“Mūsu attiecības nav mērojamas ar naudu”

Finansu ministra un Starptautiskā valūtas fonda pārstāvja preses konferencē

Vakar, 31. oktobrī, notika Latvijas finansu ministra Gundara Bērziņa un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Eiropas II departamenta direktora Džona Odlinga–Smī kopīga preses konference.

To ievadot, finansu ministrs atgādināja, ka Latvijas un SVF sadarbība ilgst jau gandrīz desmit gadu, jo Latvija kļuva par SVF dalībnieci 1992. gada 19. maijā. Šajā laikā Latvijai ar SVF bijušas septiņas vienošanās. “Es domāju par visu, kas desmit gados Latvijas ekonomikā un finansēs sasniegts, mums ir jāpateicas arī SVF ieteikumiem un mūsu veiksmīgajai sadarbībai,” teica Gundars Bērziņš. “Kad es ar SVF sarunājos par šo gadu, nebija nekādu problēmu. Šis gads Latvijai bijis ļoti veiksmīgs, un arī SVF vērtējums, manuprāt, ir augsts. Parasti gan ir otrādi — nākotne rādās gaišāka nekā šodiena, taču mums sarunu grūtākā daļa ir par nākamā gada budžetu. Sarunas turpināsies, un man kā finansu ministram, protams, ir grūta loma. No vienas puses, stingrās un pamatotās SVF prasības un ieteikumi, no otras puses, vēlēšanu tuvums un vietējo politiķu vēlmes. Kā to savienot? Man iznāk būt starp diviem dzirnakmeņiem. Ceru, ka šie dzirnakmeņi mani nesamals.”

Arī SVF Eiropas II departamenta direktors Džons Odlings–Smī desmit gadu sadarbību raksturoja kā “vienmēr labu un patlaban īpaši labu”. “Ja mēs atskatāmies atpakaļ, tad redzam daudzas sadarbības laikā paveiktas būtiskas lietas, “ teica Dž. Odlings–Smī. “Mūsu sadarbības sākumā, 1992. un 1993. gadā, tika ieviests Latvijas rublis, pēc tam Latvijas lats un radīts pamats arī labai budžeta politikai.

Rezultātā gan fiskālā, gan monetārā politika veicinājusi veiksmīgu Latvijas ekonomisko attīstību. Makroekonomiskā stabilitāte, kas tika radīta jau deviņdesmito gadu sākumā, palīdzēja radīt investīcijām labvēlīgu vidi, ļaujot uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni un pakāpeniski tuvoties Eiropas Savienības (ES) valstu standartam, kaut šajā ziņā joprojām ir ļoti liela atšķirība. Tagad visi atzīst, ka Latvija ir viena no līderēm ceļā uz Eiropas Savienību. Šīs līderes pozīcijas Latvija nostiprinājusi, noslēdzot daudzas sadaļas sarunās ar ES, ar labu makroekonomisko situāciju, stabilitāti un atvērtības nodrošināšanu. Kā jau ministrs teica, nākamais gads varētu nebūt tik labvēlīgs sakarā ar to, ka veidojas nelabvēlīga situācija pasaules ekonomikā kopumā. Šogad jūsu ekonomikas pieauguma temps varētu būt apmēram septiņi procenti, bet nākamgad tas varētu samazināties sakarā ar ekonomiskās attīstības tempu palēnināšanos citās ES valstīs un ASV. Šis pieauguma temps varētu samazināties par diviem trim procentiem. SVF prognozes par ekonomiskās attīstības nākamā gada tempu Latvijā ir četri pieci procenti. Mēs domājam, ka inflācija varētu saglabāties šā gada līmenī, apmēram trīs procenti. Bet mēs uzskatām, ka Latvijas tautsaimniecībai raksturīga iekšējā pretestība un ka tā spēs pielāgoties pārmaiņām ārējā pasaulē. Līdz ar to šoreiz nebūs tik straujš ekonomikas attīstības tempa kritums kā pēc Krievijas krīzes, kad ekonomikas gada pieaugums bija tikai viens procents. Latvijā esmu ieradies ar vienu no regulārajām SVF misijām, lai veiktu pārskatu par Latvijas ekonomiskās programmas izpildi, Latvijas ekonomisko politiku un ekonomisko stāvokli kopumā. Mums bija ļoti lietderīgas sarunas par fiskālo un monetāro politiku un arī citiem jautājumiem. Esmu ticies ar Latvijas Ministru prezidentu un finansu ministru, kā arī ar Latvijas Bankas prezidentu, tuvākajās dienās tikšos vēl ar citām amatpersonām. Tā kā sarunas vēl nav beigušās, es nevaru pateikt, kādi būs mūsu misijas secinājumi. To varēs pateikt tikai jaunnedēļ, kad mūsu misija būs pabeigta.”

“Latvijas Vēstneša” jautājums finansu ministram G.Bērziņam:

— Cik nozīmīga saistībā ar mūsu valsts integrāciju ES ir Latvijas sadarbība ar SVF?

G. Bērziņš: — Domāju, ka mūsu sadarbība ir bijusi ļoti veiksmīga un būs tāda arī turpmāk. Latvijas ekonomika ir relatīvi jauna un ietilpības ziņā relatīvi maza. Tik autoritatīvas organizācijas kā SVF viedoklis par mums ir ļoti svarīgs, lai piesaistītu investīcijas un veicinātu šeit ekonomisko aktivitāti. Naudas izteiksmē maksimālā kvota, ko mēs varētu aizņemties no SVF, ir 126 miljoni SDR (nosacītā SVF norēķinu vienība — J.Ū.), bet mēs kopš 1993. gada vairs neesam aizņēmušies, un viens no trim aizņēmumiem jau ir atdots. Tātad mūsu attiecības nav mērojamas naudas izteiksmē. Mēs esam sadarbojušies visās jomās. Domāju, ka arī mūsu iestāšanās sarunās ar ES nozīmīga ir zemā inflācija Latvijā un augstais kopprodukta pieaugums šobrīd, kā arī stabilie makroekonomiskie rādītāji. Tas viss ir mūsu kopējā darba rezultāts.

Dž. Odlings–Smī: — Es arī gribētu atbildēt uz šo jautājumu, piebilstot, ka mēs atbalstām visu mūsu dalībvalstu mērķus un centienus. Ja Latvijas valdība uzskata par savu prioritāti iestāties ES, tad mēs uzskatām par savu pienākumu palīdzēt jums šajā ceļā.

“Latvijas Vēstneša” jautājums Dž.Odlingam–Smī:

— Kā pasaules finansiālo krīzi iespaidojuši 11. septembra notikumi ASV un turpmākā situācijas attīstība?

Dž. Odlings–Smī: — Protams, 11. septembris ir iespaidojis finansu situāciju pasaulē. Taču jāņem vērā, ka arī pirms 11. septembra jau bija vērojama strauja ekonomikas lejupslīde gan ES valstīs, gan ASV. 11. septembra notikumi to tikai paātrināja. Prognozēs par ekonomikas pieauguma tempu mēs jau agrāk paredzējām ES valstīs caurmērā tikai 1,5 līdz 2 procentu pieaugumu, bet ASV — vienu procentu vai mazāk. Tagad, pēc 11. septembra, mēs cenšamies analizēt, cik būtiski šie notikumi ietekmējuši patērētāju uzticību, iespaidojot pasaules finansu procesus, un iespējams, ka savas prognozes pārskatīsim vēl uz leju.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors