiktas iepriekšējā gada līmenī — 75,6 tūkst. latu:

— 31,5 tūkst. latu — Starptautiskajā telekomunikāciju organizācijā;

— 17,1 tūkst. latu — Vispasaules pasta savienībā;

— 3,7 tūkst. latu — Eiropas telekomunikāciju standartizācijas institūtā;

— 16,5 tūkst. latu — Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā;

— 2,6 tūkst. latu — Eiropas transporta ministru konferencē;

— 0,7 tūkst. latu — Eiropas pasta un telekomunikāciju konferencē;

— 1,2 tūkst. latu — Eiropas pasta savienībā;

— 2,3 tūkst. latu — Sakaru reģionālajā padomē.

12.00.00 Dzelzceļa administrācijas darbības nodrošināšana tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	110,5	1,7	5,4	114,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	110,5	1,7	5,4	114,2
Izdevumi — kopā	110,5	1,7	5,4	114,2

Valsts pārvaldi dzelzceļa transporta nozarē realizē Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošā valsts pārvaldes iestāde — Dzelzceļa administrācija. Tā saskaņo dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu projektus, pēc iepriekš minēto līgumu noslēgšanas tos reģistrē un kontrolē šo līgumu izpildi, izstrādā dzelzceļa vides aizsardzības politiku un rīcības programmu, uztur vides aizsardzības paškontroles sistēmu un veic arī citas Dzelzceļa likumā paredzētās funkcijas.

Dzelzceļa administrācijas funkciju izpildes nodrošināšanai valsts pamatbudžetā iemaksas veic valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” no Dzelzceļa infrastruktūras fonda.

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 1,7 tūkst. latu — Dzelzceļa administrācijas darbinieki pārsvarā jau ir nodrošināti ar datortehniku un tāpēc tiek samazināti kapitālie izdevumi.

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

· 5,4 tūkst. latu — papildu līdzekļi ir paredzēti vides rīcības programmas izstrādei, kas ir vides aizsardzības politikas nākošais posms, kuras izstrādi veica konkursa kārtībā izraudzītā firma “Estonian, Latvian, Lithuanian Enviroment”. Saskaņā ar Latvijas un Dānijas transporta ministriju noslēgto līgumu par Dānijas puses dāvinājumu 2 miljoni kronu apmērā Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora riska izvērtēšanai vides jomā Latvijas pusei jāsedz 10% no minētā projekta kopējām izmaksām.

13.00.00 Latvijas Jūras administrācijai —

valsts pārvaldes funkciju nodrošināšana tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	2 115,0	350,0		1 765,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2 115,0	350,0		1 765,0
Izdevumi — kopā	2 115,0	350,0		1 765,0

Izdevumi:

Samazinājums:

Funkciju sašaurināšanās:

· 100,0 tūkst. latu — atbilstoši grozījumiem “Likumā par ostām”, kas stājas spēkā 2000. gada 1. jūlija, 22. pants nosaka, ka ostu attīstības fonda turētāja un rīkotāja ir Satiksmes ministrija, un līdz ar to tika pārņemtas arī ostu attīstības fonda uzraudzības un kontroles funkcijas, ko iepriekš veica Latvijas Jūras administrācija.

Investīcijas:

· 250,0 tūkst. latu — Valsts investīciju projekts TRj17 — Jūras administrācijas Meklēšanas un glābšanas dienesta sakaru sistēmas izveidošana tiks pabeigts, kad 2002. gada I pusē tiks nomaksāts pēcgarantijas maksājums atbilstoši Jūras administrācijas un Tele Greenland Inernational 1999. gada 29. decembrī savstarpēji noslēgtajam līgumam. 2002. gadā šī projekta pabeigšanai Valsts investīciju programmas ietvaros tiek paredzēti līdzekļi 25,0 tūkst. latu apmērā.

Citas izmaiņas:

· 10,0 tūkst. latu — paredzēti līdzekļi maksājumiem Starptautiskajā jūrniecības organizācijā (IMO), kuras dalībvalsts ir Latvija.

14.00.00 ES un starptautiskā finansējuma koordinācija tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	51,0		11,4	62,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	51,0		11,4	62,4
Izdevumi — kopā	51,0		11,4	62,4

Izdevumi:

Palielinājums:

Funkciju paplašināšanās:

· 11,4 tūkst. latu — papildu līdzekļi no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem sakarā ar darba apjoma pieaugumu, saņemot ISPA finansējumu, paredzēti kvalificētu ekspertu darbības nodrošināšanai, lai veiktu jaunu projektu sagatavošanu un sekmīgu ieviešanu.

15.00.00 Investīciju projekta TRm04 “Uzlabojumi Via Baltica maršrutā

un Rietumu – Austrumu koridorā” (ISPA) īstenošanai tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	4 760,0	20,0	1 536,0	6 276,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2 440,0	20,0		2 420,0
Ārvalstu finansu palīdzība	2 320,0		1 536,0	3 856,0
Izdevumi — kopā	4 760,0	20,0	1 536,0	6 276,0

Izdevumi:

Palielinājums:

Investīcijas:

· 1 516,0 tūkst. latu — papildu līdzekļi saskaņā ar Valsts investīciju programmu tiek paredzēti projekta TRm04 — “Uzlabojumi Via Baltica maršrutā un Rietumu–Austrumu koridorā” (ISPA) īstenošanai.

Minētā projekta finansēšanas avoti ir:

· 2 420 tūkst. latu — dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

· 3 856 tūkst. latu — ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās instrumenta (ISPA) fonda līdzekļi.

17.00.00 Dzelzceļa nozares investīciju projektu

īstenošana (ISPA) tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai			9 885,6	9 885,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem			1 650,0	1 650,0
Ārvalstu finansu palīdzība			8 235,6	8 235,6
Izdevumi — kopā			9 885,6	9 885,6

Izdevumi:

Palielinājums:

Investīcijas:

Valsts investīciju programmā ir paredzēti šādi dzelzceļa nozares projekti:

1. TRr 12-02 Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora vilcienu kustības vadības automātisko sistēmu modernizācija (ISPA)

· 23 025,0 tūkst. latu — projekta kopējās izmaksas:

— 7 380,0 tūkst. latu — dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

— 15 645,0 tūkst. latu — ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās instrumenta (ISPA) fonda līdzekļi.

2002. gadā šim projektam paredzēti līdzekļi:

· 920 tūkst. latu — dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

· 2 320 tūkst. latu — ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās instrumenta (ISPA) fonda līdzekļi.

2. TRr 12-03 Austrumu — Rietumu dzelzceļa koridora ritošā sastāva sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmas modernizācija (ISPA)

· 8 778,0 tūkst. latu — projekta kopējās izmaksas:

— 2 478,0 tūkst. latu — dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

— 6 300,0 tūkst. latu — ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās instrumenta (ISPA) fonda līdzekļi.

2002. gadā šim projektam paredzēti šādi līdzekļi:

· 730,0 tūkst. latu — dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

· 1 861,0 tūkst. latu — ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās instrumenta (ISPA) fonda līdzekļi.

3. TRr 04 Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora rekonstrukcija: Rēzekne II pieņemšanas parka būvniecība (ISPA)

· 5 821,6 tūkst. latu — projekta kopējās izmaksas saskaņā ar Eiropas Komisijas un Latvijas valdību parakstīto finansu memorandu:

— 4 366,2 tūkst. latu — ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās instrumenta (ISPA) fonda līdzekļi;

— 1 455,4 tūkst. latu — valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” līdzekļi.

2002. gadā šīm projektam paredzēti:

· 1 734,6 tūkst. latu — ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās instrumenta (ISPA) fonda līdzekļi, bet valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” līdzfinansējums nav paredzēts.

4. TRr 12-01 Austrumu-Rietumu koridora rekonstrukcija: pārmiju pārvadu nomaiņa (ISPA)

· 20 086,8 tūkst. latu — projekta kopējās izmaksas saskaņā ar Eiropas Komisijas un Latvijas valdību parakstīto finansu memorandu:

— 15 065,1 tūkst. latu — ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās instrumenta (ISPA) fonda līdzekļi;

— 5 021,7 tūkst. latu — valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” līdzekļi.

2002. gadā šīm projektam ir paredzēti:

· 2 320,0 tūkst. latu — ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās instrumenta (ISPA) fonda līdzekļi;

· 881,8 tūkst. latu — valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” līdzfinansējums.

Speciālais budžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	62 878,4	2 911,4	13 714,0	73 681,0
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	60 289,0	372,0	13 709,0	73 626,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	50,0		5,0	55,0
Ārvalstu finansu palīdzība	2 539,4	2 539,4
Izdevumi — kopā	73 861,8	13 894,8	13 714,0	73 681,0
Fiskālā bilance	-10 983,4	10 983,4
Finansēšana — aizņēmums no
pamatbudžeta	10 000,0	10 000,0
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
vai samazinājums (+)	983,4	983,4

Satiksmes ministrijas valsts speciālajā budžetā ir iekļautas šādas programmas:

· 02.00.00 Valsts autoceļu fonds

· 03.00.00 Ostu attīstības fonds

· 04.00.00 Lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstībai

02.00.00 Valsts autoceļu fonds tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	59 956,4	2 539,4	13 614,0	71 031,0
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	57 367,0		13 609,0	70 976,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	50,0		5,0	55,0
Ārvalstu finansu palīdzība	2 539,4	2 539,4
Izdevumi — kopā	70 841,4	13 424,4	13 614,0	71 031,0
Fiskālā bilance	- 10 885,0	10 885,0
Finansēšana — aizņēmums no
pamatbudžeta	10 000,0	10 000,0
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
vai samazinājums (+)	885,0	885,0

Valsts autoceļu fonds ir likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzkrāti naudas līdzekļi, kas tiek paredzēti valsts autoceļu uzturēšanai, finansētu valsts autoceļu programmas, dotētu pašvaldību autoceļu (ielu) uzturēšanu, remontu un būvniecību, dotētu pasažieru regulāros pārvadājumus ar autobusiem, nodrošinātu akcīzes nodokļa daļas atskaitījumus Dzelzceļa infrastruktūras fondā par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu un citiem mērķiem saskaņā ar 2000. gada 20. jūnijā Ministru kabinetā apstiprinātiem noteikumiem Nr. 202 “Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība” un 2001. gada 3. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 287 “Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 202 “Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība””.

Ieņēmumi:

Samazinājums:

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 2 539,4 tūkst. latu — ES Phare programmas piešķirtie līdzekļi tiks apgūti 2001. gadā, bet nākošajā gadā Valsts autoceļu fondā ārvalstu finansu palīdzība nav paredzēta.

Palielinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 13 609,0 tūkst. latu — atbilstoši likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, kas iesniegts valsts budžeta likumprojekta paketē, paredzēta akcīzes nodokļa naftas produktiem proporcijas maiņa starp budžetiem (60% nodokļa ieņēmumu ieskaitīt valsts speciālajā budžetā — Valsts autoceļu fonda un 40% — pamatbudžetā). Ieņēmumu pārdales rezultātā Valsts autoceļu fonda ieņēmumi palielināsies par 11 209,0 tūkst. latu. Saskaņā ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””, kas iesniegts valsts budžeta likumprojekta paketē, paredzēts transportlīdzekļu ikgadējo nodevu paaugstināt 2002. gadā vidēji par 50%, kā rezultātā ieņēmumu apjoms no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas pieaugs par 2 400,0 tūkst. latu.

Izdevumi:

Valsts autoceļu fonda plānotos izdevumus 71 031,0 tūkst. latu paredzēts izlietot šādi:

Regulārie izdevumi:

· 23 019,6 tūkst. latu — valsts autoceļu tīkla uzturēšanai, izpētei, aizņēmumu pamatsummu un procentu nomaksai u.c. pasākumiem atbilstoši valsts autoceļu fonda izlietošanas kārtībai;

· 15 300,0 tūkst. latu — pašvaldību autoceļu (ielu) remonta un uzturēšanas finansēšanai;

· 6 500,0 tūkst. latu — pasažieru regulāro pārvadājumu ar autobusiem dotēšanai;

· 4 100,0 tūkst. latu — atskaitījumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem Dzelzceļa infrastruktūras fondā par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu;

· 9 713,4 tūkst. latu — valsts autoceļu kapitālajam remontam;

· 169,0 tūkst. latu — paredzēti Valsts investīciju programmas projekta TRm04 “Uzlabojumi Via Baltica maršrutā un Rietumu — Austrumu koridorā” (ISPA) īstenošanai;

· 2 229,0 tūkst. latu — autoceļu nozares pārvaldīšanai paredzēti līdzekļi 2001. gada līmenī.

Strukturālās izmaiņas:

· 10 000,0 tūkst. latu — paredzēti līdzekļi valsts speciālā budžeta — Valsts autoceļu fonda ietvaros jaunai apakšprogrammai 02.03.00 “Latvijas lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programmas nodrošināšanai” atbilstoši Ministru kabinetā nolemtajam. Līdzekļi tiks izmantoti reģionālo ceļu attīstībai, tiltu, kas atrodas uz lauku ceļiem, atjaunošanas programmai, autobusu maršrutu ceļu sakārtošanai sakarā ar dzelzceļa maršrutu slēgšanu, iepriekšējos gados ņemto aizdevumu finansiālo saistību nodrošināšanai.

03.00.00 Latvijas ostu attīstības fonds tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	822,0	372,0		450,0
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	822,0	372,0		450,0
Izdevumi — kopā	822,0	372,0		450,0

Saskaņā ar Likumu par ostām ostu attīstības fonda mērķis ir pārvaldīt uzkrātos finansu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā. Līdz 2002. gadam ostu attīstības fondā tika ieskaitīti 3% no ostas maksām un izlietoti atbilstoši ostu attīstības fonda nolikumam. Saskaņā ar 2001. gada 10. maijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Likumā par ostām 2002. gadā ostu attīstības fondā tiks ieskaitīti 1,5% no ostas maksām un izlietoti mazo ostu attīstībai, kā arī citiem mērķiem saskaņā ar ostu attīstības fonda nolikumu.

Ieņēmumi:

Samazinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 372,0 tūkst. latu — līdzekļu samazinājums saskaņā ar iepriekš minētiem grozījumiem Likumā par ostām.

Izdevumi:

Regulārie izdevumi:

Paredzēts, ka ostu attīstības fonda līdzekļus izmantos ostu kopīgām interesēm atbilstošu projektu realizācijai, Latvijas valsts īpašuma uzturēšanai mazajās ostās, ostu popularizēšanai un ostu kopīgu reklāmas pasākumu realizācijai saskaņā ar Latvijas Ostu padomes izveidotās reklāmas komisijas lēmumiem un citiem mērķiem saskaņā ar ostu attīstības fonda nolikumu. Pēc valsts budžeta likuma pieņemšanas kārtējam saimnieciskajam gadam Latvijas Ostu padome pieņem lēmumus par konkrētu pasākumu un projektu finansēšanu.

04.00.00 Lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstībai tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	2 100,0		100,0	2 200,0
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	2 100,0		100,0	2 200,0
Izdevumi — kopā	2 198,4	98,4	100,0	2 200,0
Fiskālā bilance	-98,4	98,4
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
vai samazinājums (+)	98,4	98,4

Saskaņā ar 1999. gada 2. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 28 “Noteikumi par pasažieru izlidošanas nodevu” katrs pasažieris, kas no lidostas “Rīga” izlido uz ārvalstīm maksā izlidošanas nodevas likmi septiņi lati un šie līdzekļi tiek izmantoti lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstības finansēšanai. Ieņēmumus no šīs nodevas ieskaita Satiksmes ministrijas speciālajā budžetā. 2002. gadā, palielinoties pasažieru skaitam, kuri izlido uz ārvalstīm, to apjoms prognozēts — 2 200,0 tūkst. latu.

Ieņēmumi:

Palielinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 100,0 tūkst. latu — palielināsies ieņēmumi no izlidošanas nodevas sakarā ar pasažieru skaita pieaugumu, kuri izlido uz ārzemēm un maksā izlidošanas nodevu.

Izdevumi:

Investīcijas:

Izlidošanas nodevas ieņēmumus 1 100,0 tūkst. latu apjomā izmantos jauna Valsts investīciju programmas projekta Tra03 — VAS Starptautiskās lidostas “Rīga” skrejceļa pagarinājuma izbūve īstenošanai un 1 100,0 tūkst. latu apjomā tiks piešķirta mērķdotācija lidostai “Rīga” finansiālo saistību nodrošināšanai atbilstoši 2001. gada 1. martā noslēgtam aizdevuma līgumam Nr. KK19/2001 starp VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga” un akciju sabiedrību “Parekss Banka” par aizdevuma 10 milj. latu atmaksu, kas saistīts ar investīciju projekta Tra04 — Starptautiskās lidostas “Rīga” pasažieru termināla paplašināšanai realizāciju.

18 Labklājības ministrija

Pamatbudžets

Labklājības ministrijas mērķis:

· izmantojot politiskos un administratīvos instrumentus sabiedrības veselības aprūpes, sociālās apdrošināšanas, darba, farmaceitiskās aprūpes un sociālās palīdzības sfērās, veidot un attīstīt nosacījumus, lai nodrošinātu tādu sociālās drošības tīklu, kas mazinātu dažādus sociālos riskus un ļautu uzlabot dzīves līmeni un dzīves kvalitāti.

Labklājības ministrijas galvenais uzdevums:

· izveidot demokrātisku, stabilu, atbildīgu un dzīvotspējīgu sociālās drošības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus un atbilstošus pakalpojumus un garantētu katras personas sociāli ekonomisko tiesību aizsardzību.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	165 550,7	7 807,8	20 759,3	178 502,2
Dotācija no vispārējiem
ieņēmumiem	157 292,4	3 551,9	17 643,4	171 383,9
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	5 168,1	2 383,2	2 548,6	5 333,5
Ārvalstu finansu palīdzība	3 041,3	1 872,7	541,2	1 709,8
Dotācija īpašiem mērķiem	48,9		26,1	75,0
Izdevumi — kopā	165 550,7	7 807,8	20 759,3	178 502,2

01.00.00 Nozares vadība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1 376,0		539,0	1 915,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1 372,0		23,7	1 395,7
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	4,0		0,4	4,4
Ārvalstu finansu palīdzība	0		514,9	514,9
Izdevumi — kopā	1 376,0		539,0	1 915,0

Resursi:

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 0,4 tūkst. latu — sakarā ar ieņēmumu no telpu iznomāšanas palielināšanos.

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 514,9 tūkst. latu — uzsākts jauns Phare2001 ārvalstu finansu palīdzības projekts “Divpusējā sociālā dialoga veicināšana”.

Izdevumi:

Palielinājums: 23,7 tūkst. latu, t.sk.:

Citas izmaiņas:

· 10,0 tūkst. latu — piemaksām civildienesta ierēdņu algām, atbilstoši 2001. gada 2. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 20 “Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu un ierēdņu pabalstiem”. Veikta līdzekļu pārdale no programmas “Iemaksas starptautiskajās organizācijās”;

· 7,3 tūkst. latu — maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem, atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2001. gadam” apstiprinātajām ilgtermiņa saistībām un noslēgtajiem līgumiem ar Pasaules banku par investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma” īstenošanu;

· 6,4 tūkst. latu — pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu (Ministru kabineta 2001. gada 11. jūlija sēdes protokols Nr. 33 4.¤), papildu līdzekļi 2 štata vietām sakarā ar gatavošanos darbam ar Eiropas Sociālo fondu.

02.00.00 Izglītība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	6 043,0	212,5	212,3	6 042,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	4 780,0	71,0	106,0	4 815,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	1 263,0	141,5	106,3	1 227,8
Izdevumi — kopā	6 043,0	212,5	212,3	6 042,8

Programmas darbības mērķis ir nodrošināt studējošiem praktisko un teorētisko sagatavošanu darbībai medicīnas profesijās, kā arī profesionālās kvalifikācijas ieguvi un tās pilnveidošanu.

Programmas mērķis tiek īstenots nodrošinot profesionālo izglītību, augstāko izglītību un papildizglītību ar veselības aprūpi saistītajās jomās un tās izpildi raksturo rezultatīvie rādītāji: gada vidējais audzēkņu skaits, uzņemto audzēkņu skaits, izmaksas (bez investīcijām) uz vienu audzēkni gadā u.c.

Profesionālā izglītība tiek apgūta sešās medicīnas skolās: Rīgas 1. medicīnas skolā, P. Stradiņa Rīgas 2. medicīnas skolā, Sarkanā krusta Rīgas medicīnas skolā, Rīgas 5. medicīnas skolā, Liepājas medicīnas skolā, Daugavpils medicīnas skolā, kuru uzdevums ir nodrošināt iespējas iegūt kvalificētai profesionālajai medicīnas māsai un medicīnas māsas palīga darbībai nepieciešamo izglītību un profesionālo līmeni, turpināt mērķgrupu izglītošanu medicīnas māsas palīgu izglītības programmā.

2002. gadā profesionālajā izglītībā gada vidējais nosacītais audzēkņu skaits plānots 2009, izmaksas (bez investīcijām) uz vienu audzēkni gadā — 884,63 latu.

Augstākā medicīniskā izglītība tiek apgūta Latvijas Medicīnas akadēmijā un 2002. gadā gada vidējais nosacītais studējošo skaits, kas tiks finansēts no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem plānots — 1480, izmaksas (bez investīcijām) uz vienu audzēkni gadā — 1 370,20 latu.

Papildizglītība tiek apgūta Medicīnas profesionālās izglītības centrā un Latvijas Medicīnas akadēmijas Sabiedrības veselības skolā. Tās mērķis ir nodrošināt valsti ar profesionāli sagatavotiem sabiedrības veselības speciālistiem un veikt dažāda līmeņa sabiedrības veselības darbinieku izglītošanu, atbilstoši sabiedrības veselības galvenajiem virzieniem.

Resursi:

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 141,5 tūkst. latu — 2001. gadā tika noslēgti vienreizēji valsts pasūtījuma līgumi apakšprogrammā “Papildizglītība”:

— starp Sabiedrības veselības skolu un Veselības veicināšanas centru par apmācību programmas izveidi un realizāciju sabiedrības veselībā un veselības ekonomikā;

— starp Labklājības ministriju un Sabiedrības veselības skolu par slimnīcu menedžmenta apmācību.

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 106,3 tūkst. latu:

— 16,9 tūkst. latu apakšprogrammā “Profesionālā izglītība” — medicīnas skolu ieņēmumi no maksas par telpu iznomāšanu;

— 89,4 tūkst. latu apakšprogrammā “Augstākā izglītība” — Latvijas Medicīnas akadēmijas ieņēmumi no īres maksas, studentu mācību maksas, sagatavošanas kursiem.

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 71,0 tūkst. latu — izdevumu samazinājums saistīts ar tehniskajiem grozījumiem 2001. gadā 71,0 tūkst. latu apmērā, sakarā ar dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem pārd ali no programmas “Veselības aprūpe” uz programmu “Izglītība”.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 106,0 tūkst. latu:

— 55,6 tūkst. latu — izdevumi minimālās algas palielināšanai.

— 50,4 tūkst. latu — 2002. gadā pedagoģisko darbinieku darba samaksas reformas īstenošanai apakšprogrammās “Profesionālā izglītība” un “Papildizglītība” plānoti līdzekļi 72,5 tūkst. latu apmērā.

03.00.00 Veselības aprūpe tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	59 227,6	92,4	19 075,2	78 210,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	59 046,9	92,4	16 756,0	75 710,5
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	180,7		2 293,0	2 473,7
Ārvalstu finansu palīdzība	0		26,2	26,2
Izdevumi — kopā	59 227,6	92,4	19 075,2	78 210,4

Veselības aprūpe ir pasākumu kopums veselības nodrošināšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.

Realizējot plānveida pāreju uz vienas plūsmas finansēšanas sistēmu valsts pamatbudžeta programmā “Veselības aprūpe” ir atstātas dažas valstiski nozīmīgas apakšprogrammas: “Katastrofu medicīnas programma”, “Dotācija speciālajam veselības aprūpes budžetam”, “Psihiatrija (piespiedu ārstēšana)”, kā arī 2002. gadā ir iekļautas apakšprogrammas: “HIV infekcijas izplatības ierobežošana”, “Valsts higiēniskā un epidemioloģiskā uzraudzība” un “Veselības veicināšana”, kas ir pārceltas no programmas “Vides veselība”.

Programmas mērķis tiek sasniegts veicot šādus pasākumus:

· apakšprogrammā “Katastrofu medicīnas programma”: organizējot pasākumus, kas nodrošina katastrofu medicīnas sistēmas darbību, nodrošinot nepieciešamo speciālistu dežūras specializētās neatliekamās palīdzības sniegšanai pastāvīgās gatavības režīmā, sniedzot specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus un sagatavojot asinis ar konservantiem.

2002. gadā plānots nodrošināt 135 000 operatīvā medicīniskā dienesta konsultantu dežūru stundas, apmācīt 600 personas katastrofu medicīnas, pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, sagatavot 18 000 litru asinis ar konservantiem. Minētās funkcijas veic Katastrofu medicīnas centrs un Valsts asinsdonoru centrs;

· apakšprogrammā “HIV infekcijas izplatības ierobežošana”: veicot HIV/AIDS infekciju izplatības ierobežošanu un pastāvīgu epidemioloģisko uzraudzību, atbilstoši dažādām profilakses programmām un pasākumiem.

Minētās funkcijas veic AIDS profilakses centrs. 2002. gadā plānots veikt 88 154 HIV testus, veidot un uzturēt HIV/AIDS reģistru, organizēt seminārus, lekcijas, informatīvas kampaņas.

· apakšprogrammā “Valsts higiēniskā un epidemioloģiskā uzraudzība”: realizējot valsts politiku higiēniskās un epidemioloģiskās drošības jomā.

Minētās funkcijas veic Nacionālais vides veselības centrs, kura pakļautībā ir 10 teritoriālie vides veselības centri. 2002. gadā plānots apsekot 39 345 epidēmiskos perēkļus, veikt 14 022 dezinfekcijas pasākumus, 876 360 laboratoriskos izmeklējumus.

· apakšprogrammā “Veselības veicināšana”: organizējot sabiedrības veselības veicināšanu un pārraudzīšanu.

Minētās funkcijas veic Veselības veicināšanas centrs. 2002. gadā plānota semināru organizēšana, informatīvo materiālu izdošana, sabiedrības informēšanas pasākumi u.c.

· apakšprogramma “Dotācija speciālajam veselības aprūpes budžetam”: apakšprogrammā paredzēto dotāciju 68 021,4 tūkst. latu apjomā novirzot speciālā veselības aprūpes budžeta programmu finansēšanai.

· apakšprogrammā “Psihiatrija (piespiedu ārstēšana)”: veicot personu ar psihiskām saslimšanām, kuras izdarījušas smagus kriminālnoziegumus un ar tiesas lēmumu ir atzītas par nepieskaitāmām, ārstēšanu. Minētās funkcijas veic BO VSIA “Psihiatrijas centrs”.

Resursi:

Palielinājums: 2 293,0 tūkst. latu

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 2 240,8 tūkst. latu — sakarā ar strukturālajām izmaiņām maksas pakalpojumu palielinājums programmā “Veselības aprūpe”, pārceļot no programmas “Vides veselība” apakšprogrammas “HIV infekcijas izplatības ierobežošana”; “Valsts higiēniskā un epidemioloģiskā uzraudzība”; “Veselības veicināšana”.

· 52,2 tūkst. latu — apakšprogrammā “Katastrofu medicīnas programma”. To veido katastrofu medicīnas centra ieņēmumu palielinājums no maksas izsaukuma skaita pieauguma, kā arī medicīnisko pakalpojumu skaita pieaugums dažādu masu pasākumu medicīniskajai nodrošināšanai.

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 26,2 tūkst. latu — sakarā ar strukturālajām izmaiņām, pārceļot no programmas “Vides veselība” apakšprogrammu “Valsts higiēniskā un epidemioloģiskā uzraudzība” uz programmu “Veselības aprūpe”. Ārvalstu finansu palīdzības projekts P99 LE9904.02.00 “Pārtikas kontroles modernizācija un kapacitātes attīstība nacionālajā un reģionālajā līmenī”.

Izdevumi:

Palielinājums: 16 756,0 tūkst. latu

Regulārie izdevumi:

· 13 719,7 tūkst. latu

— 943,6 tūkst. latu — izdevumi minimālās algas palielināšanai.

— 200,0 tūkst. latu — medicīnas māsu atalgojumu palielināšanai apakšprogrammās “Katastrofu medicīnas programma”, “Psihiatrija (piespiedu ārstēšana)”, “ Valsts higiēniskās un epidemioloģiskā uzraudzība”.

— 12 576,1 tūkst. latu — veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai apakšprogrammā “Dotācija speciālajam veselības aprūpes budžetam”.

Strukturālās izmaiņas:

· 2 805,3 tūkst. latu apmērā starp programmām “Vides veselība” un “Veselības aprūpe”.

Citas izmaiņas:

· 71,0 tūkst. latu — izdevumu palielinājums saistīts ar tehniskajiem grozījumiem 2001. gadā 71,0 tūkst. latu apmērā sakarā ar dotācijas pārdali no programmas “Izglītība” uz programmu “Veselības aprūpe”.

Investīcijas:

67,6 tūkst. latu:

· 160,0 tūkst. latu palielinājums apakšprogrammā “Katastrofu medicīnas programma”:

pārejošie investīciju projekti:

— 50,0 tūkst. latu palielinājums WE 09-81 “Vienotas mobilo sakaru sistēmas izveide Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestiem Latvijā”. 2002. gadā projekta īstenošana plānota 150,0 tūkst. latu apmērā;

— 23,0 tūkst. latu palielinājums WE 08-29 “Rēzeknes asinsdonoru centra asins un asins komponentu uzglabāšanas un kvalitātes standartu pilnveidošana”. 2002. gadā projekta īstenošana plānota 33,0 tūkst. latu apmērā;

— 87,0 tūkst. latu palielinājums WE 09-61 “Valsts asinsdonoru centra Asins ilgstošas glabāšanas nodaļas pārveidošana”. 2002. gadā projekta īstenošana plānota 100,0 tūkst. latu apmērā.

· 92,4 tūkst. latu samazinājums investīciju projektiem apakšprogrammā “Dotācija speciālajam veselības aprūpes budžetam”:

pārejošais investīciju projekts:

— 114,0 tūkst. latu palielinājums projektam WE 09-66 “Ambulatoriski psihiatriskās aprūpes attīstības projekts (BOVAS “Psihiatrijas centrs”). 2002. gadā projekta īstenošana plānota 159,0 tūkst. latu apmērā;

— 50,0 tūkst. latu samazinājums projektam WE 09-02 “Invazīvās kardioloģijas attīstība”. 2002. gadā projekta īstenošana plānota 100,0 tūkst. latu apmērā.

pabeigtie investīciju projekti 2001. gadā 156,4 tūkst. latu apmērā:

— 35,0 tūkst. latu WE 09-57 “Bērnu kardioloģisko pacientu agrīnā diagnostika”;

— 35,4 tūkst. latu WE “Valsts perinātālās aprūpes centra rekonstrukcija P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā”;

— 36,0 tūkst. latu WE 09-91 “Bērnu acu slimību diagnostikas, ārstēšanas, vājredzības korekcijas un rehabilitācijas attīstība”;

— 50,0 tūkst. latu WE 09-53 “Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centra klīnikas enerģijas taupības projekts”.

04.00.00 Sociālā apdrošināšana tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	3 930,7	31,9	8,5	3 907,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	3 930,7	31,9	8,5	3 907,3
Izdevumi — kopā	3 930,7	31,9	8,5	3 907,3

Programmas mērķis ir nodrošināt valsts atbalstu:

· personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un ir pakļautas sociālajai apdrošināšanai pensiju un bezdarba gadījumā;

· pensiju izmaksai apgādnieka zaudējuma gadījumā;

· speciālo valsts pensiju izmaksai Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātiem.

2002. gadā vidēji mēnesī plānots veikt iemaksas pensiju un bezdarba apdrošināšanai par 27,0 tūkst. personām, kuras kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam, nodrošināt 625 personām apgādnieka zaudējuma pensijas trim un vairāk bērniem izmaksas starpības starp aprēķināto apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru un apmēru, kas nav mazāks par 50% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra katram bērnam un nodrošināt Augstākās Padomes deputātu speciālo pensiju izmaksu 51 personai ar vidējo apmēru 360,80 latu mēnesī.

Programmā tiek plānoti izdevumi 26,0 tūkst. latu apmērā, lai nodrošinātu Vācijas Federatīvās Republikas piešķirtās kompensācijas nacionālsociālistiskā režīma spaidu darbos nodarbinātajām personām izmaksas mehānismu: pieteikumu pieņemšanu un kompensāciju izmaksu.

Izdevumi:

Samazinājums:

· 31,9 tūkst. latu — apakšprogrammā “Valsts iemaksas sociālajai apdrošināšanai” izdevumu samazinājums (84,6 tūkst. latu) valsts iemaksām bezdarba apdrošināšanai par personām, kuras kopj bērnus līdz 1,5 gadu vecumam — sakarā ar iemaksu likmes apdrošināšanai bezdarba gadījumā samazinājumu. Vienlaicīgi tiek plānots izdevumu palielinājums (52,7 tūkst. latu) valsts iemaksām pensiju apdrošināšanai par personām, kuras kopj bērnus līdz 1,5 gadu vecumam — sakarā ar kontingenta pieaugumu par 1000 personām.

Palielinājums:

· 8,5 tūkst. latu — apakšprogrammā “Valsts dotācija” sakarā ar Augstākās Padomes deputātu pensiju saņēmēju kontingenta pieaugumu.

05.00.00 Sociālā palīdzība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	78 844,6	63,3	770,9	79 552,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	77 459,4	63,3	631,3	78 027,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	1 385,2		139,6	1 524,8
Izdevumi — kopā	78 844,6	63,3	770,9	79 552,2

Programmas galvenie darbības mērķi:

· nodrošināt valsts garantēto sociālo aprūpi, materiālo palīdzību un sociālo rehabilitāciju;

· nodrošināt valsts sociālo pabalstu izmaksas, izveidot un uzturēt invalīdu valsts arodapmācības un profesionālās rehabilitācijas centrus,

· nodrošināt iespēju saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus pansionātos un centros personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu bāreņu aprūpes centros, citos specializētajos centros.

Programmas mērķu sasniegšanai plānots veikt:

· izmaksas valsts sociālajiem pabalstiem — 61 347,9 tūkst. latu apmērā;

· sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumus — 3 707,7 tūkst. latu apmērā;

· 33 sociālās aprūpes iestāžu uzturēšanu un uzņēmumu sniegto pakalpojumu apmaksu — 11 692,1 tūkst. latu apmērā;

· sociālās palīdzības administrēšanu — 2 649,6 tūkst. latu apmērā;

· izmaksas vardarbībā cietušo bērnu sociālajai rehabilitācijai — 154,9 tūkst. latu apmērā.

Programmas izpildi valsts sociālo pabalstu jomā, kas ir apjomīgākais sociālās palīdzības veids raksturo šādi rādītāji.

		2002. gada plāns
		Vidējais	Vidējais	Budžeta
	Pabalsta veidi	apmērs	kontin-	projekts
		mēnesī	gents	tūkst.
		Ls	mēn.	latu
	Pabalsti ģimenēm ar bērniem
1.	Bērna kopšanas pabalsts	20,61	47 061	11 639,1
2.	Ģimenes valsts pabalsts	5,31	482 266	30 730,0
3.	Piemaksa pie ģimenes pabalsta par bērnu
	invalīdu	35,6	8 606	3 620,7
4.	Bērna piedzimšanas pabalsts	183,28	1 782	4 410,9
5.	Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu	38,0	6 532	2 978,6
6.	Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu	26,6	6 480	2 065,8
7.	Atlīdzība audžuģimenēm	38,0	5	2,3
8.	Valsts speciālais pabalsts Latvijas neatkarības
	atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem	60,0	10	6,6
	Kopā			55 454,0
9.	Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts	33,55	12 048	4 850,5
10.	Transporta kompensācija invalīdiem ar
	pārvietošanās grūtībām	28,0	8 591	481,2
11.	Kaitējuma atlīdzība ČAES dalībniekiem	34,75	267	111,4
12.	Valsts sociālais pabalsts ČAES dalībniekiem
	un viņu ģimenēm	12,58	2 790	421,2
13.	Apbedīšanas pabalsts	65,0	38	29,6
	Pavisam kopā			61 347,9

Resursi:

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

139,6 tūkst. latu, t.sk.:

· 0,5 tūkst. latu apakšprogrammā “Sociālā un profesionālā rehabilitācija”. Ieņēmumi veidojas no arodapmācības un rehabilitācijas centra “Alsviķi” palīgražošanas;

· 137,5 tūkst. latu apakšprogrammā “Aprūpe iestādēs”. Ieņēmumi veidojas no sociālās aprūpes iestāžu palīgsaimniecībām un iestāžu iemītnieku pensijām;

· 1,7 tūkst. latu apakšprogrammā “Sociālās palīdzības administrēšana”. Tie ir Sociālā palīdzības fonda ieņēmumi no semināru dalības maksas, ieņēmumi no sociālās palīdzības normatīvo dokumentu krājumu realizācijas.

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 63,3 tūkst. latu — vienreizējie izdevumi:

— 7,3 tūkst. latu pasākumam “Dotācija Latvijas Nedzirdīgo biedrības laikrakstam “Kopsolī””;

— 31,0 tūkst. latu pasākumam “Dotācija Nedzirdīgo cilvēku sociālās rehabilitācijas nodrošināšanai;

— 5,0 tūkst. latu pasākumam “Dotācija Latvijas nedzirdīgo savienībai”;

— 5,0 tūkst. latu pasākumam “Dotācija Latvijas pensionāru federācijai”;

— 15,0 tūkst. latu pasākumam “Dotācija centram pret vardarbību “Dardedze””.

Palielinājums: 631,3 tūkst. latu

Regulārie izdevumi:

· 563,3 tūkst. latu:

— 305,9 tūkst. latu izdevumi minimālās algas palielināšanai;

— 257,4 tūkst. latu medicīnas māsu atalgojuma paaugstināšanai apakšprogrammās “Sociālā un profesionālā rehabilitācija”, “Aprūpe iestādēs”, “Sociālās palīdzības administrēšana” un “No vardarbības cietušo bērnu sociālā rehabilitācija”.

Investīcijas:

· 68,0 tūkst. latu:

pārejošie investīciju projekti:

— 39,0 tūkst. latu samazinājums apakšprogrammā “Sociālā un profesionālā rehabilitācija” projektam WE 16-31 “Invalīdu profesionālās rehabilitācijas centra attīstība — 2. etaps”. 2002. gadā projekta īstenošana plānota 16,0 tūkst. latu apmērā;

— 112,0 tūkst. latu palielinājums apakšprogrammā “Aprūpe iestādēs” projektam WE 16–47 “Bērnu bāreņu aprūpes centrs “Liepāja” bērnu un bērnu bāreņu invalīdu sociālās aprūpes uzlabošanas pasākumu komplekss”. 2002. gadā projekta īstenošana plānota 142,0 tūkst. latu apmērā.

pabeigts investīciju projekts 2001. gadā:

— 5,0 tūkst. latu projekts WE16-78 “Latvijas Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centra remontdarbi”.

07.00.00 Darba tirgus administrēšana tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	7 024,6	1 163,0	15,5	5 877,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	4 822,4	17,0	15,5	4 820,9
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	5,0			5,0
Ārvalstu finansu palīdzība	2 197,2	1 146,0		1 051,2
Izdevumi — kopā	7 024,6	1 163,0	15,5	5 877,1

Programmas galvenie darbības mērķi:

· atbilstoši likumam “Par nodarbinātību”, īstenot valsts vienoto nodarbinātības politiku Latvijas Republikā. Šīs politikas ietvaros Nodarbinātības valsts dienests veic tādus uzdevumus kā: darbu meklējošo personu reģistrēšana un uzskaite, valsts un vietējo bezdarba samazināšanas programmu, kā arī bezdarba samazināšanas aktīvo pasākumu projektu izstrāde un ieviešana;

· atbilstoši likumam “Par valsts darba inspekciju”, īstenot valsts uzraudzību un kontroli par darba, darba aizsardzības, bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā pieņemto likumu un normatīvo aktu ievērošanu Latvijā;

· organizēt un plānot jaunus nodarbinātības aktīvos pasākumus plānoto algoto pagaidu sabiedrisko darbu ietvaros, lai veicinātu bezdarbnieku iepriekš apgūto darba iemaņu saglabāšanu un/vai jaunu darba iemaņu apgūšanu, tādējādi paaugstinot bezdarbnieku konkurentspēju darba tirgū un iespēju atrast pastāvīgu darbu.

Programmai izvirzītos mērķus īsteno BOVAS “Nodarbinātības dienests” un Valsts darba inspekcija.

Programmas ietvaros 2002. gadā plānots:

· apkalpot 175 000 darba meklētāju vidēji mēnesī;

· iesaistīt darba meklētāju klubu pasākumos 18 000 bezdarbnieku;

· apmācīt un pārkvalificēt 4000 bezdarbnieku;

· iesaistīt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos vidēji mēnesī 4000 personas;

· veikt pārbaudes un kontroles 9600 iestādēs un uzņēmumos.

Resursi:

Samazinājums:

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 1 146,0 tūkst. latu — atbilstoši projektu ieviešanas aktivitātēm 2002. gadā ārvalstu finansu palīdzības projektiem plānoti mazāki līdzekļi nekā 2001. gadā apakšprogrammā “Darba aizsardzības un darba likumdošanas aktu piemērošanas valsts kontrole un uzraudzība”:

— 519,3 tūkst. latu projektam CA 99 LE9911.01.00 “Darba vides sakārtošana privātajos un privatizētajos uzņēmumos”. 2002. gadā projekta īstenošana plānota 710,7 tūkst. latu apmērā;

— 141,4 tūkst. latu projektam P99 LE9904.01.00 “Likumdošanas saskaņošana integrācijai Eiropas Savienībā”. 2002. gadā projekta īstenošana plānota 15,7 tūkst. latu apmērā;

— 485,3 tūkst. latu projektam P99 LE9912.00.00 “Atbalsts turpmākajai likumdošanas saskaņošanai un institūciju stiprināšanai darba drošības un veselības jomā”. 2002. gadā projekta īstenošana plānota 324,8 tūkst. latu apmērā.

Izdevumi:

Samazinājums:

Investīcijas:

· 17,0 tūkst. latu — apakšprogrammā “Darba aizsardzības un darba likumdošanas aktu piemērošanas valsts kontrole un uzraudzība” pārejošam investīciju projektam WE-15 “Valsts darba inspekcijas informatīvā sistēma”. 2002. gadā projekta īstenošana plānota 39,0 tūkst. latu apmērā.

Palielinājums: 15,5 tūkst. latu

Regulārie izdevumi:

· 2,5 tūkst. latu — izdevumi minimālās algas palielināšanai.

Citas izmaiņas:

· 13,0 tūkst. latu — pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu (Ministru kabineta 2001. gada 11. jūlija sēdes protokols Nr. 33 4.¤), papildu līdzekļi sakarā ar gatavošanos darbam ar Eiropas Sociālo fondu.

08.00.00 Iemaksas starptautiskajās organizācijās tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	514,4	40,0		474,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	514,4	40,0		474,4
Izdevumi — kopā	514,4	40,0		474,4

Programmas galvenais darbības mērķis ir nodrošināt dalību starptautiskajās organizācijās un ar šo organizāciju palīdzību piedalīties starptautisko organizāciju pasākumos, kas paredz uzlabot iedzīvotāju darba un citus sociālos apstākļus. 2002. gadā no minētās programmas tiek plānots veikt iemaksas sekojošās organizācijās: Pasaules veselības organizācijā — 350,0 tūkst. latu, Starptautiskajā darba organizācijā — 120,0 tūkst. latu, Starptautiskajā Sarkanā krusta komitejā un Sarkanā krusta Pusmēness biedrībā — 4,0 tūkst. latu un Starptautiskajā Darba inspekcijas asociācijā — 0,4 tūkst. latu.

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 40,0 tūkst. latu — izdevumu samazinājums sakarā ar Latvijas dalībmaksas apjoma samazināšanos 2002. gadā Pasaules veselības organizācijā un Starptautiskajā Darba organizācijā, kurus plānots novirzīt:

— 10,0 tūkst. latu programmai “Nozares vadība” — piemaksām civildienesta ierēdņu algām;

— 30,0 tūkst. latu programmai “Kultūra” — P. Stradiņa medicīnas vēstures muzeja kapitālajiem izdevumiem.

09.00.00 Valsts uzraudzības organizācija un kontrole tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	735,8		51,7	787,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	705,6		49,8	755,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	30,2		1,9	32,1
Izdevumi — kopā	735,8		51,7	787,5

Programmas darbības mērķi:

· veicot farmaceitiskās darbības valsts uzraudzību un kontroli, nodrošināt kvalitatīvu un drošu farmaceitisko produktu ražošanu un izplatīšanu;

· nodrošināt atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai zāļu iegādes kompensācijas sistēmas ieviešanu un kompensējamo zāļu saraksta izveidošanu;

· veikt tiesu medicīnisko ekspertīzi un sniegt augsti kvalificētu un specializētu tiesu medicīnisko palīdzību vardarbībā cietušām personām.

Programmas izvirzītos mērķus īsteno sekojošas institūcijas: Valsts farmācijas inspekcija, Zāļu cenu aģentūra, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs.

Resursi:

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 1,9 tūkst. latu — Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra ieņēmumi no tiesu ķīmijas laboratorijas izmeklējumiem.

Izdevumi:

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 6,7 tūkst. latu — izdevumi minimālās algas palielināšanai.

· 43,1 tūkst. latu — izdevumi medicīnas darbinieku atalgojumiem.

10.00.00 Vides veselība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	6 826,3	5 772,8	22,0	1 075,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	3 713,6	2 805,3	14,8	923,1
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	2 268,6	2 240,8	7,2	35,0
Ārvalstu finansu palīdzība	844,1	726,7		117,4
Izdevumi — kopā	6 826,5	5 772,8	22,0	1 075,5

Programmas galvenie darbības mērķi:

· nodrošināt normatīvo aktu prasību izpildes valsts kontroli un uzraudzību higiēnas un epidēmioloģiskās drošības prasību ievērošanā cilvēka dzīves vidē;

· nodrošināt drošu, cilvēka dzīvībai un veselībai, kā arī videi nekaitīgu preču (kosmētikas līdzekļu, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu u.c.) ražošanu, laišanu apgrozībā un pakalpojumu sniegšanu;

· nodrošināt, organizēt un koordinēt valsts pārtikas apriti un pārtikas nekaitīguma reglamentējošo normatīvo aktu projektu izstrādi.

Programmas izvirzītos mērķus īsteno Valsts sanitārā inspekcija un Latvijas Pārtikas centrs.

2002. gadā plānots veikt higiēnisko un epidemioloģisko kontroli un uzraudzību 30 000 objektos, veidot un uzturēt pārtikas uzņēmumu reģistru, organizēt seminārus, izstrādāt normatīvo aktu projektus u.c.

Programmā “Vides veselība” 2002. gadā tiek plānotas strukturālās izmaiņas pārceļot uz programmu “Veselības aprūpe” sekojošas apakšprogrammas:

— “AIDS izplatības ierobežošana”;

— “Valsts higiēniskā un epidemioloģiskā uzraudzība”;

— “Veselības veicināšana”.

Resursi:

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 2 240,8 tūkst. latu — sakarā ar strukturālajām izmaiņām maksas pakalpojumu samazinājums programmā “Vides veselība” un palielinājums programmā “Veselības aprūpe”, pārceļot apakšprogrammas: “AIDS izplatības ierobežošana”; “Valsts higiēniskā un epidemioloģiskā uzraudzība”; “Veselības veicināšana”.

Ārvalstu finansu palīdzība:

726,7 tūkst. latu:

· saskaņā ar projektu ieviešanas aktivitātēm 2002. gadā ārvalstu finansu palīdzības projektam P99 LE9904.02.00 “Pārtikas kontroles modernizācija un kapacitātes attīstība nacionālajā un reģionālajā līmenī” plānoti mazāki līdzekļi nekā 2001. gadā:

— 121,2 tūkst. latu apakšprogrammā “Valsts sanitārā uzraudzība”. 2002. gadā apakšprogrammā projekta īstenošana plānota 52,2 tūkst. latu apmērā;

— 223,5 tūkst. latu apakšprogrammā “Pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas koordinēšana”. 2002. gadā apakšprogrammā projekta īstenošana plānota 65,2 tūkst. latu apmērā;

— 382,0 tūkst. latu izdevumu samazinājums, tajā skaitā: 355,8 tūkst. latu apakšprogrammā “Valsts higiēniskā un epidemioloģiskā uzraudzība”. 2002. gadā apakšprogrammā projekta īstenošana 26,2 tūkst. latu apmērā;

— 26,2 tūkst. latu samazinājums sakarā ar strukturālajām izmaiņām programmā “Vides veselība” pārceļot apakšprogrammu “Valsts higiēniskā un epidemioloģiskā uzraudzība”, uz programmu “Veselības aprūpe”.

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 7,2 tūkst. latu — apakšprogrammā “Pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas koordinēšana” Latvijas Pārtikas centra ieņēmumi no atzinumu sniegšanas par uztura bagātinātājiem.

Izdevumi:

Samazinājums: 2 805,3 tūkst. latu

Strukturālās izmaiņas:

Tiek pārceltas uz programmu “Veselības aprūpe” sekojošas apakšprogrammas:

· “AIDS izplatības ierobežošana”;

· “Valsts higiēniskā un epidemioloģiskā uzraudzība”;

· “Veselības veicināšana”.

Palielinājums: 14,8 tūkst. latu

Regulārie izdevumi:

· 1,8 tūkst. latu — izdevumi minimālās algas palielināšanai.

Investīcijas:

· 13,0 tūkst. latu — apakšprogrammā “Valsts sanitārā uzraudzība” pārejošajam investīciju projektam WE 26-01 “Valsts sanitārās inspekcijas kontroles un uzraudzības darba efektivitātes paaugstināšana”. 2002. gadā projekta īstenošana plānota 63,0 tūkst. latu apmērā.

11.00.00 Labklājības sistēmas reforma tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	639,9	426,0	26,1	240,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	591,0	426,0		165,0
Dotācija īpašiem mērķiem	48,9		26,1	75,0
Izdevumi — kopā	639,9	426,0	26,1	240,0

Programmas galvenais darbības mērķis ir izveidot ekonomiskāku un efektīvāku sociālās labklājības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju aizsargāt katras personas sociāli ekonomiskās tiesības.

Labklājības sistēmas reformas projekts sastāv no 5 komponentēm:

1. “Sociālās apdrošināšanas attīstība”,

2. “Privāto pensiju fondu likumdošana un uzraudzība”,

3. “Sociālās palīdzības attīstība,

4. “Sociālās politikas uzraudzība un no vērtēšana”,

5. “Projektu koordinācija”.

Labklājības reformas rezultātā ir jāuzlabo:

· Sociālās apdrošināšanas klientu apkalpošana,

· Sociālās politikas sagatavošanas un analīzes kvalitāte,

· Saeimas, valdības un iedzīvotāju informētība par sociālās politikas norisēm valstī.

Labklājības reformas rezultātā ir jāievieš efektīvāka un ekonomiskāka sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšana.

Izdevumi:

Samazinājums:

Investīcijas:

· 399,9 tūkst. latu

pārejošajam investīciju projektam:

— 217,0 tūkst. latu samazinājums apakšprogrammā “Valsts investīcijas valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai” projektam WE 02 “Labklājības sistēmas reforma”. 2002. gadā projekta īstenošana plānota 83,0 tūkst. latu apmērā;

— 182,9 tūkst. latu samazinājums apakšprogrammā “Labklājības sistēmas reformas īstenošana” projektam WE 02 “Labklājības sistēmas reforma”. 209,0 tūkst. latu apmērā samazinās izdevumi, kas tiek finansēti no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem. Vienlaicīgi iepriekš minētā investīciju projekta īstenošanai tiek plānots dotācijas īpašiem mērķiem palielinājums 26,1 tūkst. latu apmērā. 2002. gadā projekta īstenošana plānota 157,0 tūkst. latu apmērā.

Pārējās programmas:

06.00.00, 12.00.00, 13.00.00 Kultūra, Centrālās medicīnas

ētikas komitejas darbība, Vaivaru Nacionālā rehabilitācijas

centra–reitterapijas nodaļas projekta izstrāde tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	387,7	5,9	38,0	419,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	356,2	5,0	37,8	389,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	31,5	0,9	0,2	30,8
Izdevumi — kopā	387,7	5,9	38,0	419,8

Programmas:

· “Kultūra” mērķis ir uzkrāt, saglabāt un pētīt kultūras vērtības medicīnas jomā. Programmā finansētās iestādes ir Medicīnas zinātniskā bibliotēka un P. Stradiņa vēstures medicīnas muzejs;

· “Centrālās medicīnas ētikas komisijas darbība” mērķis ir koordinēt un metodiski vadīt biomedicīnisko pētījumu komitejas darbību, aizsargāt ikviena cilvēka tiesību, ētikas, morāles un tikumības vērtību un normu ievērošanu biomedicīniskos pētījumos un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanā. Komisijas darbību tehniski nodrošina Latvijas Ārstu biedrība.

Resursi:

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 0,9 tūkst. latu — P. Stradiņa vēstures medicīnas muzeja ieņēmumi no muzeja apmeklējumiem.

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 0,2 tūkst. latu — ieņēmumi no kopēšanas darbiem Medicīnas zinātniskā bibliotēkā.

Izdevumi:

Samazinājums:

Investīcijas:

· 5,0 tūkst. latu — pabeigts projekts — Vaivaru Nacionālajam rehabilitācijas centram — reitterapijas nodaļas projektam.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 7,8 tūkst. latu — izdevumi minimālās algas palielināšanai.

Citas izmaiņas:

· 30,0 tūkst. latu apmērā līdzekļi tiek novirzīti P. Stradiņa vēstures medicīnas muzejam kapitālajiem izdevumiem. Veikta līdzekļu pārdale no programmas “Iemaksas starptautiskajās organizācijās”.

Valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	503 151,4	444,9	15 798,5	518 505,0
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	503 151,4	444,9	15 671,0	518 377,5
Valsts pamatbudžeta dotācija	6 618,7	294,9	8,5	6 332,3
Ārvalstu finansu palīdzība			127,5	127,5
Izdevumi — kopā	531 459,6	4 966,9	16 470,5	542 963,2
Fiskālā bilance	-28 308,2			-24 458,2
Finansēšana — aizņēmums no
pamatbudžeta	27 710,5			22 795,1
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
vai samazinājums (+)	597,7			1 663,0

Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Programmas mērķa sasniegšana tiek nodrošināta no četriem speciālajiem budžetiem: Valsts pensiju speciālā budžeta, Nodarbinātības speciālā budžeta, Darba negadījumu speciālā budžeta un Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta. Atsevišķā apakšprogrammā izdalīti sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rīkotāja — bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” izdevumi.

Kopējā programma “Sociālā apdrošināšana” veidota kā konsolidēts budžets, izslēdzot speciālo budžetu savstarpējos pārskaitījumus.

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, 2002. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme ir 35%, no kuriem 26% maksā darba devējs un 9% — darba ņēmējs.

Ar 2001. gada 1. jūliju ir stājies spēkā Valsts fondēto pensiju likums, kas nosaka otrā pensiju sistēmas līmeņa darbības principus, dalībnieku loku, shēmas administrēšanas, līdzekļu veidošanas, pārvaldīšanas un ieguldīšanas principus. Iemaksas fondēto pensiju shēmā ir daļa no iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai. Iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā līdz 2010. gada 1. janvārim tiek apstiprināta gadskārtējā valsts budžeta likumā un 2002. gadā to plānots noteikt 2 procentu apmērā no iemaksu objekta, kas noteikts likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Savukārt no 2010. gada 1. janvāra, atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam, iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā noteikta 10 procentu apmērā no iemaksu objekta. Iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā 2002. gadā plānotas 12 700,0 tūkst. latu apmērā, kas ir par 6 800 tūkst. latu vairāk salīdzinājumā ar 2001. gadu. Šie valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļi netiek plānoti kā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta daļa.

Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumu tiek sadalītas pa speciālajiem budžetiem proporcionāli katra budžeta ieņēmumu īpatsvaram:

· valsts pensiju speciālais budžets — 77,73%;

· nodarbinātības speciālais budžets — 5,25%;

· darba negadījumu speciālais budžets — 0,26%;

· invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets — 16,76%.

Citi īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi pa speciālajiem budžetiem tiek sadalīti analogi, izņemot gadījumus, kad ieņēmumu veidam ir noteikts konkrēts speciālais budžets, kurā tas tiek ieskaitīts.

Ieņēmumi:

Samazinājums: 444,9 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 217,0 tūkst. latu — valsts budžeta dotācija investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma” īstenošanai.

Valsts budžeta dotācijas samazinājums plānots atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2001. gadam” apstiprinātajām ilgtermiņa saistībām.

· 150,0 tūkst. latu — kapitalizācijas rezultātā atgūtie līdzekļi.

Kopējie ieņēmumi no kapitalizācijas plānoti atbilstoši BOVAS “Latvijas Privatizācijas aģentūra” prognozēm.

· 77,9 tūkst. latu — valsts iemaksas sociālajai apdrošināšanai.

Ieņēmumu no valsts iemaksām sociālajai apdrošināšanai samazinājums saistīts ar prognozēto iemaksas likmes bezdarba apdrošināšanai samazinājumu un to, ka 2001. gadā Labklājības ministrijai tika piešķirts papildu finansējums, lai nodrošinātu valsts iemaksas pensiju un bezdarba apdrošināšanai par 1999. gadu 74,4 tūkst. latu apmērā.

2002. gadā plānots, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas veiks:

· no Labklājības ministrijas pamatbudžeta 3 546,2 tūkst. latu apmērā — par personām, kas kopj bērnu līdz 1,5 gada vecumam;

· no Aizsardzības ministrijas pamatbudžeta 434,2 tūkst. latu apmērā — par Aizsardzības ministrijas sistēmas iestāžu obligātā aktīvā militārā dienesta karavīriem, Iekšlietu ministrijas Sardzes pulka obligātā aktīvā militārā dienesta karavīriem un militāro atašeju laulātajiem;

· no Ārlietu ministrijas pamatbudžeta 17,8 tūkst. latu apmērā — par personām, kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā tādas personas laulātais, kurai piešķirts diplomātiskais rangs un kura pilda diplomātisko un konsulāro dienestu (izņemot militārā atašeja dienestu) ārvalstī.

Palielinājums: 15 798,5 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

15 671,0 tūkst. latu, tajā skaitā:

· 15 614,6 tūkst. latu — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Ieņēmumu palielinājums saistīts ar sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu prognozes kopējo pieaugumu.

· 47,9 tūkst. latu — iemaksas darba atļauju izsniegšanai (ārvalstniekiem un bezvalstniekiem)

· 8,5 tūkst. latu — pamatbudžeta dotācija Augstākās padomes deputātu pensiju izmaksai

Ieņēmumu palielinājums plānots saistībā ar prognozēto Augstākās padomes deputātu speciālo pensiju saņēmēju skaita palielināšanos. 2002. gadā pamatbudžeta dotācija paredzēta, lai nodrošinātu 51 Augstākās padomes deputāta speciālo pensiju izmaksu, atbilstoši likumam “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”.

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 127,5 tūkst. latu — Nodarbinātības speciālajā budžetā ar Phare2001 finansējumu tiek uzsākts jauns projekts “Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā”, kura ietvaros paredzēti ar bezdarbnieku apmācību saistīti pasākumi.

Izdevumi:

Samazinājums:

Regulārie izdevumi:

· 4 966,9 tūkst. latu — izdevumu samazinājums, galvenokārt, saistīts ar plānoto izdevumu samazinājumu bezdarbnieku pabalstu izmaksām, invaliditātes pensiju, pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā, izdienas pensiju, pensiju pēc speciāliem lēmumiem, bezdarbnieka stipendiju izmaksām un bezdarbnieku apmācībai un pārkvalificēšanai. Minētais samazinājums plānots, pamatojoties uz 2001. gada 1. pusgada faktisko izpildi, kā arī ar likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” normu, kas stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī un paredz finansējumu bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumiem ne vairāk kā 10% apmērā no gadskārtējā budžeta likumā noteiktā nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra.

Palielinājums: 16 470,5 tūkst. latu, tajā skaitā:

Regulārie izdevumi:

13 037,9 tūkst. latu, tajā skaitā:

· 220,7 tūkst. latu — investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma” īstenošanai saņemtā aizņēmuma atmaksa, kas plānota atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Pasaules Banku un likumā “Par valsts budžetu 2001. gadam” apstiprinātajām ilgtermiņa saistībām;

· 6 193,7 tūkst. latu — maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem.

Izdevumu pieaugums maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem izskaidrojams ar to, ka 2002. gadā būs jāveic maksājumi gan par 1999.-2001. gada finansiālā deficīta segšanai saņemto aizņēmumu no valsts pamatbudžeta, gan maksājumi par 2002. gada finansiālā deficīta segšanai plānoto aizņēmumu no pamatbudžeta. Palielinājums 2002. gadā noteikts arī atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2001. gadam” ilgtermiņa saistībās apstiprinātajam maksājumu apmēram un noslēgtajam līgumam ar Pasaules Banku par ārvalstu kredīta izmantošanu.

· 6 623,5 tūkst. latu — izdevumu pieaugums, galvenokārt, saistīts ar izdevumu pieaugumu vecuma pensiju, slimības pabalstu, maternitātes pabalstu, apbedīšanas pabalstu izmaksu nodrošināšanai

Izdevumu pieaugumu prognozes veiktas, pamatojoties uz 2001. gada pirmās puses faktisko izpildi, prognozēto izdevumu palielinājumu saistībā ar Ministru kabinetā akceptētajiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, prognozēto vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu un prognozēto izdevumu palielinājumu saistībā ar 2001. gada 13. marta Satversmes tiesas lēmumu, atzīstot likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pārejas noteikumu 1. punktu par spēkā neesošu un par sociāli apdrošinātām personām atzīstot arī tās personas, par kurām darba devējs faktiski nav veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas vai tās veiktas nepilnā apmērā.

Citas izmaiņas:

· 127,5 tūkst. latu — kārtējie izdevumi, kas segti no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem.

Izdevumu palielinājums saistībā ar ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem — Phare2001 finansējumu — projekta “Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā” īstenošanai, kura ietvaros paredzēti ar bezdarbnieku apmācību saistīti pasākumi.

Investīcijas:

· 3 305,1 tūkst. latu — investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma” īstenošanai, lai nodrošinātu investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma” ietvaros īstenojamo Informāciju sistēmu/ Informāciju tehnoloģiju projektu (jaunas Informāciju tehnoloģijas sistēmas ieviešana atbilstoši līgumam ar IBM, informācijas drošība un datu aizsardzība u.c.).

Investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma” īstenošanas mērķis ir izveidot uz klientu orientētu sociālās apdrošināšanas sistēmu, paaugstinot sistēmas efektivitāti.

Aizņēmums no valsts pamatbudžeta

Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālais deficīts plānots 24 458,2 tūkst. latu apmērā. Aizņēmums no valsts pamatbudžeta plānots 22 795,1 tūkst. latu apmērā, ņemot vērā to, ka Darba negadījumu speciālajā budžetā plānots naudas līdzekļu atlikums 51,4 tūkst. latu apmērā un Nodarbinātības speciālā budžeta deficīta segšanai plānots izmantot Nodarbinātības speciālā budžeta brīvo līdzekļu atlikumu, kas izveidojies iepriekšējos gados.

04.01.00 Valsts pensiju speciālais budžets

Valsts pensiju speciālā budžeta uzdevums ir nodrošināt no indivīda apdrošināšanas iemaksu algas, vecuma un apdrošināšanas stāža atkarīgu pensiju izmaksu vecuma un apgādnieka zaudējuma gadījumā, kā arī iepriekšējos gados piešķirto pensiju izmaksu, to indeksāciju, kā arī apbedīšanas pabalsta izmaksu pensionāra nāves gadījumā.

Kopš 1996. gada Latvijā tiek īstenota pensiju sistēmas reforma, kuras mērķis ir izveidot sociālekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai atbilstošu pensiju sistēmu un veicināt katra strādājošā ieinteresētību un atbildību par savu materiālo nodrošinājumu vecumdienās.

Šobrīd Latvijā darbojas trīs pensiju sistēmas līmeņi:

· Pirmais pensiju sistēmas līmenis, kas ieviests no 1996. gada, ietver paaudžu solidaritātes shēmu — pensionāriem pensijas tiek izmaksātas no iemaksām, ko veic pašlaik strādājošie. Lai paaudžu solidaritātes shēma varētu sekmīgi darboties, strādājošo veiktajām iemaksām jābūt pietiekamām pensiju izmaksām esošajiem pensionāriem. Latvijā jau ilgāku laiku pieaug vecu cilvēku īpatsvars, tādēļ, lai nebūtu jāpalielina iemaksu apjoms darba devējiem un strādājošiem, ir ieviests arī otrais un trešais pensiju sistēmas līmenis. Šī līmeņa darbību regulē likums “Par valsts pensijām” u.c. normatīvie akti.

· Otrais pensiju sistēmas līmenis, kas ieviests no 2001. gada 1. jūlija, ietver valsts fondēto pensiju shēmu — valsts organizētu iemaksu veikšanas, iemaksāto līdzekļu administrēšanas un pensiju izmaksas pasākumu kopumu, kas, nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dod iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu, daļu no iemaksām vecuma pensijām ieguldot vērtspapīros, termiņnoguldījumos bankās un citos aktīvos. Valsts fondētā pensija ir valsts vecuma pensijas daļa, kuru veido uzkrātais fondētās pensijas kapitāls. Šī līmeņa darbību regulē Valsts fondēto pensiju likums u.c. normatīvie akti.

· Trešais pensiju sistēmas līmenis, kas ieviests no 1998. gada 1. jūlija, ietver privātos pensiju fondus — papildu pirmajam un otrajam pensiju sistēmas līmenim, persona individuāli vai ar darba devēja starpniecību var daļu savu ienākumu brīvprātīgi ieguldīt kādā no privātajiem pensiju fondiem. Šī līmeņa darbību regulē likums “Par privātajiem pensiju fondiem” u.c. normatīvie akti.

No valsts pensiju speciālā budžeta 2002. gadā plānots nodrošināt:

· vecuma pensiju izmaksas vidēji mēnesī 511,0 tūkst. personām, vidēji 62,14 latu mēnesī;

· pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā izmaksas vidēji mēnesī 29,2 tūkst. personām, vidēji 49,16 latu mēnesī;

· izdienas pensiju izmaksas vidēji mēnesī 9,3 tūkst. personām, vidēji 85,27 latu mēnesī;

· 2,3 tūkst. apbedīšanas pabalstu izmaksas vidēji mēnesī, vidēji 123,53 latu apmērā.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	404 006,0	454,9	14 040,3	417 591,4
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	404 006,0	454,9	14 040,3	417 591,4
Valsts pamatbudžeta dotācija	3 958,7		31,1	3 989,8
Izdevumi — kopā	420 646,5	2 592,3	13 095,2	431 149,4
Fiskālā bilance	-16 640,5			-13 558,0
Finansēšana — aizņēmums no
pamatbudžeta	16 640,5			13 558,0

Ieņēmumi:

Samazinājums: 454,9 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 114,9 tūkst. latu — kapitalizācijas rezultātā atgūtie līdzekļi.

Kopējie ieņēmumi no kapitalizācijas plānoti atbilstoši BOVAS “Latvijas Privatizācijas aģentūra” prognozēm un sadalīti pa speciālajiem budžetiem, atbilstoši katra speciālā budžeta īpatsvaram kopējā finansējumā.

· 340,0 tūkst. latu — Nodarbinātības speciālā budžeta iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai.

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, no Nodarbinātības speciālā budžeta tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par personām, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu. 2002. gadā vidēji mēnesī plānots veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai par 39,0 tūkst. bezdarbnieku pabalstu saņēmējiem.

Palielinājums: 14 040,3 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 13 479,3 tūkst. latu — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai.

Ieņēmumu palielinājums plānots gan saistībā ar sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu prognozes kopējo pieaugumu, gan saistībā ar Valsts pensiju speciālā budžeta īpatsvara kopējā finansējumā pieaugumu no 77,16% 2001. gadā līdz 77,73% 2002. gadā.

· 22,6 tūkst. latu — valsts iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai.

Ieņēmumu palielinājums plānots sakarā ar kontingenta pieaugumu.

2002. gadā no valsts pamatbudžeta plānots veikt iemaksas par 27,0 tūkst. personu, kas kopj bērnu līdz 1,5 gada vecumam, 3,3 tūkst. obligātā militārā dienesta karavīru un 0,2 tūkst. personu, kuru laulātais pilda diplomātisko dienestu ārvalstīs, apdrošināšanai.

· 8,5 tūkst. latu — pamatbudžeta dotācija Augstākās padomes deputātu pensiju izmaksai.

Ieņēmumu palielinājums plānots saistībā ar plānoto Augstākās padomes deputātu speciālo pensiju saņēmēju skaita palielināšanos. 2002. gadā pamatbudžeta dotācija paredzēta, lai nodrošinātu 51 Augstākās padomes deputāta speciālo pensiju izmaksu, atbilstoši likumam “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”.

· 6,4 tūkst. latu — Darba negadījumu speciālā budžeta iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai.

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, no Darba negadījumu speciālā budžeta tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par personām, kuras saņem slimības pabalstu vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu.

2002. gadā vidēji mēnesī plānots veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai par 0,1 tūkst. slimības pabalstu saņēmējiem un 0,8 tūkst. atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmējiem. Iemaksu apjoma palielināšanās, galvenokārt, saistīta ar plānoto pabalsta un atlīdzības vidējā apmēra palielināšanos.

· 523,5 tūkst. latu — Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai.

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, no Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par nestrādājošiem invalīdiem un personām, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu.

2002. gadā vidēji mēnesī plānots veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai par 68,4 tūkst. personu. Iemaksu apjoma palielināšanās saistīta ar plānoto pabalsta vidējā apmēra palielināšanos.

Izdevumi:

Samazinājums: 2 592,3 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

Regulārie izdevumi:

· 102,7 tūkst. latu — pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā izmaksām.

2002. gadā izdevumu samazinājums plānots, pamatojoties uz 2001. gada pirmās puses faktisko izpildi.

· 405,0 tūkst. latu — izdienas pensiju izmaksām saskaņā ar nolikumu “‘Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēja pensijām)”.

2002. gadā, pamatojoties uz 2001. gada pirmās puses faktisko izpildi, plānots šo pensiju saņēmēju skaita samazinājums vidēji mēnesī par 0,1 tūkst. personu un pabalsta apmērs vidēji mēnesī — samazinājums par 5,15 latiem.

· 84,6 tūkst. latu — pensiju pēc speciāliem lēmumiem izmaksām.

Izdevumu pieaugums 2002. gadā plānots, pamatojoties uz 2001. gada pirmās puses faktisko izpildi.

Vienreizējie izdevumi:

· 2 000,0 tūkst. latu — pārskaitījums uz Nodarbinātības speciālo budžetu.

Izdevumu samazinājums saistīts ar to, ka 2001. gadā tika atmaksāts 1999. gadā veiktais aizņēmums no Nodarbinātības speciālā budžeta.

Palielinājums: 13 095,2 tūkst. latu, tajā skaitā:

Regulārie izdevumi:

· 4 839,6 tūkst. latu — maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem.

Izdevumu pieaugums maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem izskaidrojams ar to, ka 2002. gadā būs jāveic maksājumi gan par 1999.-2001. gada finansiālā deficīta segšanai saņemto aizņēmumu no valsts pamatbudžeta, gan maksājumi par 2002. gada finansiālā deficīta segšanai plānoto aizņēmumu no pamatbudžeta.

· 3 882,1 tūkst. latu — vecuma pensiju izmaksām.

Izdevumu palielinājums vecuma pensiju izmaksām saistīts, galvenokārt, ar pensiju indeksāciju un Saeimā 1. lasījumā apstiprinātajiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”:

— pensijas apmēra ierobežojumu atcelšanu strādājošiem pensionāriem ar 2002. gada 1. aprīli (papildu izdevumi 8 460 tūkst. latu),

— 2002. gada indeksācijā paredzot piemērot gan patēriņa cenu pieauguma indeksu, gan reālās algas pieauguma indeksu, kuru apmēru ik gadu noteiks Ministru kabinets (papildu izdevumi 1 454 tūkst. latu — saistībā ar reālās algas indeksa piemērošanu).

Izdevumi 2002. gada oktobra indeksācijai aprēķināti, piemērojot indeksu 1,0426, tajā skaitā 1,0303 (3,03%) — patēriņu cenu indekss un 1,0123 (1,23%) — 25% reālās algas pieauguma indekss.

2002. gada budžeta projektā izmaksu pieaugums saistībā ar vecuma pensiju indeksāciju plānots 14 997,7 tūkst. latu apmērā:

— 7 977,4 tūkst. latu 2001. gada oktobra indeksācijas nodrošināšanai (periods 12 mēneši),

— 4 020,3 tūkst. latu 2002. gada oktobra indeksācijas nodrošināšanai (periods 3 mēneši).

Aprēķinot izdevumus vecuma pensiju izmaksu nodrošināšanai 2002. gadā, ņemts vērā arī 2001. gada 13. marta Satversmes tiesas lēmums, kura ietekme plānota 871,1 tūkst. latu apmērā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vecuma pensijas apmērs vidēji mēnesī 2002. gadā prognozēts ar palielinājumu 0,91 lats salīdzinājumā ar vecuma pensijas apmēru vidēji mēnesī 2001. gadā.

Vienlaicīgi, saistībā ar likumā “Par valsts pensijām” iestrādāto pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanos, tiek prognozēta vecuma pensiju saņēmēju kontingenta samazināšanās — 6,7 tūkst. personu vidēji mēnesī. Vienlaicīgi tiek plānots izdevumu samazinājums saistībā ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”:

— pāreja no saistības ar minimālo algu, aprēķinot pensijas, uz vidējo apdrošināšanas iemaksu algu — tiek paredzēta līdzekļu ekonomija 36 tūkst. latu apmērā,

— tiesības līdz 2002. gada 1. aprīlim vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi — tiek paredzēta līdzekļu ekonomija 1 842 tūkst. latu apmērā.

· 0,7 tūkst. latu — izdienas pensiju izmaksām saskaņā ar nolikumu “Par izdienas pensijām”.

· 8,5 tūkst. latu — Augstākās padomes deputātu pensiju izmaksām.

· 46,2 tūkst. latu — apbedīšanas pabalstu izmaksām.

Izdevumu pieaugums prognozēts sakarā ar apbedīšanas pabalsta vidējā apmēra plānoto pieaugumu 2002. gadā, salīdzinot ar 2001. gadu — 1,66 latu apmērā. Apbedīšanas pabalsta pieaugumu ietekmē pensiju vidējā apmēra plānotais pieaugums.

· 100,0 tūkst. latu — kaitējuma atlīdzība Černobiļas avārijas seku likvidācijas dalībniekiem.

Izdevumu apjoms prognozēts, ņemot vērā 2001. gada pirmās puses faktisko izpildi.

· 4 208,4 tūkst. latu — budžeta administrēšanas izdevumi (pārskaitījums uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālo budžetu).

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, no katra sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta tiek veikti pārskaitījumi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajā budžetā, lai nodrošinātu finansējumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai saistībā ar speciālo budžetu administrēšanu.

Izdevumu pieaugums 2002. gadā izskaidrojams ar:

— Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izdevumu palielinājumu, kas, galvenokārt, saistīts ar investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma” īstenošanu,

— Valsts pensiju speciālā budžeta prognozētā īpatsvara pieaugumu no 77,16% 2001. gadā uz 77,73% 2002. gadā,

— Ministru kabineta 2001. gada 12. jūnija noteikumos Nr. 254 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību” noteikto — līdz 2003. gada 31. decembrim Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izdevumi valsts fondēto pensijas shēmas administrēšanai tiek segti no Valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļiem.

· 6,8 tūkst. latu — pārskaitījums uz valsts pamatbudžetu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai (atskaitījumi Valsts ieņēmumu dienestam).

Izdevumu palielinājums izskaidrojams ar Valsts pensiju speciālā budžeta prognozētā īpatsvara pieaugumu no 77,16% 2001. gadā uz 77,73% 2002. gadā.

· 2,9 tūkst. latu — pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksai.

Pārmaksāto sociālo apdrošināšanas iemaksu atmaksa plānota atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” — attiecīgi speciālā budžeta īpatsvaram kopējā finansējumā. 2002. gadā izdevumu palielinājums izskaidrojas ar Valsts pensiju speciālā budžeta prognozētā īpatsvara pieaugumu no 77,16% 2001. gadā uz 77,73% 2002. gadā.

Aizņēmums no valsts pamatbudžeta

Valsts pensiju speciālajā budžetā fiskālais deficīts 2002. gadā tiek plānots 13 558,0 tūkst. latu apmērā, kuram kā seguma avots plānots aizņēmums no valsts pamatbudžeta. Salīdzinot ar 2001. gada plānu, prognozēts aizņēmuma no valsts pamatbudžeta samazinājums 3 082,5 tūkst. latu apmērā.

04.02.00 Nodarbinātības speciālais budžets

Nodarbinātības speciālā budžeta uzdevums ir nodrošināt bezdarbnieku pabalstu izmaksu atkarībā no apdrošinātās personas pēdējo sešu mēnešu apdrošināšanas iemaksu algas, apdrošināšanas stāža un bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilguma, apbedīšanas pabalsta izmaksu bezdarbnieka nāves gadījumā, kā arī bezdarbnieku profesionālo apmācību un pārkvalifikāciju un apmācību, stipendiju izmaksu minēto mācību laikā, Darba meklētāju klubu finansējumu, iemaksu veikšanu valsts pensiju speciālajā budžetā bezdarbnieku pensiju apdrošināšanai.

No Nodarbinātības speciālā budžeta 2002. gadā plānots nodrošināt:

· bezdarbnieku pabalstu izmaksu vidēji mēnesī 39,0 tūkst. personu, vidēji 47,01 latu apmērā;

· 0,03 tūkst. latu apbedīšanas pabalstu izmaksu vidēji mēnesī, vidēji 100 latu apmērā;

· bezdarbnieku stipendiju izmaksu vidēji 1,6 tūkst. personu mēnesī, vidēji 25 latu apmērā;

· iesaistīt bezdarbniekus Darba meklētāju klubu pasākumos, bezdarbnieku apmācībā un pārkvalifikācijā, kā arī nodrošināt Profesionālās karjeras izvēles centra pakalpojumus.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	33 701,6	5 258,5	175,4	28 618,5
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	33 701,6	5 258,5	47,9	28 491,0
Valsts pamatbudžeta dotācija	443,9	100,5		343,4
Ārvalstu finansu palīdzība			127,5	127,5
Izdevumi — kopā	34 362,2	4 359,4	330,2	30 333,0
Fiskālā bilance	-660,6			-1 714,5
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
vai samazinājums (+)	660,6			1 714,5

Ieņēmumi:

Samazinājums: 5 258,5 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 3 133,0 tūkst. latu — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumā.

Ieņēmumu samazinājums izskaidrojams ar Nodarbinātības speciālā budžeta īpatsvara samazinājumu kopējā finansējuma apjomā no 6,11% 2001. gadā līdz 5,25% 2002. gadā.

· 13,4 tūkst. latu — Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta iemaksas apdrošināšanai bezdarba gadījumā.

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, no Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas bezdarba apdrošināšanai par personām, kuras saņem slimības pabalstu.

Minēto iemaksu apjoms ir atkarīgs no slimības pabalsta saņēmēju skaita, pabalsta apmēra un iemaksu likmes bezdarba apdrošināšanai izmaiņām. 2002. gadā vidēji mēnesī plānots veikt iemaksas bezdarba apdrošināšanai par 8,7 tūkst. slimības pabalsta saņēmējiem.

· 1,1 tūkst. latu — Darba negadījumu speciālā budžeta iemaksas apdrošināšanai bezdarba gadījumā.

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, no Darba negadījumu speciālā budžeta tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas bezdarba apdrošināšanai par personām, kuras saņem slimības pabalstu, ja šo personu invaliditātes vai slimības cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

Minēto iemaksu apjoms ir atkarīgs no slimības pabalsta saņēmēju skaita, pabalsta apmēra un iemaksu likmes bezdarba apdrošināšanai izmaiņām. 2002. gadā vidēji mēnesī plānots veikt iemaksas bezdarba apdrošināšanai par 0,1 tūkst. slimības pabalstu saņēmējiem.

· 10,5 tūkst. latu — kapitalizācijas rezultātā atgūtie līdzekļi.

Kopējie ieņēmumi no kapitalizācijas plānoti atbilstoši BOVAS “Latvijas Privatizācijas aģentūra” prognozēm un sadalīti pa speciālajiem budžetiem, atbilstoši katra speciālā budžeta īpatsvaram.

· 100,5 tūkst. latu — valsts iemaksas bezdarba apdrošināšanai.

Ieņēmumu samazinājums plānots sakarā ar prognozēto iemaksas likmes bezdarba apdrošināšanai samazinājumu un atbilstoši 2002. gadā plānotajam kontingentam, par kuru saskaņā ar likumu “Par sociālo apdrošināšanu” jāveic iemaksas no valsts pamatbudžeta.

Vienreizējie izdevumi:

· 2 000,0 tūkst. latu — speciālo budžetu savstarpējie pārskaitījumi.

Ieņēmumu samazinājums saistīts ar to, ka 2001. gadā tika atmaksāts 1999. gadā veiktais aizdevums Valsts pensiju speciālajam budžetam 2 000,0 tūkst. latu apmērā.

Palielinājums: 175,4 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 47,9 tūkst. latu — iemaksas darba atļauju izsniegšanai (ārzemniekiem un bezvalstniekiem).

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 127,5 tūkst. latu — Nodarbinātības speciālajā budžetā ar Phare2001 finansējumu tiek uzsākts jauns projekts “Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā”, kuras ietvaros paredzēti ar bezdarbnieku apmācību saistīti pasākumi.

Izdevumi:

Samazinājums: 4 359,4 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

Regulārie izdevumi:

· 1 700,0 tūkst. latu — izdevumi bezdarbnieku pabalstiem.

Ņemot vērā 2001. gada 1. pusgada faktiskās izpildes tendences, bezdarbnieka pabalsta apmērs vidēji mēnesī plānots ar samazinājumu 3,63 latu apmērā. Vienlaicīgi kopējo izmaksu plānošanā ņemts vērā 2001. gada 13. marta Satversmes tiesas lēmums (kopējās izmaksas plānotas 1 692,3 tūkst. latu apmērā).

· 43,3 tūkst. latu — izdevumi bezdarbnieku stipendiju izmaksām.

2002. gadā plānots bezdarbnieka stipendijas saņēmēju skaita vidēji mēnesī samazināšanās par 1,5 tūkst. personu, bet vienlaicīgi stipendijas apmērs vidēji mēnesī plānots 25 latu apmērā.

Minētais samazinājums plānots, pamatojoties uz likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” normu, kas stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī un kas paredz finansējumu bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumiem ne vairāk kā 10% apmērā no gadskārtējā budžeta likumā noteiktā nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra.

· 2 244,0 tūkst. latu — izdevumi bezdarbnieku apmācībai un pārkvalificēšanai.

Izdevumu samazinājums izskaidrojams ar to, ka uz apmācībām un pārkvalifikāciju nosūtīto bezdarbnieku skaits vidēji mēnesī plānots ar samazinājumu par 0,6 tūkst. personu, bet apmācības un pārkvalifikācijas kursus beigušo skaits — ar samazinājumu par 4,0 tūkst. personu.

Minētais samazinājums plānots, pamatojoties arī uz likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” normu, kas stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī un kas paredz finansējumu bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumiem ne vairāk kā 10% apmērā no gadskārtējā budžeta likumā noteiktā nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra.

· 340,0 tūkst. latu — Nodarbinātības speciālā budžeta iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai.

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, no Nodarbinātības speciālā budžeta tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par personām, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu.

2002. gadā vidēji mēnesī plānots veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai par 39,0 tūkst. bezdarbnieku pabalstu saņēmējiem. Iemaksu samazinājums saistīts ar bezdarbnieka pabalsta, no kura tiek aprēķinātas iemaksas pensiju apdrošināšanai, apmēra vidēji mēnesī samazinājumu.

· 17,5 tūkst. latu — maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem.

2002. gadā nav plānoti izdevumi maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem, jo finansiālo deficītu paredzēts segt no brīvo līdzekļu atlikuma, kas izveidojies iepriekšējos gados.

· 10,3 tūkst. latu — pārskaitījums uz valsts pamatbudžetu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai (atskaitījumi Valsts ieņēmumu dienestam).

Izdevumu samazinājums izskaidrojams ar Nodarbinātības speciālā budžeta prognozētā īpatsvara kopējā finansējumā samazinājumu no 6,11% 2001. gadā uz 5,25% 2002. gadā.

· 4,3 tūkst. latu — pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksai.

Pārmaksāto sociālo apdrošināšanas iemaksu atmaksa plānota atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” — attiecīgi budžeta īpatsvaram kopējā finansējumā. 2002. gadā izdevumu samazinājums izskaidrojams ar Nodarbinātības speciālā budžeta prognozētā īpatsvara samazinājumu no 6,11% 2001. gadā uz 5,25% 2002. gadā.

Palielinājums: 330,2 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

Regulārie izdevumi:

· 0,7 tūkst. latu — Profesionālā orientācija un konsultēšana.

Izdevumu palielinājums saistīts ar plānoto pakalpojumu — konsultāciju saņēmēju skaita palielinājumu.

· 190,0 tūkst. latu — budžeta administrēšanas izdevumi (pārskaitījums uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālo budžetu).

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, no katra sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta tiek veikti pārskaitījumi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajā budžetā, lai nodrošinātu finansējumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai saistībā ar speciālo budžetu administrēšanu. Līdz ar to izdevumu palielinājums ir izskaidrojams ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izdevumu pieaugumu.

· 12,0 tūkst. latu — apbedīšanas pabalstiem.

Izdevumu palielinājums saistīts ar prognozēto izmaksājamo apbedīšanas pabalstu skaita vidēji mēnesī palielinājumu par 10 izmaksām, savukārt pabalsta vidējais apmērs vienlaicīgi prognozēts bez izmaiņām.

Citas izmaiņas:

· 127,5 tūkst. latu — kārtējie izdevumi, kas segti no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem.

Izdevumu palielinājums saistībā ar ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem — Phare2001 finansējumu — projekta “Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā” īstenošanai, kura ietvaros paredzēti ar bezdarbnieku apmācību saistīti pasākumi.

Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas

Nodarbinātības speciālajā budžetā fiskālais deficīts 2002. gadā tiek plānots 1 714,5 tūkst. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2001. gada plānu ir prognozēts ar 1 053,9 tūkst. latu pieaugumu un kuram kā seguma avots plānots Nodarbinātības speciālā budžeta brīvo līdzekļu atlikums, kas izveidojies iepriekšējos gados.

04.03.00 Darba negadījumu speciālais budžets

Darba negadījumu speciālā budžeta uzdevums ir nodrošināt ienākumu kompensāciju, iestājoties nelaimes gadījumam darbā vai arodslimībai: slimības pabalstu, atlīdzības par darbspēju zaudējumu, apbedīšanas pabalsta, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, atlīdzību par ārstēšanu, aprūpi, medicīnisko un profesionālo rehabilitāciju, protezēšanu u.c., vienreizējo pabalstu izmaksu. No Darba negadījuma speciālā budžeta tiek veiktas arī iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā un nodarbinātības speciālajā budžetā.

No Darba negadījumu speciālā budžeta 2002. gadā plānots nodrošināt:

· 6,3 tūkst. slimības dienu apmaksu vidēji mēnesī, vidēji dienā 4,16 latu apmērā;

· atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksu vidēji mēnesī 0,8 tūkst. personām, vidēji mēnesī vienam saņēmējam 58,50 latu apmērā;

· atlīdzības par apgādnieka zaudējumu izmaksu vidēji mēnesī 0,02 tūkst. personu, vidēji mēnesī vienam saņēmējam 105,00 latu apmērā;

· 0,002 tūkst. apbedīšanas pabalsta izmaksas vidēji mēnesī, vidēji 150,00 latu apmērā.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	1 323,7	10,4	58,3	1 371,6
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	1 323,7	10,4	58,3	1 371,6
Izdevumi — kopā	1 260,8	1,0	60,4	1 320,2
Fiskālā bilance	62,9			51,4
Finansēšana — aizņēmums no
pamatbudžeta	0
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
vai samazinājums (+)	-62,9			-51,4

Ieņēmumi:

Samazinājums: 10,4 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 0,4 tūkst. latu — kapitalizācijas rezultātā atgūtie līdzekļi.

Kopējie ieņēmumi no kapitalizācijas plānoti atbilstoši BOVAS “Latvijas Privatizācijas aģentūra” prognozēm un sadalīti pa speciālajiem budžetiem, atbilstoši katra speciālā budžeta īpatsvaram.

· 10,0 tūkst. latu — regresa prasības.

Ieņēmumu palielinājums plānots, pamatojoties uz 2001. gada pirmās puses izpildes tendencēm.

Palielinājums: 58,3 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 58,3 tūkst. latu — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

Ieņēmumu palielinājums plānots saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozes kopējo pieaugumu.

Izdevumi:

Samazinājums:

Regulārie izdevumi:

· 1,0 tūkst. latu — Darba negadījumu speciālā budžeta iemaksas apdrošināšanai bezdarba gadījumā.

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, no Darba negadījumu speciālā budžeta tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas bezdarba apdrošināšanai par personām, kuras saņem slimības pabalstu, ja šo personu invaliditātes vai slimības cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

2002. gadā vidēji mēnesī plānots veikt iemaksas bezdarba apdrošināšanai par 0,1 tūkst. slimības pabalstu saņēmējiem.

Palielinājums: 60,4 tūkst. latu, tajā skaitā:

Regulārie izdevumi:

· 12,0 tūkst. latu — izdevumi slimības pabalstiem.

Izdevumu palielinājums plānots, ņemot vērā iepriekšējo gadu tendences un 2001. gada 1. pusgada faktisko izpildi. Apmaksāto slimības dienu skaits vidēji mēnesī plānots ar pieaugumu par 47 dienām, bet vidējā pabalsta apmērs — ar pieaugumu 0,13 latu apmērā. Pabalsta vidējā apmēra palielinājums saistīts ar plānoto vidējās iemaksu algas palielināšanos.

· 20,0 tūkst. latu — atlīdzībai par darbspēju zaudējumu.

Izdevumu palielinājums plānots, pamatojoties uz prognozēto atlīdzības vidējā apmēra pieaugumu saistībā ar atlīdzības indeksāciju. Atlīdzības apmērs vidēji dienā plānots ar pieaugumu 2,00 lati. Atlīdzības saņēmēju skaits vidēji mēnesī prognozēts bez izmaiņām.

· 1,0 tūkst. latu — atlīdzībai par apgādnieka zaudējumu.

Izdevumu palielinājums plānots, pamatojoties uz prognozēto atlīdzības vidējā apmēra pieaugumu saistībā ar atlīdzības indeksāciju. Atlīdzības apmērs vidēji dienā plānots ar pieaugumu 4,00 lati. Atlīdzības saņēmēju skaits vidēji mēnesī prognozēts bez izmaiņām.

· 8,3 tūkst. latu — dotācijai pārējām iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem.

Dotācija organizācijām un iestādēm paredzēta darba negadījumos cietušo personu ārstēšanai, medicīniskajai rehabilitācijai, profesionālajai rehabilitācijai u.c.

· 6,4 tūkst. latu — Darba negadījumu speciālā budžeta iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai.

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, no Darba negadījumu speciālā budžeta tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par personām, kuras saņem slimības pabalstu vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu.

2002. gadā vidēji mēnesī plānots veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai par 0,1 tūkst. slimības pabalstu saņēmējiem un 0,8 tūkst. atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmējiem. Iemaksu apjoma palielināšanās, galvenokārt, saistīta ar plānoto pabalsta un atlīdzības vidējā apmēra palielināšanos.

· 12,7 tūkst. latu — budžeta administrēšanas izdevumi (pārskaitījums uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālo budžetu).

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, no katra sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta tiek veikti pārskaitījumi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajā budžetā, lai nodrošinātu finansējumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai saistībā ar speciālo budžetu administrēšanu. Izdevumu palielinājums ir izskaidrojams ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izdevumu pieaugumu.

Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas

Darba negadījumu speciālajā budžetā 2002. gadā tiek plānots naudas līdzekļu atlikums 51,4 tūkst. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2001. gada plānu ir prognozēts ar 11,5 tūkst. latu pieaugumu.

04.04.00 Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālais budžets

Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta uzdevums ir nodrošināt ienākumu kompensāciju slimības, maternitātes, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma gadījumā: slimības pabalsta izmaksu, invaliditātes pensiju izmaksu un indeksāciju, apbedīšanas pabalsta, maternitātes pabalsta izmaksu, kā arī iemaksas valsts pensiju budžetā un nodarbinātības budžetā.

No Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta 2002. gadā plānots nodrošināt:

· invaliditātes pensiju izmaksu vidēji mēnesī 85,3 tūkst. personu, vidēji mēnesī 56,79 latu apmērā;

· maternitātes pabalstu izmaksu par 113,8 tūkst. dienām vidēji mēnesī, vidēji dienā 5,08 latu apmērā;

· slimības pabalstu izmaksu par 218,4 tūkst. slimības dienām vidēji mēnesī, vidēji dienā 4,06 latu apmērā;

· 0,17 tūkst. apbedīšanas pabalstu izmaksu vidēji mēnesī, vidēji 312,00 latu apmērā.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	82 726,4	24,3	5 220,0	87 922,1
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	82 726,4	24,3	5 220,0	87 922,1
Izdevumi — kopā	91 531,4	1 472,6	5 222,4	95 281,1
Fiskālā bilance	-8 804,9			-7 359,0
Finansēšana — aizņēmums no
pamatbudžeta	8 804,9			7 359,0

Ieņēmumi:

Samazinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 24,3 tūkst. latu — kapitalizācijas rezultātā atgūtie līdzekļi.

Kopējie ieņēmumi no kapitalizācijas plānoti atbilstoši BOVAS “Latvijas Privatizācijas aģentūra” prognozēm un sadalīti pa speciālajiem budžetiem, atbilstoši katra speciālā budžeta īpatsvaram.

Palielinājums: 5 220,0 tūkst. latu, tajā skaitā:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 5 210,0 tūkst. latu — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sociālajai apdrošināšanai invaliditātes, maternitātes un slimības apdrošināšanai.

Ieņēmumu palielinājums plānots gan saistībā ar sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu prognozes kopējo pieaugumu, gan sakarā ar Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta īpatsvara palielinājumu kopējā finansējuma apjomā no 16,47% 2001. gadā līdz 16,76% 2002. gadā.

· 10,0 tūkst. latu — regresa prasības.

Ieņēmumu palielinājums plānots, pamatojoties uz 2001. gada pirmās puses izpildes tendencēm.

Izdevumi:

Samazinājums: 1 472,6 tūkst. latu, tajā skaitā:

Regulārie izdevumi:

· 1 236,7 tūkst. latu — izdevumi invaliditātes pensijām.

Izdevumu samazinājums plānots, pamatojoties uz 2001. gada pirmās puses faktiskās izpildes tendencēm. Invaliditātes pensiju saņēmēju skaits vidēji mēnesī plānots ar samazinājumu par 1,1 tūkst. personām, bet invaliditātes pensijas apmērs vidēji mēnesī plānots ar samazinājumu par 0,70 latiem. Vienlaicīgi 2002. gadā plānota invaliditātes pensiju indeksācija, piemērojot indeksu 1,0426, tajā skaitā 1,0303 — patēriņa cenu indekss un 1,0123 — 25% reālās algas pieauguma indekss.

· 222,4 tūkst. latu — pensiju pēc speciāliem lēmumiem izmaksām.

Pensiju pēc speciāliem lēmumiem saņēmēju skaits vidēji mēnesī plānots ar samazinājumu par 0,2 tūkst. personām un pensijas apmērs vidēji mēnesī ar samazinājumu par 0,27 latiem.

· 13,5 tūkst. latu — Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta iemaksas apdrošināšanai bezdarba gadījumā.

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, no Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas bezdarba apdrošināšanai par personām, kuras saņem slimības pabalstu.

Izdevumu samazinājums izskaidrojams ar iemaksu likmes bezdarba apdrošināšanai samazināšanos.

2002. gadā vidēji mēnesī plānots veikt iemaksas bezdarba apdrošināšanai par 8,7 tūkst. slimības pabalstu saņēmējiem.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

5 222,4 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

· 1 011,9 tūkst. latu — maternitātes pabalstiem.

Izdevumu palielinājums plānots, ņemot vērā iepriekšējo gadu tendences, 2001. gada 1. pusgada faktisko izpildi, kā arī 2001. gada 13. marta Satversmes tiesas lēmumu. Apmaksāto dienu skaits vidēji mēnesī plānots ar palielinājumu par 15,8 tūkst. dienām, bet vidējā pabalsta apmērs — ar pieaugumu par 0,04 latiem. Pabalsta apmēra palielinājums saistīts ar vidējās iemaksu algas palielināšanos.

· 1 386,4 tūkst. latu — slimības pabalstiem.

Izdevumu palielinājums plānots, ņemot vērā iepriekšējo gadu tendences, 2001. gada 1. pusgada faktisko izpildi, kā arī 2001. gada 13. marta Satversmes tiesas lēmumu. Apmaksāto slimības dienu skaits vidēji mēnesī plānots ar palielinājumu par 27,0 tūkst. dienām, bet vidējā pabalsta apmērs — ar pieaugumu par 0,03 latiem. Pabalsta apmēra palielinājums saistīts ar vidējās iemaksu algas palielināšanos.

· 92,8 tūkst. latu — apbedīšanas pabalstiem.

Izdevumu palielinājums plānots, ņemot vērā iepriekšējo gadu tendences, 2001. gada 1. pusgada faktisko izpildi, kā arī 2001. gada 13. marta Satversmes tiesas lēmumu. Tiek prognozēta vidējā pabalsta apmēra palielināšanās par 9,75 latiem. Apbedīšanas pabalsta apmēra palielinājums saistīts ar plānoto vidējās iemaksu algas prognozējamo pieaugumu. Tiek prognozēts arī izmaksājamo apbedīšanas pabalstu skaita vidēji mēnesī pieaugums par 20 izmaksām.

· 50,0 tūkst. latu — kaitējuma atlīdzība Černobiļas avārijas seku likvidācijas dalībniekiem.

Izdevumu apjoms prognozēts, ņemot vērā 2001. gada 1. pusgada faktisko izpildi.

· 1 309,3 tūkst. latu — maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem.

Izdevumu pieaugums maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem izskaidrojams ar to, ka 2002. gadā būs jāveic maksājumi gan par 1999.-2001. gada finansiālā deficīta segšanai saņemto aizņēmumu no valsts pamatbudžeta, gan maksājumi par 2002. gada finansiālā deficīta segšanai plānoto aizņēmumu no pamatbudžeta.

· 843,5 tūkst. latu budžeta administrēšanas izdevumi (pārskaitījums uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālo budžetu).

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, no katra sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta tiek veikti pārskaitījumi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajā budžetā, lai nodrošinātu finansējumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai saistībā ar speciālo budžetu administrēšanu. Līdz ar to izdevumu palielinājums ir izskaidrojams ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izdevumu pieaugumu.

· 523,5 tūkst. latu — Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai.

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, no Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par nestrādājošiem invalīdiem un personām, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu.

Izdevumu pieaugums izskaidrojams ar to, ka plānots slimības un maternitātes pabalstu, no kura tiek veiktas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, apmēra vidēji mēnesī palielinājums.

2002. gadā vidēji mēnesī plānots veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai par 68,4 tūkst. personu.

· 3,5 tūkst. latu — pārskaitījums uz valsts pamatbudžetu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai (atskaitījumi Valsts ieņēmumu dienestam).

Izdevumu palielinājums izskaidrojams ar Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta prognozētā īpatsvara pieaugumu no 16,47% 2001. gadā uz 16,76% 2002. gadā.

· 1,5 tūkst. latu — pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksai.

Pārmaksāto sociālo apdrošināšanas iemaksu atmaksa plānota atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” — attiecīgi budžeta īpatsvaram kopējā finansējumā. 2002. gadā izdevumu palielinājums izskaidrojams ar Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta prognozētā īpatsvara pieaugumu no 16,47% 2001. gadā uz 16,76% 2002. gadā.

Aizņēmums no valsts pamatbudžeta

Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta fiskālais deficīts 2002. gadā plānots 7 359,0 tūkst. latu apmērā, kuram kā seguma avots plānots aizņēmums no valsts pamatbudžeta. Salīdzinot ar 2001. gadu, plānots aizņēmuma no valsts pamatbudžeta samazinājums 1 445,9 tūkst. latu apmērā.

04.05.00 BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas

aģentūras speciālais budžets”

Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rīkotājs ir bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”. Aģentūras darbību finansē no speciālajiem budžetiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā. Apakšprogrammas mērķis ir īstenot valsts pārvaldes funkciju administrēšanu sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pakalpojumu jomā.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	10 029,0	217,0	5 254,7	15 066,7
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	10 029,0	217,0	5 254,7	15 066,7
Valsts pamatbudžeta dotācija	2 216,0	217,0		1 999,0
Izdevumi — kopā	12 294,0		4 650,8	16 944,8
Fiskālā bilance	-2 265,0			-1 878,1
Finansēšana — aizņēmums no
pamatbudžeta	2 265,0			1 878,1

Ieņēmumi:

Samazinājums: 217,0 tūkst. latu, tajā skaitā:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 217,0 tūkst. latu — valsts budžeta dotācija Labklājības sistēmas reformas īstenošanai

Valsts budžeta dotācijas samazinājums plānots atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2001. gadam” ilgtermiņa saistībām.

Palielinājums: 5 254,7 tūkst. latu, tajā skaitā:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 5 254,7 tūkst. latu — no speciālajiem budžetiem ieskaitītie līdzekļi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, no katra sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta tiek veikti pārskaitījumi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajā budžetā, lai nodrošinātu finansējumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai saistībā ar speciālo budžetu administrēšanu.

Izdevumi:

Palielinājums: 4 650,8 tūkst. latu, tajā skaitā:

Regulārie izdevumi:

694,5 tūkst. latu, tajā skaitā:

· 62,2 tūkst. latu — maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem.

Izdevumu palielinājums 2002. gadā plānots, pamatojoties uz likumā “Par valsts budžetu 2001. gadam” ilgtermiņa saistībās apstiprinātajam maksājumu apmēram un noslēgtajam līgumam ar Pasaules Banku par ārvalstu kredīta izmantošanu investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma” īstenošanai.

· 220,7 tūkst. latu — investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma” īstenošanai saņemtā aizņēmuma atmaksa, kas plānota atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Pasaules Banku un likumā “Par valsts budžetu 2001. gadam” apstiprinātajām ilgtermiņa saistībām.

· 330,0 tūkst. latu izdevumi pensiju un pabalstu izmaksas pakalpojumiem.

Izdevumu palielinājums plānots atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras noslēgtajiem līgumiem ar piegādātājiem par pensiju un pabalstu izmaksu. Minētajos līgumos attiecībā uz 2002. gadu paredzēts pensiju un pabalstu piegādes pakalpojumu izmaksu (pakalpojuma cenas) pieaugums.

· 81,6 tūkst. latu — izdevumu palielinājums saistīts ar minimālās darba algas palielināšanu ar 2001. gada 1. jūliju un, lai izpildītu saistības, atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras koplīgumā paredzētajiem darba samaksas nosacījumiem.

Citas izmaiņas:

651,2 tūkst. latu, tajā skaitā:

· 69,5 tūkst. latu — valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanai.

No 2001. gada 1. jūlija, atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veic valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanas funkcijas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izdevumi valsts fondēto pensiju administrēšanai 2002. gadā tiek plānoti 356,9 tūkst. latu apmērā, kas ir par 69,5 tūkst. latu vairāk nekā 2001. gadā. Kā finansiālais avots, lai nodrošinātu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izdevumus saistībā ar valsts fondēto pensiju administrēšanu, atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 254 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību”, tiek paredzēti Valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļi.

· 366,2 tūkst. latu — lai nodrošinātu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumu segšanu saistībā ar investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma” īstenošanu, tajā skaitā:

— 85,0 tūkst. latu — tiešo pasta sūtījumu 2. līmeņa pensiju shēmas dalībniekiem nodrošināšanai;

— 44,7 tūkst. latu — klientu aptaujas veikšanai, sabiedrības informētības monitoringa, finansēšanai, grāmatvedības sistēmas uzturēšanai atbilstoši ar Price Waterhouse Coopers noslēgtā līguma nosacījumiem, biroja tehnikas uzturēšanai un nomaiņai sakarā ar kopēšanas iekārtu nolietojumu;

— 236,5 tūkst. latu Informācijas tehnoloģiju uzturēšanai atbilstoši līgumam ar IBM, datortehnikas apkalpošanas nodrošināšanai.

· 128,0 tūkst. latu — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datortehnikas atjaunošanai un licenzētas programmatūras iegādei.

· 30,0 tūkst. latu — pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai (ēkas iegādei) Ludzas rajonā.

· 57,5 tūkst. latu — sabiedrības informēšanas pasākumiem saskaņā ar Labklājības sistēmas reformas projekta plānotajām aktivitātēm.

Investīcijas:

3 305,1 tūkst. latu, tajā skaitā:

· 3 305,1 tūkst. latu — valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma” īstenošanai.

Valsts investīciju programmas investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma”, kura īstenošanas mērķis ir izveidot uz klientu orientētu sociālās apdrošināšanas sistēmu, paaugstinot sistēmas efektivitāti, finansējums 2002. gadā, salīdzinot ar 2001. gada plānu, paredzēts 3 305,1 tūkst. latu lielākā apmērā, kas, galvenokārt, saistīts ar investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma” ietvaros īstenojamo Informāciju sistēmu/ Informāciju tehnoloģiju projektu (jaunas Informāciju tehnoloģijas sistēmas ieviešana atbilstoši līgumam ar IBM, informācijas drošība un datu aizsardzība u.c.).

Minētā projekta realizācijai 2002. gadā projekta finansējums plānots 6 730,1 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

— Pasaules bankas kredīta līdzekļi — 1 878,1 tūkst. latu, kas salīdzinājumā ar 2001. gadu samazinājušies par 386,9 tūkst. latu atbilstoši ar Pasaules Banku noslēgtā līguma nosacījumiem un likumā “Par valsts budžetu 2001. gadam” apstiprinātajām ilgtermiņa saistībām;

— valsts pamatbudžeta dotācija — 83,0 tūkst. latu, kas salīdzinājumā ar 2001. gadu samazinājušies par 217,0 tūkst. latu, atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2001. gadam” apstiprinātajām ilgtermiņa saistībām;

— valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi — 4 769,0 tūkst. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2001. gadu palielinājušies par 3 909,0 tūkst. latu, lai nodrošinātu Informāciju sistēmu/ Informāciju tehnoloģiju projektu.

Aizņēmums no valsts pamatbudžeta

2002. gada budžeta projektā izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem plānots 1 878,1 tūkst. latu apmērā, ņemot vērā to, ka izdevumi investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma” īstenošanai 1 878,1 tūkst. latu apmērā tiek finansēti no Pasaules Bankas kredīta.

Valsts speciālais veselības aprūpes budžets

Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta uzdevums ir nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu valsts noteiktajā apjomā primārās, sekundārās un terciārās aprūpes līmenī.

Primārā veselības aprūpe ir valsts veselības aprūpes daudzpakāpju sistēmas pirmais līmenis un galvenais posms veselības aprūpes nodrošināšanā. Centrālais posms primārajā veselības aprūpē ir ģimenes ārsta darbība, kurai ir koordinējoša loma primārajā veselības aprūpē un citos veselības aprūpes līmeņos. Primārās aprūpes finansēšanas pamatā, atbilstoši Labklājības ministrijas 2000. gada 23. augusta rīkojumam Nr. 240 “Par primārās veselības aprūpes organizācijas un apmaksas kārtību”, ir jauktais kapitācijas modelis, pēc kura daļu līdzekļu primārās veselības ārsts saņem atkarībā no reģistrēto pacientu skaita un vecuma struktūras, daļu — fiksētu piemaksu veidā, bet ārsti — speciālisti līdzekļus saņem atkarībā no paveiktā darba apjoma un sarežģītības.

Sekundārā veselības aprūpe ir specializēta ambulatorā vai stacionārā veselības aprūpe, kas orientēta uz neatliekamu, akūtu un plānveida medicīnisku palīdzību.

Terciārā veselības aprūpe nodrošina augsti specializētus medicīniskus pakalpojumus, kurus specializētos ārstniecības centros vai iestādēs sniedz ārstniecības personas ar papildu kvalifikāciju.

Visu līmeņu ambulatoros un stacionāros ārstniecības pakalpojumus slimokase apmaksā saskaņā ar Labklājības ministrijas rīkojumu Nr. 240 un spēkā esošajiem (no 2001. gada 1. jūlija) Veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas kritērijiem, kuros ir noteikta ārstniecisko manipulāciju vērtība punktos un latos. Stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi tiek apmaksāti arī noteiktām slimības diagnozēm kā “samaksa par gadījumu”. Atsevišķu pakalpojumu minimumā ietilpstošo pakalpojumu apmaksas nosacījumi — gultasdienu cenas, maksa par manipulācijām, apmaksa par gadījumu — tiek noteikti līgumos, ko slimokase slēdz ar ārstniecības iestādi.

Primārā, sekundārā un terciārā līmeņa veselības aprūpi valsts garantētajā apjomā var saņemt valsts, pašvaldību un privātajās ārstniecības iestādēs, kurām ir līgumattiecības ar slimokasi.

Turpinot iedzīvotāju veselības aprūpes uzlabošanu un cenšoties panākt šim mērķim paredzēto finansu līdzekļu racionālu izmantošanu, Latvijā norit veselības aprūpes sistēmas reforma, kuras mērķis ir uzlabot veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, kvalitāti un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

Veselības aprūpes sistēmas reformas ietvaros tiek realizēta veselības aprūpes finansējuma konsolidācija vienā finansu plūsmā, pakāpeniski novirzot uz reģioniem finansēšanai ar slimokasu starpniecību visu primārās un sekundārās veselības aprūpes pasākumu finansējumu. Slimokasēm pakāpeniski tiek nodoti arī veselības aprūpes centralizētie pasākumi. Lai nepasliktinātu līdz šim centralizēti finansēto pasākumu pieejamību un kvalitāti, finansējuma nodošana tiek veikta pakāpeniski.

Finansējuma konsolidācija vienā finansu plūsmā tiek veikta ar mērķi, lai:

· nodrošinātu stabilu un vienotu finansējumu veselības aprūpei uz vienu slimokases dalībnieku visās pašvaldību teritorijās,

· nodrošinātu noteiktu apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu līmeni visiem slimokases dalībniekiem,

· nodrošināt principa “nauda seko pacientam” realizāciju,

· nodrošināt attiecīgajā teritorijā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas iespējas, pamatojoties uz slimokases dalībnieku vajadzībām pēc veselības aprūpes pakalpojumiem,

· veicinātu konkurenci veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju starpā,

· vienkāršotu veselības aprūpes līdzekļu administrēšanas sistēmu.

Pakāpeniska pāreja uz vienas plūsmas finansu sistēmu sākās 1998. gadā un 2002. gadā slimokasēm novirzāmo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu tiek paredzēts palielināt līdz 89%, bet bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra” samazināt līdz 11%.

Visus speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļus pārvalda bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra”, kas līdzekļus sadala piecām reģionālām slimokasēm un trijām aģentūras filiālēm. Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras galvenie uzdevumi ir:

· administrēt valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļus,

· nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, slēdzot līgumus ar slimokasēm un ārstniecības iestādēm,

· izstrādāt metodikas par kārtību, kādā veicami norēķini starp slimokasēm, ārstniecības iestādēm un aptiekām,

· izstrādāt ārstniecisko pakalpojumu cenu un tarifu metodes,

· informēt iedzīvotājus par kārtību, kādā tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi.

Slimokasu galvenie uzdevumi ir:

· nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus slimokases dalībniekiem,

· veikt attiecīgo pakalpojumu racionālu iegādi no ārstniecības iestādēm un aptiekām,

· nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	139 410,7	5 582,3	25 539,8	159 368,2
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	136 132,8	5 515,6	25 231,2	155 848,4
Valsts pamatbudžeta dotācija	54 613,6	5 515,6	18 923,4	68 021,4
Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma
nodokļa	81 519,2		6 307,8	87 827,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	3 212,2	66,7	153,6	3 299,2
Ārvalstu finansu palīdzība	65,7		154,9	220,6
Izdevumi — kopā	144 348,4	9 549,2	28 898,2	163 697,4
Fiskālā bilance	-4 937,7			-4 329,1
Aizņēmums no pamatbudžeta	4 937,7			4 329,1

Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta ieņēmumus 159 368,2 tūkst. latu apmērā veido:

· īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi 155 848,4 tūkst. latu, tajā skaitā:

— ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iezīmētās daļas 28,4% apmērā — 87 827,0 tūkst. latu,

— valsts pamatbudžeta dotācija — 68 021,4 tūkst. latu,

· maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi — 3 299,2 tūkst. latu,

· ārvalstu finansu palīdzība — 220,6 tūkst. latu.

Speciālais veselības aprūpes budžets 2002. gadā tiek veidots no 8 programmām, ņemot vērā, kurš veic finansējuma sadali — vai reģionālās slimokases, vai Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra, kā arī izdalīta atsevišķa programma ārvalstu finansēto projektu īstenošanai.

Ieņēmumi:

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 66,7 tūkst. latu — samazinās maksājumi par aizņēmumu vizuālās diagnostikas aparatūras iegādei programmas 02.00.00 “Centralizētie pasākumi” apakšprogrammā 02.02.00 “Terciārās aprūpes medicīnas pakalpojumu apmaksa” sakarā ar šī aizņēmuma pamatsummas daļēju atmaksu, kā arī plānots maksas pakalpojumu samazinājums programmā 08.00.00 “Veselības reformas projekts”.

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 153,6 tūkst. latu — palielinās valsts ārstniecības iestāžu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem programmā 07.00.00 “Maksas pakalpojumi”.

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 154,9 tūkst. latu — plānots līdzekļu palielinājums projektam “Latvijas narkotiku kontroles un narkotiku profilakses stratēģijas pilnveidošana un ieviešana saskaņā ar ES ieteikumiem” programmā 10.00.00 “Ārvalstu finansēto projektu ieviešanas tehniskā uzraudzība”.

01.00.00 Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	118 731,1		21 047,2	139 778,3
Valsts pamatbudžeta dotācija	37 211,9		14 739,4	51 951,3
Ieņēmumi no iedzīvotāju
ienākuma nodokļa	81 519,2		6 307,8	87 827,0
Izdevumi — kopā	120 491,6	1 760,5	21 047,2	139 778,3

Programmas “Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa” uzdevums ir nodrošināt pacientiem kompensējamo medikamentu izmaksas, veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu slimokasēm saskaņā ar Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras noslēgtajiem līgumiem ar reģionālajām slimokasēm, ņemot vērā Labklājības ministrijas apstiprināto koeficientu sistēmu, slimokasu dalībnieku skaitu, vecumu, sociālo grupu īpatnības un citus kritērijus, kā arī nodrošināt Latvijas Medicīnas akadēmijas klīnisko bāzu finansēšanu.

Programmā plānots līdzekļu apjoma pieaugums par 21 047,2 tūkst. latu saistībā ar 2002. gadā slimokasēm novirzāmo veselības aprūpes pakalpojumu apjoma palielināšanu, novirzot līdzekļus no programmas 02.00.00 “Centralizētie pasākumi” uz programmu 01.00.00 “Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa”, kā arī, lai nodrošinātu kompensējamo medikamentu izmaksas un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu slimokasēm.

Programmā ar kopējo izdevumu apjomu 139 778,3 tūkst. latu apvienotas trīs apakšprogrammas:

· 01.01.00 “Medikamentu apmaksa” — 17 744,3 tūkst. latu,

· 01.02.00 “Pakalpojumu apmaksa” — 121 749,7 tūkst. latu,

· 01.03.00 “Latvijas Medicīnas akadēmijas klīnisko bāzu finansēšana” — 284,3 tūkst. latu.

Strukturālas izmaiņas veiktas 01.02.00 apakšprogrammā.

01.01.00 Medikamentu apmaksa tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	11 544,3	7 477,6	13 677,6	17 744,3
Valsts pamatbudžeta dotācija	4 066,7		13 677,6	17 744,3
Ieņēmumi no iedzīvotāju
ienākuma nodokļa	7 477,6	7 477,6
Izdevumi — kopā	11 544,3		6 200,0	17 744,3

Apakšprogrammas “Medikamentu apmaksa” uzdevums ir nodrošināt medikamentu iegādes kompensāciju atbilstoši pacientu slimības diagnozei, raksturam un tās smaguma pakāpei saskaņā ar 1998. gada 4. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 428 “Ambulatorai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.

Apakšprogrammā plānotais līdzekļu apjoms 17 744,3 tūkst. latu apmērā tiek sadalīts ar reģionālo slimokasu starpniecību, vadoties pēc slimības diagnozes, slimības kompensācijas apmēra un kompensācijas bāzes cenas, un tas nodrošina izmaksas kompensējamo medikamentu iegādei vienam slimokases dalībniekam gadā 7,49 lata apmērā, ņemot vērā 2002. gadā plānoto slimokasu dalībnieku skaitu 2 368 857.

2002. gadā kā finansējuma avots medikamentu apmaksai netiek plānoti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 7 477,6 latu apmērā, aizstājot šos ieņēmumus ar valsts pamatbudžeta dotāciju.

Izdevumi:

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

· 2 700,0 tūkst. latu — līdzekļu palielinājums, lai segtu ar cilvēku insulīna iegādi saistītās izmaksas un nodrošinātu 100% cilvēku insulīna lietošanu cukura diabēta slimniekiem (patlaban Latvijā aptuveni 50% diabēta slimnieku lieto dzīvnieku insulīnu);

· 3 500,0 tūkst. latu — zāļu iegādes kompensācijai 18 diagnožu grupām, t.sk., diagnozēm, kuras tiek definētas kā dzīvībai bīstamas, piemēram, astmai, šizofrēnijai, epilepsijai u.c.

01.02.00 Pakalpojumu apmaksa tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	106 973,6	4 531,1	19 307,2	121 749,7
Valsts pamatbudžeta dotācija	32 931,9	4 531,1	5 521,8	33 922,7
Ieņēmumi no iedzīvotāju
ienākuma nodokļa	74 041,6		13 785,4	87 827,0
Izdevumi — kopā	108 734,2	1 760,5	19 307,2	121 749,7

Apakšprogrammas “Pakalpojumu apmaksa” uzdevums ir nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības, ambulatorās un stacionārās medicīniskās palīdzības valsts garantēto veselības aprūpes pakalpojumu minimumu.

Apakšprogrammas finansējums 121 749,7 tūkst. latu apmērā nodrošina kopējās plānotās medicīniskās palīdzības izmaksas uz vienu slimokases dalībnieku 51,40 latu apmērā, tajā skaitā 3,97 latu — neatliekamajā palīdzībā, 15,22 latu — ambulatorajā palīdzībā, 32,21 latu — stacionārajā palīdzībā.

Apakšprogrammas ietvaros paredzētas strukturālas izmaiņas saistībā ar pāreju uz vienas plūsmas finansu sistēmu.

Izdevumi:

Samazinājums:

Vienreizējie izdevumi:

· 1 760,5 tūkst. latu — izdevumi slimokasēm 2001. gadā ārstniecības iestāžu 2000. gadā veikto pakalpojumu apmaksai, ņemot vērā to, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 1 760,5 tūkst. latu apmērā tika ieskaitīti Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā 2000. gada pēdējās dienās.

Palielinājums:

Strukturālas izmaiņas:

· 5 077,9 tūkst. latu — pārdalīti līdzekļi no programmas 02.00.00 “Centralizētie pasākumi”:

— 2 062,0 tūkst. latu — no apakšprogrammas 02.01.00 “Medikamentu iegāde” slimokasēm nodota šādu pasākumu apmaksa: “Kardioķirurģijas nodrošinājuma medicīnas izstrādājumi” un “Elektrokardiostimulatori”,

— 3 015,9 tūkst. latu — no apakšprogrammas 02.02.00 “Terciārās aprūpes medicīnas pakalpojumu apmaksa” slimokasēm novirzīt plānoti šādi pakalpojumi:

— pieaugušo apdegumu ārstēšana,

— bērnu surdoloģijas stacionārā un ambulatorā palīdzība,

— bērnu kardioloģija un kardioloģisko slimnieku reanimācija,

— bērnu apdegumu ārstēšaana,

— diabēta ārstēšana un individualizēta diabēta kompensācijas izstrādāšana,

— operācijas mākslīgā asinsritē un slēgtā tipa sirds operācijas.

Regulārie pasākumi:

· 9 698,1 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

— 1 503,2 tūkst. latu — minimālās darba algas paaugstināšanai medicīnas darbiniekiem,

— 6 594,9 tūkst. latu — darba algas paaugstināšanai saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu cenas formulas ieviešanu no 2001. gada 1. jūlija (Ministru kabineta 1999. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 13 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi”) — formulas elementi D un S (D — darba samaksa, S — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas),

— 1 600,0 tūkst. latu — neatliekamajai palīdzībai.

01.03.00 Latvijas Medicīnas akadēmijas

klīnisko bāzu finansēšana tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	213,2		71,1	284,3
Valsts pamatbudžeta dotācija	213,2		71,1	284,3
Izdevumi — kopā	213,2		71,1	284,3

Apakšprogrammas “Latvijas Medicīnas akadēmijas klīnisko bāzu finansēšana” uzdevums ir nodrošināt finansējumu Latvijas Medicīnas akadēmijas studentu apmācībai klīniskajā praksē.

Izdevumi:

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

· 71,1 tūkst. latu — palielināti līdzekļi, lai nodrošinātu Latvijas Medicīnas akadēmijas klīnisko bāzu finansējumu pilnam gadam.

02.00.00 Centralizētie pasākumi tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	14 136,7	5 315,3	1 209,5	10 030,9
Valsts pamatbudžeta dotācija	12 460,7	5 248,9	1 209,5	8 421,2
Ieņēmumi no iedzīvotāju
ienākuma nodokļa	1 676,0	66,3		1 609,6
Izdevumi — kopā	16 336,7	7 515,3	1 209,5	10 030,9
Fiskālā bilance	-2 200,0			0
Aizņēmums no pamatbudžeta	2 200,0			0

Programmas “Centralizētie pasākumi” uzdevums ir nodrošināt:

· stacionārās un ambulatorās ārstniecības specifisku medikamentu centralizētu iegādi,

· specializēto stacionārās un ambulatorās palīdzības pakalpojumu apmaksu.

Programmā plānotais līdzekļu apjoms 10 030,9 tūkst. latu apmērā tiek sadalīts ar Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras starpniecību.

Programmā iekļautas divas apakšprogrammas:

· 02.01.00 “Medikamentu apmaksa” — 6 736,2 tūkst. latu,

· 02.02.00 “Terciārās aprūpes medicīnas pakalpojumu apmaksa” — 3 294,7 tūkst. latu.

Apakšprogrammas 02.02.00 “Terciārās aprūpes medicīnas pakalpojumu apmaksa” ietvaros tiek īstenoti atsevišķi pārejoši investīciju projekti, kuru finansējums ir dotācija no valsts pamatbudžeta.

2002. gadā plānots finansējums investīciju projekta “Vizuālās diagnostikas aparatūras iegāde Latvijā”, kura finansējums ir aizņēmums no pamatbudžeta, aizņēmuma pamatsummas atmaksai un maksājumiem par aizņēmumu.

Strukturālas izmaiņas veiktas 02.02.00 apakšprogrammā.